Kā „Haritonova pastnieks” Dobelis tika pie 1600 eiro "speciālās" pensijas, un kas par to maksā?
PIETIEK21.08.2017.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Vairāki Pietiek lasītāji ir lūguši noskaidrot – kā gan bijušais Saeimas deputāts Juris Dobelis, kurš savulaik bija zināms kā „Haritonova pastnieks” (sakarā ar savu aktivitāti, vācot parakstus vēstulei ar lūgumu atbrīvot organizētās noziedzības līderi Ivanu Haritonovu), bet mūsu dienās ievērību guvis ar Jūlija Krūmiņa memuāros aprakstīto „piebarošanos” uzņēmumā Man-Tess un saņemtās naudas pārskaitīšanu tieši zem novērošanas kamerām, ir ticis pie iespaidīgas 1600 eiro mēneša pensijas "uz rokas", turklāt nevis no pensiju uzkrājumiem, bet no valsts pamatbudžeta – tātad visu nodokļu maksātāju līdzekļiem? Publicējam Saeimas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras skaidrojumus:
„Tiesības saņemt speciālo valsts pensiju ir bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" vai 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu":
kļūstot par invalīdiem;
sasniedzot likumā ”Par valsts pensijām” pensijas piešķiršanai noteikto pensionēšanās vecumu;
sasniedzot vecumu, kādā pie likumā „Par valsts pensijām” minētajiem nosacījumiem ir tiesības uz vecuma pensiju.
Speciālo valsts pensiju piešķir, izmaksā un pārrēķina saskaņā ar likumu ”Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” un 1999.gada 29.jūnija MK noteikumiem Nr.237 „Kārtība, kādā bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem piešķiramas, izmaksājamas un pārrēķināmas speciālās valsts pensijas”.
Papildu dokumenti (atsevišķām kategorijām atbilstoši nosacījumiem):
apdrošināšanas stāžu apliecinoši dokumenti (ja apdrošināšanas stāžs ir līdz 1996.gadam);
medicīnisks atzinums par bērna invaliditāti līdz astoņu gadu vecuma sasniegšanai;
darba devēja izziņa, kas apliecina, ka persona strādājusi sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos;
Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apliecība;
represētās personas apliecība.
Apdrošināšanas stāžu nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 23.aprīļa noteikumiem nr.165 Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība.
Speciālo valsts pensiju piešķir 80 procentu apmērā no Saeimas deputātu mēnešalgas.
No speciālās valsts pensijas ietur ienākuma nodokli saskaņā ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 3.panta trešās daļas 14.punktu, 8.panta trešās daļas 10.punktu, 12. un 13.pantu.
Speciālo valsts pensiju nevar saņemt vienlaicīgi ar valsts vecuma, invaliditātes vai izdienas pensiju.
Speciālās valsts pensijas izmaksa tiek pārtraukta Saeimas deputāta, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, valsts ministra vai parlamentārā sekretāra amatu pildīšanas laikā.
Speciālās valsts pensijas saņēmēja pienākums ir ziņot VSAA par tādu apstākļu iestāšanos, kas izraisa pensijas izmaksas pārtraukšanu.
Speciālo valsts pensiju pārskaita personas Latvijas Republikas kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas (PNS) kontā.
Likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām" ir noteikts, ka speciālo valsts pensiju izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, kuri piešķirti saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriāciju.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
