Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas varas un tiesībsargājošajās struktūrās ir jaušami korporatīvie grupējumi, kas darbojas nezināmu mērķu vārdā un var mainīt politisko situāciju valstī, intervijā "Neatkarīgajai" klāstījusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja vietniece Ilze Jurča. “Manuprāt, tas ir tāds jauns valsts nozagšanas paveids - personas, kas ir ļoti ciešās korporatīvajās saitēs ar citu tiesībsargājošo iestāžu amatpersonām, vienojas saskaņotā darbībā viņām vien zināmu mērķu vārdā un izmanto dažādus pretdarbības veidus gan augstāku amatpersonu lēmumu izpildei, gan mēģinot ietekmēt amatpersonu amatā iecelšanu, gan, iespējams, veicot vēl kādas diskrētākas darbības, izmantojot šīm personām pieejamo darba informāciju.”

Vai Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija tandēmā ar vietnieci Ilzi Vanagu tiesā, kurā tiek iztiesāta tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, arī darbojas viņām vien zināmu mērķu vārdā?

Abām tiesas vadītājām ir ievērojamas parādsaistības. Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija (kuru izbrāķēja un no Augstākās tiesas palātas, to likvidējot, nepaņēma uz Augstākās tiesas Senātu) pērn nopelnīja 36 tūkstošus eiro. Viņas laulātais draugs Jānis Stūrmanis, kurš arī ir tiesnesis, saņēma par 13 tūkstošiem mazāk nekā sieva. Taču D. Treijas parādsaistības mērāmas 172 tūkstošos eiro.

Tiesas priekšsēdētājas vietnieces Ilzes Vanagas parādsaistības atbilstoši 2015.gada deklarācijai ir 120 684,83 EUR. Viņas tiesvedībā ir tā sauktā Bērnu slimnīcas lieta, kuras iztiesāšana velkas jau kopš 2010.gada.

Interesanti, ka 31.10.2016. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tika izbeigta tiesvedība civillietā Nr.C30610815, SIA “Hiponia” prasībā pret I.Vanagu un viņas laulāto par aizdevuma piedziņu sakarā ar saistību izpildi. No kurienes gan tiesnesei un viņas laulātajam, kurš esot bezdarbnieks, pēkšņi radās līdzekļi, šķiet, vairāk nekā simt tūkstošu euro saistību izpildei?

2015.gada 9.oktobrī Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā nonāca tā sauktā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta. Lietas tiesnešiem, ievērojot nejaušības principu, tiek sadalītas datorizēti, bet ne konkrētajā gadījumā.

Tiesas priekšsēdētāja par referējošo tiesnesi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, apejot lietu elektronisko sadali, izvēlējusies tiesnesi bez iepriekšējās pieredzes krimināllietu izskatīšanā, tiesnesi, kurš nav izskatījis ar pierādījumu pārbaudi nevienu krimināllietu - Erlenu Ernstsonu, kuram ar specializāciju civillietās darba stāžs tobrīd bija 1,5 gadi.

Papildus šajā tiesas sastāvā nozīmēta tiesnese: Aiga Freimane, kura specializējusies civillietu izskatīšanā, un kura nav izskatījusi nevienu krimināllietu; Dzintra Zemitāne, kurai ir 9 gadu darba stāžs ar specializāciju krimināllietās; Elīna Leitāne, kuras darba stāžs bija 2 gadi, kā rezerves tiesnese.

Sakarā ar tiesneses Elīnas Leitānes došanos bērna kopšanas atvaļinājumā pēc tam, kad jau tika uzsākta lietas iztiesāšana, lietas iztiesāšanas sastāvā tika nozīmēta tiesnese Anita Grāvīte, kurai bija 6 mēnešu darba stāžs tiesā.

