Kā Rinkēviča ministrijā (teorētiski) piešķir prēmijas, piemaksas, balvas un citus labumus
Ārlietu ministrija17.01.2018.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Oficiālā informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem Ārlietu ministrijā.
1. Piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu, vakanta amata (darba) pienākumu pildīšanu vai papildus pienākumu pildīšanu - līdz 30% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) prombūtnē esoša ierēdņa (darbinieka) aizvietošana vai vakanta amata (darba) pienākumu pildīšana papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem - 10% apmērā no mēnešalgas; 2) citu pienākumu pildīšana papildus amata aprakstā noteiktajiem pienākumiem - ne vairāk kā 20% apmērā no mēnešalgas.
2. Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti - līdz 40% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmitā daļa. Ārlietu ministrijā noteiktie kritēriji: 1) izrāda iniciatīvu, sniedz vai ievieš priekšlikumus darba pilnveidošanai, uzņemas konkrētus papildus pienākumus; 2) nodrošina kritisku funkciju vai īpaši svarīgu darba uzdevumu izpildi; 3) iepriekšējā ceturksnī bijusi vai plānota paaugstināta darba intensitāte (īsā laika termiņā) darbā pie normatīvo aktu, ziņojumu izstrādes; 4) sniedz ieguldījumu citu darbinieku attīstīšanā, konsultēšanā; 5) sniedz ieguldījumu citu nozīmīgu, apjomīgu projektu, darba uzdevumu izpildē, izpilda darba uzdevumu izcili (darba izpildes termiņi, kvalitāte), veic neplānotus darba uzdevumus; 6) piedalās daudzpusēju sarunu vadīšanā; 7) piedalās pārmaiņu vadībā.
3. Piemaksa par diplomātisko rangu - 20% no mēnešalgas: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 33.punkts.
4. Speciālā piemaksa par būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu - nepārsniedz 100% no mēnešalgas, un mēnešalgas apmērs kopā ar šo speciālo piemaksu nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 15.panta vienpadsmitā daļa.
Likumā noteiktie kritēriji: 1) Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nepārsniedz 5 % no nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita; 2) Piemaksu regulāri pārskata, izvērtējot tās nepieciešamību un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi pusgadā atbilstoši nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaitam.
5. Prēmija saskaņā ar darbinieka/ierēdņa darba izpildes novērtējumu (vienreiz gadā) - 1) līdz 75% no mēnešalgas, ja darba izpildes novērtējums ir "teicami"; 2) līdz 65% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "ļoti labi"; 3) līdz 55% no mēnešalgas, ja novērtējums ir "labi": pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrā daļa; Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumu Nr.66 „Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” 35.punkts.
6. Naudas balva - līdz vienas mēnešalgas apmēram kalendārā gada ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punkts.
Likumā noteiktais kritērijs: sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.
7. Pabalsts amatpersonai (darbiniekam) par katru apgādībā esošu bērnu invalīdu līdz 18 gadu vecumam - 50% apmērā no mēnešalgas reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 7.punkts.
8. Atvaļinājuma pabalsts - līdz 50% no mēnešalgas vienu reizi kalendārā gada laikā: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta ceturtās daļas 8.punkts.
Ārlietu ministrijas noteiktie kritēriji:
Ja amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējums ir “labi”, „ļoti labi” vai „teicami”, atvaļinājuma pabalstu piešķir: 1) 50% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā ir vairāk par 3 gadiem; 2) 30% no mēnešalgas, ja nodarbinātības ilgums diplomātiskajā un konsulārajā dienestā līdz 3 gadiem.
9. Atlaišanas pabalsts - viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, atkarībā no nodarbinātības ilguma valsts pārvaldē: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.panta pirmā daļa.
10. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi Vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20.pants.
11. Kvalifikācijas celšanas izdevumi - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 27.pants.
12. Pabalsti un kompensācijas par dienestu ārvalstīs: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 36.pants, Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumi Nr.602 “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību”.
13. Veselības apdrošināšana - piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros: pamatojums - Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 37.panta piektā daļa. Ārlietu ministrijas noteiktais kritērijs: pēc pārbaudes laika izturēšanas.
14. Redzes korekcijas līdzekļu iegādes izdevumu kompensācija - vienu reizi kalendārajā gadā, nepārsniedzot 170.74 euro: pamatojums - Ministru kabineta 2002.gada 6.augusta noteikumu Nr.343 “Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju” 12.punkts.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
