Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā Latvijā Stukāna vadībā prokuratūra tiek vājināta cīņā ar naudas atmazgāšanu

Latvijas Jurisprudences speciālistu un ekspertu asociācija
04.06.2023.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms trim gadiem Latvija izvairījās no finansiālas katastrofas, kad tika izņemta no tā saucamā pelēkā saraksta - valstu saraksta, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā. Tas bija iespējams, pateicoties ātrajiem un efektīvajiem pasākumiem, ko veica valsts iestādes un finanšu sektors. Taču tagad šķiet, ka šis veiksmes stāsts ir apdraudēts. Prokuratūra, kas ir atbildīga par naudas atmazgāšanas krimināllietu vajāšanu, ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, kas var samazināt tās spēju cīnīties pret šo noziedzīgo darbību.

Kas ir mainījies prokuratūrā?

No šī gada sākuma Organizētās noziedzības un specializēto lietu prokuratūras prokurori, kas bija pieredzējuši cīņā ar naudas atmazgāšanu, vairs nesaņems jaunas šādas lietas. Viņi tiks pievienoti Rīgas apgabala prokuratūrai un nodarbosies tikai ar savu veco lietu pabeigšanu un zemāka līmeņa prokuroru konsultēšanu. Jaunas naudas atmazgāšanas lietas tagad nonāks pie pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu prokuroriem jeb rajonu prokuroriem.

Kas ir problēma?

Problēma ir tajā, ka naudas atmazgāšanas lietas ir ļoti sarežģītas un prasa augstu profesionalitāti un specializētas zināšanas. Ir runa par milzīgiem naudas apjomiem, kas noplūdināti caur dažādiem juridiskiem veidiem un starptautiskiem kanāliem. Šo lietu izmeklēšana prasa sadarbību ar citu valstu iestādēm un datu bāzēm. Te ir runa arī par augstu risku saistībā ar iespējamu korupciju un ietekmēšanu no noziedznieku puses.

Tie prokurori, kas līdz šim nodarbojās ar šo lietu vajāšanu, bija izveidojuši labas attiecības ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID) un citiem partneriem. Viņi bija apguvuši nepieciešamās prasmes un metodes, lai efektīvi izmeklētu un apsūdzētu naudas atmazgāšanas noziedzniekus. Viņi bija ieguvuši pieredzi un uzticību no starptautiskajiem partneriem un novērtētājiem. Viņi bija daļa no veiksmes stāsta, ar ko Latvija lepojās 2019. un 2020. gadā.

Kādas ir sekas?

Sekas ir tādas, ka prokuratūra zaudē savus labākos speciālistus naudas atmazgāšanas jomā. Jaunas lietas nonāks pie prokuroriem, kas nav tik pieredzējuši un sagatavoti šim darbam. Tas var ietekmēt lietu kvalitāti un rezultātus. Tas var arī radīt aizdomas par prokuratūras neatkarību un godīgumu. Tas var apdraudēt Latvijas reputāciju un uzticamību starptautiskajā līmenī.

Kas ir atbildīgs?

Atbildīgs par šo situāciju ir ģenerālprokurors Juris Stukāns, kas veica prokuratūras reorganizāciju. Viņš ir apstrīdams un pretrunīgs cilvēks, kas ir saistīts ar dažiem skandāliem un aizdomīgiem lēmumiem. Viņš, spriežot pēc viņa izteikumiem presē par smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga ļoti ilgstošo krimināllietu, ir arī ciešs sabiedrotais oligarham Aivaram Lembergam, kas tagad, pēc Latvijas valsts prezidenta vēlēšanām, caur ar savu partiju “Zaļo un zemnieku savienība” var atgriezties un ietekmēt jauno valdību. Daži uzskata, ka Stukāns ir Lemberga rotaļlieta, kas cenšas vājināt prokuratūru un aizsargāt savu kungu no tiesas.

Ko darīt?