Nav saprotams, kādēļ vispār tiesnese Anita Grāvīte ir šajā tiesas sastāvā kā rezerves tiesnese, jo gadījumā, ja kāds no pamatsastāva tiesnešiem pēkšņi uz ilgstošu laiku saslimst vai atstāj tiesneša amatu, tiesnese Anita Grāvīte vienalga nevarētu ieņemt tā tiesneša vietu, proti, tas nav pieļaujams, jo viņa nebija tiesas sastāvā no paša sākuma, bet tika ielikta lietā pēc tam, kad jau bija uzsākta lietas iztiesāšana.

Spriedumu lietā, kuru būtu pieņēmuši tiesneši, kas nav bijuši lietas izskatīšanā no paša sākuma līdz beigām, apelācijas instances tiesa viennozīmīgi atceltu kā nelikumīgu, un tad šīs krimināllietas iztiesāšana būtu jāsāk no jauna pirmās instances tiesā.

Jautājums – kā interesēs darbojas tiesas priekšsēdētāja Daina Treija, apejot elektronisko lietu sadales sistēmu, nozīmējot šīs lietas izskatīšanā trīs nepieredzējušus tiesnešus un iekļaujot tiesas sastāvā rezerves tiesnesi, kura faktiski nevar aizstāt pamatsastāva tiesnešus? Varbūt tādēļ, lai tiesā pēc iespējas mazāk, pēc iespējas garākos termiņos tiktu izskatītas civillietas? Vai varbūt tiesas priekšsēdētāja ir ieinteresēta, lai izgāžas Zolitūdes traģēdijas krimināllieta?

Tiesnešiem, kuri iztiesā Zolitūdes traģēdijas krimināllietu, papildus šai lietai izskatīšanā ir nodotas arī citas lietas:

- tiesnesim Erlenam Ernstsonam lietvedībā ir vēl 44 neizskatītas civillietas un 40 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Dzintrai Zemitānei lietvedībā ir vēl 15 neizskatītas krimināllietas un 9 administratīvo pārkāpumu lietas;

- tiesnesei Aigai Freimanei lietvedībā ir 135 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas ir skatāmas paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas kas skar bērnu tiesības un intereses, darba lietas, maksātnespējas lietas);

- tiesnesei Anitai Grāvītei lietvedībā ir nodotas 157 neizskatītas civillietas, starp tām arī tādas, kas jāizskata paātrinātā kārtībā (piemēram, lietas, kas skar bērnu tiesības un intereses, darba strīdu lietas, maksātnespējas lietas).

Jautājums – vai tiesas priekšsēdētājas mērķis ir novilcināt gan šīs, gan citu lietu izskatīšanu tiesā?

Lai gan Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesnešiem ir krietni mazāk lietu nekā viņu kolēģiem, sakarā ar to, ka trīs dienas nedēļā viņi pavada citā ēkā, skatot šo lielo krimināllietu, viņi ir pārslogoti, jo saprātīgos termiņos ir jāizskata arī citas lietas.

Viņiem nav pietiekami daudz laika, lai pilnīgi un vispusīgi iepazītos ar šo apjomīgo krimināllietu, kur nu vēl, lai sastādītu spriedumus un lēmumus citās lietās. Ne velti, šā gada 30.septembrī tiesnesei Aigai Freimanei uz tiesu tika izsaukta ātrā medicīniskā palīdzība – stress un pārslodze atspoguļojas uz tiesnešu veselību.

Neraugoties uz to, tiesas priekšsēdētāja, savā padomju laiku manierē pieprasot no tiesnešiem absolūtu pakļaušanos un valdnieka glorificēšanu, rada priekšstatu, ka šie tiesneši faktiski neko nedara.

Tā kā šie tiesneši jau šobrīd paralēli nevar uzsākt sprieduma rakstīšanu šajā krimināllietā (atspoguļojot apsūdzību, liecinieku un cietušo liecības), jo ir noslogoti ar citām lietām, tad acīmredzot tiesas spriedums Zolitūdes traģēdijas krimināllietā varētu tapt vēl kādus piecus gadus pēc tās iztiesāšanas. Vai tāds ir priekšsēdētājas mērķis?

