Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā tieši bijušais aktieris un bijušais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš krāpa valsti un izmantoja blēdībās savus kolēģus un pat savu draudzeni, katru mēnesi pievācot daļu no viņiem izmaksātās algas skaidrā naudā: Pietiek turpina publicēt prokurora debašu runu, kas tika nolasīta Rīgas pilsētas tiesā. Šajā krimināllietā 16. februārī gaidāma A. Kaimiņa pēdējā vārda nolasīšana.

2018. jūlijā Roberts Pokaževskis liecināja, ka viņš saņēma no SIA „Al de Media” apmaksu 700 € apmērā par darbu, kuru viņš reāli nepildīja šādos datumos – 2015.04.05., 2015.05.06., 2014.07.08.,  2014.08.07., 2014.08.05. Saņemto naudas summu pilnā apmērā viņš pārskaitīja brālim Edgaram Pokaževskim, kurš viņa vārdiem, šo naudu izņēma no bankomātiem un naudu atdeva Kaimiņam. Edgara Pokaževska un Roberta Pokaževska liecību ticamību apstiprina Edgara Pokaževska un Roberta Pokaževska kontu pārskats un SIA „Al de Media” konta pārskats kredītiestādē „Swedbank”. Minētie kontu pārskati satur ziņas, ka Roberts Pokaževskis patiešām no 2015.04.07. līdz 2015.08.06. tiešos veidos saņēma no SIA „Al de Media” 5 pārskaitījumus, katrs 700 € apmērā ar norādi „alga”. Saņemtos naudas līdzekļus Roberts Pokaževsksis pārskaitīja uz Edgara Pokaževska kontu, kurš pirmo saņemto maksājumu izņēma skaidrā naudā 2015.04.08. un 2014.04.09.

Roberts Pokaževskis nepārprotami liecināja, ka no SIA „Al de Media” saņemto naudu atdeva brālim. Tātad arī skaidrā naudā izmantotos līdzekļus. Turklāt, kad 2019.12.13. poligrāfa eksperte atzina, ka Edgars Pokaževskis nemelo teicis, ka 2015. martā, aprīli Kaimiņš viņam lūdza personu, kuru varētu fiktīvi reģistrēt darbā SIA „Al de Media”. Kā arī nemelo teikdams, ka Roberta Pokaževska algu no SIA „Al de Media” laika posmā no 2015. marta līdz 2015. augustam atdeva Kaimiņam.

Par darba ņēmēja statusa noņemšanu Robertam Pokaževskim SIA „Al de Media” Kālis liecināja, ka 2015. septembrī Edgars Pokaževskis viņam teica, ka viņa brālis nav vairs gatavs atdot naudu Kaimiņam un ka viņš būtu atlaižams, ko Kālis arī izdarīja. Kālis to pastāstīja Kaimiņam, par ko Kaimiņš bija dusmīgs uz viņu un pazemoja, lai aiz viņa muguras tādas darbības, kā darbinieku atlaišana, viņam aiz muguras vairs nenotiek .

Paulu Muzikante par savu nodarbinātību SIA „Al de Media” iesniedza rakstisku liecību, kurā norādīja, ka laika posmā no 2015.05.01. līdz 2015.11.30. strādāja SIA „Al de Media”, nodrošinot datu vākšanas un apkopošanas pakalpojumu raidījumam SIA „Suņu Būda”. Viņa tieši pētīja sociālpolitisko tematiku aktualitāti, kuras varētu apspriest raidījumā, kā arī ar tēmu saistītu cilvēku kompetencei, lai tos uzrunātu piedalīties radījumā. Vienlaikus piedāvāja arī raidījuma vizuālo noformējumu, ņemot vērā, ka raidījumam bija arī videoformāts. Viņa zināja, ka Kālis ir SIA „Al de Media” īpašnieks un neatcerās, cik reizes viņa bija redzējusi vai satikusi BOOM FM  studijā. SIA „Al de Media” nodrošināja projektu menedžmenta pakalpojumu sniegšanu, tostarp raidījumam „Suņu būda” – to viņai teica Kaimiņš.

