Kā investors pārtop par valsts ienaidnieku jeb izlietu ūdeni nesasmelsi
Uldis Jaunzems, All Media Baltics/LNT26.02.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms teju pusgada Somiju pāršalca satraucoši notikumi. 22. septembrī Somijas policija un drošības spēki uzņēmuma Airiston Helmi īpašumos sāka plašu reidu. Tas bija vērienīgākais valsts vēsturē - 100 kriminālpolicisti un vēl 300 citu operatīvo un drošības dienestu pārstāvji ar laivām vienlaicīgi ieradās visos uzņēmuma īpašumos, apsedza novērošanas kameras, atlauza īpašumus, veica kratīšanas un arestēja vairākus uzņēmuma pārstāvjus.
Operācijā tika iesaistīts helikopters, desmitiem transportlīdzekļu vienību, tika slēgta pat gaisa satiksme virs konkrētā reģiona, jo varasiestādes bija nobažījušās par Krievijas pretdarbību. Bijušas bažas, ka situācija var pat pāraugt bruņotā starpvalstu konfliktā. (1*) Mafijas aizturēšanas cienīgās operācijas vērienīgums liecināja par ļoti nopietnu lietu.
Par notikušo rakstīja daudzu valstu prese, tostarp arī Latvijā. Airiston Helmi saistība ar Latviju ir tikai viens no iemesliem, kāpēc sāku padziļināti pētīt, kas tad bija noticis, kāpēc tika veikta tik apjomīga operācija, kāda saistība tam visam ir ar Latviju un galu galā, no kā mēs tikām pasargāti vai izglābti.
Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, balstījos uz rakstiem un atsaucēm dažādu valstu, galvenokārt gan Somijas presē, tikos ar Airiston Helmi pārstāvjiem un uzdevu jautājumus Somijas Nacionālā izmeklēšanas biroja (NBI) galvenajam izmeklētājam Tomi Taskil, kurš ir šīs lietas galvenais uzraugs. Analizējot publikācijas, atklāju vairākas ļoti interesantas lietas, kas, iespējams, izgaismo apstākļus, kāpēc ir noticis tieši tā.
Nedaudz par vēsturi. Airiston Helmi Somijā sāka darboties 2007. gadā, iegādājoties vairākus īpašumus, tostarp salas Turku arhipelāgā. Kopumā no 2007. līdz 2014. gadam Airiston Helmi ieguldījis vismaz 15 miljonus eiro. Plāns esot bijis attīstīt tūrisma biznesu. Mērķis - izveidot mūsdienīgus atpūtas kompleksus, kur varētu organizēt gan uzņēmumu kooperatīvos pasākumus, banketus, atpūtu ģimenēm, kur ir viss nepieciešamais - saunas, laivu piestātnes, modernas dzīvojamās-atpūtas mājiņas ar labiekārtotām istabām, virtuvēm, pirtīm, baseiniem, skatu laukumiem, taciņām, soliņiem un citām lietām, kas ļauj izbaudīt brīnišķīgos dabas skatus, klusumu un noslēgtību. Šādai atpūtai esot bijis liels pieprasījums no turīgiem cilvēkiem Austrumeiropā, tostarp Vidusāzijas valstīm un Krievijas.
Tas arī tika darīts. Ātri un ar vērienu. Somu arhitektiem tika pasūtīti projekti, tie tika saskaņoti vietējās būvvaldēs, un vietējās būvfirmas un piegādātāji uzsāka darbu. Somu prese 2013. gadā rakstīja, ka kotedžu būvniecībai tiek izmantoti ievērojami līdzekļi. Investors Airiston Helmi ar darbu nodrošinot vietējos iedzīvotājus un uzņēmumus, tas savukārt palīdzot veiksmīgi pārvarēt ekonomisko krīzi. Cita starpā presē tika izteikta pat nožēla, ka būvniecības darbi tuvojas nobeigumam. Tik tālu viss ir skaidrs - investors iegulda līdzekļus, rada darbavietas un attīsta infrastruktūru.
