Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās nāk klajā Lato Lapsas un Kristīnes Bormanes grāmata „Valstsgribis”, kas veltīta Egila Levita prezidentūras laikā sastrādātajam, taču šur tur grāmatnīcās vēl varētu būt atrodams arī grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums. Šodien, 1949. gada deportāciju gadadienā pietiek.com pārpublicē no šī izdevuma pāris fragmentus, kas uzskatāmi demonstrē, kā Egils Levits ir mēģinājis „piesmērēties” traģiskajai deportāciju tēmai un pielāgot tai savu daļēji safantazēto „nācijas tēva” biogrāfiju.

„Saskaņā ar īstena nācijas tēva publiskajam tēlam pielāgoto biogrāfijas variantu Egils Levits esot dzimis Rīgā 1955. gada 30. jūnijā, un gan viņa vecāki, gan vecvecāki bijuši īstens Latvijas nācijas likteņgaitu, ciešanu un cildenuma iemiesojums.

Deviņdesmito gadu sākumā sniegtā intervijā viņš vēl aprobežojas ar lakonisku “tēvs bija inženieris, māte – izdevniecības redaktore”, bet, gandrīz gadsimta ceturksni pēc tam jau atklāti mērķējot uz Valsts prezidenta posteni, Egila Levita publikai pasniegtajā dzīvesgājuma versijā akcenti tika likti uz “drošām vērtībām”.

Nu jau nākamajam “visas tautas prezidentam” esot bijuši gan vecvecvecāki, kas cīnījušies pret carisko režīmu un pat izdevuši sociāldemokrātu laikrakstu “Cīņa”, gan 1949. gada 25. martā padomju varas uz Sibīriju izsūtīti vecvecāki un represēta ģimene, gan tēva ģimene, kas “visa sadegusi holokausta ugunīs”, gan disidentiski noskaņoti vecāki – jo īpaši tēvs, padomju varas cienīgs pretinieks, taču nav atpalikusi arī māte, kas bijusi dzejniece, publiciste un okupācijas varas kritiķe.

Protams, arī pats nākamais “nācijas tēvs” jau kopš agras bērnības esot bijis klāt pie latviešu tautas likteņpavedieniem – piemēram, pats savām acīm vērojis, kā no vilciena kāpj ārā viņa no Sibīrijas izsūtījuma atgriezušies vecvecāki.

Nelaime tikai tā, ka visos šajos “nācijas tēva” stāstos patiesības saturs labākajā gadījumā ir trešdaļa, sliktākajā – vispār necik, vieni vienīgi meli un izdomājumi.

Par māti – Ingeborgu Levitu (Leviti). Ja ticētu “nācijas tēvam”, māte bijusi īsts brīnums – “izmācījusies par vecmāti un medmāsiņu”, savulaik studējusi Latvijas Mākslas akadēmijā, rakstījusi dzeju un gleznojusi, bijusi publiciste, redaktore, korektore. Taču jau atkal lielākā daļa no tā ir vieni vienīgi izdomājumi.

Savās padomjlaika izbraukšanas anketās Ingeborga Levite skaidri un gaiši norāda, ka “esmu beigusi piecas klases Rīgas sešpadsmitajā pamatskolā”, līdz ar ko par studēšanu Mākslas akadēmijā nevar būt ne runas.

Arī par redaktori un korektori viņa līdz emigrācijai nav strādājusi. Padomju valstī, kur redaktora darbs bija politiski atbildīgs, Ingeborga Levite ar savu piecu klašu izglītību, ko uzskatāmi demonstrē viņas padomju amatpersonām rakstīto vēstuļu gramatiski nepareizie un stilistiski neveiklie teksti, rediģēšanai netiktu ne tuvu.

Turklāt padomjlaika anketu sadaļās par darba stāžu, kad uz spēles likta kārotā izbraukšana un sniegtajai informācijai jābūt maksimāli precīzai, Ingeborga Levite skaidri un nepārprotami apliecina, ka veselības stāvokļa dēļ nekad un nekādu algotu darbu padomju valstī vispār nav strādājusi: “Neesmu strādājusi (iedzimtas sirds slimības dēļ).”

Pilnīgas blēņas ir arī stāsts par to, kā Ingeborgu – tobrīd vēl Bargu – esot bijis paredzēts izsūtīt uz Sibīriju kopā ar viņas vecākiem, pareizāk sakot, kopā ar cilvēkiem, ko Egils Levits mūsdienās uzdod par viņas vecākiem. Latvijas PSR Valsts drošības ministrijas lēmumā par šīs ģimenes izsūtīšanu Ingeborgas Bargas vārds gluži vienkārši nav minēts – nav, un viss.

