Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es, Rasma Bārbale, līdz 2010.gada 15.aprīlim strādāju Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, no kura, sasniedzot pensijas vecumu, nekavējoties tiku atvaļināta izdienas pensijā majores pakāpē. Pēc 2010.gada 16.aprīļa ar pārtraukumu veselības stāvokļa dēļ esmu turpinājusi strādāt: apdrošināšanas kompānijā BTA un šobrīd strādāju Rīgas rajona tiesā.

Esmu izaudzinājusi 3 bērnus, palīdzu audzināt mazbērnus. Esmu godīgi maksājusi nodokļus un bijusi savas zemes patriote, neesmu devusies peļņā uz ārvalstīm, bet vienmēr centusies atrast sev darbu šeit pat Latvijā. Līdz 2016.gadam saviem spēkiem un ar māsas materiālo atbalstu apkopu māti, vedu pie ārstiem un sekoju līdzi tam, lai viņa būtu aprūpēta un vesela, cik nu viņas cienījamā 90 gadu vecumā tas bija iespējams.

Cik liels bija gan mans pārsteigums, gan neizpratne, gan šoks, gan sarūgtinājums līdz sirds dziļumiem par necieņu no Drošības policijas (tagad Valsts drošības dienesta - attēlā tās priekšnieks Normunds Mežviets) darbinieku puses, kuri mani burtiski sagrāba 2018.gada 16.oktobra vakarā plkst. 19:15, iznākot no manas darbavietas Jūrmalā, Zigfrīda Meierovica prospektā 1A.

Bieži iznāk strādāt virsstundas, jo kā tiesas sēžu sekretārei man ir liels padarāmā darba apjoms. Biju tikko kā piezvanījusi meitai Dārtai, ka došos uz Majoriem uz pārtikas veikalu un tur satiksimies. Pēc šī zvana izgāju pa durvīm un devos Majoru virzienā, kad pretī braucošs mikroautobuss apstājās, no tā izlēca vīrietis maskā un ievilka mani mikroautobusā, kurā sēdēja vēl kādi četri vīrieši maskās.

Mans uzbrucējs uzkliedza, ka esmu aizturēta saistībā ar personas Oļega Buraka spiegošanu, un tā kā es esmu saistīta gan ar viņu, gan ar spiegošanu, tad man nāksies “visu izstāstīt”. Es no pārsteiguma tik vien varēju viņiem pajautāt kā “Vai jūs esat normāli?”.

Iezvanījās mans telefons Nr. …, es gribēju atbildēt, lai pateiktu meitai, kas noticis, taču telefonu man brutāli atņēma. Lūdzu, lai vismaz pasaka meitai, kas noticis. Man atcirta - kad uzskatīs par vajadzīgu, tad arī manai meitai piezvanīs. (Likuma „Par Valsts policiju” 5.pantā ir noteikts, ka policija dod iespēju aizturētajām personām realizēt tiesības un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei.)

Vismaz trīs reizes lūdzu, lai piezvana, jo meita uztrauksies, ko viņa nedrīkst darīt sava veselības stāvokļa dēļ. (Meita vēl aizvien bija slimības atvaļinājumā pēc smaga kritiena septembrī un tieši tajā dienā bija uzzinājusi diagnozi, kādēļ bija šis kritiens). Biju izmisusi, ka meita ar trim maziem bērniem stāv pie veikala, nesapratnē, kur pazudusi viņas māte, bet, kad zvana, tad mātes telefons tiek atvienots. (Meitas dzīvesbiedrs ir jūrnieks, un es palīdzu meitai, kamēr viņš ir prom uz pusgadu).

Galu galā Drošības policijas darbinieks visžēlīgi sazvanīja meitu un pateica, ka esmu aizturēta. Jutos kā ar samazgām vai netīriem dubļiem aplieta, kad tiku apvainota spiegošanā, ka IeM Informācijas centrā, kurā strādāju, visi ir tirgojuši un pārdevuši informāciju, tātad arī es. Kad jautāju, ko es personiski esmu tirgojusi, kam un par cik, ja izsaka šādus apmelojumus, tad man atcirta, ka jautājumus uzdodot viņi, nevis es.

