Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms kāda laika Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem ir pienākums zināt un lietot valsts valodu. 15. oktobrī, grāmatas „Valoda un valsts” desmitā sējuma atvēršanas svētkos Valsts prezidents uzsvēra: „Visiem Latvijas iedzīvotājiem ir no valsts valodas statusa izrietošs pienākums zināt un lietot šo valodu.”

Levits norādīja, ka bieži runāts par to, cik daudz valsts valoda tiek lietota mūsu valstī, taču statistika apliecina, ka procentuāli to cilvēku skaits, kuri lieto valsts valodu, pēdējos 20 gados nav manāmi audzis. Prezidents piebilda, ka tas ir samērā neparasti valstij, kur 60,5-62% iedzīvotāju valsts valoda ir dzimtā valoda. „Tas nozīmē, ka kaut kas īsti nefunkcionē ar mūsu valsts valodas vidi, un valsts valodai ir noteikta funkcija mūsu valstī,” viņš secināja. [1]

Paradoksāli, ka atbildi vai vismaz vielu pārdomām viņš varētu atrast paša – Valsts prezidenta kancelejas mājas lapā. Līdzīgi kā daudzām citām valsts, pašvaldību iestāžu mājas lapām arī tai ir versija krievu valodā. Jau agrāk par to rakstīju – krievu valodas telpa Latvijā ir pašpietiekama, tā faktiski ir visur – sākot ar privātuzņēmumiem, medijiem, pašvaldību un valsts iestādēm, vēstniecībām, līdz pat VID, Valsts prezidenta kancelejai un portālam <Latvija.lv>.

Mēs faktiski esam atgriezušies padomju okupācijas laika apstākļos. Tāpat kā toreiz krievu valodas telpa Latvijā atkal ir tik izplatīta, ka krievvalodīgajiem iedzīvotājiem latviešu valodu labi apgūt īsti nav nepieciešams. [2] Kā paši krievi atzīst – Latvijā ir izveidota vide, kas neveicina un nepalīdz apgūt valsts valodu.

Pirms kāda laika to apliecināja krievu portāla „Meduza” pārstāvis Griša Ļevčenko. Tas ir Krievijas auditorijai paredzēts ziņu portāls, kura redakcija atrodas Latvijā. „Meduza” jau vairākus gadus strādā no Krievijas uz Latviju pārcēlušies krievi. Kādā intervijā viņiem tika jautāts par dzīvi Latvijā, iespaidiem. Viens no jautājumiem bija – vai iespējams dzīvot un strādāt Latvijā nezinot latviešu valodu? Ļevčenko atbildēja, ka var gan dzīvot, gan strādāt. Un kaut kādā ziņā, tā esot pat problēma, jo nav stimula apgūt latviešu valodu, viņš norādīja. [3] 

Arī pārējie redakcijas darbinieki apliecināja, ka Latvijā valodu vide faktiski ir divvalodīga. Cits redakcijas darbinieks Konstantīns Benjumovs norādīja, ka piecu gadu laikā tikai vienu reizi ir sastapis cilvēku, kurš viņam skaidrā krievu valodā paziņojis, ka nerunās ar viņu krieviski. Pārējo redakcijas darbinieku atbildes bija līdzīgas. Strādājot un dzīvojot Latvijā vairākus gadus, viņi faktiski nav sastapušies ar Krievijas propagandas izplatītājiem mītiem par latviešu naidīgumu pret krieviem. Un krieviski runāt var teju visur – no veikala, bankas līdz pat ceļu policistiem.

Krievu valodai ir piešķirts arī īpašs statuss valsts finansētajos sabiedriskajos medijos. Atšķirībā no citām mazākumtautībām, krievu valodai ir ekskluzīvs statuss sabiedriskajā TV, Radio un portālā <LSM.lv>.

