Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek šodien publisko portāla rīcībā nonākušo Lato Lapsas ģenerālprokuroram adresēto iesniegumu, par ko informējām jau aizvadītajā nedēļā un ar kuru tiek lūgts sākt kriminālprocesu pret trim Drošības policijas darbiniekiem. Šis iesniegums sniedz skaidru priekšstatu par to, kā "vajadzības gadījumā" Drošības policijas darbinieki ir gatavi ne tikai pārkāpt dienesta pilnvaras un sastādīt nepatiesus dienesta ziņojumus, bet arī tiesā sniegt nepatiesas liecības, kuras turklāt vēl nav pat spējuši pirms tiesas saskaņot.

"LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram

iesniegums par kriminālprocesa uzsākšanu

Ar šo lūdzu uzsākt kriminālprocesu sakarā ar Drošības policijas darbinieku prettiesiskām darbībām, par kurām kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 300., 317., 328.pantā.

2015.gada 23.jūlijā notika Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sēde sakarā ar pret mani sastādīto administratīvā pārkāpuma protokolu.

Lietvedība lietā tika izbeigta, jo tiesa nekonstatēja manās darbībās administratīvā pārkāpuma sastāvu, taču vienlaicīgi iztiesāšanas laikā tika nodibināti fakti, kas norāda uz reālu iespēju, ka Drošības policijas amatpersonas ir izdarījuši noziedzīgus nodarījumus, kas paredzēti Krimināllikuma 300., 317. un 328.pantā.

Minētās ziņas ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālajām metodēm, tādējādi uzskatu, ka pastāv Kriminālprocesa likuma 370.pantā norādītie kriminālprocesa uzsākšanas pamati.

Andris Klešs

Lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani tika uzsākta, pamatojoties uz Drošības policijas dežuranta Andra Kleša diviem dienesta ziņojumiem, kuros A.Klešs norāda uz sekojošām viņa it kā izteiktām prasībām, kurām es it kā neesmu pakļāvies:

- pārtraukt audio video ieraksta veikšanu;

- nodot audio ierakstus;

- iziet pārbaudi.

Ziņojumi ir pievienoti lietas materiāliem.

Tāpat lietas materiāliem Valsts policija kā iestāde, kura ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu, ir pievienojusi audio ierakstu, kurā pilnībā ir fiksēta mana saruna ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu. Minētais audio ieraksts tika atskaņots tiesas sēdē, un A.Klešs apstiprināja, ka šis ieraksts atbilst patiesībai un tajā ir atspoguļota viņa saruna ar mani.

No minētā audio ieraksta izriet (un tas arī tika konstatēts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 31.jūlija spriedumā), ka Drošības policijas darbinieks A.Klešs neizsaka man prasību nedz pārtraukt audio ierakstu, nedz izsniegt manā rīcībā esošo audio ierakstu.

Vienīgā prasība, ko man izsaka policijas darbinieks A.Klešs un no kuras es neatsakos, ir prasība „iziet pārbaudi”. Pēc audio ieraksta noklausīšanās A.Klešs tiesas sēdē bija spiests atzīt, ka tik tiešām ziņojumos minētās „prasības” netika izteiktas.

Kā norādīju iepriekš, tieši uz A.Kleša nepatieso dienesta ziņojumu pamata tika uzsākta un turpināta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā pret mani, nodarot man morālo un materiālo kaitējumu, kura apmēru precizēšu vēlāk.

Krimināllikuma 328.pantā ir paredzēta atbildība par nepatiesu dienesta ziņojumu. Uzskatu, ka A.Klešs nevarēja neapzināties savu ziņojumu nepatiesumu, jo tie tika sastādīti notikuma dienā (2015.gada 29.aprīlis) vai īsi pēc notikuma un maz ticams, ka A.Klešs varēja „aizmirst”, ka viņš nemaz nav pieprasījis man nedz izbeigt kaut kādu darbību, nedz, vēl jo vairāk, izsniegt jebkādus priekšmetus.

Uzskatu, ka ziņojumi bija sastādīti ar mērķi radīt pamatojumu manai prettiesiskai saukšanai pie administratīvās atbildības. Tādējādi uzskatu, ka A.Klešs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 328.pantā.

Tāpat uzskatu, ka A.Klešs ir pārsniedzis savas dienesta pilnvaras,

1) izvirzot man nelikumīgu prasību „iziet pārbaudi”, kas nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā, t.sk. Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos;

2) veicot manu nepamatotu aizturēšanu, neskatoties uz to, ka es ne tikai neatteicos izpildīt nelikumīgu prasību, bet, kā tas izriet no audio ieraksta, esmu konkrēti piekritis to izpildīt (pasakot „Labi, tūlīt iešu”), vienlaicīgi pieprasot izskaidrot man prasības likumīgo pamatu;

3) liedzot man tiesības uz advokāta palīdzību.