Beidzot dienesta gaitas majores pakāpē, kas tika piešķirta par ieguldīto darbu iekšlietu iestādēs, negaidīju, ka pēc 8 gadiem brutāli tikšu sagrābta kā noziedzniece un apvainota spiegošanā un tās atbalstīšanā. Tas bija gan šokējoši, gan pazemojoši. Jau 8 gadus nestrādājot iekšlietu sistēmā, ko tādu es varētu zināt, kas kvalificējams kā valsts noslēpums, un kam es to būtu nodevusi?

Līdz brīdim, kamēr tiku nogādāta no Jūrmalas līdz Rīgai, Krišjāņa Barona ielai 99, mani gribēja piespiest liecināt pret manu bijušo kolēģi IeM Informācijas centrā Oļegu Buraku. Šantažējot mani, ka, ja es to nedarīšu, tiks izkratīts mans dzīvoklis, tā laikā tikšot atrasti priekšmeti, kas var liecināt par citu noziedzīgu nodarījumu. Man draudēja, ka tikšu apkaunota visas mājas iedzīvotāju priekšā, ka maniem bērniem būs sabojāta nākotne. Kāds sakars maniem bērniem ar visu šo safabricēto lietu?

Kad kategoriski atteicos sniegt nepatiesu liecību, vīrietis maskā pārskaitās, viņa acis dusmās zvēroja, un viņš bija gatavs man iesist. Es neizturēju un teicu, lai sit, uz ko viņš atbildēja, ka sievietes nesitot.

Vai to es esmu nopelnījusi, dzīvojot savā valstī? Atzīties noziegumā, ar ko man nav nekāda saistība un vispār saprašanas, kā to veikt un nav arī nekāda iemesla un pamatojuma to darīt, kā arī sniegt liecības pret savu kolēģi, kas arī to nav darījis un tajā brīdī, kad ielauzās viņa dzīvoklī, bija droši vien tādā pat šokā par notikušo kā es.

Jā, es pazīstu Oļegu Buraku kopš 1992.gada oktobra. Mēs bijām kolēģi, vēlāk kļuvām arī tuvi draugi. Taču tā ir mana privātā dzīve, kas nav nekāds noziedzīgs nodarījums. Ne es, ne viņš ne ar kādu spiegošanu neesam nodarbojušies. Es audzināju savus 3 bērnus, pēc tam palīdzēju un arī tagad palīdzu audzināt mazbērnus. Oļegs Buraks palīdz savai sievai kopt viņu dēlu, kas kopš 2006.gada ir 1.grupas invalīds.

Tā kā liecības pret Oļegu Buraku es nesniegšot, Drošības policijas darbinieks paziņoja, ka tieku aizturēta, vairāk neko nepaskaidrojot. Mani turpināja šantažēt, sakot, ka Oļega Buraka dzīvoklī notiekot kratīšana, ka viņam ir palicis slikti, tiekot izsaukta ātrā palīdzība, un, ja es tagad neizstāstīšot visu, kas man zināms, tas Burakam slikti beigšoties. Konkrēti jau vairs neatceros, precīzi ko katrs no Drošības policijas darbiniekiem man teica.

Skatījos uz visu apkārt notiekošo un nevarēju saprast, kurš ko ir sarakstījis par mani un viņu, ko mēs kādam esam nodarījuši, lai apvainotu spiegošanā? Kam tas ir izdevīgi? Kāpēc tieši tagad pēc 12 gadiem, kopš Oļegs Buraks nestrādā ar informācijas sistēmām, kam nepieciešama speciāla atļauja, un es 8 gadus nestrādāju ar informācijas sistēmām, kam nepieciešama speciāla atļauja, kas apliecina tiesības pieejai valsts noslēpumam, 2018.gadā ir uzsākts kriminālprocess Nr.11840000918? Ko divi veci un slimi pensionāri vispār var spiegot?