Arī darbu SIA „Al de Media” viņai piedāvāja Kaimiņš, lai viņa varētu saņemt regulāru atalgojumu par savu darbu. Kaimiņu viņa pazīst kopš 2013. gada un līdz 2016. janvārim viņus vienoja romantiskas attiecības, dzīvoja kopā. Viņa nav bijusi SIA „Al de Media” juridiskajā, nedz faktiskajā adresē, darbu veica no viņa mājām. Darba līgumu viņa nesaņēma, bet, cik atceras, vairākas reizes izteikusi lūgumu to sagatavot reizēs, kad bija viņa BOOM FM studijā. Jāmin, ka vienā šādā reizē studijā bija arī Kālis. Viņai nebija noteikts darba laiks. Darbu veica pa vakariem, naktī, brīvdienās. Galvenais nosacījums bija, ka darbs jāveic līdz noteiktam termiņam. Darba uzdevumus viņai deva raidījuma „Suņu būda” vadītājs Kaimiņš. Darbam izmantoja savu datoru un publiski pieejamus printerus.

Atbildot uz jautājumu – ar ko komunicējusi no SIA „Al de Media” – Muzikante atbildēja, ka, ja pareizi atceras, no Kāļa saprata, ka viņai mainās tikai nodarbinātības forma, arī turpmāk uzdevumus saņems no Kaimiņa. Laika periodā no 2014.10.01. līdz  2014.12.14. viņa strādāja SIA „Suņu Būda”, nodrošinot apstrādes pakalpojumus raidījumam „Suņu Būda”. Reizēm komunicēja ar Bērziņu un Melbergu. Viņa strādāja SIA „Al de Media” deviņus mēnešus, un viņas darba attiecības ar SIA „Al de Media” izbeidzās, jo viņas nodarbinātība citviet kļuva arvien intensīvāka.

Valsts apsūdzības krimināleksperts vērtē Muzikantes liecības kā neuzticamas un neprecīzas daļā par lietas izmeklēšanā būtiskajiem apstākļiem. Vienā liecību daļā Muzikante liecinājusi, ka neatceras, cik reizes esot redzējusi vai satikusi Kāli BOOM FM studijā, tomēr liecības turpinājumā Muzikante jau liecināja, ka tieši no Kāļa sapratusi, ka darba uzdevumus viņai dos Kaimiņš, tomēr nav liecinājusi, kādā veidā notika viņas minētā komunikācija ar Kāli. Turklāt šeit minētais apgalvojums tiek izteikts ar piebildi ka – ja viņa pareizi atceras – arī šādi var secināt, ka Muzikante deva nekonkrētas liecības. Tajā nav norādīts, kurai personai viņa jautājusi lūgumu noslēgt darba līgumu. Liecības ir norādīts, ka vienā no šīm reizēm BOOM FM studijā bija Kālis, tolaik arī šī liecība sniegta ar piepildi – ja vien atmiņa viņu neviļ.

Nav ticamas arī Muzikantes sniegtās liecības par darbu, ko viņa veikusi SIA „Al de Media”. Viņa liecināja, ka nodrošināja datu vākšanas, apstrādes pakalpojumu raidījumam „Suņu Būda”, tomēr tas pretrunā ar citiem turpmāk norādītiem lietā iegūtiem pierādījumiem, kas apstiprina, ka SIA „Al de Media” šādus pakalpojumus nekad nav sniegusi.

SIA „Al de Media” rēķinus par sniegtajiem pakalpojumiem SIA „Suņu Būda” nav norādīts pakalpojums „datu vākšana un apstrāde” vai jebkurš cits no Muzikantes liecībām norādītajiem darbiem. Tika tikai konsekventi sniegts pakalpojums „video montēšanas pakalpojums”. SIA „Suņu Būda” pieņēma šādus rēķinus un nevienā brīdī neizvirzīja kādas pretenzijas par to saturu. Minētais apstiprina, ka vienīgais pakalpojums, kuru visā sadarbības periodā SIA „Al de Media” sniedza SIA „Suņu Būda”, bija video montēšanas pakalpojumi. Tādi secinājumi izriet arī no Kāļa un Pokaževska liecībām par iemesliem, kādēļ vispār tika dibināta SIA „Al de Media” un tieši, lai Kālis varētu saņemt atlīdzību par viņa sniegtajiem video montēšanas pakalpojumiem.

Sniedzot rakstveida paskaidrojumus Valsts darba inspekcijai 2017. martā, Muzikante norādīja, ka darbā viņu pieņēma Kālis, tolaik nenorādīja, kā pieņemšana darbā ir izpaudusies, jo saskaņā ar sniegto paskaidrojumu darbu SIA „Al de Media” viņai piedāvāja Kaimiņš, bet darba līgums netika noslēgts. Par darba kārtību esot vienojusies ar Kaimiņu un Melbergu. Līdz ar to ticamība piešķirama Kāļa liecībai, ka Muzikanti viņš nav saticis, jo darbā SIA „Al de Media” viņa nekad nav parādījusies.