Vēlreiz atkārtošu – lai arī Latvijas vēlētāji tautas nobalsošanā 2012. gadā atkārtoti nobalsoja par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, krievu valoda publiskajā saziņā ir tik izplatīta, ka varam runāt par de facto otro valsts valodas statusu. Gandrīz tieši tas pats, ko 2012. gadā prasīja referenduma ierosinātāji – Vladimirs Lindermans, partija „Saskaņa” un Nils Ušakovs. Šobrīd neesam tālu no situācijas, kad ar atbildīgo politiķu klusēšanu un bezdarbību valodas referenduma rezultāts būs sabotēts.

Neizvēršoties par situāciju no konstitucionālā redzes punkta, pievērsīsimies problēmas būtībai. Tai pašai, ko iezīmēja „Meduza” redakcijas pārstāvis – krievu valodas telpa Latvijā ir tik pašpietiekama, ka latviešu valodu apgūt nav īsti nepieciešams. Ir pamats domāt, ka šāda situācija ir radīta apzināti. Lai to panāktu ir izmantots ļoti rafinēts, manipulatīvs politiskais spiediens, aiz kura skaidri redzamas noteiktas politiskās figūras. Un tās ir starp valdošajām partijām, kurām bija un ir reāla ietekme šajos jautājumos. Viņi ir uzmanīgi, bet mērķtiecīgi radījuši šādu situāciju.

Krievijai, Kremlim un Kremļa atbalstītājiem ir izdevīgi, ka Latvijā saglabājas de facto divvalodīga vide. Tas palīdz uzturēt sašķeltu sabiedrību, saglabāt auditoriju, kas dzīvo Krievijas informatīvajā telpā un nespēj pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajos procesos. Tāpēc viņi dara visu, lai mazinātu, bremzētu valsts valodas apgūšanu. Jo cilvēki, kuri labi zina valsts valodu, vairs nav tik vienkārši manipulējami, viņi sekmīgāk iekļaujas sabiedriskajā dzīvē, viņos nevar iedēstīt naidu un aizspriedumu pret latviešiem un citām tautībām. Ļoti svarīgi, ka tad viņiem ir iespējas savās politiskajās izvēlēs vairs neiesprūst etniskajās „kastītes” – pieslieties pie tā dēvētajām „prokrieviskajām” partijām. Jo pārējās viņi īsti nesaprot, nepazīst.

Šī pašpietiekamā krievu valodas telpa viņiem nepalīdz pārvarēt valodas barjeru. Tā dēvētajiem krievvalodīgajiem teju viss faktiski ir dublēts viņu valodā – sākot ar Valsts prezidenta mājas lapu, oficiālo portālu <Latvija.lv>, Valsts ieņēmumu dienestu, policiju, bankas pakalpojumiem, medijiem.

Iemesli, kādēļ tas tiek darīts, vienmēr ir it kā ļoti labi pamatoti, šī risinājuma aizstāvji argumentē – ar klientiem jārunā viņu valodā, jāciena citu valodu pārstāvjus, tā „viņi” labāk uztvers objektīvu informāciju par notikumiem valstī, utt., utt. Reizēm pateikts, reizēm caur puķēm vīd pārmetums – krievi, krievu valoda ir jāciena un tādā garā. Tas teju nevilšus oponentus spiež taisnoties, justies vainīgiem par kaut kādu necieņas izrādīšanu. Argumentu buķete ir plaša un acīmredzami manipulatīvi noslīpēta. Varam tikai minēt – kur?

Izmantošu gadījumu un arī mazliet pataisnošos – ne man, ne maniem draugiem nav ne mazāko iebildumu pret krievu vai kādu citu valodu. Protams, ir jautājums, bet kāpēc līdzīgas iespējas netiek sniegtas citām valodām – poļu, ukraiņu, igauņu? Kāpēc viena mazākumtautības valoda ir īpašāka par citām? Šo un citu tautību pārstāvjiem lielākoties Latvijā latviešu valodu iemācīties nav bijis nepārvarams šķērslis – ne agrāk, ne arī tagad – 28 gadus pēc neatkarības atjaunošanas.

