Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2021. gada februārī tapa vairāku personu kolektīvais iesniegums Jurim Stukānam par kāda Mārtiņa Dzenīša noziedzīgām darbībām, un tajā savus spēkus cerībā uz taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu virzību ir apvienojuši vairāki savus īpašumus un jumtu virs galvas zaudējuši cilvēki.

Cilvēki, kuri cerēja, ka Latvijas prokuratūras un Valsts policijas mērķi – apkarot noziedzību un panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu - var tikt sasniegti, ja tiks pievērsta jaunā un pirmsšķietami spējīgā ģenerālprokurora Jura Stukāna uzmanība. Kuri cerēja, ka tāda odioza persona kā M. Dzenītis beidzot tiks bargi sodīta. Kuri ticēja, ka demokrātiskā valstī viņiem var tikt sniegta palīdzība un tiks panākts, ka M. Dzenītis, īstenojot savas shēmas, nevienu sirmgalvi vai invalīdu neizmetīs ārā no vienīgā mājokļa.

Tagad ir 2023. gada augusts. Pagājuši 2,5 gadi. Rezultāts – 0. Panākt taisnīgumu neizdevās nevienā no lietām. Vairākās lietās cietušie ir ļoti cienījama vecuma cilvēki, kuri, visticamāk, savas lietas atrisināšanu no valsts puses tā arī nesagaidīs. Ir miruši arī daudzi liecinieki, kas, protams, ir labvēlīgi prokuratūrai un M. Dzenītim, jo "nebūs iespējams savākt papildu pierādījumus". 

Diemžēl atsevišķi, bet ļoti acīmredzami fakti liek domāt, ka M. Dzenītim prokuratūrā ir tik labi sakari, ka konkrēti prokurori bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ne tikai “bremzē” pret M. Dzenīti uzsākto kriminālprocesu virzību apsūdzību celšanai, bet jau ceturto (!!!) gadu pēc kārtas bez virzības tur savā lietvedībā kriminālprocesu, kurā M. Dzenītim 2020. gada februārī par kārtējo mantisko noziegumu celta apsūdzība. Un šāds prokurors, kurš, starp citu, uzrauga vairākus pret M. Dzenīti uzsāktos kriminālprocesus, kuri nevirzās jau vairākus gadus, ir ne viens cits kā Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Kaspars Cakuls, īpaši pazīstams kā viens no prokuroriem, kurš zaudēja Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Bet sīkāk par lietu gaitu un efektīvu prokuratūras darbu lūdzam lasīt zemāk.

Valsts policijas struktūrvienībās un prokuratūrā tika uzsākti vairāki kriminālprocesi par M. Dzenīša un viņu līdzdalībnieku (nelaiķis advokāts Edgars Dimants; bijusī sieva Anna Bakanova; policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš, strādājot Ogres policijā un pēc tam Salaspils policijā, ilgus gadus vāca un nodeva M. Dzenītim informāciju par īpašumiem un to īpasniekiem, gūstot to no policijas datu bāzēm, palīdzēja M. Dzenītim legalizēt noziedzīgi iegūtos īpašumus utt.) izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem (pārsvarā krāpšanām) pret vairāku fizisku personu īpašumiem - nekustamiem īpašumiem, naudas līdzekļiem utt.

Krāpšanu rezultātā vairāki cilvēki zaudējuši savus īpašumus, bet dažiem tika atsavināts pat vienīgais mājoklis. M. Dzenīša darbību rezultātā gadu garumā vairāki cilvēki nonākuši uz nabadzības sliekšņa un joprojām negūst iespējas panākt savu interešu aizstāvību, jo nedz prokuratūra, nedz policija nav pielikusi pietiekamas pūles, lai savāktu pierādījumus, objektīvi tos novērtētu un nodotu M. Dzenīša un viņa līdzdalībnieku lietas tiesas spriešanai.