VDI 2017.03.31. lēmumā par lietvedības izbeigšanu administratīvā pārkāpuma lietā atzīts, ka ziņu sniegšanas fakts VID par darba ņēmēja statusa iegūšanu pats par sevi vēl nepierāda darba tiesisko attiecību pastāvēšanu starp SIA „Al de Media” un Bērziņu, Muzikanti, Edgaru un Robertu Pokaževski, Melbergu un Zakatistovu. Administratīvā pārkāpuma procesā netika iegūti pierādījumi, ka šīm personām un SIA „Al de Media” pastāvēja darba tiesiskās attiecības.

2017.08.21. darba ņēmēja statusa noņemšana Muzikantei SIA „Al de Media” Kālis liecināja, ka 2016. janvārī Kaimiņš izšķīrās ar savu draudzeni Muzikanti, kura bija nodarbināta fiktīvi, un tad 2016.01.27. Kaimiņš viņam atsūtīja e-pastu, lai Muzikantes vietā viņš ņem uzņēmumā Madaru Melbergu. Pēc tā Muzikante tika atlaista. Viņas vietā Kālis pieņēma darbā Melbergu. Kāļa liecībām ticamību liecina viņa izsniegtā e-pasta izdruka, kas satur ziņas, ka 2016.01.27. Kaimiņš no e-pasta konta [email protected] nosūtīja Kālim e-pasta ziņu ar šādu tekstu – šo Paulas vietā liec Madara Melberga – norādīts personas kods  un konts „Swedbank”.

No Kāļa liecībām un e-pasta sarakstes secināms, ka tieši Kaimiņš, nevis SIA „Al de Media” reģistrētais valdes loceklis Kālis, bija tā perona, kura noteica, ka no darba SIA „Al de Media” jāatlaiž Muzikante un darbā jāpieņem Melberga. Melberga par savu nodarbinātību SIA „Al de Media” liecināja, ka Kaimiņu pazīst kopš 2006. gada, pēc kopīga darba filmas „Kolka Cool” tapšanā. Strādājot kino un žurnālistikas jomā, viņa galvenokārt nodarbojās ar filmu un raidījumu producēšanu. Viņai ir bijuši un tika plānoti kopīgi projekti ar Kaimiņu, tā ka Kaimiņš gribēja viņu atalgot par šo darbu, Kaimiņš viņai piedāvāja iespēju stāties attiecības ar SIA „Al de Media”, kam Melberga piekrita. Viņa neatceras, kādā veidā tika noformēti dokumenti šīm attiecībām.

Līdz VDI veiktajai pārbaudei viņa bija pārliecināta, ka šie dokumenti ir kārtībā. Neuzskata, ka šīs darba attiecības būtu fiktīvas. Viņa nodarbojās ar raidījuma „Suņu būda” producēšanu un promotēšanu. Atskaiti par paveiktiem darbiem viņa sniedza Kaimiņam, ar Kāli nekontaktējās, jo tam nebija nekādas vajadzības. Nekad nav manījusi, ka Kālis būtu strādājis pie raidījuma attīstības. Viņai ar tehniskajiem darbiniekiem, kāds bija Kālis, bija maz sakara. Paskaidrojumā VDI Melberga norādīja, ka par pieņemšanu darbā SIA „Al de Media” komunicēja ar Kaimiņu, domā, ka Kaimiņš rekomendēja viņu pieņemšanai darbā, bet, kurš tieši pieņēma darbā, viņai nebija zināms. Saistība ar viņas darba pienākumiem raidījuma SIA „Suņu Būda” attīstību viņai bija komunikācija ar Kaimiņu un citiem, kuriem viņa prasīja padomus. Viņa pati sev noteica darba kārtību un apgādāja ar nepieciešamo aparatūru un palīglīdzekļiem.

No Melbergas liecībām izriet, ka viņa esot palīdzējusi Kaimiņam raidījuma „Suņu Būda” veidošanā. Darba uzdevumus viņai deva Kaimiņš un viņam atskaitījās par paveiktajiem darbiem. Būtiskā detaļa ir tā, ka viņa ar Kāli nemaz nav kontaktējusies, bet saskaņā ar Kāļa liecībām viņš Melbergu pat nepazina. Tas apstiprina, ka SIA „Al de Media” deklarētam valdes loceklim Kālim nebija nekādas teikšanas tiesības par Melbergas pieņemšanu darbā, darba uzdevumu došanu un informācijas saņemšanu par paveikto darbu. Kritiski vērtējamas arī Melbergas liecības, ka viņa sniedza producēšanas pakalpojumus, pat ja viņa šādus pakalpojumus ir sniegusi Kaimiņam SIA „Suņu Būda”, tas netika darīts SIA „Al de Media” vārdā un interesēs, ko apstiprina fakts, ka SIA „Al de Media” izsniedza rēķinus un SIA „Suņu Būda” apmaksāja minētajam uzņēmumam rēķinus par video montēšanas pakalpojumiem.