Par tiesas priekšsēdētājas neprognozējamo darba stilu liecina arī tas, ka, faktiski atzīstot pati savu nespēju un nekompetenci izskatīt visu kategoriju lietas (krimināllietas, administratīvo pārkāpumu lietas un civillietas), tiesas priekšsēdētāja visas viņas lietvedībā esošās civillietas nodeva skatīt citiem tiesnešiem, tai pat laikā tiesnešiem, kuri nekad nav skatījuši administratīvo pārkāpumu lietas, kuri nepārzina administratīvās tiesības (tā sauktiem civilistiem), kuri gadiem nav papildinājuši vai atjaunojuši savas zināšanas šīs kategorijas lietu izskatīšanā Tiesnešu mācību centra organizētajās nodarbībās vai semināros, pēkšņi tiek nodotas izskatīšanā administratīvo pārkāpumu lietas (tā sauktās dzērājšoferu lietas).

Protams, likums noteic, ka pirmajā instancē tiesnesim jāpārvalda visas trīs specializācijas – CPL, APK un KPL, bet nez kāpēc tiesnešiem, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, netiek nodotas izskatīšanā civillietas. Saprotams, ka APLā ir tādi paši principi kā KPLā, bet nez kāpēc tieši civilistiem šobrīd jāskata APL lietas? Faktiski jebkurš jurisprudences students šobrīd ir kompetentāks APLā nekā Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesneši, kuri līdz šim specializējušies civillietu izskatīšanā.

Salīdzinājumam – var jau dot zobārstam veikt ceļgala locītavas operāciju, bet vai iznākums būs tas labākais? T.i., var jau dot civilistam skatīt administratīvo pārkāpumu lietas, bet vai rezultāts būs tas labākais? Nebūs, šobrīd nav šaubu, ka ikvienu civilista sastādīto spriedumu APK lietā apelācijas instance atcels. Pārdaugavas dzērājšoferi var līksmot – no soda būs reāla iespēja izvairīties.

Tai pat laikā tiesneši, kuri specializējušies krimināllietu izskatīšanā, salīdzinot ar citām Rīgas tiesām, Zemgales priekšpilsētas tiesā ir noslogoti krietni mazāk un papildus izskata arī APK lietas.

Vēl vairāk, par priekšsēdētājas visatļautību liecina fakts, ka pati, nespējot vai neprotot APK kategorijas lietās pieņemt lēmumus, piešķīra tiesnesim Erlenam Ernstsonam atvaļinājumu tikai ar priekšnosacījumu, ka viņš nāk savā atvaļinājumā uz darbu un viņas lietās, viņas vārdā sastāda nolēmumus APK lietās.

Tiesnesis Erlens Ernstsons (tāpat kā vēl 6 tiesneši) nav vēl apstiprināts amatā bez termiņa ierobežojuma. Šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes par tiesnesi Kvalifikācijas komisijai un Saeimas juridiskajai komisijai (nu jau par to vairs nav šaubu, jo tiesnesim Ernstsonam jau ir sniegta negatīva atsauksme).

Protams, vēloties iegūt atvaļinājumu sev vēlamā laikā un nevēloties saņemt negatīvu atsauksmi no tiesas priekšsēdētājas laikā, kad tiks izlemts jautājums par viņa apstiprināšanu amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tiesnesis nāca uz darbu un tiesas priekšsēdētājas vārdā un viņas vietā šā gada vasarā – 15.jūlijā sastādīja tiesas nolēmumus administratīvo pārkāpumu lietās.

Tiesnešus nomoka jautājums – kas būs jādara, lai nākamvasar iegūtu atvaļinājumu sev vēlamā laikā? Vai tiesnešiem, kuri specializējušies civillietu izskatīšanā, būs jāsāk skatīt priekšsēdētājas D.Treijas lietvedībā esošās krimināllietas?

Par tiesas priekšsēdētājas visatļautību vai darba pienākumu tīšu nepildīšanu liecina arī fakti par citam tiesnesim nodotām krimināllietām.

03.07.2015. tiesā saņemta krimināllieta Nr. 12812002114 T.B. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 275.panta otrās daļas un 180.panta pirmās daļas. Lieta tika nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura to nozīmēja un uzsāka iztiesāšanu tiesas sēdē 03.11.2015.