M. Dzenīša īstenotās noziedzīgas darbības parasti veiktas pēc vienādas shēmas: M. Dzenītis vai kāda persona viņa uzdevumā sameklē cilvēku, kuram pieder nekustamais īpašums vai tiesības uz šo īpašumu, kurš ir mazāk sociāli aizsargāts vai kurš vecuma un slimību dēļ nespēj pilnā mērā apzināties nedz dokumentu juridiskās sekas, nedz notikumu iespējamu iznākumu. Pēc ka M. Dzenītis piedāvā īpašumu iegādāties vai palīdzēt realizēt, maldina īpašnieku par turpmākām darbībām, iedod parakstīt dokumentus, ka īpašnieks ir saņēmis no M. Dzenīša naudu par nekustamo īpašumu vai apšaubāmus saistību rakstus, kaut arī nauda netiek maksāta.

Pēc tam M. Dzenītis uz pilnvaras pamata vai citādākā veidā atsavina savā labā cietušā īpašumus, bet naudu patur sev vai atdos cietušajam tikai minimālo naudas daļu, kura nav nemaz pietuvināta īstajai īpašuma vērtībai. Vai arī dažādos veidos panāk, ka cietušais paraksta M. Dzenīša sastādītos dokumentus, neapzinoties to saturu un pat neizlasot un neizprotot to būtību. Šādā veidā ir apkrāpti vairāki cilvēki, kuri M. Dzenīša darbību rezultātā ir palikuši bez dzīvesvietas vai bez līdzekļiem jaunas dzīvesvietas iegādei. Pārsvarā krāpšanas ir notikušas Ogres novadā, Rīgā, Jūrmalā, Engurē, kā arī citās vietās.

M.Dzenītis krāpnieciskās darbības īsteno, parasti izmantojot sadarbībā esošos notārus, kuri pienācīgā kārtā neizskaidro cietušajiem parakstāmo dokumentu saturu un sekas (pilnvaras, dāvinājuma līgumi, paraksta zīmes utt.) un nepārliecinās par cietušo patieso gribu – Agra Šeibe, Viktors Ozols, Inese Jaunzeme, iespējams, arī citi.

Valsts policijā ir saņemti vairāki iesniegumi par M. Dzenīša krāpnieciskām darbībām, taču, izskatot iesniegumus, vai nu ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, vai tika uzsākti kriminālprocesi, kuros tā arī nenotika to tālākā virzība un krimināllietas netika nosūtītas uz tiesu.

Apkopojot informāciju par ierosinātajiem kriminālprocesiem, ir zināmas šādas lietas:

1) Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Aizkraukles iecirknī 2004.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11370043804 par krāpnieciskām darbībām pret Andreju Bulli.

2) Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (turpmāk – VP RRP) Ogres iecirknī 2005.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310064605 par krāpnieciskām darbībām pret Aleksandru Kaminski.

3) VP RRP Ogres iecirknī uzsākts kriminālprocess Nr.11310061205 par krāpnieciskām darbībām pret Sarmīti Šariko.

4) VP RRP Ogres iecirknī 2006.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310118706 par to, ka M. Dzenītis prettiesiski ieguva nekustamo īpašumu Ogrē, Tīnūžu ielā 3A-58, no kā cietis Imants Jurēvics.

5) VP RRP Jūrmalas iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410034608 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

6) VP RRP Rīgas Centra iecirknī tika uzsākts kriminālprocess Nr.11410025111 par M. Dzenīša noziedzīgām darbībām saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, kuru rezultāta cietis Rihards Neimanis.

7) VP RRP Ogres iecirknī 2011.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310088911 par to, ka, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos, skolotājai Vijai Lagzdiņai izkrāpti nekustamie īpašumi. 

8) VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja 2.nodaļā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11517096812 par M. Dzenīša pretlikumīgām darbībām, kuru rezultāta cietis Mihails Kobiļanskis.

9) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310006812 par to, ka M.Dzenītis, izmantojot cietušo Diānas Venskusas un viņas mātes Skaidrītes Kaņepas uzticēšanos, veica nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3, izkrāpšanu.

10) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032012 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušās Ivetas Zaicevas nekustamo īpašumu Ogrē, Mālkalnes prospektā 17-5.

11) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310031912 par to, ka M. Dzenītis nelikumīgi atsavināja cietušā Viktora Rastopčina nekustamo īpašumu Ogrē, d/s "Urga", dārzu Nr.421.

12) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12310001012 par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo, skolotāju Dagmāru Zilberti saistībā ar nekustamā īpašuma Ogrē, Skuju ielā 3 izīrēšanu.

13) VP RRP Ogres iecirknī 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310022012 par to, ka M. Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo vājredzīgo invalīdu Guntu Avotiņu saistībā ar nekustamu īpašumu atsavināšanu.

14) Jūrmalas pilsētas prokuratūrā 2012.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12410001912 par Edmundam Irbem piederošā nekustamā īpašuma Jūrmalā, Upes ielā 25, izkrāpšanas faktu. Cietušais jau ir miris, tā arī nesagaidot lietas atrisināšanu.

15) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091167513 par iespējamām krāpnieciskām darbībām pret Sergeju Ļevenkovu, izkrāpjot viņam piederošo dzīvokli Rīgā, Raunas ielā 35-53.

16) Rīgas pilsētas Vidzemes prokuratūrā 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.12060005913 par Sergeja Ļevenkova iespējamo nonāvēšanu, kas bija saistīta ar viņa dzīvokļa Rīgā, Raunas ielā 35-53 izkrāpšanu. Kriminālprocess tika izbeigts, un no lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu izrietēja, ka pastāvēja reālā iespēja, ka S.Ļevenkovs tika noindēts, taču policijas nolaidības dēļ kriminālpocess uzsākts novēloti, kad vairs nebija iespējams veikt neatliekamās procesuālās darbības un iegūt pierādījumus iespējamai slepkavībai.

17) VP RRP Ogres iecirknī 2013.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310035813 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa bijušajai skolotājai Norai Krūzei piederošos nekustamos īpašumus.

18) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094081016 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajai Evai Jaunzemei nekustamo īpašumu. Noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas turpinājuma un izkrāpto nekustamo īpašumu legalizācijā tieši iesaistīts policijas darbinieks Arnis Zilberts, kurš reģistrēja savā īpašumā noziedzīgi iegūtos nekustamos īpašumus.

19) VP RRP Rīgas Teikas iecirknī 2016.gadā uzsākts kriminālproces Nr.11091178716 par krāpnieciskām darbībām pret Leonīdu Jurkeviču, izkrāpjot viņam piederošos nekustamos īpašumus (viena no retajām krimināllietām, kura nodota tiesai, taču ilgus gadus nav izskatīta pat pirmajā instancē). Veicot kriminālvajāšanu, prokurors šajā lietā pamatoti konstatēja pazīmes, ka M. Dzenītis izvairās no nodokļu nomaksas, un izdalīja par šiem faktiem kriminālprocesu, kurā arī nenotiek nedz prokurora uzraudzība, nedz izmeklēšana. Valstij, iespējams, ir nodarīti zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā, bet valsts iestādes pat pirkstu nepakustina, lai to izmeklētu.

20) VP RRP Rīgas Brasas iecirknī 2017.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11094067517 par to, ka M. Dzenītis izkrāpa cietušajam Viktoram Raževam nekustamo īpašumu (lieta nodota tiesai).

21) VP RRP Jūrmalas iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11410018219, par to, ka M.Dzenītis veica krāpnieciskās darbības pret cietušo Eināru Grinbergu. M. Dzenītim apsūdzība celta 2020. gada februārī, tā paša gada maijā nezināmu iemeslu dēļ tika nomainīts prokurors - procesa virzītājs, un lieta nonāca prokurora K. Cakula lietvedībā. K. Cakuls 2 reizes pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, un abas reizes pēc pārsūdzības kriminālprocesu atjaunoja Ģenerālprokuratūra, atzīstot, ka K. Cakula secinājumi kriminālprocesa izbeigšanai ir kļūdaini. 2022. gadā cietušais lūdza Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru Armīnu Meisteru nomainīt procesa virzītāju, jo acīmredzami netika nodrošināta efektīva kriminālvajāšana un process bija ļoti novilcināts. Uz minēto signālu Armīns Meisters nav reaģējis. Taču ir atzinis, ka process ir būtiski novilcināts, bet, ņemot vērā, ka prokurors K. Cakuls ir ļoti aizņemts citos procesos, A. Meistera izpratnē tas ļāva turpināt šī procesa novilcināšanu. Kopš tā ir pagājis gads. Procesa virzītājs joprojām ir K. Cakuls. Kriminālprocess “guļ” prokuratūras lietvedībā ceturto gadu. Ar nožēlu jāatzīst, ka šajā gadījumā ir pārkāpti visi iespējamie saprātīgie termiņi, lai M. Dzenītim piemērotu atbilstošu sodu.

