Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībai un Saeimai apņēmīgi virzoties uz sen jau nepieciešamo mērķi — dažādu ofšoru, t.s. «čaulas kompāniju» un citu shēmu izskaušanai no Latvijas banku sektora, ar konkrēta piemēra palīdzību varam izprast, ko šī problēma nozīmē un kā Latvija tiek izmantota krimināliem mērķiem.

Dažādi blēži, shēmotāji, noziedznieki un korumpanti ilgstoši izmantojuši Latvijas finanšu sistēmu, lai caur Latvijas bankām legalizētu sazagto. Latvijā to izdarīt ir salīdzinoši vieglāk, nekā, piemēram, Francijā vai Vācijā, jo mūsu valsts — tīri objektīvi — ar saviem nepilniem diviem miljoniem iedzīvotāju nevar uzturēt tik lielu tiesībsargājošo institūciju aparātu kā lielvalstis. Tālab noziedznieki nereti izmanto Latvijas kredītiestādes sazagtā noslēpšanai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas gadījumā vienmēr ir predikatīvais noziegums (kukuļņemšana, narkotiku vai ieroču kontrabanda, prostitūcija un cilvēktirdzniecība, finanšu krāpniecība, mazattīstītu valstu dabas resursu izlaupīšana utt.), un iegūtās naudas atmazgāšana seko tikai pēc tam, kad ir sazagts pietiekami daudz, ko atmazgāt. Latvijā, pat ja mēs redzam cauri plūstošās naudas summas, tikai retos gadījumos mēs varam nojaust, no kurienes atmazgājamie miljonu desmiti un simti nākuši.

Sekojošais gadījums ir unikāls ar to, ka šeit ir iespējams izsekot visai noziegumu kaskādei soli pa solim: sākotnējie noziegumi (finanšu piramīda Šveicē), kam seko naudas izkrāpšana no iedzīvotājiem, izmantojot Bahamu un Karību ofšorus, tad investoru naudas piesavināšanās sevišķi lielos apmēros, visbeidzot — sashēmoto miljonu atmazgāšana caur kredītiestādi Latvijā, izmantojot tipiskās čaulas kompānijas.

Biržas guru apzog vienkāršos šveiciešus

Kāds izbijis apdrošināšanas aģents Dīters Bērings (Dieter Behring), kuram par tieksmi piesavināties iedzīvotāju iemaksātās apdrošināšanas summas jau reiz bija tikusi atņemta licence, deviņdesmitajos gados nāca klajā ar nākamo afēru — šoreiz tikai daudzkārt lielākos apmēros. Viņš meloja, ka esot izdevies uzrakstīt programmatūru, ar kuras palīdzību varot precīzi prognozēt biržas kursu svārstības. Bērings sev piekabināja iesauku «Biržas guru» un sāka pieņemt no vienkāršajiem ierindas šveiciešiem naudas ieguldījumus, solot tos strauji vairot. Gadu gaitā sagrābies vismaz 820 miljonus Šveices franku, kurus solīja pavairot līdz 1,2 miljardiem, D. Bērings ar skandālu izputēja un nonāca cietumā jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Neraksturīgi Šveices blēžiem, D. Bērings krāpa nevis citu valstu piederīgos, bet pats savus tautiešus. Naudas piesaistīšanas nolūkiem viņš nodibināja vairākus holdingus — Swisspulse, Schoenkind, kā arī Redsafe Bank Luksemburgā. No šīm firmām nauda, pa ceļam bagātīgi atalgojot dažādus sabiedrotos, aizplūda uz Bahamu salu kontiem firmai Moore Park Gruppe. No turienes tā atgriezās D. Bēringa kabatās, lai finansētu «Biržas guru» izšķērdīgo dzīvesveidu, kā arī pašu ekskluzīvāko nekustamo īpašumu iegādi un rekonstrukciju Bāzelē un citur.

Pirmā licenci pazaudēja Redsafe Bank, pēc tam pārējās firmas vairs nespēja maksāt ikgadējos procentus. Vēl 2004. gadā D. Bērings, nolīdzis speciālu runasvīru Klausu Štēlkeru (kurš drīz vien izstājās no spēles, nosaucot to par «farsu»), centās iestāstīt šveiciešiem, ka nauda esot drošībā. Paralēli, lai par piramīdas finansiālo varenību pārliecinātu savus sabiedrotos (no kuriem tikai retais zināja, ka nauda patiesībā nekur netiek investēta, bet gan izmaksāta procentu maksājumos, savukārt atlikums — notrallināts), D. Bērings uzaicināja viņus uz dārgu izēšanos un izdzeršanos vienā no dārgākajiem Londonas restorāniem Petrus.

