Kā tiesai un dienesta ziņojumos meloja DP darbinieki: Lato Lapsas iesniegums prokuratūrai

»

spams

Atbildēt

»

Varētu iedot dažus paraugus, bet nevaru - vēlos palikt anonīms..

Atbildēt

L.Lapsa pamazām aug - sāk pret iestādi un tās neliešiem piemērot tos pašus ieročus. Pagaidām pavāji un arī emocionāli, un visai nekonsekventi - pārāk daudz ūdeņu tekstos pret iestādi un amatpersonām.. lasītājam grūti izsekot notikumu peripetijām.. Acīmredzot redzams, ka L.L. neizprot prokuratūras rakstu stilu. Jāpastudē vēl.. Ar beletristikas kalšanu tas ies lēni..

Atbildēt

»

Piekritu! Man ir lidzigas domas, par sabiedrisku kontrole par tiesniešiem.

Atbildēt

»

- man ir vesela kolekcija ar viņu "atbildēm" un pārbaudēm :D:D Kamēr Tiesībsargs (iepriekšējais, ne šis lumpenis) nepiedraudēja ar soda sankcijām - ne pirkstu, ne pakaļu nekustināja rupju pārkāpumu lietā un vēl par cietušo darbinieku paņirgājās (kopā ar Jelgavas administratīvo tiesu). Mums ir tāda tiesiskuma valsts, ka tik turies............

Atbildēt

Jāveido ir organizācija kura neatkarīgi uzraudzīs tiesas un tanīs notiekošo. Piedalīsies tiesas sēdēs, protokolēs notiekošo un nekavējoties informēs sabiedrību par gadījumiem, kuri ir neloģiski. Jāveic ir katra tiesneša profesionālās darbības kontrole un audits! Ja tiesas izmantotu savas likumiskās tiesības, iepazīstoties ar lietas materiāliem, nosūtītu konstatētos pārkāpumus bārbaudei uz Ģenerālprokuratūru, problēma tiktu atrisināta, ātri !

Atbildēt

»

Tā bija nekaunīga provokācija pret doc. Krastiņu!

Atbildēt

Ak ,kāds brīnums!
Portāla rīcībā nonācis Lapsas iesniegums!

Atbildēt

»

Ja grib pārmaiņas, tad jāsauc atpakaļ par Latvijas Republikas Ministru prezidentu Einaru Repši. Viņš ātri vien iespers ar kāju pa dirsu un izmetīs ārā tādus.

Atbildēt

Varbūt efektīvāk būtu palūgt bijušā Drošības policijas priekšnieka vietnieka Didza Šmitiņa kā zvērināta advokāta parakstu, ka te ir darīšana ar Drošības policijā pa blatam tikušiem nekompetentiem policijas darbiekiem. Ja jau Šmitiņš kopā ar Jutu Strīķi spēja pieķert ņemot kukuli Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekānu Ilgvaru Krastiņu un ar kaunu padzīt viņu no Universitātes, tad šos 3 viņiem padzīt būtu tīrais nieks. Vislabāk juristus atmaskot var paši juristi. Tad dikti smird un nāk vienam otram lieli sūdi.

Atbildēt

»

Un vēl nodarbojas ar aplaupīšanu. Man viņi nolaupīji viedtalrunis un līdz šim bridim neatdod. Teica, ka notiek kaut kada parbaude.

Atbildēt

jau kuro reizi :):)

Atbildēt

»

uz kursiem, kur to visu var iemācīties. AKTUĀLI.

Atbildēt

»

vispār neko nedara - tikai atrakstās - vēl viens liekēžu kantoris ............

Atbildēt

»

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likums
...
33.pants. Amatpersonas civiltiesiskā atbildība
(1) Lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu.
...

