Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kā mazākuma akcionārs tiesā apklusināja “Maxima” milžus

Jānis Arturs Vērdiņš, speciāli Pietiek
21.04.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirms dažiem gadiem Lietuvā izcēlās pamatīgs skandāls, kurā tika iesaistīts “nacionālais lepnums” – lielveikals „Maxima” jeb precīzāk – veikalu īpašnieks “Vilniaus prekyba”. Uzņēmuma mazākuma akcionārs Mindaugs Marcinkevičs (Mindaugas Marcinkevičus) publiski nosodīja vairākuma akcionārus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Lielie neklusēja un iesūdzēja M.Marcinkeviču tiesā par reputācijas graušanu. Pēc piecu gadu tiesāšanās, saprotot, ka neko nepanāks, “lielie milži” savu prasību atsauca. Savukārt tiesa atzinusi, ka mazākuma akcionāram ir tiesības publiski paust savu viedokli par uzņēmumā notiekošo.

Piecus gadus mēģina apklusināt mazākuma akcionāru

Lielveikala “Maxima” īpašnieki 2015. gada augustā devās uz tiesu par M. Marcinkeviča publiski izteiktajiem apgalvojumiem attiecībā uz grupas uzņēmumiem un to individuālajiem akcionāriem. M. Marcinkevičs, kam pieder apmēram 10% akciju dažādos “Vilniaus Prekyba” grupas uzņēmumos, iepriekš bija publiski paudis, ka “Vilniaus Prekyba” pielieto “īpaši agresīvu” nodokļu plānošanas sistēmu, būtībā – izvairās no godīgas nodokļu maksāšanas.

“Vilniaus prekyba” pārstāvji noliedza pārmetumus par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un apgalvoja, ka tādā veidā M. Marcinkevičs cenšas agresīvā veidā panākt labāku rezultātu savai vēlmei izstāties no akcionāru skaita, vienkāršāk sakot – “uzsit cenu” savām akcijām. Tiesai tika lūgts pieņemt lēmumu, ka informācija, ko 2015. gadā publiski izplatīja M. Marcinkevičs par iespējamo nodokļu nemaksāšanu, neatbilst patiesībai un kaitē uzņēmuma reputācijai.

Savukārt 2018.gada vasarā “Vilniaus Prekyba”, tā pārvaldītāji Nerijus Numa (Nerijus Numa, iepriekš zināms ar uzvārdu Numavičius) un kompānija “Leksita”, kā arī individuālie akcionāri Vlads Numavičs (Vladas Numavičius), Ignas Staškevičs (Ignas Staškevičius) un Mindaugs Bogdanovičs (Mindaugas Bagdonavičius)  vērsās tiesā ar prasību pret M.Marcinkeviču par zaudējumu piedziņu.

Prasītāju ieskatā mazākuma akcionārs ar saviem izteikumiem bija radījis materiālos un nemateriālos zaudējumus kā uzņēmumam, tā lielajiem akcionāriem. “Vilniaus prekyba” aprēķināja nodarītos zaudējumus 1,1 miljona eiro apmērā. N. Numa – 300 tūkstoši eiro, “Leksita” - 100 tūkstoši eiro, koncerna mazākuma akcionāri V. Numavičs, I. Staškevičs un M. Bagdonavičs – 50 tūkstoši eiro katrs. Kopā – 1,6 miljoni eiro.

“Maxima” zaudē pēc pilnas programmas

Atšķirībā no Latvijas, kur “Maxima” īpašniekiem tikko izdevās izvairīties no atbildības par Zolitūdē notikušo traģēdiju, Viļņas tiesā lielais mazumtirdzniecības milzis zaudēja “vienos vārtos”. Vispirms 27.februārī Lietuvas Augstākā tiesa beidzot nolēma, ka M. Marcinkevičam ir tiesības izteikt savu viedokli par grupas nodokļu politiku, un prasība atzīt šos apgalvojumus par nepamatotiem tika noraidīta.

“Ar šo lēmumu tiesa trešo un pēdējo reizi noraidīja N. Numas un citu prasību pret mazākuma akcionāru M. Marcinkeviču, apsūdzot viņu par neprecīzu informācijas izpaušanu par “Vilniaus prekyba” piemērotajām nodokļu politikām,” iepriekš medijiem bija paudis atbildētāja pārstāvis K. Švirins.

Acīmredzot saprotot, ka nekādu kompensāciju piedzīt neizdosies, “Vilnius Prekyba” un pārējo “apbižoto” akcionāru prasība par zaudējumu piedziņu aprīļa sākumā tika atsaukta. Jeb, kā savā paziņojumā norādījusi Viļņas apgabaltiesa: “Pieteikuma iesniedzēji neminēja savas prasības atsaukšanas iemeslus, bet no lietas datiem ir skaidrs, ka prasības atsaukšanas iemesls nav zaudējumu atlīdzināšana no M.Marcinkeviča puses.”

Respektīvi – zaudējumu nodarīšanā vainotā persona nav samaksājusi ne centa, tomēr prasītāji nolēmuši tālāk netiesāties. Vēl vairāk – tiesa uzlika par pienākumu “Maxima” akcionāriem atmaksāt M.Marcinkevičam tiesāšanās izdevumus 3100 eiro apmērā. Tiesas ieskatā prasītāji ir tie, kuriem jāsedz tiesāšanās izdevumi šajā lietā.

Lieki piebilst, ka šāds tiesas lēmums ir smags sitiens “Vilnius Prekybas” augstprātībai – galu galā ne vien nav izdevies “aizbāzt muti” netīkamam personāžam, bet beigās pat nākas viņam samaksāt par “radītajām neērtībām”.

Der atcerēties – mazs cinītis gāž lielu vezumu

Protams, M.Marcinkevica uzvara Lietuvas tiesā milzu satricinājumus lielajā “Maxima” īpašnieku grupā neradīs. Varēs paburkšķēt viens uz otra, meklēt iekšēji vainīgos, kurš izvēlējās advokātus, kas nejēdz vinnēt tiesu, varbūt pavillosies kādā “akcionāru Whats App” grupā. Bet varbūt liks aiz auss, ka lielā akciju sabiedrībā jārēķinās ar katru akcionāru un nevar visu toni noteikt tikai lielie. Sak’ – tu, sīkais, pastāvi malā, mēs jau esam izlēmuši.

Mazākuma akcionāru tiesības allaž ir bijis karsts kartupelis, ko grūti noturēt rokā, bet arī zemē mest sirdsapziņa neļauj.

Arī Latvijā mazākuma akcionāru jomā pastāv virkne tiesību pārkāpumu – sākot no cenas noteikšanas galīgajā atpirkšanas piedāvājumā līdz pat uzraudzības trūkumam, kas bremzē vērtspapīru tirgus attīstību. Vienlaikus diskutējam gan par to, kā veicināt mazo investoru vēlmi ieguldīt, gan par to, ka mazākuma akcionāru intereses netiek ņemtas vērā svarīgu lēmumu pieņemšanā. Lai atceramies nesenās peripetijas ar varas dalīšanu “Olainfaram” vai vienkāršam cilvēkam nesaprotamo “Latvijas Gāzes” sadalīšanu vairākos uzņēmumos.

Tomēr M.Marcinkeviča uzvara par lielo milzi “Maximu” dod skaidru signālu, ka “mazs cinītis var apgāzt lielu vezumu” un lielajiem milžiem nebūs ķerties pie tekstiem par “pasūtījumi”, “melno PR” un neslavas celšanu ik reizi, kad kāds mazākuma akcionārs atļausies paust vairākumam netīkamu viedokli.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...