Iesaki rakstu: 
Biju domājis, ka šo pavedienu rakstīšu, kad šī sāga būs noslēgusies, bet laikam tā j…bļa (vismaz sajūtu līmenī) nebeigsies tik drīz, tāpēc pavediens par to, kā man iet ar saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) kontu.
Jau gadiem bļaustījos, ka Igaunijā ir SDI konts, bet mums nav. Pie mums kā kurzemniece - solīt sola, bet nedeva. Bet tad pagājušajā gada oktobrī notiek straujš pavērsiens. Šāds konts nu ir pieejams arī Latvijā! Šajā saitē sīkāk par to, kas ir SDI konts https://vid.gov.lv/lv/saimnieciskas-darbibas-ienemumu-sdi-konts
Bet konts pieejams tikai vienā bankā. Industra bank (zinu, ka ar nezināšanu nav jālepojas, bet goda vārds, par tādu banku nebiju dzirdējis). Štrunts ar to, ka par tādu iestādi nezinu, un nolemju, ka 2023. gadu sākšu ar SDI kontu.
Janvāra sākumā iesniedzu MUN deklarāciju, samaksāju nodokļus, dodos uz Industra bank un atveru kontu. Tagad vien atliek EDS uzrakstīt VIDam iesniegumu un lieta darīta, vismaz man tā šķita.
Te gan mans kasjaks, ja gribēju, lai jau pirmajā ceturksnī SDI konts sāktu darboties, tad šo visu procesu vajadzēja darīt līdz 1. janvārim, bet lietas būtību tas nemaina.
Uzrakstu iesniegumu, bet man atnāk atteikums SDI konta izveidei, jo man esot nodokļu parāds.
Galīgi apmulsis zvanu VID, saku, ka pirms pāris dienām esmu visus nodokļus samaksājis un arī EDS neuzrādās parāds. Darbiniece saka, ka varbūt nauda vēl nav ieripojusi kasē, lai nesatraucos un nākamajā dienā rakstu iesniegumu pa jaunam.
Nākamajā dienā uzrakstu, bet atkal atteikums un atkal nodokļu parāda dēļ. Zvanu atkal. Tagad darbiniece paskaidro, ka iespējams tas tāpēc, ka deklarāciju iesniegšanas termiņš ir līdz 17. datumam un dati nav salāgojušies. Te man mazliet atkārās žoklis.
Saku, ka štrunts par to kontu, bet, ja manus datus pieprasītu kāda cita iestāde, lai pārliecinātos par manu nodokļu nomaksas statusu, tad es arī uzrādītos kā nodokļu parādnieks? Tas tā normāli? Atbild, ka tāda tā sistēma ir, neko nevar palīdzēt.
Nākamajā dienā piezvana cita, ļoti izpalīdzīga VID darbiniece, un noprotams, ka viņa šo problēmu vēlas atrisināt. Saka, lai nerakstu vēl vienu iesniegumu, viņa to SDI konta lietu sakārtos. Pēc nedēļas saņemu ziņu, ka mans SDI konts būs aktīvs, sākot no... 1.07.
Zvanu izpalīdzīgajai darbiniecei, viņa sajaukusi, bet izlabos, lai ir aktīvs no 1.04. Paiet pāris dienas (ir jau janvāra beigu daļa), un beidzot viss nokārtojies. Atliek vien gaidīt pirmo aprīli un tik skaitīt naudu uz jauno kontu. Easy peasy, vai ne? Nē!!!
Izrakstu pirmos rēķinus (pietika prāta sākt ar mazākām summām, jo gribēju pārbaudīt, vai viss būs čiki piki), redzu, ka iesaldējas 40%, kā paredzēts. Tagad divu dienu laikā VID dos informāciju bankai, vai esmu pārsniedzis 25000 eiro apgrozījumu šajā gadā vai ne.
Skaidrs, ka pirmajā ceturksnī neesmu pārsniedzis, tāpēc sagaidu, ka tiks aizskaitīti 25%, nevis 40%. Bet kas tev deva! Skatos, kontā un redzu, ka banka uz valsts kasi aizskaitījusi 40%.Man iestājas pilnīgs WTF!
Bet ir Lielā piektdiena, un banku un VID nevarēšu sazvanīt līdz otrdienai. Otrdien 9.00 zvanu bankai. Banka ļoti ātri visu pārbauda un saka - sorry, problēma nav mūsu galā, kādu informāciju mums iedod VID, ar tādu strādājam. Zvanu VID (paiet pusstunda, kamēr sazvanu).
Paralēli jau esmu ielogojies EDS, lai mani var indentificēt telefoniski, izstāstu problēmu. Man pasaka, ka šeit telefoniski nevar neko līdzēt, lai rakstot iesniegumu EDS. Momentā uzrakstu iesniegumu. Bet pamazām sāku pamatīgi stresot, jo jāmaksā rēķini par dzīvokli.