Un proti:

1) Prasība „iziet pārbaudi” nav paredzēta nevienā normatīvajā aktā. Jebkādas personas pārbaudes izdarīšana ierobežo personas tiesības uz privāto dzīvi, tādejādi, lai tā būtu likumīga un cilvēktiesību normām atbilstoša, tai pirmām kārtām ir jābūt paredzētai likumā vai citā normatīvā aktā. Pie kam, izejot no Eiropas Cilvēktiesību tiesas kā starptautiskās tiesu institūcijas judikatūras, likumam ir jāatbilst kvalitātes kritērijiem, t.sk. ir jābūt pieejamam tai personai, uz kuru tas attiecas. Konkrētajā gadījumā prasība „iziet pārbaudi” (acīmredzot, bija domāta pārbaude ar metāldetektoru) nav paredzēta nevienā likumā vai citā normatīvajā aktā.

Pats A.Klešs norādīja, ka viņa prasība ir pamatota ar Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumiem, taču nevarēja norādīt, kas šajos noteikumos ir paredzēts. Pēc Drošības policijas sniegtās informācijas, Iekšējās kārtības noteikumi ir ierobežotas pieejamības informācija, kas vien padara jebkādu cilvēktiesību ierobežojumu, kas izriet no minētajiem noteikumiem, par apriori nelikumīgu.

Taču, ievērojot to, ka man bija atļauts iepazīties ar papīra lapu (bez rekvizītiem un parakstiem), kas ir piestiprināta pie sienas Drošības policijas telpās un pēc Drošības policijas darbinieka A.Kleša vārdiem ir izvilkums no Iekšējās kārtības noteikumiem, esmu konstatējis, ka arī šajā „dokumentā” nav paredzēta „pārbaude” personai, kura nav saņēmusi Drošības policijas apmeklētāja karti.

Konkrētajā gadījumā es nebiju nedz saņēmis, nedz pieprasījis izsniegt man apmeklētāja karti, nebiju mēģinājis iekļūt iekšā Drošības policijas kabinetos, bet tikai vēlējos pie Drošības policijas caurlaižu telpas galda iesniegt mutvārdu iesniegumu. Šādiem gadījumiem „pārbaudes veikšana” arī Drošības policijas Iekšējās kārtības noteikumos nav paredzēta.

2) Neskatoties uz prasības „iziet pārbaudi” nelikumību, nebiju atteicies izpildīt A.Kleša prettiesisku prasību, bet biju pieprasījis man izskaidrot pārbaudes veikšanas kārtību un tiesisku pamatojumu. Kad Drošības policijas darbinieks A.Klešs piedraudēja man ar fiziskā spēka pielietošanu, biju piekritis iziet „pārbaudi”, kā tas ir skaidri dzirdams administratīvā pārkāpuma lietas materiālos esošajā audio ierakstā.

Neskatoties uz to, A.Klešs veica manu aizturēšanu, par pamatu, kā izriet no viņa dienesta ziņojumā, norādot „lai novērstu iespējamo kaitējumu valsts drošības iestādes interesēm”. LAPK neparedz šādu aizturēšanas pamatu, tādejādi uzskatu, ka mana aizturēšana nebija pamatota nedz faktiski, nedz juridiski. Kā izriet no aizturēšanas protokola, aizturēts es biju uz divām stundām.

3) A.Klešs tiesas sēdē atzina, ka, neskatoties uz maniem lūgumiem atļaut man sazināties ar advokātu, šāda iespēja man piešķirta netika. Kā zināms, tiesības uz advokāta palīdzību ir konstitucionālā līmenī nostiprinātas cilvēka pamattiesības un, ievērojot Drošības policijas nelikumīgu rīcību, manis nepamatotu aizturēšanu un prettiesisku prasību izvirzīšanu, man bija nepieciešama advokāta palīdzība konkrētajā brīdī. Liedzot man šīs tiesības, Drošības policijas darbinieks A.Klešs nelikumīgi ierobežoja manas tiesības.

Viss augstākminētais norāda uz to, ka A.Kleša darbībās ir saskatāms Krimināllikuma 317.p.1.d. paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Arnis Kupčs

Bez tam uzskatu, ka Drošības policijas darbinieks Arnis Kupčs ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 300.pantā. Iepriekš minētajā tiesas sēdē A.Kupčs tika brīdināts par kriminālatbildību par apzināti nepatiesu liecību, taču ir sniedzis nepatiesu liecību.

Tā savā liecībā tiesas sēdē A.Kupčs norādīja: „L.Lapsam tika izteikta prasība, lai viņš pārtrauc iespējamo audio ieraksta veikšanu” un „L.Lapsam netika izteikta prasība iziet pārbaudi”.

