Kā darbojas svešās naudas tīkotāju organizētā grupa ar Uģi Taboru priekšgalā
Rodijs Rododendrs10.04.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
No krāpnieciskām darbībām cietušās personas iesniegums Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai atklāj, ka Latvijā darbojas labi organizēta krāpnieku grupa, kuras cietušie ir nevis lētticīgi pensionāri vai Magoņšovu skatītāji, kuri neorientējas uzņēmējdarbībā un finanšu instrumentos, bet diezgan cienījami un pazīstami uzņēmēji.
Viens no šīs grupas vadošajiem darboņiem ir bēdīgi slavenais Uģis Tabors, kuru kopā ar bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimševiču tiesā par iespējamo liecinieka, "Trasta Komercbankas" akcionāra Igora Buimistera ietekmēšanu.
Protams, var jau teikt, ka pats muļķis, jo ko ielaidies biznesā ar cilvēku, kurš ir mēģinājis izmuhļīt papildus liecības no nelaiķa I. Buimistera par Ilmāra Rimševiča slaveno ceļojumu uz Kamčatku? Bet nu, kā zināms, Latvijā darbojas nevainīguma prezumpcija un ikviens ir atzīstams par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Uģis Tabors bija vērsies pie cietušā kā SIA “FLOKSS”, reģistrācijas Nr.40003286445, juridiskā adrese Augusta Deglava iela 151, Rīga, LV-1021 pārstāvis, minot, ka viņam ir nepieciešama palīdzība, lai reģistrētu savu uzņēmumu Igaunijā. Tā kā cietušais bija pazinis Uģi Taboru jau agrāk, viņam nav radušās aizdomas par to, ka savu naudu viņš vairs nekad neredzēs.
Cietušais uzsāka sadarbību ar Uģi Taboru un sāka veikt nepieciešamās darbības darījuma realizācijai. Uģis Tabors informēja cietušo, ka pilnīgai projekta (ieguldīšana nekustamajos īpašumos) realizācijai būs nepieciešamas investīcijas EUR 1 000 000 (viens miljons euro) apmērā, kuras viņš iegūs no investoriem Apvienotajos Arābu Emirātos. Vienlaicīgi Uģis Tabors informēja cietušo, ka, lai līdz galam sakārtotu investīciju piesaisti no investoriem, nepieciešami EUR 40 000, kuru viņam pašlaik nav, tāpēc viņš ir palūdzis aizdevumu no cietušā.
Uģis Tabors apgalvoja, ka nauda ir nepieciešama, lai samaksātu par juridiskajiem pakalpojumiem un finanšu konsultantu pakalpojumiem EUR 1 000 000 investīciju piesaistes procesā. Uģis Tabors pārliecināja cietušo, ka projekta veiksmīgai realizācijai ir nepieciešams viens mēnesis, tāpēc steidzami ir nepieciešama nauda visu dokumentu kārtošanai.
Uģis Tabors norādīja, ka juridiskos pakalpojumus sniegs Gunārs Brēdermanis pēc Gata Ulmaņa rekomendācijas. Tā kā cietušais ir pazinis Uģi Taboru, viņš nepārbaudīja atsauksmes par Gunāru Brēdermani. Tikai jau pēc notikušās krāpšanas fakta cietušais ir konstatējis, ka interneta dzīlēs ir atrodama informācija, ka Gunārs Brēdemanis veic krāpnieciskas darbības, piedāvājot juridiskos pakalpojumus.
Cietušais, uzticoties Uģim Taboram un uzskatot, ka nekustamo īpašumu investīciju projekts varētu tikt veiksmīgi realizēts, ir aizdevis viņam pieprasīto summu, kuru Uģis Tabors solīja atdot divu nedēļu laikā.
Vēlāk, kad aizdevums netika atdots, cietušais ir uzzinājis, ka aizdotie naudas līdzekļi netika izlietoti to paredzētajam mērķim, kā arī noskaidrojās, ka Uģa Tabora organizētā grupa darbojās vairākās epizodēs, apkrāpjot arī citus cilvēkus. Cietušais pieļauj, ka izkrāptie naudas līdzekļi ir sadalīti starp grupas dalībniekiem, iztērējot tos ceļojumos un izklaidēs.
Uģis Tabors aizņemtos naudas līdzekļus līdz šim brīdim cietušajam nav atdevis, izvairās no jebkuras komunikācijas, neatbild uz zvaniem. Pēc neskaitāmiem mēģinājumiem sakomunicēt ar Uģi Taboru gan cietušajam, gan citām personām, kuras mēģināja pamudināt Uģi Taboru tomēr atdot aizdoto naudu, ar cietušo sazinājās Gatis Ulmanis, pārstāvot SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests”, reģistrācijas Nr. 50003746951. Cietušais, pārbaudot datus, noskaidroja, ka šim uzņēmumam nav vajadzīgo licenču, kā arī uzņēmums ir likvidēts jau 2018. gadā. Gatis Ulmanis mēģināja pārliecināt cietušo neizplatīt nekādu informāciju par Uģa Tabora krāpnieciskām darbībām un solīja, ka nauda tiks atgriezta un SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests” garantēs tās atdošanu un transportēšanu.