No minētā izriet, ka video montēšana bija vienīgie pakalpojumu ko SIA „Al de Media” sniedza SIA „Suņu Būda”. No minētā izriet, ka vienīgā SIA „Al de Media” funkcija attiecībā pret Melbergu bija nodrošināt viņai ikmēneša naudas izmaksu, Kaimiņam norādītajā apmērā ar pamatojumu „alga”. Turklāt, lai radītu šķietamu pamatojumu, bija nepieciešami reģistrēt Melbergu kā darba ņēmēju. Par Melbergas statusu SIA „Al de Media” finanšu izmaksām Kālis iepriekš minētā liecināja, ka viņš nekad tādu personu nav saticis un nepazīst. Darba līgums ar viņu nebija noslēgts. Viņas algu apmēru 700€ noteica Kaimiņš. Kāļa liecību ticamību paaugstina viņa izsniegtā izdruka no e-pasta sūtījuma no Kaimiņa, kurš 2016.07.05. nosūtīja Kālim paziņojumu ar šādu saturu – Čau! Saņemsi naudu. Nemaksā pagaidām Madarai. Pārējiem gan.

Minētais e-pasta saturs apstiprina, ka tieši Kaimiņam, nevis Kālim bija pilnvaras noteikt, vai un kad beigt maksāt Melbergai no SIA „Al de Media” bankas konta, kas tādejādi arī apliecina, ka tieši Kaimiņš pieņēma lēmumu par SIA „Al de Media” finanšu plūsmu.

Par Ata Zakatistova statusu SIA „Al de Media” un finanšu līdzekļu izmaksu viņam 2017.08.21. 2018.07.28. Kālis liecināja, ka 2016. gada aprīlī pēc Kaimiņa norādījumiem pieņēmis darbā Zakatistovu un pēc Kaimiņa norādījumiem pirmo reizi izmaksāja algu 700 €. Pēc tam Kaimiņš viņam telefoniski paziņojis, ka Zakatistovam tiks kaut kādi mazāki nodokļu atvieglojumi, tāpēc Kālim viņš ir jāatlaiž, ko viņš arī izdarīja. SIA „Al de Media” ir norāde, ka viņš uzņēmumā strādājis vienu dienu. Vienā dienā Kālis viņu pieņēma, bet nākamajā atlaida. Kālis liecināja, ka viņam, iespējams, saglabājies telefona sarunas ieraksts ar Zakatistovu, kur viņš sūdzējās, ka, iestājoties darbā SIA „Al de Media”, viņam zuda atvieglojumi.

Zakatistovs atmaksāja viņam izmaksāto naudu. No 2018.07.22. iesnieguma Kālis iesniedza procesa virzībai zibatmiņu, kurā saskaņā ar Kāļa norādījumu fiksēta viņa un Zakatistova. 2016.04.28. saruna. Zibatmiņas saturs tika saglabāts kompaktdiskā, kas pievienots šīs lietas materiāliem ar mērķi savākt tiesiskos pierādījumus un dokumentu saraksti pirmajā punktā. Izmeklēšanā tika veikts Kārļa iesniegtās telefonsarunas atšifrējums, kas fiksēts 2018.06.12. dokumentā. Atšifrējums satur ziņas, ka sarunas sākumā runātāji sevi identificē kā Atis un Linards. Persona, kas identificē sevi kā Atis, pauž vēlēšanos būt atlaistam no darba. Sarunas beigās persona, kas identificēja sevi, kā Linards, apstiprināja, ka Atis pieņemts darbā 1. martā, bet atbrīvots no tā 2. martā. Šāds sarunas saturs kopumā atbilst Kāļa sniegtajām liecībām.

Sākotnējais iniciators noņemt darba ņēmēja statusu Zakatistovam bija Kālis. Kaimiņš par to uzzināja vēlāk, kad Zakatistovam VID EDS bija noņemti darba ņēmēja statusa nodokļi.  Minētā neprecizitāte Kāļa liecībās gan nemaina no tām izrietošo secinājumu, jo tieši Kaimiņš lika viņam pieņemt darbā Zakatistovu, tieši viņam bija noteicošā lemšana par Zakatistova atalgojumu SIA „Al de Media”. Šādus secinājumus apstiprina Kāļa izteiktā vēlēšanās, lai Zakatistovs paspētu pateikt Kaimiņam par viņa atlaišanu no darba.