Vēlreiz atvainošos par ļoti netaktisku jautājumu – vai krievvalodīgie ir nespējīgāki apgūt mītnes zemes valodu? Protams, ka nē! Viņi ir tieši tādi paši kā pārējie Latvijas iedzīvotāji, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, ģimenes valoda. Ja iespējams un, galvenais, nepieciešams, tad arī krievi citās valstīs mītnes valsts valodu apgūst tikpat labi kā pārējie. Bet kāpēc līdz pat šim brīdim tieši Latvijā tā tomēr ir problēma?

Atbilde ir jau iepriekšminētā – krievu valodas telpa Latvijā ir tik pašpietiekama, ka tā laupa motivāciju un arī iespēju pilnvērtīgi apgūt valsts valodu. Un to, lielā mērā, veicina tie „labie ļaudis”, kuri sekmē de facto divvalodību. Viņu argumenti, ka ar „viņiem” jārunā „viņu” valodā, faktiski ir lāča pakalpojums vispirms tieši „viņiem”. Tāpat tas ir arī īsts pakalpojums Kremļa stratēģiem, kuru interesēs ir pēc iespējas ilgāk uzturēt sašķeltu sabiedrību.

Lai cilvēks varētu pilnvērtīgi apgūt mītnes valsts valodu, tā ir jālieto teju katru dienu – tajā ir jārunā, jālasa, jāraksta. Pretējā gadījumā valodu iemācīties nevar – ja vien nav vēlme to apgūt metodiski. Cilvēks ir cilvēks, ja nav īstas nepieciešamības un ir iespēja izmantot dzimto valodu, tad viņš dabiski izvēlas vieglāko un ērtāko ceļu. Tie politiķi, kuri izliekas to nesaprotam, vai nu nav padomājuši, vai arī viņiem ir citi iemesli ignorēt šo vienkāršo, vispārzināmo patiesību.

Turpinot uzturēt, atbalstīt pašpietiekamu krievu valodas telpu Latvijā, šie politiķi, tēlaini runājot, izliekas, ka māca cilvēkiem peldēt, bet neļauj novilkt peldvestes. Kaut kā kūļāties šie cilvēki iemācīsies, bet droši peldēt – nekad. Neviens bērns nav iemācījies braukt ar divriteni, kamēr vecāki nav atlaiduši stūri un pateikuši – brauc.

Savā pieredzē reiz dalījās kāds amerikāņu izcelsmes latvietis, kurš pirms apmēram divdesmit gadiem mīlestības vadīts pārcēlās uz Latviju. Šobrīd viņš jau kļuvis par Latvijas pilsoni, sen runā labā un skaistā latviešu valodā. Viņš stāstīja, ka sākotnēji latvieši, redzot, ka viņam neiet viegli, esot mēģinājuši pāriet uz angļu valodu. Viņš strikti to noraidījis un lūdzis turpināt ar viņu runāt latviski, jo tikai tā viņam pa īstam tiktu palīdzēts.

Lai Latvijā nosargātu latviešu valodu, ir jābūt stingrai un obligātai nepieciešamībai to zināt un lietot. Ne visi ir tik dzīves gudri un principiāli kā mans draugs – amerikāņu izcelsmes latvietis. Jo globalizācijas apstākļos pavisam drīz līdzīgu spiedienu sajutīsim arī no angļu valodas telpas. Jau šobrīd Rīgā aizvien vairāk parādās indiešu, pakistāņu un citu iebraucēju sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Nereti to darbiniekiem valsts valodas zināšanas ir, maigi izsakoties, ļoti šķidras.

Un atkal labiem ļaudīm, īpaši jau jaunajiem cilvēkiem, visbiežāk nav problēmu un iebildumu pāriet uz angļu valodu. Neies taču pats mocīties un otram likt justies neērti. Nav šaubu, ka šādi cilvēki mums apkārt kļūs vairāk un vairāk. Nav šaubu, ka viņi drīz sāks veidot savu valodu kopienas, kurās veidosies līdzīga situācija, kāda šobrīd ir atsevišķos Rīgas un Latvijas rajonos, kur ikdienā latviešu valoda teju nav dzirdama un nepieciešama.