Uz manu jautājumu, kādā tad īsti statusā esmu aizturēta, man tika paskaidrots, ka pagaidām esmu liecinieces statusā, un tika iedots 2018.gada 10.oktobra Vidzemes priekšpilsētas tiesas izmeklēšanas tiesneses Annas Mihailovas lēmums, kas tika pieņemts, izskatot Drošības policijas izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja A.Višņevska ierosinājumu par kratīšanas veikšanu kriminālprocesa Nr.11840000918 ietvaros, kas uzsākts pēc Krimināllikuma 85.panta otrās daļas par spiegošanu par to, ka ir atļauja kratīt manu dzīvokli Vaidavas ielā, Rīgā, kā iespējamo Oļega Buraka, personas kods 200256-xxxxx, uzturēšanās vietu.

Procesa virzītājs norādījis, ka ir pamats uzskatīt, ka Oļega Buraka uzturēšanās vietā Rīgā, Vaidavas ielā (kas ir manā īpašumā esošs dzīvoklis un mana deklarētā dzīvesvieta) var atrasties dokumenti, elektroniskie datu nesēji vai speciāli pielāgoti priekšmeti, kas var saturēt Oļega Buraka vāktās ziņas vai informāciju, kādā veidā norādītās ziņas viņš ir nodevis ārvalsts izlūkdienestam, kam var būt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā.

Manā dzīvoklī datora nav, pat nav interneta pieslēguma, kur nu vēl nezin kādi priekšmeti, ar kuru palīdzību var nodot ziņas, kas satur valsts noslēpumu. Mana dzīvokļa kratīšanas atļauja tika izsniegta jau 2018.gada 10.oktobrī. Paliek jautājums, kāpēc tad sāka kratīt manu dzīvokli tikai 2018.gada 16.oktobrī, nevis uzreiz nekavējoši, tiklīdz saņemta izmeklēšanas tiesneša atļauja? Ja jau tāds valstiski svarīgs un bīstams noziegums, tad ko tad gaidīt veselas 6 dienas?

Man ir savs skaidrojums tam, jo manā dzīvoklī uzturējās māsas vīrs, matemātikas profesors Dāvids Vilsons Hendersons, kas ir Amerikas Savienoto valstu pilsonis, un mana māsa Daina Taimiņa, kas arī ir matemātikas profesore un ir gan Amerikas Savienotās valsts pilsone, gan arī Latvijas Republikas pilsone. Viņi bija atbraukuši ciemos pie manis uz Latviju un šajā laikā dzīvoja manā dzīvoklī. 2018.gada 16.oktobra rītā māsas vīrs devās atpakaļ uz ASV, bet māsa vēl palika, jo kārtoja sava dzīvokļa pārdošanas jautājumu.

Ja dzīvoklī kratīšanas laikā būtu uzturējies māsas vīrs, būtu droši vien jāzvana uz Amerikas Savienoto valsts konsulātu Rīgā, tāpēc, noklausoties telefona sarunas, Drošības policijai bija zināms, kad viņš dosies prom. Māsa ar vīru tai rītā pamanīja, ka tiek novēroti un ka tiek kādam ziņots, tikko viņi iekāpa Baltic Taxi.

Pēc trim stundām Drošības policijas telpās tiku aizvesta uz savu dzīvokli. Mana māsa jau gulēja, jo tas bija 22:30. Es piezvanīju, jo man nebija līdzi dzīvokļa atslēgas. Pēc vairākkārtējiem zvaniem, kas pamodināja manu māsu, viņa atvēra durvis basām kājām un pidžamā. Vajadzēja redzēt viņas seju, kad tika paziņots, ka dzīvoklī notiks kratīšana kā iespējamā vietā, kur var atrasties dokumenti, elektroniskie datu nesēji vai speciāli pielāgoti priekšmeti, kas var saturēt Oļega Buraka vāktās ziņas vai informāciju, kādā veidā norādītās ziņas viņš ir nodevis ārvalsts izlūkdienestam, kā arī citi priekšmeti, kam varbūt lietisko pierādījumu nozīme kriminālprocesā, jo no kriminālprocesa materiāliem izriet, ka Oļega Buraka uzturēšanās vieta ir manā dzīvoklī.