Par savu atlīdzību SIA „Al de Media” un Kaimiņam atgriezto naudu Kālis liecināja, ka mutiski ar Kaimiņu vienojās, ka Kāļa alga par materiālu montēšanu būs 500€. Kaimiņam bija nosacījums, ka, lai saņemtu atalgojumu par savu darbu, Kālim bija jānodibina mikrouzņēmums, turpmāk Kālim ar Kaimiņu bija sarunāts, ka 2015. septembrī alga par augustu būs 700€ un ka no šīs summas Kālim būs jāatdod Kaimiņam 450€. Uz Kāļa jautājumu – kāpēc viņam būtu kaut kas jāatdod? – saņemta atbilde, ka telpu nomu un pārējiem saimnieciskajiem izdevumiem.

Atbilstoši norunai Kālis izņemto naudu izņēma no konta un norunāto summu tikšanās laikā Rīgā atdeva Kaimiņam, un kopš 2015. septembra katru mēnesi pēc algas saņemšanas Kaimiņš prasīja Kālim, lai viņš noteikto summu atdod Kaimiņam skaidrā naudā. Kālis bija neapmierināts, ka Kaimiņš viņam nosaka summu, kuru jāatdod viņam, jo Kālim bija jāplāno arī savi izdevumi, tāpēc 2015. gada oktobrī tikšanās laikā Kaimiņš pateica, ka Kālim alga būs 700€, no kuras katru reizi 200€ būs jāatdod Kaimiņam, ko Kālis arī darīja līdz 2016. septembrim. Lai atdotu Kaimiņam naudu, Kālis to noņēma no sava konta un atdeva vai nu partijas „KPV LV” birojā, vai nu citā vietā, piemēram, pie savas dzīvesvietas.

Kāļa liecības ir vērtējamas kā ticamas, jo būtiski un detaļās tās apstiprinās ar citiem lietā iegūtiem pierādījumiem. No Kāļa konta pārskata kredītiestādē „Luminor banka” konstatējams, ka laika periodā no 2015. aprīļa līdz jūnijam Kālis patiesi saņēma no SIA „Al de Media” mēnesī 500€. Savukārt 2015. septembrī tika saņemti 700€. Šādu summu Kālis ik mēnesi saņēma, līdz pat 2016. augustam ar atsevišķiem izņēmumiem. 2015. oktobrī un 2016. maijā viņš saņēma 600€, tomēr minētie apstākļi nemazina Kāļa liecību ticamību, ko apstiprina arī citi lietā iegūtie pierādījumi. Ziņas no Kāļa konta pārskata nav pretrunā ar viņa liecināto, ka viņam 2015. septembrī bija jāatdod Kaimiņam 450€, bet turpmāk katru mēnesi no 700€ bija jāatdod Kaimiņam 200€. Kāļa konta pārskats satur ziņas, ka pēc 700€ pārskaitīšanas 2015.09.08. Kālis 24. septembrī izņēma skaidrā naudā 500€. Arī turamākos mēnešus konstatējams, ka pēc valūtas saņemšanas SIA „Al de Media” Kālis izņēmis skaidrā naudā summas, kuras bija vienādas vai pārsniedza 200€.

Kāļa liecību par naudas atdošanu Kaimiņam apstiprina arī 2016.08.04. e-pasts Kālim ar šādu saturu – Samaksa: Agnesei 500, Linards 700, Madarai 700. Atmaksā sev, lūdzu, tagad, kamēr braucu tev pakaļ.

No SIA „Al de Media” un Kāļa konta pārskatiem konstatējams, ka tieši 2016.08.04. no SIA „Al de Media” konta tiek pārskaitīta un Kālis saņem savā kontā 700€, turklāt tajā pašā datumā Kālis „Citadele Banka” bankomātā izņem 200€, kas sakrīt ar Kāļa liecību par Kaimiņa pieprasītās naudas apmēru.