Tomēr laika gaitā investora tēls mainās, un tas kļūst par valsts drošības draudu. Iemesli tam ir visnotaļ saprotami. 2014. gadā Eiropu satricina notikumi Krimā. Zaļo cilvēciņu parādīšanās un iespējamās provokācijas tika apspriestas kā Baltijas valstīs, tā arī Somijā. Līdz ar Krimas notikumiem somu presē aktualizētas jautājumi par valsts drošību. 2014. gadā somu izdevums ILTA–SANOMAT (2*) vairākkārt raksta par Airiston Helmi īpašumiem Turku arhipelāgā, norādot, ka daži no tiem atrodas kuģošanas ceļa tuvumā. Šis kuģu ceļš ir vienīgais iespējamais dziļūdens ceļš, pa kuru notiekot izejvielu piegāde Neste Oil rūpnīcai, savukārt tur ražotie naftas produkti esot vērā ņemams apstāklis valsts drošības nodrošināšanai. Jāteic, ka somu vēstures atmiņa attiecībā pret Krieviju ir pieredzes bagāta, galvenokārt Ziemas kara dēļ. Daudzas somu ģimenes no vecāku un vecvecāku stāstiem šo vēstures epizodi pārdzīvo vēl un vēl.
Te vietā būtu atgādinājums, ka Somija nav NATO dalībvalsts (3*) un šī tēma sabiedrībā ir kā karsts kartupelis, kas tiek aktualizēta ik brīdi, kad nepieciešams pievērst vai novērst uzmanību no kā cita. Piemēram, pirms vēlēšanām, līdzīgi kā Latvijā, kad tiek aktualizēti temati par čekas maisiem, nepilsoņiem, krievu skolām vai citām tēmām. Dažādos komentāros, kas pievienoti rakstiem par šo tēmu, izskan, ka Krimas krīze ir kārtējā reize, lai sabiedrisko domu virzītu vajadzīgajā virzienā, proti, ka iestāšanās aliansē garantēs valsts drošību. Iedzīvotāju domas par to, vai Somijai ir jāiestājas NATO, nebūt nav viennozīmīgas, bet, lai valsts pievienotos NATO, ir nepieciešams iedzīvotāju balsojums referendumā. Un eksperti norāda, ka tā ir NATO lobēšana.
Interesanti, ka vēl pirms lielā reida, 16. septembrī prokrieviskais izdevums SPUTNIK, Igaunijā citē Somijas prezidentu, kurš apgalvo, ka Somija nekļūs par NATO dalībvalsti. (4*) Atbildot uz jautājumu par it kā iespējamu Krievijas iebrukumu Baltijas valstīs, Somijas prezidents Sauli Nīniste vācu izdevumam Frankfurter Allgemeine norādīja, ka neredz iemeslus, Krievijas iebrukumam ne Baltijā ne Somijā.
2015. gadā izdevums ILTALEHTI publicēja rakstu (5*), kurā žurnālists TUULA MALIN apgalvo, ka Airiston Helmi īpašumi ir stratēģiski svarīgi un tāpēc iegādāti tālejošiem mērķiem, proti, militāras bāzes ierīkošanai. Airiston Helmi veicot izlūkošanu, bet kara gadījumā bāze tikšot aktivizēta kā kuģu vadības centrs. Kādā citā ILTALEHTI rakstā žurnālists MATTI RUOTTINEN (6*) norāda uz Airiston Helmi īpašumu izvietojumu un to, ka tuvumā ir somu militārie objekti. Lai teiktajam būtu lielāks svars, tiek rakstīts, ka īpašums Sakkilota salā līdzinās militārai nometnei vai barakai un tur izveidoti arī helikoptera nosēšanās laukumi.
Raksti un diskusijas par valsts drošības apdraudējumu ir ļoti aktuālas, ir liela sabiedrības interese, ir daudzi komentāri. Nekur gan nav atrodamas atbildes uz visiem šiem jautājumiem no Airiston Helmi, un visticamāk, ja arī atbildes būtu, tad tās netiktu ņemtas vērā. Somi paši atzīst, ka ļoti uzticas politiķiem un likuma sargiem, un, ja viņi ir pateikuši, ka uz salas ir militārs objekts, tad viņi tam tic. Neviens neprasa Airiston Helmi viedokli, viss ir skaidrs.
Jau 2016. gadā Ari Korvola portālā SEURA sāka apspriest Krievijas iespējamo Ālandu salu ieņemšanu un Airiston Helmi lomu šajā operācijā. (7*) Aktīvi tika apspriests uzņēmuma darījums par nekustamā īpašuma iegādi Turku. Gluži kā eļļa ugunī esot bijis fakts, ka pie Airiston Helmi piestātnēm redzami militārie kuģi. Jautājot par to Airiston Helmi pārstāvim, noskaidroju, ka tie ir somu armijas savu laiku nokalpojušie kuģi, kas nopirkti izsolē. Viens no tiem pārveidots par saunu, cits piemērots izklaides braucieniem.