Bet rezultāts izvērtās tieši pretējais cerētajam — par šīm grandiozajām dzīrēm mēra laikā, kas izmaksāja gandrīz 100 tūkstošus franku, uzzināja prese, un ieguldītāji saprata, ka neviena godīga investīciju kompānija tā naudu nevar atļauties šķērdēt. Dīters Bērings stāvēja kraha priekšā: pēkšņi visi ieguldītāji reizē prasīja atpakaļ visas iemaksātās summas — un tūlīt pat, bet viņam nebija pietiekamas brīvas naudas rezerves, lai izmaksātu kaut vai tikai procentus.

Glābšanas operācija izvēršas vēl vienā zagšanā

Tā kā joprojām ārēji tika uzskatīts, ka Swisspulse un Schoenkind holdingu grūtības ir pārejošas, uzradās iespējamie pircēji, kas tos gribēja pievienot saviem uzņēmumiem. North American Sureties kopā ar Turnas un Taksijas firsta titula mantinieku, dinastijas biznesa vadītāju princi Karlu fon Turnu izteica piedāvājumu pārņemt D. Bēringa kompānijas — taču šis konsorcijs drīz vien atteicās, saprotot, ka pērk nevis kaķi maisā, bet gan drīzāk mucu bez dibena, no kuras viss ūdens sen jau iztecējis.

Tad D. Bēringa ilggadējais auditora v.i. Arturs Buks uzmeklēja Beatu Bangerteru, kurš vadīja firmu KB&P Consulting AG (saīsinājums atšifrējams kā Kempfs, Bangerters un Partneri — pārmaiņas pēc tā bija īsta ieguldījumu kompānija, nevis vēl kāda piramīda). A. Buks lika priekšā B. Bangerteram vienīgo tādu iespēju dzīvē: par 30 miljoniem Šveices franku pārņemt visas patiesībā bezvērtīgās Dītera Bēringa firmas uzreiz, tajā skaitā Moore Park Gruppe. Sev un partneriem par nelaimi, B. Bangerters ļāvās apvārdoties, piekrita un sagatavoja prasīto summu.

Naudas plūsmu novirza uz Latviju

Laikā, kamēr šī krāpšana tika gatavota, D. Bēringa dibināto kompāniju akcijas bija nodotas Cīrihes advokātam Rūdolfam Meroni un viņa Britu Virdžīnu salu ofšoram Moore Consulting. (Šā nosaukuma aizdomīgā līdzība ar kaimiņu pastkastītē reģistrēto Moore Park Gruppe tika skaidrota kā vienīgi nosaukumu aizdomīga līdzība.)

Rūdolfs Meroni acīmredzot atradās kādā Vecrīgas viesnīcā, jo no viesnīcas numura sūtīja faksus, organizējot naudas pārskaitīšanu. Par bezvērtīgajām firmu čaulām izkrāptā nauda tika atmazgāta, ieskaitot to Hansabankas kontā (tagad banka saucas Swedbank). No turienes ar R. Meroni svētību nozagtā nauda tika aizpludināta tālāk, viena daļa pēc tam izņemta arī skaidrā naudā. (Jāpiebilst, ka Latvijas kredītiestāde šajā gadījumā nav tikusi vainota pie tā, ka atļāva noritēt šai atmazgāšanas operācijai — naudas plūsma formāli atainoja parastu kompānijas pārņemšanas darījumu, nevis noziegumu. Arī kopš 2012. gada Šveicē notiekošajā kriminālprocesā Latvijas kredītiestāžu darbinieki nefigurē.)

Sapratis, ka spoži starojošas zvaigznes vietā viņam iesmērēts kaut kas līdzīgs tumšajam miglājam, B. Bangerters izsauca savējos pārsimt ieguldītājus uz KB&P kopsapulci Bāzeles Botāniskajā dārzā, kurā centās pārliecināt viņus par naudas drošību. Taču tas neizdevās: drīz vien B. Bangerteram līdz ar partneri Žanu Kempfu pašiem nācās meklēt aizsardzību pret kreditoriem.

Krāpšanas etapi ar un bez Meroni

Pirms 30 miljonu franku izkrāpšanas no KB&P notika vairāki citi soļi. Atklājot, ka Turnas un Taksijas princis kopā ar saviem biznesa partneriem atkāpjas no gatavotā darījuma, D. Bēringam bija jāizveido zināms teātris, lai viņa noguldītājiem radītu pārliecību par to, ka bizness turpinās. Šim nolūkam finanšiālās struktūras tika nodotas trastā R. Meroni.