04.11.2015. tiesas priekšsēdētāja sakarā ar to, ka tiesnese Dzintra Zemitāne tika iekļauta Zolitūdes traģēdijas lietas sastāvā, pārņēma lietu, 11.01.2016., grozot izskatīšanas datumu uz 14.04.2016, kad pasludinājusi lietā pārtraukumu, bet tad pēkšņi izlēmusi nepildīt savus darba pienākumus – neskatīt lietu, bet bez jelkāda tiesiska pamatojuma nodevusi to skatīšanai tiesnesei Guntai Čepulei (kura tiesā strādā uz laiku, kamēr tiesnese Elīna Leitāne atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā).

Tātad šī lieta jau trešo reizi skatīta no jauna šā gada 27.oktobrī, neraugoties uz to, ka tā ir tā sauktā amatpersonu lieta, kura būtu iztiesājama paātrinātā kārtībā.

Identiski tiesas priekšsēdētāja izrīkojusies ar krimināllietu nr. 11514007712 K.A. apsūdzībā pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas. Lieta, kurā ir vairāk nekā 200 cietušo, tiesā saņemta 24.02.2015. un nodota tiesneses Dzintras Zemitānes lietvedībā, kura uzsāka iztiesāšanu 30.10.2015.

11.01.2016. tiesas priekšsēdētāja pārņēma lietu savā lietvedībā, uzsākot iztiesāšanu 16.04.2016., bet tad bez jelkāda tiesiska pamata nodeva lietu tiesnesei Guntai Čepulei, kura to (ar vairāk nekā 200 cietušajiem) sāka skatīt no jauna jau trešo reizi 19.10.2016.

Tas, ka citam tiesnesim tiek nodotas neuzsāktas lietas, vēl būtu kaut kā izskaidrojams, bet fakts, ka citam tiesnesim tiek nodotas jau divreiz uzsāktas lietas, šķiet pilnīgs nonsenss. Nenoliedzami, šāda rīcība sapratīgam vērotājam no malas vēl vairāk veicina neuzticību tiesām. Diemžēl to veicina tieši tiesas priekšsēdētāja.

Nupat - 20.oktobrī - faktiski bez jelkāda juridiska pamatojuma tiesnesei G.Čepulei nodotas vēl četras smagās krimināllietas. Kopumā tiesnesei G.Čepulei, apejot elektronisko lietu sadales kārtību, t.i., apejot nejaušības principu lietu sadalē, nodotas 10 krimināllietas.

Tiesas priekšsēdētāja D.Treija tiesnesei G.Čepulei nodevusi skatīšanai krimināllietas K31-0041-16; K31-0057-16; K31-0073-16; K31-0211-16; K31-0308-16; K31-0332-16. Tiesas priekšsēdētājas vietniece I.Vanaga nodevusi krimināllietas K310149-16; K31-0267-16. Nesaprotamu iemeslu dēļ bez sadales kopš 2016.gada 15.jūlijā tiesā atradās krimināllieta K-31-0335-16, nu tā nodota tiesnesei G.Čepulei.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā strādā 14 tiesneši, no kuriem 7 vēl nav apstiprināti amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Kā jau minēts iepriekš, šis apstiprinājums ir lielā mērā atkarīgs no tā, kādu atsauksmi par tiesnesi uzrakstīs tiesas priekšsēdētāja.

Ikvienam no šiem tiesnešiem ir skaidrs, ka jelkāda veida oponēšana tiesas priekšsēdētājai var rezultēties ar negatīvu atsauksmi, par ko liecina jau tiesnesim E.Ernstsonam sniegtā negatīvā atsauksme, kā arī fakts, ka tiesnesei, kurai gadiem bija lielākais izskatīto lietu skaits, tiesas priekšsēdētāja ierosināja disciplinārlietu it kā par darba pienākumu nepildīšanu. Lieki piebilst, ka tiesnešu disciplinārkolēģija lietu izbeidza, atzīstot, ka tiesas priekšsēdētāja nav norādījusi savā lēmumā nevienu normu, kuru tiesnese būtu pārkāpusi (lēmums ir atrodams tiesnešu disciplinārkolēģijas mājas lapā: https://www.tiesas.lv/tiesnesu-disciplinarkolegijas-pienemtie-lemumi).