Par darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem, kuros iesaistīti ārvalstu uzņēmumi vai fiziskas personas, 2017. gada rudenī sāk diskutēt arī Somijas valdība. Kasperi Summanen portālā VERKKOUUTISET uzskaita visus īpašumus, kurus stratēģisko objektu tuvumā ir iegādājušies krievi. (8*) Tiek izstrādāts likumprojekts, kas ierobežo ārvalstnieku iespējas pirkt un pārdot īpašumus.
Daudzi ārvalstu investori, sekojot līdzi likumprojekta izstrādei un apsekojot savus īpašumus, domājot par nākotni, visticamāk sākuši slaucīt aukstus sviedrus, jo likumprojekts paredzētu iespēju valstij atsavināt īpašumus, kas atrodas to teritoriju tuvumā, kur notiek militārās mācības. (9*)
Šobrīd gan Somijas varasiestādēm neesot iespēju izsekot līdzi nekustamo īpašumu darījumiem stratēģiski nozīmīgu objektu tuvumā, tāpēc Aizsardzības ministrijas darba grupa izstrādājot priekšlikumus šādu īpašumu atsavināšanai. (10*) Somijas centra partijas bijušais deputāts Mikko Kjaruja pielēja eļļu ugunī norādot, ka Airiston Helmi izveidojis krievu zemūdeņu apkalpošanas centru Baltijas jūrā, bet uzņēmuma īpašnieks ir saistīts ar Krievijas GRU (11*). Šie apgalvojumi, turpmāk, gan apstiprinājumu negūst.
Interesanti, ka paši somi līdz šim brīdim nav saņēmuši atbildi par vērienīgās operācijas iemesliem. Joprojām izskan divas versijas. Viena - militāri draudi, spiegošana, zaļo cilvēciņu uzņemšana, teritoriju ieņemšana. Otra - ekonomiski pārkāpumi, naudas atmazgāšana, krāpšanās ar nodokļiem un pensiju fondiem.
No rakstiem presē kļūst skaidrs, ka pirmā versija ar zaļajiem cilvēciņiem ir bijusi tā, kuras dēļ gatavota operācija. Jau vairākus mēnešus pirms tās Somija rīkojusi ikgadējās militārās mācības, kurās, piedaloties 4000 karavīriem, izspēlēta leģenda gatavojoties hibrīdkaram - lidostā ierodas zaļie vīriņi, atklāj uguni un pazūd mežā. Vēl viena norāde uz vērienīgā reida iemesliem ir vien dažas dienas pēc tā, Somijas parlamenta Aizsardzības komitejas sēde, kurā tās vadītājs (12*) Ilkka Kanervan norāda, ka tā ir nopietna lieta, tas var būt jebkas, tikai ne krāpšanās ar nodokļiem vai naudas atmazgāšana. Pret Airiston Helmi veiktā operācija nebija parasta nodokļu pārbaude, bet gan Somijas vēstījums Krievijai par to, ka reģionā tiek nodrošināta drošība. Šajā sakarā Aizsardzības un ārlietu komisijas uzklausīja ziņojumu par situāciju pagraba telpās, lai nebūtu iespēja noklausīties.
Kanervan atzina, ka operācija veikta lieliski, trieciens noticis vienlaicīgi pa 17 objektiem, lai netiktu iznīcināti materiāli - acīmredzot bija cerēts iegūti spiegošanas pierādījumus.
Operācija sagatavota jau ilgu laiku pirms, par to zināja valdība un prezidents (13*), pēc tam notikusi taisnošanās, kāpēc slēgta gaisa telpa, ka notikusi gatavošanās sliktākajam scenārijam un varēja būt pretreakcija. Tagad gan militārā versija ir atmesta. Somijas militārais un ieroču eksperts Arto Pulkki aģentūrai YLE atzina, ka spekulācijas par uzņēmuma Airiston Helmi, draudiem Somijas drošībai ir absurdas. „Izvietot armijas spēkus Arhipelāgā būtu pašnāvības misija,” norāda Arto Pulkki. Arī Somijas Nacionālā izmeklēšanas biroja (NBI) galvenais izmeklētājs Tomi Taskila atklāja, ka šobrīd izmeklēšana turpinās, taču versija par militāro bāzi vairs netiek uzturēta. ''NBI izskata naudas atmazgāšanu, nodokļu un grāmatvedības pārkāpumus un pārkāpumus pensiju maksājumos,” skaidro Tomi Taskila.