Apsūdzības ieskatā minētā e-pasta saturs, naudas pārskaitījums Kālim un SIA „Al de Media”, skaidras naudas izņemšana no Kāļa konta minētajā datumā ir savstarpēji saistīti un kopumā apstiprina Kāļa minēto liecību ticamību. Izmeklēšanā nav iegūti nevieni citi pierādījumi, kādēļ Kaimiņš bija tik ļoti ieinteresēts, lai Kālis sev pārskaitītu algu tieši 2016.08.04. un kādēļ Kaimiņam bija nekavējoties 15 minūšu laikā jānokļūst pie Kāļa. Turklāt Kāļa liecībām ticamību piešķir tieši šī Ilmāra Poikāna liecība, Edgara Pokaževska liecība un Poikāna izsniegtais skaņu ieraksts.

Poikāns 2017.08.09. sniedz liecību, ka pazīst Kāli no darbības partijā „KPV LV”. Kālim bija uzņēmums SIA „Al de Media” par kuru viņš stāstīja, ka daļa ienākumu nonāk pie Kaimiņa. Poikāns arī liecināja, ka viņam zināms par sarunas ierakstu, kurā Kaimiņš apgalvo, ka Kālis saņēmis 500€, nevis 700€ algu. 2017.08.10. KNAB saņēmis Poikāna e-pastu, kura pielikumā pievienots audio fails. 2018.06.04. pienāktā e-pasta teksts un pievienotais audio fails saglabāts kompaktdiskā, kas norādīts tiesisko pierādījumu dokumentu sarakstā. Krimināllietas materiāliem pievienots saņemtā audio ieraksta atšifrējums, kas saņemts 2018.07.12. Atšifrējuma norādīta divu vīriešu šāda saruna:

B: Tur Kālis laikam vairāk raudāja, ka viņam neko nemaksā, jā?

A: Bļaģ, Kālis arī nav pelnījis, bļāģ, nu, reāli, kādreiz pelnīja naudu, bļaģ! Saproti, viņam naudu… viņš pelnīja. Tagad viņš kādā tipogrāfijā strādā, cik es sapratu. Tā viņš toreiz teicis, ka ies prom. Viņam ir tipogrāfijā jāstrādā. Tur tak pelnīs tikai kādus 300. Tā, šeit tu pelni 500 un tev šeit ir darbs. Tev ir divi video jāuztaisa mēnesī pa divām minūtēm un, bļaģ, ir jāsēž divas stundas uz telefona. Tev vēl jāstāsta, kā tev jāmontē?

2018.07.16. nopratināšanā Poikāns liecināja, ka audio failā ir dzirdamas sadrumstaloti Kaimiņa sarunu ieraksti 2017.01.03. Sarunu ierakstos ir arī Edgars Pokaževskis. 2021.02.22. veikta Poikāna un 2018.07.17. e-pasta, 2018.08.06. apskates protokola pielikuma apskate, tajā konstatēts, ka Poikāna izsniegtā mobilā sarakste ar Pokaževski, kas apstiprina, ka Pokaževskis 2017.02.03. ticies ar Kaimiņu. Edgara Pokaževska nopratināšana apstiprināja, ka viņš veicis Poikāna izsniegtā audio ieraksta dzirdamo sarunu ar Kaimiņu. Kompaktdiskā Pokaževska nopratināšanas gaita iekļauta lietisko pierādījumu dokumentā.

Kālis liecināja, ka 2015.06.05. Kaimiņš ieteica darbā pieņemt Gabužu, kura varētu palīdzēt montēt materiāla saturu. Kālis interesējās, kurš maksās viņai par padarīto darbu, uz ko Kaimiņš atbildēja, ka viņš ar mieru maksāt ik mēnesi. Ar Gabužu vienojās, ka algā viņa saņems 500€. Savus personas datus un bankas kontu viņa iedeva pati. Darba līgums ar viņu tika noslēgts. Ar Gabužas nodarbinātību SIA „Al de Media” viņas veiktajiem maksājumiem par Kaimiņa ar pēcapmaksu nopirkto portatīvo datoru izmeklēšana noskaidroja, ka turpmāk norādītie fakti: Gabuža liecināja, ka viņa bija Saeimas deputāta Kaimiņa palīdze. 2015. vasarā Kaimiņš uzdeva viņai kā pienākumu caurskatīt viņa filmētos materiālus SIA „Suņu Būda”. Bija plānots, ka šos materiālus Gabuža montēs kopā ar Kāli. Kālis bija nodibinājis SIA „Al de Media” un pēc Kaimiņa rīkojuma pieņēma viņu darbā. Viņa ir faktiski strādājusi SIA „Al de Media” un palīdzēja Kālim montēt Kaimiņa safilmēto. Dibināt SIA „Al de Media” Kālim lika Kaimiņš. Viņai par to pateica Kālis vai pats Kaimiņš sarunas laikā ar Gabužu. Tas bija tāpēc, ka SIA „Al de Media” bija mikrouzņēmums un tas bija cits nodokļu režīms.