Kā jau aprakstīts augstāk, tad ar tiesas sēdē pārbaudīto audio ierakstu ir konstatēts, ka prasība pārtraukt ieraksta veikšanu man izteikta netika, taču tika vairākkārtīgi uzstājīgi prasīts iziet pārbaudi, ko nevarēja nedz nepamanīt, nedz nedzirdēt arī liecinieks A.Kupčs. Šos faktus atzina A.Klešs, un tie arī ir atspoguļoti tiesas spriedumā.

Tādejādi uzskatu, ka A.Kupčs ir apzināti sniedzis nepatiesas liecības acīmredzami nolūkā pamatot manu prettiesisku saukšanu pie administratīvās atbildības, iespējams, pēc kādas augstāka ranga Drošības policijas amatpersonas rīkojuma.

Iļja Boronovskis

Visbeidzot, uzskatu, ka arī Drošības policijas amatpersonas Iļjas Boronovska darbībās ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma, kas paredzēts Krimināllikuma 317.panta, sastāva pazīmes.

Un proti, tiku iesniedzis Valsts policijas darbiniekiem savu diktofonu, ar kuru biju fiksējis savu sarunu ar Drošības policijas darbinieku A.Klešu un citiem Drošības policijas darbiniekiem. Diktofonu tiku iesniedzis, lai pierādītu, ka Drošības policijas darbinieki ir veikuši pret mani pretlikumīgās darbības.

Pēc Drošības policijas pieprasījuma minētais diktofons tika atsūtīts uz Drošības policiju, kur tās darbinieks I.Boronovskis tika veicis ar to kaut kādas man nezināmas darbības. Diktofonā bija fiksētas dažādas manas sarunas, un tās visas I.Boronovskis ir noklausījies un nokopējis CD diskā, veicot „diktofona apskati” un sastādot par to „apskates aktu”, kas ir pievienots administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem.

Tiesas sēdē I.Boronovskis paskaidroja, ka „apskate” tikusi veikta ārpus jebkāda konkrēta procesa – tātad nedz kriminālprocesa, nedz administratīvā procesa, nedz administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros. No I.Boronovska teiktā tiesas sēdē var izdarīt secinājumu, ka Drošības policijā pastāv kaut kāds „savs” process, kas ir paredzēts dažādos „iekšējos normatīvajos aktos”.

Ievērojot to, ka diktofonā atradās ieraksti, ko veicu es un kuri saturēja manas privātās dzīves un profesionālās darbības noslēpumus, uzskatu, ka, veicot diktofona „apskati” bez tiesiskā pamatojuma, I.Boronovskis ir prettiesiski ierobežojis manas tiesības uz privāto dzīvi. Turklāt pie man piederošā diktofona „apskates” es nebiju uzaicināts piedalīties, kaut to biju pieprasījis, par šādu rīcību ar man piederošo mantu un privātās dzīves noslēpumu saturošajiem ierakstiem man netika paziņots, netika lūgta mana atļauja veikt minētās darbības.

Man nav zināms, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar ierakstiem minētajā diktofonā, kā arī, vai man piederošo ierakstu kopijas netiek glabātas Drošības policijā un netiks izmantoti man nezināmiem mērķiem.

Norādu, ka tieši I.Boronovskis ir bijis procesa virzītājs kriminālprocesā Nr. 11840005513, kur es biju atzīts par aizdomās turēto un kurš tika izbeigts 2015.gada 27.aprīlī ar LR Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora lēmumu. Ievērojot to, ka I.Boronovskis ir pieļāvis apzināti nepamatotu kriminālprocesa veikšanu un manis atzīšanu par aizdomās turēto, uzskatu, ka viņš ir personīgi ieinteresēts vērsties pret mani arī turpmāk un tieši šī iemesla dēļ viņš ir veicis prettiesiskās, likumā neparedzētās darbības ar man piederošo diktofonu, iegūstot ziņas par manu privāto dzīvi un žurnālista profesionālo darbību.

Šim iesniegumam es pievienoju minēto diktofonu pēc tā atsūtīšanas no Drošības policijas, oriģinālajā aploksnē, ko es neesmu atvēris, saņemot pa pastu, un lūdzu pārbaudīt to nolūkā noskaidrot, vai I.Boronovskis nav veicis manipulācijas ar diktofona saturu. Tāpat minētajā diktofonā atrodas (ja netika izdzēsts Drošības policijā) ieraksts, kas ir pievienots arī administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, kurā ir atspoguļota visa notikuma gaita, kas veido šī iesnieguma priekšmetu.

Ievērojot visu augstāk minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.p. 1.d. un 2.d.1.pkt., 370.p., 371.p. 2.d., 372.p, lūdzu uzsākt kriminālprocesu pret Drošības policijas darbiniekiem Andri Klešu, Arni Kupšu un Iļju Boronovski; atzīt mani par cietušo kriminālprocesā; izprasīt no Vidzemes priekšpilsētas tiesas administratīvā pārkāpuma lietas Nr. 130049615 materiālus (t.sk. audio ierakstus) un 2015.gada 23.jūlija tiesas sēdes protokolu."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...