Atbildēt

Zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks aicinājis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru sākt kriminālprocesu par Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Linarda Grantiņa „oficiālo spīdzināšanu“, ko veica Drošības policijas darbinieki

Zvērinātais advokāts Pāvels Rebenoks oficiāli aicinājis Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru sākt kriminālprocesu par cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 dibinātāja Linarda Grantiņa īpaši cietsirdīgo un brutālo aizturēšanu, ko veica Drošības policijas darbinieki, kā arī veikt visas darbības, lai pret Vācijas pilsoni Grantiņu nodarītais noziegums tiktu izmeklēts objektīvi, efektīvi un bez neattaisnotas novilcināšanas. Tāpat oficiāli lūgts nodrošināt visas nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Linardam Grantiņam ārpus Rīgas Centrālcietuma teritorijas.
Pāvels Rebenoks jau ziņoja par 2015.gada 23. jūlijā notikušo īpaši brutālo Grantiņa aizturēšanu, kurā viņam salauzta roka, radīti bojājumi nierēm un nobrāzumi, spārdot ar kājām pēc nogāšanas zemē. Drošības policijas darbinieki 1950. gadā dzimušā Grantiņa salauztajai rokai uzlikuši rokudzelžus un ar tiem piesprādzējuši pie automašīnas griestu roktura. Veselu nedēļu ieslodzījuma vietā Grantiņš nav saņēmis medicīnisko palīdzību ne aizturēšanas laikā gūtajām traumām, ne hroniskajai slimībai.
Iesniegumā tiek informēts, ka aizturēšanas laikā pret 64 gadus vecu un ļoti smagi slimu cilvēku Drošības policijas darbinieki piemērojuši pārmērīgu spēku, kam nebija objektīvas nepieciešamības, jo Grantiņš nepretojās. Tādā veidā Drošības policijas darbinieki apzināti demonstrēja pret Linardu Grantiņu savu fizisko pārspēku un personisko nepatiku, norādīts iesniegumā.
Grantiņa aizstāvis Pāvels Rebenoks uzskata, ka Drošības policijas darbinieki pārkāpuši Krimināllikuma pantu par tīšu miesas bojājumu nodarīšanu, pārkāpjot aizturēšanas nosacījumus un aicina ierosināt kriminālprocesu, kurā izvērtētu notikušā apstākļus un personu rīcību, kuras veikušas noziegumu pret Grantiņu.
Advokāts uzskata, ka cietsirdīgajā aizturēšanā un pēc tam sekojošā atstāšanā bez medicīniskās palīdzības cietumā ir saskatāms Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantā noteiktā spīdzināšanas aizlieguma acīmredzams pārkāpums, kuru aicina nekavējoties novērst.
Iesniegumā lūgts ne tikai uzsākt kriminālprocesu, bet arī atzīt Grantiņu par cietušo un nodrošināt visas nepieciešamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ārpus šī brīža viņa turēšanas vietas - Rīgas Centrālcietuma teritorijas.
Tāpat aicināts veikt visas citas normatīvajos aktos paredzētās darbības, lai pret Grantiņu nodarītais noziegums tiktu izmeklēts objektīvi, efektīvi, bez neattaisnotas novilcināšanas un, ievērojot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Latvijas Republikas Satversmē garantētās cilvēktiesības.
Advokāts Rebenoks iesniegumā, kas adresēts gan Ģenerālprokuratūrai, gan iekšlietu ministram, tiesībsargam u.c., arī atgādina, ka Vācijas tiesa nav atļāvusi Latvijas Republikai veikt jebkādas kriminālprocesuālās darbības attiecībā pret Vācijas pilsoni Grantiņu. Iesnieguma kopija ir nosūtīta arī Vācijas vēstniecībai.
Kā jau ziņots, 2014.gadā tiesa Grantiņam piemērojusi drošības līdzekli - apcietinājumu saistībā ar 2012.gada 10.aprīlī sākto kriminālprocesu pēc Krimināllikuma panta par darbībām, kas apzināti vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu.
Lēmums par drošības līdzekļa grozīšanu uz apcietinājumu Linardam Grantiņam piemērots aizmuguriski - 2014. gada 22. maijā (lēmuma Nr. KPL 270370114/7), to pieņēmusi Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese K. Kraveca. Šī lēmuma noraksts Linarda Grantiņa aizstāvjiem tika izsniegts Drošības policijā 2015. gada 06. augustā. Tikai 15. dienā pēc aizturēšanas Grantiņš uzzināja no advokāta Rebenoka, uz kāda pamata Drošības policijas darbinieki viņu brutāli ir apcietinājuši.
Drošības policijas darbinieki viņu aizturēja tikai desmit dienas pēc tam, kad Grantiņš bija ieradies Latvijā.
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese K. Kravecai nebija zināms Linarda Grantiņa veselības stāvoklis, kas jau uz Lēmuma pieņemšanas brīdi bija smags, kas ir pamats drošības līdzekļa atkārtotai izvērtēšanai un arī grozīšanai, sakarā ar šīm jaunām ziņām par faktiem.