Te atkal nav runa par to, ka angļu valoda būtu slikta, to nevajadzētu zināt vai angliski runājošos vajadzētu ignorēt. Vienkārši ir jāsaprot, ka mūsdienu spēcīgajos globalizācijas vējos, pārāk strauji un plaši atverot mūsu nelielās valodas mājas – Latvijas logus, mūsu valodu vienkārši aizpūtīs nebūtībā. Tas, protams, nenozīmē, ka mūsu valstij ir jādzīvo cieši noslēgtā telpā, kurā neieplūst ne vēsmas no svaiga ārpasaules gaisa. Vienkārši jāsaprot, ka fizikas likumi ir tādi, kādi tie ir – ja ārā ir krasi atšķirīga gaisa temperatūra, tad neapdomīgi plaši atverot visas durvis un logus, mūsu mājās, gluži dabiski, ieplūdīs šīs lielās valdošās gaisa masas temperatūra. Izveidosies caurvējš, kurā mūsu valodu aiznesīs pa gaisu.

Tas ir arī iemesls, kādēļ visādi citādi ļoti atvērtās, attīstītās valstīs, piemēram, Somijā, Dānijā un citur, vietējā valoda tiek sargāta uzmanīgi un stingri. Piemēram, Somijā, kā viesis ar angļu valodu kādu laiku vari iztikt mierīgi. Bet pilnvērtīgi iekļauties sabiedriskajā dzīvē – nekad. Tu būsi un paliksi tikai viesis, kurš valstī dzīvo ilgāk, nekā viesiem ierasts. Protams, arī tur angļu valoda sadzīvē iespiežas vairāk un vairāk, bet pagaidām nav pazīmju, ka pārskatāmā nākotnē tā varētu nopietni izspiest un apdraudēt šo valstu vietējās valodas. Šo it kā nelielu valodu telpu runātāju skaits joprojām ir mērāms vairākos miljonos, demogrāfiskās un sabiedrības novecošanās problēmas ne tuvu tik kritiskas, kā Latvijā.

Vēstures sāpīgā pieredze rāda, ka mazas tautas ar strauji dilstošu iedzīvotāju skaitu savu valodu var pazaudēt nežēlīgi ātri. Tā ir izzudušas neskaitāmas valodas, un piemērus mums tālu nav jāmeklē. Šie procesi parasti sākas it kā nemanāmi, bet vienā brīdi top skaidrs, ka noticis nenovēršamais. Bet tad jau kaut ko glābt ir par vēlu. Latviešiem jāatceras, ka mūsu valoda ir kaut kas vairāk nekā vārdu, skaņu un burtu kopums, kurā mums gadījies piedzimt.

Bijušais Igaunijas prezidents, izcilais Eiropas domātājs Lenarts Meri rakstīja: „Valoda ir nācijas identitātes pašsaprotama nesēja. Pašsaprotama kā gaiss. Kurš spētu mīlēt gaisu, turot ciet degunu?” Viņš norādīja – „Gēni neveido identitāti. Identitāti veido valodas, kultūras un vides spiediena savstarpēja mijiedarbība. Te rodas Eiropas trešās dimensijas galvenais secinājums: Eiropas daudzo lielo un mazo kultūru diversitāte ir atslēga Eiropas kreativitātes izprašanai.” Tas nozīmē, ka Eiropas dažādo, tai skaitā un īpaši mazāko valodu saglabāšana, nosargāšana nozīmē arī Eiropas radošā gara nosargāšanu.

Mums Latvijā ir uzticēta latviešu valoda un tā ir ne tikai mantota bagātība, bet arī pienākums. Tas ir mūsu pienesums Eiropas un visas pasaules kultūras mantojumam, dažādībai, kas kopā ar citām valodām veido īpašo domāšanas, pasaules redzējuma unikālo Eiropai raksturīgo radošumu. Ļaujot mūsu valodai izšķīst, mēs noplicinām Eiropas īpašo fenomenu.

