Iesaki rakstu: 
Kamēr turpinās iespējamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidātu „uzrunāšanu”, šai sakarā aizvien biežāk tiek pieminēts kādreizējais satiksmes ministrs un neveiksmīgais Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis. Pats viņš uzrunāšanu noliedz, taču baumas par viņa „bīdīšanu” skan aizvien skaļāk.
„Pilnīgi nav tiesa. Tās ir baumas. Paldies, uz redzēšanos!” – tas bija viss, ko Ronis trešdien Pietiek pavēstīja uz jautājumu, vai taisnība, ka viņš uzrunāts kā iespējamais kandidāts uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu. Tikmēr kāds lasītājs, kurš jau iepriekš Pietiek ir piegādājis vēlāk apstiprinājušos informāciju, mums atsūtījis šādu versiju, ko publicējam gandrīz pilnībā – izņemot vienīgi daļu, kas skar finanšu ministres personisko dzīvi:
„Vēršamies pie Jums atkal ar kārtējām baumām, taču ticamām, ka par VID ģenerāldirektoru virza un lobē ”neatkarīgo”, ”bezpartijisko”, ”saimnieciski orientēto”, „izlēmīgo” un ”valstiski domājošo” politmarioneti Aivi Roni.
Protams A.Roņa kungs ir kompetents, skaists, godīgs un apveltīts ar daudzām citām labām īpašībā par ko mēs nešaubāmies, taču interesantākais, ka viņa kandidatūru virza Māris Martinsons, kurš protams arī ir godīgākais cilvēks Latvijā.
Protams, ka Māris Martinsons zina vislabāk, ar kādām īpašībām jābūt apveltītam VID ģenerāldirektoram. Protams, ka mēs labi zinām, ka Māris Martinsons domā par valsti un tās sakārtošanu un primārais viņa darbs ir sakārtot procesus Valsts ieņēmumu dienestā.
M.Martinsonam jāsakārto daži kriminālprocesi un daudzi uzrēķini, jo pretējā gadījumā īsti neiet ar darbiem. Tāpēc šobrīd M.Martinsons bīda savu marioneti A.Roņa kungu, nav jau teikts, ka viņš šim amatam ir piekritis, taču politiskā vidē tas tiek aktīvi apspriests.
Cik zināms, tad, iespējams, savu piekrišanu jau devusi talantīgā finanšu ministre, taču kā mēs labi zinām, tad ne viņai vienīgai būs šajā ziņā teikšana. Tā kā mūsu gudrā, skaistā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, iespējams, pametīs Finanšu ministriju, jo (..), viņai vajadzīgs atstāt labu un gudru pēcteci, kas attaisnos viņas un M.Martinsona brigādes cerības.
Domājam, ka šī, iespējams, tikai bauma būtu jādara zināma sabiedrībai, kura ir tiesīga zināt savus varoņus un viņu bīdītājus…”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