Neesmu pārliecināts, ka man atkal nenovilks 40%, ja man ieskaitīs naudu. Tāpēc esmu palūdzis, lai vēl man nesamaksā par izrādes mēģinājumu procesu, jo ar VID kā ar bitēm. Paiet divas dienas dienas, bet ziņas nekādas nav, pat ne - paldies, saņēmām, risināsim mūsu fuckup. Jo skaidrs, ka fuckup ir VID pusē.
Nolemju zvanīt un noskaidrot kaut ko sīkāk. Vairāk nekā stundu karājos klausulē, bet VID sazvanīt neizdodas. Nospļaujos un pēc mēģinājuma dodos šturmēt VID klātienē. Ierodos, saprotu, ka numuriņu tāpat vien dabūt nav iespējams. Tas iepriekš jāpiesaka pa telefonu.
Dodos pie klientu informācijas darbinieces, prasu, kas man jādara, lai dabūtu konsultāciju klātienē. Darbiniece ar tādu sejas izteiksmi, it kā izdarītu man milzu pakalpojumu, prasa, kādā jautājumā.
Izstāstu situāciju, darbiniece uz papīrīša uzskricelē numuriņu un saka, lai gaidu. Gaidu aptuveni pusotru stundu, un beidzot mans numuriņš parādās ekrānā. Atkal izklāstu situāciju. Darbiniece saka, ka jāraksta iesniegums. Atbildu, ka esmu uzrakstījis, bet nav nekādas ziņas.
Izrādās, ka vajadzējis rakstīt, ka steidzami. Nu, davai, rakstām otru iesniegumu, sakot, ka steidzami. Abi kopīgi uzrakstām. Bet, pirms spiežu – sūtīt, pajautāju - bet kas notiks tālāk? Tālāk iesniegums nonāks pie attiecīgās nodaļas darbinieces.
Jautāju, vai nav iespējams piezvanīt šai darbiniecei. Atbild, ka nav telefona. Saku, lai izmanto manējo. Nē, neesot telefona numuru. Šos numurus varot dabūt tikai ar priekšnieces atļauju. Saku, lai varbūt pajautā priekšniecei atļauju, man tomēr par dzīvokli un gāzi jāmaksā.
Visa šī murga laikā es esmu manāmi uzvilkts, bet vēl pieklājīgs. Pēc pāris minūtēm darbiniece atgriežas. Saka, ka otru iesniegumu nevajadzēs sūtīt, esot jau pieņemts pirmais, un iedod citas nodaļas darbinieces numuru, kurai nākamajā dienā zvanīt un noskaidrot situāciju.
Nākamā diena ir šodiena. No rīta sazvanu citas nodaļas darbinieci, stādos priekšā, saku, ka uzrakstīju iesniegumu. Viņa atbild, ka zina, par ko es runāju, un ka pēc mirkļa atzvanīs, lai būtu priekšā visi dati, bet viss būs čiki piki.
Pēc pusstundas man atzvana un stāsta, ka viss ir tā, kā tam jābūt. 40% man novilkti, jo atkal vēl nav iestājies mistiskais 17. datums. Atgriezt man to naudu neatgriezīs, bet tā skaitīsies kā nodokļa pārmaksa, attiecīgi mazāk novilks no maksājumiem pēc 17. datuma.
Jautāju, vai man novilks 40%, ja man ieskaitīs naudu uz SDI konta līdz tam burvju datumam? Atbilde ir - jā. Šajā mirklī mani nervi vairs netur, un es sāku aurot uz "citas nodaļas darbinieci" (ļoti atvainojos, es ikdienā tāds neesmu, auroju vien tad, kad esmu galīgi izvests).
Jo nezinu, kā viņa, bet es cenšos plānot savu budžetu un nevaru pateikt nagu maucēju kantorim Latvijas gāze, ka vēl nav pienācis maģiskais 17. datums, tāpēc rēķinu nemaksāšu. Kādu laiku ejam uz riņķi par to datumu, līdz man pasaka, ka neko īsti šajā situācijā man nevar līdzēt.
Sistēma tāda. Jautāju, kurš tad man var palīdzēt, bet uz to atbildi nesaņemu.
Viss. Beigas. Pārdomas šādas. Šim SDI kontam bija jāmazina birokrātiskās darbības MUN maksātājiem un visam jānotiek automatizēti. Realitātē SDI konta sakarā esmu ar VID nočakarējies vairāk, nekā 7 gadu laikā, kopā ņemot, kopš esmu MUN maksātājs.
Kā tas iespējams, ka Latvijā jebkuru labu ideju var sačakarēt tik tālu, ka esmu morāli nosirmojis, man joprojām nav skaidrs.
Pārpublicēts no Twitter
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