Protams, ka nu jau likvidētajai SIA “Baltijas Juridiskās drošības dienests” nav nekāda sakara ar Latvijas Republikas drošības dienestiem, bet darboņi par tādiem mēģina uzdoties, iebiedējot no krāpnieciskām darbībām cietušās personas, lai tās nevērstos tiesībsargājošajās iestādēs.
2022.gada septembrī ar cietušo sazinājās Gunārs Brēdermanis – persona, par kuras juridisko pakalpojumu sniegšanu Uģis Tabors (it kā) bija aizņēmies naudu no cietušā. Gunārs Brēdermanis apgalvoja, ka ir tā persona, kas kārto Uģa Tabora darījumu, lai viņš atgūtu savus līdzekļus. Tika norādīts, ka līdzekļi atrodoties Dubaijā, bet Gunāram Brēdermanim ir nepieciešama nauda, lai nopirktu biļetes uz Dubaiju, un tad viņš varētu atdot cietušajam arī Uģa Tabora parādu.
Cietušais 2022.gada 19.decembrī bija saticies ar Gunāru Brēdermani personīgi un norādīja viņam, ka pastāv aizdomas par krāpšanu, bet Gunārs Brēdermanis apgalvoja, ka tā nav, un piedāvāja noslēgt aizdevuma līgumu un iekļaut tajā punktu, kurā apliecina, ka gadījumā, ja neatdos Uģim Taboram un viņam aizdotos naudas līdzekļus, tad viņš piekrīt, ka darbības tiek kvalificētas kā noziedzīgs nodarījums.
Tāpēc starp cietušo un Gunāru Brēdermani 2022.gada 29.decembrī tika noslēgts Aizdevuma un parāda atmaksas līgums, saskaņā ar kuru cietušais līdz 2023.gada 17.janvārim aizdeva Gunāram Brēdermanim EUR 14 000, kā arī Gunārs Brēdermanis apņēmās līdz 2023.gada 17.janvārim atdot cietušajam Uģa Tabora parādu un ar to saistītos izdevumus (t.sk. zaudējumi) pret Pieteicēju EUR 52 000, kas sastāv no parāda EUR 40 000 un zaudējumiem EUR 12 000.
Gunārs Brēdemanis ir apgalvojis, ka ir nepieciešami nevis EUR 14 000, bet EUR 18 000, tāpēc 2023.gada 9.janvārī tika noslēgta vienošanās par grozījumiem aizdevuma līgumā, palielinot aizdevuma summu līdz EUR 18 000.
Aizdevums Gunāram Brēdermanim tika izsniegts konkrētam mērķim – nodrošināt, ka Gunārs Brēdermanis var veikt maksājumus juristiem, finanšu speciālistiem, kredītiestādēm un līdzvērtīgus maksājumus, lai nodrošinātu, ka Gunārs Brēdermanis saņem naudas līdzekļus vismaz EUR 70 000, kas atrodas Apvienotajos Arābu Emirātos.
Gunārs Brēdermanis bija rezervējis restorānu Dubaijā Gordon Ramsay Hell’s Kitchen 2023.gada 16.janvārī, plkst.19:00, lai satiktos ar cietušo personu un atdotu aizdevumu. Tomēr uz tikšanos restorānā neviens nebija ieradies, un no cietušās personas aizņemtie finanšu līdzekļi tā arī netika atdoti.
No cietušās personas sarakstes un Gunāru Brēdermani izriet, ka tikšanās tika pārcelta no dienas uz dienu un, kad bija norunāta beidzamā tikšanās, Gunārs Brēdermanis bloķēja cietušās personas telefona numuru.
Vēlāk cietušais ir noskaidrojis, ka no līdzīgām Uģa Tabora, Gunāra Brēdemaņa un Gata Ulmaņa darbībām ir cietušas vairākās personas. Vienai cietušai personai Gunārs Brēdemanis bija pārdevis viltoto Covid-19 sertifikātu, tāpēc viņa nebija vērsusies tiesībsargājošajās iestādēs, baidoties no iespējamas kriminālatbildības.
Zimīgi ir tas, ka 2023.gada 5.februāra raidījumā “De Facto” tika pieminēts, ka Ilmāram Rimševičam ir izvirzīta arī apsūdzība par viltotā Covid-19 sertifikāta izmantošanu. Saliekot šo informāciju kopā ar faktu, ka Rimševičs ar Taboru sēž uz kopīga apsūdzēto sola par Igora Buimistera iespējamo nelikumīgo ietekmēšanu, nav grūti izdarīt secinājumus, kurš Rimševičam ir sagādājis viltoto Covid-19 sertifikātu.
Cerams, ka mūsu tiesībsargājošām iestādēm pietiks iekšējo resursu, lai beidzot apturētu šīs organizētās krāpnieku grupas darbību.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