Kratīšanas laikā vienīgie elektroniskie saziņas līdzekļi bija manas māsas personiskais iPhone un iPad, ko viņai atņēma. Manai māsai, kas ir dzimusi un augusi Latvijā, šeit bijusi universitātes docente, starp kuras studentiem ir daudzi tagad pazīstami cilvēki (piemēram, Valdis Dombrovskis bija viņas students LU Fizikas un matemātikas fakultātē), nācās sevi aizstāvēt kā ASV pilsonei, pieprasot iespēju paziņot ASV konsulārajam dienestam, ka ir nonākusi saskarē ar Latvijas Drošības policiju. Šo iespēju viņai nedeva, bet atdeva viņas telefonu un iPad, ja viņa apsola tos kratīšanas laikā nelietot. Arī visas viņas personiskās lietas tika izkratītas.

Mana dzīvokļa kratīšanas laikā sapratu, ka gadiem ir noklausītas gan manas telefona sarunas, gan arī manu bērnu sarunas, tiek lasīta mana sarakste e-pastā. Vai tā nav iejaukšanās personu privātajā dzīvē zem lozunga “spiegošana” un zem plīvura “pilnīgi slepeni”? Drošības policijas darbinieks, kurš mani ierāva mikroautobusā, tā arī paziņoja - mēs par tevi zinām visu. Tādēļ arī rakstu, jo es, visu mūžu godīgi strādājusi, nekad neko pretlikumīgu neesmu darījusi, tagad esmu pazemota, noklausīta un vēl joprojām izsekota kā valsts noziedzniece.

Šie ir jautājumi, uz kuriem es vēlos saņemt ģenerālprokurora atbildes:

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 109.pantu pirmo daļu liecinieks ir persona, kura likumā noteiktajā kārtībā uzaicināta sniegt ziņas (liecināt) par kriminālprocesā pierādāmajiem apstākļiem un ar tiem saistītajiem faktiem un palīgfaktiem. Ja man būtu nosūtīta pavēste ar uzaicinājumu liecināt, vai es nebūtu ieradusies, ja man ir noteikta dzīvesvieta valstī, esmu patstāvīgi strādājoša pensionāre, man ir tālrunis pa kuru var ar mani sazināties un kura numuru es nebiju mainījusi arī pēc atvaļināšanās no dienesta iekšlietu iestādēs un bija atrodams manā personiskajā lietā? Protams, ka būtu ieradusies pie procesa virzītāja pēc pirmā uzaicinājuma - kādēļ notika manis kā liecinieces sagrābšana? Kam bija vajadzīgs šāds šovs? Speciāli tērēt 5 policijas darbinieku laiku un gaidīt pie mana darba durvīm, kad iznākšu laukā pēc darba, es taču nepretotos un dotos uz vietu, kur būtu uzaicinājums iet un sniegt liecību, ja tāds tiktu izteikts? Kam bija vajadzīga tāda valsts līdzekļu izšķērdība, lai aizturētu cienījama vecuma sievieti?

Kratīšanas laikā man tapa zināms, ka viens no klātesošajiem Drošības policijas darbiniekiem citē manas sarunas ar jau divus gadus kā aizsaulē aizgājušo māti, kurai bija vecuma demence un iepriekš bijuši vairāki insulti, kā rezultātā secināju, ka manas telefonsarunas tiek noklausītas jau sen, vairākus gadus. Ņemot vērā to, ka kriminālprocess ir uzsākts tikai 2018.gadā, vai operatīvās darbības pasākumi un to rezultāti ir atbilstoši fiksēti Drošības policijas dienesta dokumentos? Tātad atbilstoši Operatīvās darbības likuma 22.panta 2.daļas nosacījumiem, ilgstoši noklausoties manas sarunas, secinu, ka esmu bijusi operatīvajā izstrādē. Kurš ir pieņēmis tādu lēmumu, un vai par to ir ticis informēts prokurors? Vienlaikus operatīvās izstrādes termiņš saskaņā ar šī likuma 22.panta 5.daļu ir seši mēneši, un to var pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem. Tā kā mana māte vairāk nekā 2 gadus ir mirusi, tad secinu, ka operatīvās izstrādes termiņš bija jāpagarina ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu. Vai šāda atļauja tika dota?

