Kā pamazām un „pareizi” pelnīt naudu no valsts pasūtījumiem
Pietiek lasītājs04.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Stāsts būs par to, kā Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskajos iepirkumos kopš 2011.gada uzvar viena vienīga firma, kas sniedz e-pakalpojumus Saeimas, pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās.
Šis te e-pakalpojums saistīts ar balsu elektronisku skaitīšanu un to apstrādi, kā arī specifiskas programmatūras izstrādi, lai vieglāk varētu apkopot datus. Tiesa, jāatzīst, ka šajā nozarē nekāds know how nav, nepieciešams iegādāties pārsimt iekārtu, kas to visu dara un aizņemties programmas kodu no jau izstrādātas programmatūras. Vai arī par dažiem grašiem jānopērk open source (atvērtā koda) programmatūras lietošanas licence, un tu vari kļūt par vienīgo, kurš Latvijā pratīs elektroniski skaitīt balsis.
Tā ir sanācis ar SIA „SOAAR”, kura tikai no CVK septiņu gadu laikā ir „izcēlusi” apmēram 1 953 073 EUR par e-pakalpojumu sniegšanu. Latviešu valodā runājot – tik mēs, nodokļu maksātāji, esam samaksājuši par mūsu balsu skaitīšanu, kuru vairs nedara cilvēki, bet iekārtas.
Summa varbūt arī kādam neliekas liela, taču absurdākais visā šajā lietā ir tas, ka uz CVK izsludināto konkursu konkrētajos konkursos ir bijis tikai viens pretendents un attiecīgi viens uzvarētājs, dīvaini, varbūt tas ir kaut kāds drošības pasākums.
Ja jau pie mums Latvijā pēdējos gadus tik aktīvi runā par programmēšanas un citu IKT produktu eksportēšanu, tad kādēļ nav bijusi lielāka konkurence iepirkumā? Kādēļ 2016.gadā SIA „SOAAR” „izcēla” 691 153,50 EUR vērtu iepirkumu no CVK. Kur līguma subjekts bija „2017.gada pašvaldību vēlēšanu kandidātu sarakstu elektroniska sagatavošana, iesniegšanas un publicēšanas nodrošināšana; elektroniska vēlēšanu gaitas žurnāla nodrošināšana; vēlēšanu rezultātu elektroniskās apkopošanas pakalpojums.”
Par šādu summu CVK varētu pat ieviest elektronisko balsošanu attālināti, izmantojot jau tagad valstī ieviestās e-paraksta sistēmas utt. Taču mēs jau zinām, ka Latvijā tomēr ar tiem lielajiem „E-projektiem” ir tā, kā ir – nauda iztērēta, bet čiks vien sanāk, jo te interfeiss slikts, te serveri „karās” nost.
Bet varbūt Arnim Cimdaram ir pienācis laiks atrast kādu citu siltāku vietu tajā pašā „SOAAR”, vai kur citur. Savā amatā, manuprāt, viņš ir aizsēdējies nu jau virs 20 gadiem. Negribu mest ēnu ne uz Cimdaru, ne uz SIA „SOAAR”, bet pati situācija man kā freelancer programmētājam, lai neteiktu vairāk, liekas ļoti dīvaina.
Pameklējot informāciju par pašu firmu, uzzini tikai to, ka viens no uzņēmuma vadības grožu turētājiem Renārs Kadžulis bija reiz iekūlies diezgan skaļā skandā un tika vainots pat reiderismā. Savukārt par otru - Leonardu Survilo vispār nekas nav zināms.
Portālā iepirkumi24.lv ir norādīts, ka SIA „SOAAR” ir uzvarējusi arī citos publiskajos iepirkumos, kurus organizējuši Uzņēmumu reģistrs un Valsts ieņēmu dienests. Divu gadu laikā šo iepirkumu summa pārsniedz 200 000 EUR. Ja jau tik nopietns uzņēmums, tad vismaz mājaslapu varēja izstrādāt labāku, lai neizskatās pēc kaut kāda kreisā varianta, kuru var uztaisīt nu jau arī trešās klases skolnieks.
Varbūt Iepirkumu uzraudzības birojam un citām iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība šādiem konkursiem, lai neveidotos tādas situācijas, kad uzņēmuma pamatdarbība ir orientēta tikai un vienīgi uz lēta tehniskā risinājuma nodrošināšanu par augstu cenu. Iespējams, uzņēmums tamdēļ tikai tika radīts ar gādīgu „krustēvu” padomu.
SIA „SOAAR” iegūtie iepirkumi no CVK
2011.gads:
56 557 LVL bez PVN = ~97 372 EUR ar PVN
40 813 LVL bez PVN=~70 266 EUR ar PVN
2012.gads
19 572,76 LVL bez PVN=~33 697 EUR ar PVN
2013.gads
18 772,10 LVL bez PVN = ~32 319 EUR ar PVN
64 215,10 LVL bez PVN =~110 557 EUR ar PVN
2014.gads
135 522,24 EUR ar PVN
147 700,00 EUR bez PVN = ~178 717 EUR ar PVN
2015.gads
205 939,52 EUR ar PVN
2016.gads
691 153,50 EUR bez PVN =~836 295 EUR ar PVN
2017.gads
252 387,85 EUR ar PVN
Te arī mazs saraksts ar to, ko es izmantoju šā raksta tapšanā
http://www.la.lv/skandali-kapnutelpas-atbalsosies-velesanas/
http://www.pietiek.com/raksti/reideris_aizeno_velesanas
https://www.tvnet.lv/4539328/saeimas-velesanu-e-pakalpojumus-nodrosinas-uznemums-soaar-par-208-585
http://iepirkumi24.lv/iepirkumi/uzvaretajs/45403018166
https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/balsis-elektroniski-varetu-skaitit-2013.-gada-754941
https://www.cvk.lv/pub/public/31252.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31179.html
https://www.cvk.lv/pub/public/31178.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30484.html
https://www.cvk.lv/pub/public/30286.html
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