Tagad somi ķērušies klāt Airiston Helmi grāmatvedībai. (14*) Tomēr tas atkal radījis daudz neskaidrus jautājumus - presē parādās minējumi, vai grāmatvedības lieta ir tā, par ko iepriekš tiek informēta valdība un prezidents un vai nodokļu nemaksāšanas gadījumā tiktu rīkota tāda mēroga operācija ar tik daudz cilvēku iesaisti, ar gaisa telpas slēgšanu un cilvēku arestiem. Somijā ekonomisko noziegumu izmeklēšana parasti notiekot klusi, lai neradītu kaimiņu nosodījumu, inspektori, ģērbušies privātdrēbēs, pie durvīm klauvējot tumsas aizsegā - par to raksta somu prese. (14*) Savukārt finanšu pārkāpumu operācija notikusi ar Itāļu mafijas aizturēšanas cienīgu vērienīgumu. (15*)
Naudas atmazgāšana ir noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšana, tā parasti saistīta ar korupciju vai organizēto noziedzību. Pagaidām nekur nav atrodama informācija, ka uzņēmums līdzekļus ieguvis nelikumīgi, gluži pretēji - vietējās pašvaldības pārstāvji kādā rakstā (16*) norāda, ka savulaik veiktie darījumi un naudas izcelsme tikusi pārbaudīta bankā un nekādas aizdomas vai šaubas par tās izcelsmi neesot radušās. Ne uzņēmums Airiston Helmi, ne tā īpašnieka, Pāvela Meļņikova vārds nav atrodams arī Eiropas Savienības un ASV noteikto sankciju sarakstā. Šajā sarakstā gan iekļauti Krievijas prezidentam Putinam pietuvinātie cilvēki. Sarakstā ir politiķi, ministri, drošības dienestu vadītāji, Krievijas valsts uzņēmumu vadītāji kā arī “oligarhi”, kas sadarbojušies vai atbalstījuši kremļa režīmu. Meļņikova vārds tur nav atrodams.
Meklējot informāciju (17*) par to, kas ir Pāvels Meļņikovs, atklājas - viņš ir ļoti turīgs krievu izcelsmes uzņēmējs, kurš biznesā ir kopš 1990. gada. Savu kapitālu atšķirībā no daudziem citiem krievu bagātniekiem ir sapelnījis pats un turpina to darīt joprojām. Krievijas valdības brāļošanās ar ietekmīgiem uzņēmējiem sākās jau 90.gados ar privatizācijas shēmām, kuru rezultātā radās vietējo oligarhu šķira - apmaiņā pret finansiālo palīdzību uzņēmējiem bija iespēja pārņemt kādreizējos valsts uzņēmumus.
Tas gan neattiecas uz Meļņikovu. Viņam pieder septiņas kompānijas ar kopējo. gada apgrozījumu 131 miljons eiro. Viņš izstrādājis ūdens skaitītājus, kuri tiek uzstādīti teju ikvienā mājsaimniecībā, viņa uzņēmumi ražo caurules un citu santehnikas aprīkojumu, viņam pieder zīmols Valtec. Tas arī izskaidro legālu līdzekļu izcelsmi. Kā nauda tiek tērēta, tas jau ir īpašnieka paša ziņā. Taču Somijas sabiedrību, kratīšanas laikā atrastie 3,5 miljoni eiro pamatīgi šokēja.
Vairāku nedēļu laikā iepazinos ar desmitiem rakstu par šo tēmu - par militārajām bāzēm, par sabiedrības redzējumu, par iedzīvotāju attieksmi, par šīs lietas niansēm un jaunumiem. Par to visu vislabāk man varētu atbildēt tieši mani kolēģi Somijā, kuri par Airiston Helmi rakstīja un turpina šai lietai sekot. Jautājumus sūtīju redakcijām un rakstu autoriem, taču vien radio žurnālists Päivi Happonen atbildēja, ka šajā lietā neko nekomentēs. Pārējie uzrunātie neatbildēja vispār neko. Tas man šķita vairāk nekā dīvaini, ņemot vērā, ka preses cilvēkiem tomēr vajadzētu būt tiem, kas interesējas, kas ar šo lietu notiek tālāk un vai nav kādi jaunumi. Ļoti iespējams, ka Somijas žurnālisti savstarpēji nekomunicē, tas ir vienīgais izskaidrojums.