Tāpat jāšaubās, vai arī turpmāk šī tiesnese ik mēnesi izskatīs 30 lietas vai tikai 15 – 16 (kas ir vidējais tiesnešu izskatīto lietu skaits valstī), ņemot vērā faktu, ka tiesas priekšsēdētājai primāri nepieciešams, lai tiesnesis atsēž darba vietā no 9.00 – 17.00, nevis pēc iespējas vairāk izskata lietas, ievērojot to, ka tiesnesim ir nenormēts darba laiks. Lai tiesnesis iegūtu brīvu pēcpusdienu vai brīvdienu, tiesnesim ir jāpazemojas, jāglaimo un jālūdzas priekšsēdētājas priekšā.

Ar mērķi izēst no darba kādu citu tiesnesi ar 10 gadu stāžu (jo apsolīta ir pastāvīga darbavieta aizvietotājai tiesnesei G.Čepulei) tiesas priekšsēdētāja jau atkārtoti bez jelkāda iegansta apmeklē tiesneses Dz.Zemitānes vadītās tiesas sēdes. Tas, protams, nav liegts un būtu saprotams, ja par tiesnesi būtu saņemta sūdzība vai būtu jāsniedz atsauksme kvalifikācijas kolēģijai, bet šādā veidā faktiski pret tiesnesi tiek realizēts bosings. Pēc tiesas sēdēm tiesas priekšsēdētāja darbinieku klātbūtnē netaktiski sniedz tiesnesei padomus – faktiski iejaucas tiesas lietas spriešanā.

02.11.2016. jau otro reizi tiesas priekšsēdētāja bez jel kāda pamata pārbaudījusi tiesneses Dz.Zemitānes lietvedībā esošās apturētās lietas, lai gan interesi par citu tiesnešu lietām nekad nav izrādījusi. Uz tiesnesi nepārprotami tiek izdarīts spiediens. Acīmredzams ir mērķis panākt, lai Zolitūdes krimināllietas sastāvā nepaliek neviens pieredzējis tiesnesis.

Tiesas priekšsēdētājas Dainas Treijas neilgajā vadības laikā no Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas uz zemesgrāmatu nodaļām ir aizgājuši jau divi tiesneši. Šovasar darbu tiesā pameta divi labākie tiesnešu palīgi (labākie, jo ne velti izturējuši konkursu un šobrīd strādā Tieslietu ministrijā). No vadības puses netiek augstu vērtētas tiesneša vai darbinieka darba spējas, bet gan bezierunu pakļaušanās, pielīšana un glaimošana priekšsēdētājai. No vietnieces puses ik uz soļa tiek deklarēta nepieciešamība ievērot subordināciju, lai gan cilvēktiesību un tiesību zinātnieki jau sen ir atzinuši, ka šāds vadības stils – mērķtiecīga personības iznīcināšana bija absolūts padomju varas mērķis.

Secinājums: acīmredzot tiesas priekšsēdētāja un viņas vietniece darbu tiesā organizē tikai viņām vien zināmu mērķu vārdā, jo pašreizējais vadības stils ir absolūti destruktīvs, kas šķeļ kolektīvu un noteikti neveicina sabiedrības uzticību tiesām. Ja man kādreiz likās neiedomājami, ka tiesas priekšsēdētājs varētu ietekmēt kāda tiesneša darbu un viņa pieņemto nolēmumu, tad šobrīd jelkādas šaubas ir atkritušas. Ikvienā kolektīvā atradīsies kāds, kurš karjeras vārdā būs gatavs pakalpot priekšsēdētājam, savukārt karjera lielā mērā šobrīd ir atkarīga no tiesas priekšsēdētāja sniegtās atsauksmes, attieksmes un rīcības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...