Melīgā paziņojumā medijiem, kura izcelsmes meklējumos žurnālisti pirmoreiz nonāca uz pēdām R. Meroni, tika apgalvots — britu kompānija London Finance Group International LLC esot izteikusi vēlmi pārņemt Schoenkind un Swisspulse kontrolpaketi. Atklājās, ka pārņemtgribētājs ir nevis ietekmīgs finanšistu konsorcijs, bet gan kārtējais svaigi dibinātais ofšors ar pāris mārciņām apmaksātajā pamatkapitālā — bez aktīviem un bez reāliem darbiniekiem.

Tad tika paziņots par vēlmi reorganizēt D. Bēringa struktūru tādā veidā, lai tās akcijas varētu sākt kotēt biržā. Šis risinājums uz īsu laiku pacēla investoru noskaņojumu. Trasta turētājs sameklēja kādu biržā jau kotētu Vankūveras kompāniju CanAm Autosales — šai firmai bija plānots apvienoties ar Londonas «pastkastīti», kurā tobrīd atrastos visa Bēringa «impērija», un visa šī jaunapvienotā struktūra ar laiku sasniegtu 8 miljardu franku vērtību. Šajā brīdī šis Ostapa Bendera cienīgais ziepju burbulis pārsprāga — atklājās, ka CanAm Autosales ir reāli nefunkcionējoša kompānija, kuras kasē 8 miljardu franku vietā ir precīzi 268 dolāri.

Neizdodoties plānam Bēringa sistēmu padarīt par biržā kotējamu akciju sabiedrību, A. Bukam tomēr izdevās realizēt nākamo plānu — pārliecināt KB&P pārņemt iztukšoto zelta bedri par it kā «samazinātu» summu: 30 miljoniem franku. Taču, kā jau minēts, arī tā izrādījās krāpšana — pēdējās skaidrās naudas atliekas jau sen bija evakuētas gan no Šveices uzņēmumiem, gan Moore Park Gruppe. Bet pēdējie 30 miljoni pēc nozagšanas tika atmazgāti caur Rīgu, un vēlāk šī kļuva par vienu no epizodēm krimināllietā.

Miljardu vietā — apsūdzības

2012. un 2013. gadā Cīrihes prokuratūrā tika apkopoti cietušo personu pieteikumi par zaudējumu kompensēšanu, kā arī viņu piestādītie dokumenti, ja tie varēja noderēt kā rakstveida pierādījumi. D. Bērings tika apsūdzēts vairākkārtējā dokumentu viltošanā, naudas izkrāpšanā sevišķi lielos apmēros un atmazgāšanā caur Bahamām, vairākkārtējā un atkārtotā uzņēmumu līdzekļu piesavināšanā, negodprātīgā uzņēmuma vadībā un aktīvu izšķērdēšanā. Tāpat bija epizodes izsaimniekošanā, izmantojot KB&P Consulting AG kapitālu citiem mērķiem un maksājot t.s. otkatus (nelikumīgas izmaksas skaidrā naudā), kā arī D. Bērings uzkūdījis veikt līdzīgas kriminālas darbības ar kompāniju Rest. Schürmann’s AG.

Kopā ar «Biržas guru» šajā lietā R. Meroni tika turēts aizdomās par līdzdalību KB&P Consulting piederošo līdzekļu izsaimniekošanā, kapitāla neatbilstošā izmantošanā, piemēram — otkatu maksāšanai skaidrā naudā, kā arī citu personu uzkūdīšanu uz nelikumīgu darbību veikšanu. Tobrīd tika paziņots, ka tas atbilst Šveices kriminālkodeksa 158. panta 1. daļai un, iespējams, arī 165. panta 1. daļai.

Zaudējumu piedziņa un kriminālatbildība līdz ar D. Bēringu un R. Meroni tika prasīta arī no citiem līdzzinātājiem — Petera Veibela, Anitas Cveifeles, J. Paula Zutera, Reinharda K. Mannesmanna, Beata Bangertera, Žana Kempfa un Artura Buka. Tiem bija inkriminēti gan augšminētie, gan citi panti. Lai gan B. Bangerters un Ž. Kempfs šajā situācijā tikpat labi varētu būt arī cietušie.

Noliedz blēdīgus nolūkus, ziņas neizpauž

Ziņas par finanšu piramīdistu tiesāšanu ir jau vairākus gadus vecas, taču nekāda jauna informācija nav kļuvusi pieejama — tas saistīts ar Šveices procesuālo normu īpatnībām. Cīrihes Virstiesas preses sekretāre Andrea Šmidheinī nenoliedza, ka šāda apjomīga finanšu piramīdas lieta, iespējams, tiek vai tiks izskatīta Cīrihes tiesā: «Šveicē informācija par tiesu lietām […] tiek sniegta ar lielu piesardzību, kā to nosaka mūsu likumi. Informācija par lietu gaitu un iznākumiem tiek paziņota tikai tajā brīdī, kad tiesa ir paziņojusi savu verdiktu.»