Lai vai kā, savus jautājumus par to, kas šobrīd notiek ar šo lietu, sūtīju arī Somijas izmeklētājiem. No viņiem saņemt atbildi es cerēju vismazāk, jo apzinājos, ka notiek izmeklēšana, tomēr atšķirībā no publicistiem šīs lietas galvenais izmeklētājs Tomi Taskila man korekti atbildēja, ka šobrīd lietā tiek izmeklēti ekonomiskie pārkāpumi. No visa iepriekš minētā varu secināt, ka teorija par iespējamo valsts apdraudējumu, spiegošanu un militārajām bāzēm tomēr nav apstiprinājusies un šobrīd tiek izmeklēti iespējami ekonomiskie pārkāpumi, tostarp naudas atmazgāšana, krāpšanās ar nodokļiem un pensiju fondiem.
Presē publicētie raksti man bija radījuši priekšstatu, ka Airiston Helmi pārstāvji ir nesasniedzami un neatbild uz jautājumiem. Sazinoties ar uzņēmuma direktoru Dan Hogstom, saņēmu arī atbildes uz visiem mani interesējušajiem jautājumiem. Turklāt saņēmu piedāvājumu apmeklēt jebkuru no īpašumiem, lai pārliecinātos, kā tur izskatās. Tas arī uz daudziem jautājumiem sniedza atbildes.
Bija iespēja parunāt ar vairākiem cilvēkiem, kuri tobrīd rosījās īpašumos, ar pārvaldniekiem un ar uzņēmumu saistītiem cilvēkiem, kuri bija komunikabli un parādīja kur, kas atrodas, kur ir jūras ceļi, kur īpašumi, kādas salas utt. Tieši tādā veidā noskaidroju, ka Somijas sabiedrību pamatīgi esot šokējusi kratīšanas laikā seifā atrasta skaidra nauda, aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Somi nesaprotot, kāpēc tāda summa jāglabā mājās, viņu bankas esot drošas un viņi nav piedzīvojuši bankas krahu, pazaudējot tur noguldītos līdzekļus. Sarunās sapratu, ka Airiston Helmi īpašnieks Meļņikovs Latvijas bankās šādu situāciju esot piedzīvojis divreiz, zaudējot miljonus. Mācība esot gūta, ka nauda jāglabā seifā, starp citu, izmeklēšanā esot noskaidrots, ka atrastās banknotes izņemtas no bankomātiem Somijā, no pārskatāma konta.
Vēl nedaudz par aizdomīgām lietām un baumām, kuras prasīju skaidrot uzņēmuma direktoram. Izrādās, telekanāls YLE vēl pērnajā ziemā esot filmējis salas ar dronu. Presē minēts, ka drons ticis notriekts un safilmētais materiāls pazudis. Tikai pēc tam atklājās, ka drons avarējis tehnisku problēmu dēļ un Airiston Helmi pārstāvji paši to atraduši un nodevuši īpašniekiem.
Reida laikā aizdomas esot radījis arī ar maskēšanās tīklu pārklāts baseins, manekeni, satelītu uztvērēji, novērošanas kameras, daudzās laivu piestātnes, helikoptera nosēšanās laukumi un izvietotās brīdinājuma zīmes. Kaimiņiem melnais helikopters šķitis ļoti aizdomīgs, taču, uzzinot, ka Meļņikovs pats to pilotē, kļūst skaidrs, kāpēc helikopters lidinās. Turklāt šāds transporta veids esot teju vai vienīgais iespējamais ziemā, kad ūdens ir aizsalis. Katrā ziņā ātrākais pārvietošanās veids, tu turklāt, ņemot vērā, ka turīgiem cilvēkiem laiks ir svarīgāks par naudu.
