Iesaki rakstu: 
Kādreizējais iekšlietu ministrs Māris Gulbis, kurš ir viens no pretendentiem uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu, politiskajās aprindās jau gadiem ilgi tiek uzskatīts par Ventspils mēram Aivaram Lembergam lojālu cilvēku. Politiķi atceras piemērus, kā Lembergs pieprasījis amatu valdībā Gulbim. Kad Gulbis 2005. gada vasarā nodibināja partiju Jaunie demokrāti, tā tika uzskatīta par "Lemberga projektu".
Izskanējušas spekulācijas, ka Gulbis varētu pat būt pieņemamākā kompromisa figūra KNAB priekšnieka amatam, ja konkursa komisija neizvēlēsies kādu no biroja esošajiem darbiniekiem, kuri arī pretendē uz amatu. Gulbis, kurš pazīstams kā egocentriska persona, kas vairāk vēsturē iegājusi ar privātās dzīves peripetijām, ne kādā amatā reāli paveikto, drīzāk būtu KNAB izkārtne, reālo varu birojā ļaujot saglabāt Jutai Strīķei un Jurim Jurašam, spriež zinātāji.
Tomēr Gulbja pagātnes saiknes ar smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu rada piesardzību, ka vecās ietekmes sviras var nebūt ierūsējušas. Politiķi, atceroties laikus, kad Gulbis vēl pretendēja uz ietekmi politikā, neoficiālās sarunās ar Pietiek atminas, kā Lembergs personiski kaulējies, lai valdībā atrastos kāds amats Gulbim.
2006. gada pavasarī, kad Jaunais laiks izstājās no Aigara Kalvīša vadītās valdības un atbrīvojās Solvitas Āboltiņas ieņemtais tieslietu ministres amats, Aivars Lembergs uzstājis, lai tajā apstiprina tieši Gulbi. Ventspils mērs vairākkārt zvanījis Kalvītim, pieprasot Gulbim šo ietekmīgo amatu, Pietiek neoficiāli stāsta tobrīd pie koalīcijas sarunu galda sēdējušie. Tieslietu ministra amats tobrīd bija būtiska ietekmes svira Ventspils tranzīta karā, jo Tieslietu ministrijai padotais Uzņēmumu reģistrs tika pārpludināts ar pretējo pušu pieprasījumiem reģistrēt izmaiņas dažādu uzņēmumu amatpersonu sarakstos. Lēmums par labu vienai vai otrai pusei varēja nozīmēt konkrēta uzņēmuma izslīdēšanu no Lemberga ietekmes loka.
Galu galā Gulbis par tieslietu ministru nekļuva. Tautas partija nevēlējās Lembergam sniegt šādu pakalpojumu, tā vietā viņa favorītam Gulbim piedāvājot e-lietu ministra portfeli. Tomēr arī pie tā Gulbis netika. Ilgi kaulējies par amatu, Gulbis bija spiests izslēgt telefonu, jo jau kāpis lidmašīnā, bet, kad atlidojis, uzzinājis, ka e-lietas jau atdotas zaļo zemnieku virzītajai Inai Gudelei, Pietiek stāsta tā laika valdības sarunās iesaistītie.
Lemberga roka aizkulisēs tika saskatīta arī 2005. gada vasarā, kad gadu atpakaļ no Jaunā laika aizgājušais Gulbis dibināja partiju Jaunie demokrāti. Ventspils mērs ilgi koķetēja, daudzkārt sazvanījās un tikās ar Gulbi, bet spekulācijas par viņa kandidēšanu no Jaunajiem demokrātiem 9. Saeimas vēlēšanās vai piekrišanu būt par jaunās partijas premjera kandidātu tā arī nepiepildījās. Lembergs, kurš 2004. gadā kā goda viesis piedalījās Gulbja kāzās Ventspilī, bija ielūgts, bet tā arī neieradās uz auno demokrātu dibināšanas kongresu. Bet 2008. gada agrā pavasarī Jauno demokrātu vadību no Gulbja pārņēma Lemberga menedžeris Ventspils tranzīta uzņēmumos Edgars Jansons.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