Kā ikviens pats var pārliecināties Cīrihes tiesu portālā, publiski ir pieejami tikai lietu numuri un izskatāmo tiesvedību būtība, bet ne ziņas par prasītājiem vai atbildētājiem. Vairākas no aktuālajām tiesvedībām, spriežot pēc aprakstiem, varētu atbilst finanšu piramīdas lietai. Piemēram, tiesu kalendārā atrodamas vairākas tiesvedības ar atzīmi Betrug (krāpniecība).

Parādoties ziņām par finanšu piramīdu, R. Meroni savulaik Neatkarīgajai Rīta Avīzei nenoliedza, ka piedalījies D. Bēringa piramīdas glābšanas mēģinājumos, kautrīgi tos raksturojot kā «neveiksmīgus». Savu talantu parādīties dažādās pasaules malās saistībā tikai un vienīgi ar dažādām afērām un kriminālnoziegumiem viņš atainoja šādi: «Esmu advokāts ne tikai mierīgiem, bet arī nemierīgiem un, var pat teikt, vētrainiem laikiem. Man patīk izaicinājumi.»

Piramīda sagruvusi: laiks pārmesties uz Latviju

Pēc tam, kad Latvija izrādījās laba vieta, lai caur šejieni izmazgātu naudu no D. Bēringa piramīdas atliekām, bet Šveicē par šādus pārskaitījumus organizējušu advokātu dzirdēt gribēja vienīgi tiesībsargājošās institūcijas, bet ne klienti, R. Meroni steigšus pārcēlās uz pilna laika darbu Ventspilī. Pēdējos desmit gados viņš ieņēmis amatus uzraudzības padomēs tādās kompānijās kā A/S Kālija Parks, A/S Ventspils Tirdzniecības Osta, A/S Ventbunkers, A/S Latvijas Naftas Tranzīts, A/S Baltic Coal Terminal, bet iepriekš figurējis arī A/S Ventspils Nafta padomē un citās firmās.

Kamēr Šveices prese 2004. — 2006. gadā aprakstīja «Biržas guru» krāpniecības un R. Meroni lomu to piesegšanā, bet Cīrihes varasiestādes piemēroja drošības līdzekļus aizdomās turamajiem, tikmēr Latvijas Ģenerālprokuratūra (sava prokurora Anda Mežsarga personā) 2007. gada decembrī nevis arestēja R. Meroni par naudas atmazgāšanu caur Hansabanku ar «čaulas kompāniju» starpniecību, bet gan iecēla R. Meroni par arestētās mantas glabātāju t.s. «Ventspils kriminālprocesos».

Iznākumā pēc viņa (un viņa nozīmēto «menedžeru») nonākšanas lielāko Ventspils terminālu vadībā visu attiecīgo uzņēmumu pārkrauto kravu apjoms sācis krist kā helikopters, kam gaisā izbeigusies degviela. Piemēram, Ventspils Tirdzniecības Ostas kravu apgrozījums pēdējo desmit gadu laikā kritis gandrīz uz pusi, Kālija Parks no savas projektētās 5,5 miljonu tonnu jaudas pagājušajā gadā pārkrāvis 206 tūkstošus tonnu (3% no jaudas), un arī jaunais ogļu termināls strādā ar mazāk nekā pusjaudu. Bet A/S Venceb, kas pirms krīzes bija lielākā būvkompānija visā Kurzemē (Dienas Biznesa dati), tika novesta līdz kliņķim un 2016. gada oktobrī likvidēta. Papildus tam, Pietiek detalizēti jau aprakstīja, kā Rūdolfa Meroni vadībā A/S Latvijas Naftas Tranzīts pamanījās pārdot sev piederošās Ventspils Naftas akcijas nevis par 4,56 eiro gabalā, bet gan par 1,77 eiro, tādējādi nodarot zaudējumus 126 miljonu eiro apjomā.

Saeimas darbs pie «čaulas kompāniju» un ofšoru izmantošanas aizlieguma būs trieciens šādām shēmām: shēmotāji vairs nevarēs tik vienkārši mazgāt naudu.

Pilns Rietumu preses publikāciju arhīvs līdz ar zvērinātu tulkojumu latviešu valodā izlasāms šeit: http://ej.uz/Meroni

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...