Bija baumas arī par pazemes tuneļiem, taču nekas tāds netika atrasts. Protams, pastāv iespēja, ka kāda no salas klintīm var tikt nobīdīta un zem tās atklājas ieeja pazemē, kur viss sagatavots militārām aktivitātēm, taču tas viss vairāk atgādina spiegu filmas, nevis reālo dzīvi. Patiesībā, aplūkojot dažas no salām, visām šķietamajām dīvainībām ir rodas pamatoti un vienkārši izskaidrojumi. Pat uz Sakkilota salas atklātās kazarmas, kuras sagatavotas it kā militāristu uzņemšanai, izrādās atpūtnieku kotedžas. Turklāt ļoti gaumīgi iekārtotas un labi aprīkotas. Jāatzīst, ka bija ļoti interesanti aplūkot ēkas, infrastruktūru. Viss tīrs, skaisti, labiekārtots un radās par iekšējā skaudība par tiem, kas te dzīvos un atpūtīsies. Tiešām skaisti iekārtots un ar visām iespējamām ērtībām un var redzēt, ka ieguldīti pamatīgi līdzekļi.
Vēl viena lieta, kas izskaidro daudz ko! Somijā ikviens iedzīvotājs var brīvi pārvietoties, tostarp pa salām, pat neraugoties uz to, vai tām ir kāds īpašnieks, piekļuve ir brīva, izņemot privātmājas un privātās piestātnes. Somi uzdod jautājumu: ''Kāpēc jāpērk īpašumi valstī, kurā ikviens var brīvi apmeklēt jebkuru salu?” Viņi nesaprot, kāpēc ieguldīt, ja nevarēs atpelnīt. Paradokss izrādās ir vienkāršs - turīgs krievs vēlas noslēgtu dzīvi, bet tai pat laikā dzīvo ar tādu vērienu, ka to nepamanīt nav iespējams. Vai to jebkad sapratīs Somijas atvērtā sabiedrība?
Pēdējā informācija liecina, ka Somijas Tiesa ļāvusi policijai vēl gadu turpināt izmeklēšanu uzņēmuma Airiston Helmi lietā. (18*) Somijas dienvidrietumu apgabaltiesa ir atlikusi apsūdzību izvirzīšanu Airiston Helmi līdz 2020. gada janvāra beigām. Līdz tam laikam aizturēti arī izņemtie naudas līdzekļi, aptuveni 3,5 miljoni eiro, kas tika atrasti uzņēmuma seifos reida laikā. Uzņēmuma pārstāvis Kari Joti Somijas ziņu aģentūrai Yle norādījis, ka Meļņikovam neesot nekas slēpjams un viņš ir gatavs jebkurā laikā atbildēt uz izmeklētāju jautājumiem, taču policija pagaidām interesi par to neesot izrādījusi un jautājumus nav uzdevusi.
Iespējams, arī tas liecina par šīs lietas politiskajiem motīviem, tāpat kā tas, ka uzņēmuma īpašnieks ir krievs un viss, kas saistīts ar Krieviju, šobrīd tiek uztverts īpaši jūtīgi. Laiks rādīs, ko par Airiston Helmi darbību Somijā atklās Somijas tiesībsargi - politiku vai finanšu pārkāpumus.
Par Meļņikovu un viņa īpašumiem ir interese arī Latvijā. Žurnāls Ir plašā rakstā apzinājis īpašumus vairākās Latvijas vietās, aptaujājis kaimiņus un centies noskaidrot, kādiem mērķiem īpašumi iegādāti. Taču secināts, ka Meļņikova īpašumi Latvijā neatrodas valstij stratēģiski svarīgu objektu tuvumā, pretējā gadījumā arī Latvijā varētu tikt vērptas sazvērestības teorijas un meklēts Krievijas pirksts vai politiskie motīvi.
Rakstā izmantotie materiāli:
(1*) https://beztabu.net/v-finlyandii-dlya-likvidacii-firmy-shpiona-iz-rf-zadejstvvali-voennyh_n52569
(2*) https://www.is.fi/kotimaa/art-2000000811962.html
https://www.is.fi/kotimaa/art-2000000812464.html
(3*)https://www.iltalehti.fi/kotimaa/3912fc8c-df70-4ea6-97f6-310896138f89_u0.shtml
(6*) https://www.iltalehti.fi/uutiset/2015083120274446_uu.shtml
(7*) https://seura.fi/asiat/tutkitut/voisiko-venaja-miehittaa-ahvenanmaan-edes-sotilaita/
(8*) https://www.is.fi/politiikka/art-2000005842368.htm
(9*) https://yle.fi/uutiset/3-10429995
(11*) http://newsnowfinland.fi/expert-bloggers/analysis-a-dawn-raid-in-the-archipelago
(15*) http://newsnowfinland.fi/expert-bloggers/analysis-a-dawn-raid-in-the-archipelago
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