Par pirmajām “pareizajām” bērnības atmiņām. “Savu pirmo apzināto un spilgto atmiņu varu pat datēt, jo droši zinu, ka tobrīd man bija trīs gadi: mēs ar māmiņu ejam uz Rīgas staciju sagaidīt vecomāti un vecotēvu. Vilcienam priekšā lokomotīve ar dūmiem un svilpi. No tā izkāpj veca tante un vecs onkulis, abi vateņos, gumijas zābakos, apkrāvušies ar kaut kādām pauniņām. Es skatos un domāju: vai patiešām tie ir mani vecvecāki?

Šī pirmā atmiņa man ir no 1958. gada, kad manas mātes vecāki un māsas atgriezās no izsūtījuma. Kopā ar četrdesmit tūkstošiem citu latviešu 1949. gada 25. martā viņi bija deportēti uz Sibīriju,” stāsta viltvārdis, īpaši akcentēdams – runa esot par viņa pirmo apzināto un spilgto atmiņu trīs gadu vecumā.

Arī tie ir salti meli. Latvijas PSR iekšlietu ministra vietnieka Zenona Indrikova parakstīta izziņa sniedz precīzus datus par Ermansonu ģimenes – ko Egils Levits uzdod par saviem vecvecākiem – izsūtījuma laiku: tas ir no 1949. gada 25. marta līdz 1956. gada 10. septembrim.

Tas nozīmē – Ermansonu atgriešanās laikā 1955. gada 30. jūnijā dzimušajam (tāds datums oficiāli norādīts) Egilam Levitam ir nevis trīs gadi, kad mazs cilvēks tiešām kaut ko jau var atcerēties uz visu mūžu, bet gadiņš un trīs mēneši.

Tātad labticīgajiem medijiem un to naivajiem žurnālistiem pamestais stāstiņš par nākamā “nācijas tēva” gleznainajām atmiņām, kā no dūmu mutuļos ieskautā vilciena vagona izkāpj gumijas zābakos un pufaikā tērpts vecs onkulis un veca tante – viņa vectēvs un vecāmāte –, ir primitīvi meli.

Par vecvecākiem – izsūtītiem turīgiem jaunsaimniekiem. “Nācijas tēvs” aizgūtnēm stāsta par vectētiņu un vecmāmiņu, kuri divdesmitā gadsimta divdesmitajos gados esot atgriezušies Latvijā no Vācijas, nopirkuši lauku mājas un kļuvuši “diezgan turīgi jaunsaimnieki”, par ko arī tikuši izsūtīti, – un arī šis stāsts ir izzīsts no pirksta.

Patiesībā nekādas lauku mājas viņi nav nopirkuši un ne par kādiem turīgiem jaunsaimniekiem nav kļuvuši: jaunsaimnieks Jānis Ermansons, sava tēva apdāvināts ar “savu stūrīti zemes” (un nevis to iegādājies), ir apprecējis Egila Levita vecmāmiņas (ja šī konkrētā Karlīne Bargs tiešām ir Egila Levita vecmāmiņa) meitu un paņēmis pie sevis dzīvot arī pašu vecmāmiņu.

Savukārt Jānis Bargs – tas pats, kuru padomjlaika anketās kā savu tēvu vēl un vēlreiz min Ingeborga Levite, – saimniecībā “Jaunbulīši” nav pat manīts. Likumsakarīgi arī uz Sibīriju kopā ar Karlīni Bargs viņš 1949. gada 25. martā nav izsūtīts.

Un ko tad Egils Levits trīs gadu vecumā Rīgas dzelzceļa stacijā sagaidījis atgriežamies no izsūtījuma Sibīrijā? Zinot, ka sagaidīšanas stāsts ir izzīsts no pirksta, jo Ermansonu atgriešanās laikā Egilam bijis tikai gadiņš un daži mēneši, nekādu jautājumu vispār nav.

Tieši tāpat viss skaidrs arī par to, kāpēc Egils Levits tik izteiksmīgi klusē par Jāņa Ermansona biogrāfijas daļu, no kuras izriet, ka viņš nemaz nav bijis tik piemērots iecerētajai “nācijas tēva” ideālajai biogrāfijai – uz Sibīriju nosūtīts acīmredzot kļūdas pēc, pats savulaik bijis kreisi noskaņots un atpakaļ dzimtenē vēlējies nokļūt, mēģinot “nostučīt” kaimiņus…”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...