Vai bija pieļaujamas metodes, lai mani piespiestu dot liecību pret Oļegu Buraku, izmantojot draudus, šantāžu un viltu?

Kā vērtēt draudus man māsas klātbūtnē dzīvokļa kratīšanas laikā, ka Drošības policija varot mainīt manu statusu no liecinieces uz aizdomās turēto personu, ja ar viņiem nesadarbošos?

Kā var izņemt mantas, ar kurām nekāda „spiegošana” nav iespējama -- man atņemtais telefons bija “podziņu” telefons bez interneta pieslēguma? (Šis telefons joprojām atrodas Drošības policijā.)

Vai ar attieksmi pret mani kā noziedznieci un draudiem vienalga, kuru Krimināllikuma pantu „piešūt” es varu justies droši savā valstī un just, ka drošībā ir mani bērni un mazbērni? Vai varēšu turpmāk droši pārvietoties pa ielu? Šobrīd, tiklīdz satumst, man ir bail vienai pārvietoties pa ielu, es satrūkstos no jebkuras mašīnas, kas lēni brauc man pretī, tāpat jau vairākus mēnešus naktī nevaru mierīgi gulēt, pēc notikumiem 2018.gada 16.oktobrī, kā rezultātā esmu griezusies pie savas ģimenes ārstes ar lūgumu izrakstīt man miega zāles, jo negulēt 2 mēnešus naktīs nevaru, jo dienas laikā jāstrādā. Man ir pamatotas aizdomas, ka Drošības policija aiz atriebības, mēģinot attaisnot savas darbības, „spodrinot mundiera pogas” var safabricēt lietu arī pret mani;

Kāpēc Oļegu Buraku, kas ir slims, nestrādājošs pensionārs ar ienākumu avotu izdienas pensiju, kam ir dēls 1.grupas invalīds, sieva, 3.grupas invalīde, ir jātur apcietinājumā? Kur gan viņš, Latvijas Republikas pilsonis, varētu bēgt, par kādiem līdzekļiem un pie kā? Vai jātur apcietinājumā, lai salauztu pretestību un piespiestu atzīties tajā, ko viņš nav darījis?

Kas, kad, par ko uzrakstīja ziņojumu par spiegošanu Drošības policijai un kam tas ir izdevīgi? Kādi fakti apliecina vai ļauj uzskatīt, ka tika veikta jebkāda spiegošana? Drošības policijas apgalvojums, ka Oļegs Buraks it kā savervēts 1989.gadā vai 1990.gadā Ādažos ir absurds. Pirmkārt, stājoties darbā iekšlietu iestādēs, tika pārbaudīti iespējamie kandidāti uz konkrēto amatu (vai nav sodīti utt.). Saskaņā ar toreiz spēkā esošajiem 1997.gada 25.jūnija Ministru kabineta noteikumiem Nr.225 „Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi” 3.pantu – speciālās atļaujas, kas apliecina to personu tiesības pieejai valsts noslēpumam, kuras ieņem attiecīgus amatus, pirms darba uzsākšanas ar valsts noslēpuma objektiem izsniedz valsts drošības iestāde uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

 Tātad, tīri matemātiski rēķinot, drošības iestādes vismaz reizi piecos gados veica pārbaudes, lai mums pagarinātu speciālās atļaujas. Tātad, ņemot vērā mūsu abu attiecīgos dienesta stāžus Latvijas Republikas IeM, šīm pārbaudēm vajadzēja būt ne mazāk kā trim. Ko kompetentās iestādes pārbaudīja un kā veica pārbaudes, jo, tā kā nekonstatēja iemeslus, kuru dēļ pielaide nebūtu izsniedzama, valsts drošības iestādes izsniedza pielaidi Oļegam Burakam darbam ar šaujamieroču uzskaiti Informācijas centrā un man darbam ar kriminālstatistiku Informācijas centrā?