Ir nepieciešams rast veidus, kā stiprināt prokuratūras spējas un neatkarību cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir nepieciešams nodrošināt, ka pieredzējušie prokurori var turpināt strādāt pie šo lietu vajāšanas un paaugstināt savu kvalifikāciju. Ir nepieciešams palielināt prokuratūras resursus un sadarbību ar citu iestādēm. Ir nepieciešams uzraudzīt Stukāna darbību un novērst iespējamu korupciju un ietekmēšanu.

Latvija gatavojas jaunam “Moneyval” vērtējumam, kas turpina veikt uzraudzību par notiekošo Latvijā – tās būs ugunskristības tiesu un tiesībsargājošo iestāžu darbam. “Moneyval” ir Eiropas Padomes ekspertu komiteja, kas novērtē valstu spēju novērst un apkopot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu. Latvija ir šīs komitejas asociētais biedrs, un tās darbību regulāri pārbauda. Ja “Moneyval” konstatēs, ka Latvija nav pilnībā un efektīvi īstenojusi FATF standartus un ieteikumus, tā var ieteikt FATF iekļaut Latviju pelēkajā sarakstā. Tas nozīmētu finansiālas sankcijas un reputācijas zaudējumus Latvijai.

Tāpēc ir svarīgi, lai Latvija parādītu savu apņemšanos un progresu cīņā ar naudas atmazgāšanu. Ir svarīgi, lai prokuratūra varētu pierādīt savu spēju saukt pie atbildības naudas atmazgāšanas noziedzniekus un konfiscēt viņu nelikumīgos līdzekļus. Ir svarīgi, lai prokuratūra būtu neatkarīga un godīga, neļaujot sevi ietekmēt vai koriģēt no ārpuses.

Latvija nevar atļauties atkrist no saviem sasniegumiem un zaudēt savu uzticamību starptautiskajai sabiedrībai. Latvijai ir jāturpina cīnīties ar naudas atmazgāšanu kā ar vienu no lielākajiem draudiem savai drošībai un labklājībai. Latvijai ir jāaizstāv savas demokrātiskās vērtības un tiesiskums pret tiem, kas cenšas tos graut.

Atgādinām dažus gadījumus, kad Latvijā ir bijušas problēmas ar naudas atmazgāšanas noziedznieku saukšanu pie atbildības.

Piemēram.

2019.gadā OECD ziņoja, ka Latvijā bija tikai viena krimināllieta par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un ka tā bija slēgta bez apsūdzības1. OECD arī norādīja uz vairākiem gadījumiem, kad Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem, bet Latvijas iestādes neveica pietiekamu izmeklēšanu vai sadarbību ar citu valstu iestādēm.

2020.gadā Eiropas Komisija ziņoja, ka Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija piemērojusi nepietiekamas sankcijas bankām par naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem2. Eiropas Komisija arī norādīja uz nepilnībām FKTK darbībā un uzraudzībā, kas varētu ietekmēt tās neatkarību un efektivitāti.

2021.gadā Latvijas Radio ziņoja, ka prokuratūra ir slēgusi divas no trim lietām, kurās Latvijas bankas vai citi juridiskie subjekti tika izmantoti kā starpnieki naudas atmazgāšanai saistībā ar ārvalstu kukuļošanas skandāliem.

Prokuratūra pamatoja savu lēmumu ar to, ka nav pierādījumu par noziedzīgu nodomu vai darbību no Latvijas puses. Šie lēmumi ir izraisījuši kritiku no bijušajiem prokuroriem un ekspertiem, kas apgalvo, ka prokuratūra ir zaudējusi savu apņemšanos un spējas cīnīties pret naudas atmazgāšanu.

Arī 2022.gadā un šogad Latvijas Republikā ģenerālprokurora Jura Stukāna vadītās prokuratūras un Jēkaba Straumes vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbības rezultātā ir izbeigtas vairākas skandalozas un skaļas lietas, kas izsauc sašutumu, ņemot vērā, ka pierādījumus bija palīdzējuši dabūt arī mūsu NATO sabiedrotās Amerikas Savienoto Valstu specdienesti cīņā ar organizēto noziedzību, korupciju, naudas atmazgāšanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un citiem smagiem noziegumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...