22) VP RRP Ogres iecirknī 2019.gadā uzsākts kriminālprocess Nr.11310032019, kas šobrīd atrodas VP RRP KrPP 3.biroja lietvedībā, par krāpnieciskām darbībām pret cietušo M.Skuju. M. Dzenītim kriminālprocesā ir aizdomās turētā statuss, kriminālprocess uz prokuratūru netiek virzīts.

Iespējams, par M.Dzenīša un ar viņu saistīto personu darbībām ir uzsākti arī citi kriminālprocesi, kuri nav minēti šajā iesniegumā, kā arī var tikai iedomāties, cik ir pieņemti lēmumi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ar policijai tik izdevīgu frāzi “starp jums pastāv civiltiesisks strīds”.

Izvērtējot situāciju, rodas aizdomas, ka prokurori ļaunprātīgi vilcina kriminālprocesu virzību pret M.Dzenīti vai arī nevēlas iedziļināties lietu būtībā un nav spējuši objektīvi izvērtēt pierādījumus. Prokuratūras darba līmenis kļuvis tik zems, ka prokurori vairs nespēj saskatīt cēloņsakarības, plašāk domāt un analīzēt apstākļus, objektīvi vērtēt pierādījumus, baidās virzīt lietas uz tiesu un uzturēt apsūdzību, zinot, ka pretī ir rūdīts noziedznieks un tiesas process nebūs viegls. Daudz vienkāršāk celt apsūdzības mazās lietās tiem, kuri atzīst vainu vai pret kuriem ir 200% pierādījumu. Dāsna alga tiek maksāta stabili neatkarīgi no rezultātiem. 

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.panta 3.daļu nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem. Taču, ņemot vērā to, ka krimināllietas nezināmu iemeslu dēļ nevirzās uz tiesu, acīmredzami tiek pieņemts, ka M. Dzenīša apgalvojumiem ir lielākā ticamības pakāpe nekā vairāku neatkarīgu un savā starpā nepazīstamu cietušo personu liecībām. Prettiesisku darbību sistemātiskums un līdzīgs izdarīšanas veids kopsakarā ar citiem lietās esošajiem pierādījumiem norāda uz to, ka cietušie tika maldināti un pret viņiem tika veiktas noziedzīgās darbības. Kā citādāk var izskaidrot faktu, ka tikai šajā publikācijā ir minēti 23 kriminālprocesi, kur cietušie sūdzas par krāpšanu, un cik vēl kriminālprocesi vai iesniegumi par kriminālprocesu uzsākšanu šeit nav minēti.

Tādējādi ir pamats aizdomām, ka uzraugošie prokurori nepienācīgi pilda savas kā uzraugošo prokuroru funkcijas, neobjektīvi novērtē pierādījumu pietiekamību, kā rezultātā cietušajiem vairākus gadus tiek liegtas tiesības aizsargāt savas mantiskās intereses.

Īpaši atzīmējams, ka kolektīvajā iesniegumā tika norādīti arī citi fakti un virkne lūgumu par iespējamiem citiem M. Dzenīša smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem t.sk. tautsaimniecības jomā. Vairāk nekā 2 gadus neviena prokuratūras amatpersona nav veikusi faktu pārbaudi un izvērtēšanu. M. Dzenītis veiksmīgi darbojas savā jomā. Jo kā tad citādāk, ja K. Cakuls un A. Meisters tur roku uz pulsa un ļauj lietām neiet uz priekšu.

Ir tikai viens jautājums J. Stukānam – vai viņš ir informēts par šo situāciju savā vadībā esošaja iestādē un vai to uzskata par normālu, Kriminālprocesa likuma normām atbilstošu? Mums liekas, ka šī situācija ir iestādes līmeņa rādītājs, kas rāda: katastrofa.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...