Mūsdienās aizvien vairāk uzrodas ļaudis, politiskie grupējumi, kuri neuztraucas par šo mantojumu. Viņi saka, ka tas ir „jaunā laikmeta garam neatbilstošs.” Viņi saka – Kāda nozīme tam, kādā valodā runās mūsu bērni, mazbērni? Pavisam nopietni – to esmu dzirdējis no vairākiem ietekmīgiem Latvijas politiskās vides darboņiem. Viņi gan pagaidām vairās to atklāti paust, bet darbos tas ir nolasāms diezgan atklāti.

Kāds Eiropas „nākotnes sabiedrības pārstāvis” pat norādīja, citējot – „Mēs vēl arvien vadāmies pēc primitīviem instinktiem – ksenofobijas, piederības sajūtas ciltij, valstij, nācijai. Tiem nav vietas civilizētā pasaulē.” [4]

Protams, ksenofobija nav nekas labs – uz bailēm balstīts naids pret citām tautībām, valodām ir aprobežotība. Toties piederības sajūta valstij, nācijai ir būtiska identitātes sastāvdaļa. Tas ir veids, kā saglabāt valodu, kultūru, tradīcijas – kolektīvo atmiņu. Jo kas gan ir cilvēki, bez atmiņas par ģimeni, tautas vēsturi? Tie ir mankurti – cilvēki ar izdzēstu atmiņu, paklausīgi vergi, bez izdomas un radošā gara. Tādus var izmantot kontrolēt, paverdzināt un aizmirst.

Tāpēc latviešu valoda ir jāsargā ar cieņu, bet stingri un pārliecinoši. Tas nenozīmē noslēgties un aizvērties pilnībā. Ir jābūt atvērtiem dažādībai, cilvēkiem, kuri ciena un novērtē mūsu unikālo mantojumu – valodu. Un dažādos veidos jāpalīdz viņiem efektīvi iekļauties, palīdzēt nest tālāk šo īpašo Eiropas un pasaules kultūras bagātību – latviešu valodu. Tam ir nepieciešama politiski gudra, tālredzīga valodas politika. Ar skaidrām, principiālām uz nākotni vērstām vadlīnijām. Labu nodomu vadīti mūžīgi pārslēdzoties uz citām valodām, mēs riskējām vienu dienu izslēgt paši savējo – latviešu valodu. Eiropas, pasaules kultūras mantojumu, kuru gadsimtos nosargājuši un izkopuši mūsu senči. Tā ir mums uzticēta Eiropas kultūras vērtība, kura jāsargā atbildīgi un tālredzīgi.

Latvieši nav pelnījuši tikt pārvērstiem par glumiem pelmeņiem pasaules globalizācijas putrā, kuri ēd pizza, dzer vodku un twīto Koelju. [5]


[1] NRA – „Prezidents: Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienākums zināt un lietot valsts valodu.” <https://tinyurl.com/valstsvaloda

[2] „Lienošās divvalodības pirmie upuri ir … krievi” <https://tinyurl.com/upurikrievi>

[3] „Vai var dzīvot un strādāt nezinot latviešu valodu? Vai laika apstākļi pretīgi? „Meduza” redakcijas darbinieka atbild uz lasītāju jautājumiem par dzīvi Latvijā” (Можно жить и работать, не зная латышского? А погода отвратительная? Редакция «Медузы» отвечает на вопросы читателей о Латвии.) <https://tinyurl.com/meduzapogoda>

[4] TVNET „Zemādas čipi katram? Lietotājs par pieredzi, tehnoloģijām un nākotnes pasauli” <https://tinyurl.com/zemadas-cipi>

[5] TVNET „Gaidāmais referendums par angļu pidžina valodu kā valsts valodu Latvijā” <https://tinyurl.com/angljupidzhin>

Pārpublicēts no jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...