Gabuža liecināja, ka vairāk vai mazāk Kaimiņš SIA „Al de Media” uzskatīja par savu uzņēmumu. Kaimiņš viņu nenoformēja SIA „Suņu Būda”, jo tajā standarta uzņēmumā bija parastais nodokļu režīms un tur būtu jāmaksā lieli nodokļi. Algas apmēru viņai noteica Kaimiņš. Sākotnēji 500€, par to pasakot Kālim. Kaimiņš viņai kādā no sarunām paziņoja, ka turpmāk viņa saņems kā algu 700€, bet 200€ viņam būs jāatgriež viņam. Par 2015. oktobri viņa saņēma darba algu 700€, no kuriem 200€ bija spiesta atdot Kaimiņam skaidrā naudā. Minēto algu SIA „Al de Media” ieskaitīja uz viņas „SEB Banka” konta 2015.11.03. tajā pašā dienā viņa izņēma no šī konta 600€, no kuriem 200€ skaidrā naudā atdeva Kaimiņam.

Par 2015. novembri viņa saņēma no SIA „Al de Media” algu 700€ no kuriem 200€ bija spiesta atdod Kaimiņam skaidrā naudā. Minēto summu SIA „Al de Media” ieskaitīja uz „SEB Banka” konta 2015.12.03. Viņa 2015.12.06. izņēma no šī konta 200€, kurus atdeva Kaimiņam. Par 2015. decembri viņa saņēma darba algu 700€ uz savu „SEB Banka” kontu. 200€ viņai bija jāatgriež Kaimiņam, ko viņa arī izdarīja. Pēc tam Kaimiņš viņai paziņoja, ka būs jāatgriež nevis 200€ skaidrā naudā, bet gan jāapmaksā viņa kredītā ņemtais dators. Kaimiņš viņai iedeva līgumu, uz kuru pamatojoties, Gabužai ir jāveic kredītapmaksa, ko viņa nolēma darīt no sava „SEB Banka” konta. Vairākus mēnešus viņa maksāja, uzskatīja, ka bija pelnījusi šos 700€ un pilnībā tos atstrādājusi, tad Kaimiņš viņai lika 200€ mēnesī atnest. Tajā brīdī viņa bija spiesta piekāpties Kaimiņam un maksāt, jo viņai nebija citu ienākumu.

2016. jūnijā Gabužai vairs nebija jāmaksā 230€ par Kaimiņa datoru, un šo naudu viņai atgrieza. Ja nemaldos, tad bija vēl maksājums uz viņas kontu no SIA „Al de Media” kā darba algu par jūniju arī 700€, bet no šīs summas viņa neko neatgrieza. Par to, ka ir spiesta daļu no algas atdod Kaimiņam, viņa stāstījusi Kālim un, iespējams, vēl kādam vai citiem, jo šo faktu ne no viena neslēpa. Kaimiņš neslēpa sarunās ar viņu, ka SIA „Al de Media” ir noformēti vairāki fiktīvi darbinieki, piemēram, viņa bijusī draudzene Muzikante ir bijusi noformēta fiktīvi, par to Gabuža uzzināja no sarunām ar Kaimiņu un Kāli. Pārējos uzvārdus viņa precīzi neatceras, jo ir pagājis laiks. Gabužas liecības vērtējamas kā ticamas, jo apstiprinās ar citiem lietā iegūtiem pierādījumiem.

Izmeklēšanā iegūtas SIA „Al de Media” un Gabužas 2015.06.17. darba līguma kopija, kuras 7.1. punktā Gabužai Martai darba alga ir 500€. Gabužas konta pārskats kredītiestāde „SEB Banka” un kredītiestādē „Swedbank” apstiprina viņas liecības par saņemtajiem maksājumiem no SIA „Al de Media”, skaidras naudas izņemšanu no kontiem, kā arī maksājumi par Kaimiņa portatīvo datoru. Gabužas liecību ticamība daļā par maksājumiem par Kaimiņa portatīvo datoru apstiprina arī 2018.07.20. AS „CAPITAL” grāmatvedības dokumenti, kas saistīti ar Kaimiņa pasūtījumu, un tieši 2016.01.19. nodokļa rēķina pavadzīme kopija par portatīvā datora MacBook iegādi ar kopējo summu 1321,99€. Rēķinu kā saņēmējs parakstījis Kaimiņš. Izņemta arī izdruka no bankas konta par maksājumiem, kas saņemti minētā rēķina apmaksai. Izdrukas satur ziņas, ka 4 maksājumus, katrs 250€ apmērā, veica Gabuža. Attiecīgi: 2016.02.17., 2016.03.10., 2016.04.14., 2016.05.23.