Speciālās atļaujas saņemšanai savā darbavietā (saskaņā ar minēto noteikumu 5.pantu) persona aizpilda aptaujas lapu, kuras 18.punktā bija jānorāda jebkādi kontakti ar ārvalstu valsts drošības iestādēm (laiks, vieta, veids). Vai šīs informācijas esamību vai neesamību pārbaudīja Valsts drošības iestādes? Pielaide mums tika iedota, tātad nekonstatēja, ka saskarsme ar citu valstu drošības iestādēm bijusi. Aizpildot iepriekš minēto aptaujas lapu, mēs ar savu parakstu apliecinājām, ka esam informēti, ka likumā noteiktajā kārtībā var tikt veikta mūsu sniegtās informācijas pareizības pārbaude un, ka jebkurš tīšs (apzināti) nepareizs apgalvojums vai faktu grozījums ir pietiekams pamats, lai liegtu mums pieeju valsts noslēpumam. Šāda lieguma ne man, ne viņam nebija ne reizi.

Ne reizi drošības iestāde netika anulējusi ne man, ne Oļegam Burakam speciālās atļaujas, jo netika konstatēti nekādi pārkāpumi. Iekšlietu ministrijā tajā laikā, kad mēs strādājām bija izveidota Slepenības režīma nodrošināšanas struktūrvienība, kuras pienākums bija kontrolēt, kā amatpersonas un darbinieki, kas veic darbu ar valsts noslēpuma objektiem, ievēro un pilda valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus, no šīs struktūrvienības netika saņemti aizrādījumi par to, ka netiktu ievēroti valsts noslēpuma aizsardzības pasākumi, jo tādu nebija.

Ne reizi mana un Oļega Buraka dienesta laikā iekšlietu iestādēs netika veikta dienesta izmeklēšana par valsts noslēpuma izpaušanas vai valsts noslēpuma objekta nozaudēšanas apstākļiem, jo šādu pārkāpumu nebija. Jautājums vai visas uzraugošās struktūrvienības bija tik nekompetentas, ka nekonstatēja, nepamanīja ko pretlikumīgu? Dienesta laikā mums vairākas reizes pagarināja pielaides valsts noslēpumam, ne reizi netika atteiktas, un mēs varējām turpināt savu darbu, bet te pēkšņi 2018.gadā procesa virzītājs kriminālprocesā Nr.11840000918 savācis tādus pierādījumus, ka izkrata manu dzīvokli, Oļega Buraka dzīvokli un viņa dēla dzīvokli. Oļegs Buraks, pensionārs (12 gadus izdienas pensijā, saskarsmes ar valsts noslēpumu nav), es, tiesas sēžu sekretāre ( 8 gadus izdienas pensijā, saskarsmes ar valsts noslēpumu nav), viņa dēls, gulošs 1.grupas invalīds un viņa sieva, bērnudārza audzinātāja darbā ar bērniem, kuriem ir speciālas vajadzības (arī viņiem abiem saskarsmes ar valsts noslēpumu nav). Vai šī nav man nezināmu personu ar lielu ietekmi, pasūtījuma krimināllieta, kuras rezultātā tiek sabradātas nevainīgu cilvēku atlikušās dzīves daļas?

Kādas represijas būs pret mani pēc atklātās vēstules uzrakstīšanas? Kurš mani aizstāvēs?

Ļoti ceru uz Jūsu kā Latvijas Republikas ģenerālprokurora objektivitāti, iepazīstoties ar lietas materiāliem, jo aiz skaļiem virsrakstiem presē, Drošības policijas patvaļai un safabricētai krimināllietai, stāvu es, 58 gadus veca sieviete, kura ir nepatiesi apvainota, pazemota un kuras tiesības ir pārkāptas. Lūdzu Jūs pārbaudīt, vai ir ievērots tiesiskums un manas Satversmē noteiktās tiesības.

Ar cieņu un cerību, ka Latvija vēl tomēr ir tiesiska un demokrātiska valsts Eiropas Savienībā,

Rasma Bārbale

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...