Kā interesēs notiek Latvijas valsts pārvaldība - politiķu vai tautas?
Vilis Bukšs15.09.2016.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Man tā vien šķiet, jo tālāk, jo bezjēdzīgāk runāt par to, kas notiek Latvijas valstī un konkrēti, kas notiek ar Latvijas valsts pārvaldību.
Jau 25 gadi pagājuši, kopš Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, kas aizsāka valsts neatkarības reālas atjaunošanas ceļu un jau 25 gadi plaisa starp tautu un politiķiem tikai palielinās. Paziņoti skaisti labas pārvaldības principi, atjaunota Satversme, nodibinātas dažādas institūcijas, un pieņemts lērums dažādu formālu dokumentu, un no tā visa tik vien jēgas, cik melns aiz Perdunovas Izidora naga…
Manuprāt, politiķi dzīvo savā pasaulē un līdz ar to viss, kas tur notiek, pievīlēts Saeimas deputātu nenodeldējamo bikšu vīlēm. Savukārt tautai atvēlēta brīvas izklaigāšanās telpa, un viss, kas notiek šajā valsts vārtu rūmē, ir ne vairāk kā bezspēcīgas nievas un vaimanas. Rodas loģisks jautājums - tad kā interesēs notiek Latvijas valsts pārvaldība? Skaidrs, ne jau to, kas vārtu rūmē žēlojas par politiķu patvaļu un ļaunprātīgu varas izmantošanu.
Ko darīt mums, kas esam valsts vārtu rūmē? Pats par sevi saprotams, ka ar gaudošanu neko nepanāksim. Varam kliegt un nomirt bezcerībā, bet no tā nekas nemainīsies. Varam visam atmest ar roku un aizbraukt uz Skandināviju vai Vāciju, bet arī ar to līdzēts nebūs. Tad kas paliek? Nu, protams, vien pašu rokas, prāts un āda…
Lielākoties mēs prasām no citiem, bet ne paši sev. Vispirms man jāpajautā pašam sev: Ko esmu darījis, lai vieta, kurā eksistēju, kļūtu par dzīvotspējīgu sev un sabiedrībai? Un kā ir ar atbildību? Vai apzinos savu atbildību ģimenes, līdzcilvēku un sabiedrības interesēs? Galu galā, man jāpaskatās pašam uz sevi, kā intereses pārstāvu pats.
Ir arī labas lietas. Bēgļi jeb patvēruma meklētāji paši bēg no Latvijas un brīnās, kā te cilvēki var vēl dzīvot. Bet dzīvo un laikam ne slikti, jo vienam otram pensija ir 19 tūkstoši eiro mēnesī. Citi bērnus skolo elitārās mācību iestādēs un gatavi maksāt pusotru tūkstoti mēnesī. Elegantu auto un greznu māju arī netrūkst. Dažādos izklaides pasākumos par apmeklētāju trūkumu sūdzēties arī nevar, un kur nu vēl vai katram otrajam moderns mobilais telefons un citas ierīces.
Kas attiecas uz esošajiem politiķiem, tad šiem kundziņiem būtu jāatceras, ka par visu mēs maksājam un ne jau ar naudaszīmēm, bet ar sirdsapziņu. Netīra sirdsapziņa tāpat kā netīra nauda agrāk vai vēlāk, bet nogrimst elles katla dibenā… Par to brīdina arī tautas gudrība:
Kas tur kliedza, kas tur brēca,
Elles katla dibenā?
Tā kundziņa dvēselīte,
Kas zemniekus vārdzināja. /LD 31306./
Pārpublicēts no http://meiravietis.typepad.com
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