2019.12.30. Gabužas poligrāfa ekspertīzes atzinumā un Kāļa poligrāfa ekspertīzes atzinumā atdzītsa, ka abi divi nemelo, ka daļu no saņemtās algas atdeva Kaimiņam, kā arī Gabuža nemelo, ka Kaimiņš viņai lika atmaksāt Kaimiņa uz nomaksu ņemto datoru. Gabuža liecināja, ka SIA „Al de Media” rēķinus sagatavoja pēc Kaimiņa norādījuma. Summu, kura jāieraksta rēķinā, Kaimiņš nosauca no galvas un tā nebija nekur viņam pierakstīta. Dokumentu no kā vadīties viņam nebija. Var teikt, ka SIA „Al de Media” bija Kaimiņa uzņēmums un viņš deva norādījumus, kas jādara, kontrolēja naudas plūsmu un deva norādījumus par izrakstāmā rēķina summu. Pieminētos rēķinus Kālis neparakstīja. Gabuža rēķinus nosūtīja viņam. Uzdevumu saskaņot rēķinus Kālim Kaimiņš Gabužai nedeva. Kaimiņš visu komunikāciju ar Kāli centās veikt caur Gabužu. Kaimiņš rīkojās ar SIA „Al de Media”, kā vēlējās, jo arī Kālim bija vajadzīgs darbs. Gabužas liecības apstiprina izmeklēšanā iegūtās izdrukas no e-pastiem, kuros Kaimiņš norāda, kādas summas jāizmaksā no SIA „Al de Media” tās reģistrētajiem darbiniekiem.

Bez debašu runā jau minētajiem šāda rakstura e-pastiem, 2015.12.03. Kaimiņš nosūtīja Kālim e-pastu ar šādu tekstu – Čau. Nosūtu tev daudzus e-pastus no telefona pieraksta. Tos saglabā. Jau pārskaitīji visiem naudas? Visiem vienādi.

Tāpat Gabužas liecību ticamību apstiprina e-pasti, ar kuriem Gabuža sūtīja SIA „Al de Media” rēķinus. Gabužai nebija zināms, ka rēķinos bija iekļautas neprecīzas ziņas par sniegto pakalpojumu vērtību. Saskaņā ar apsūdzību viltotos rēķinos tika iekļautas neprecīzas ziņas, faktiski nesniegta pakalpojumu vērtība, ko veidoja summas, kas tika izmaksātas kā alga Bērziņam, brāļiem Pokaževskiem, Melbergai, Muzikantei un Zakatistovam, kā arī summas, kuras tika izmaksātas Kālim un Gabužai, bet kuras viņiem nācās atdot Kaimiņam skaidrā naudā un kuras Gabuža, pēc Kaimiņa norādījuma, izlietoja viņa uz pēcapmaksu paņemtā portatīvā datora apmaksai.

Apgalvojumu, ka minētās ziņas atzīstamas par nepatiesām, pamatoja turpmākie apstākļi. kā izriet no Kāļa un Pokaževska liecībām SIA „Al de Media” bija mikrouzņēmums, kurš tika dibināts ar vienīgo mērķi, lai Kālis var saņemt legālu atlīdzību par Kaimiņam sniegtajiem viedo montēšanas pakalpojumiem un tieši bija nepieciešams montēt Kaimiņa safilmētos saturus. Vienīgi minētā iemesla dēļ par vienīgo mērķi kļuva dibināt SIA „Al de Media”. Kaimiņš bija noteicis, ka Kāļa atlīdzība par video montēšanas pakalpojumu sniegšanu būs 500 € mēnesī un tāda pati atlīdzība būs arī Gabužai. Kālis nevarēja noteikt sev vai Gabužai lielāku algu. Salīdzinot ar SIA „Al de Media” rēķinos iekļautās summas ar attiecīgo mēnesī izmaksāto algu kopsummu, tajā skaitā fiktīviem darbiniekiem, konstatējams, ka rēķinos tika norādītā vien tāda apmēra summa, kāda bija nepieciešama algu izmaksai, un papildinot to ar summām, kas ir nepieciešamas nodokļu, bankas komisijas un citu nelielu izdevumu apmaksai.

Nobeigums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...