Linarda Grantiņa aizstāvība ir vērsusies drošības līdzekļa – apcietinājuma grozīšanas sakarā ar attiecīgu rakstveida pieteikumu pie kriminālprocesa Nr. 11840002212 procesa virzītāja – Drošības policijas izmeklētāja M. Aukstikalna, taču nekāda rīcība tālāk nav sekojusi, joprojām nav saņemta arī nekāda atbilde uz pieteikumu, tāpat kā arī atbildes nav saņemtas ne uz vienu citu aizstāvības nosūtīto rakstveida iesniegumu/lūgumu Rīgas Centrālcietumam.

Advokāts Rebenoks norāda, ka interneta vietne www.tautastribunals.eu ir reģistrēta un fiziski atrodas uz datu nesējiem, kuri atrodas Vācijas Federatīvajā Republikā (skat. arī http://www.eurid.eu/en/whois-search).

Minētā vietne, iespējams, ir Linarda Grantiņa personīgā viedokļa paušanas platforma globālajā tīmeklī, taču jāņem vērā, ka šī interneta adrese nav reģistrēta uz L.Grantiņa vārda.

Linards Grantiņš ir Vācijas Federatīvās Republikas pilsonis, pār kuru Latvijas Republikai nav jurisdikcijas, un šajā sakarā visi (ne mazāk kā 3; pēdējais izskatīts 31.07.2015 Vācijā) Latvijas Republikas pieprasījumi Vācijas Federatīvajai Republikai, par Linards Grantiņa izdošanu noraidīti kā, absolūti nepamatoti, un viņa izdošana Latvijai ir atteikta, jo saskaņā ar Vācijas Federatīvās Republikas normatīvajiem aktiem, tāpat kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 100. pantu - Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Respektīvi, Vācijas tiesas ir pateikušas, ka Linards Grantiņš nav izdarījis nekādus noziegumus, kurus viņam šobrīd mēģina inkriminēt Latvijas Republikas Drošības policija. Par minēto ir informēta Drošības policija, taču arī Vācijas tiesu lēmumi nav to atturējuši turpināt acīmredzami nelikumīgo kriminālprocesu.

Turklāt jāvērš arī uzmanība uz to, ka Linards Grantiņš ir tieši tā persona, kas ir taisni cīnījusies par Latvijas neatkarības atgūšanu sabiedriskās organizācijas “Helsinki-86” ietvaros. Tāpēc vēl jo vairāk nav saprotams, kā šāda persona var, pēc Drošības policijas domām, “aicināt vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”. Kā redzams, tad pati Drošības policija vēl pat īsti nevar izšķirties vairāk nekā 3 gadus ilgā izmeklēšanā, uz ko tad ir, pēc viņas domām, privātpersona izdarījusi aicinājumus. Tātad pat pats izteiktais pieņēmums par aizdomām ir nekonkrēts un liedz Linardam Grantiņam tiesības uz aizstāvību, kas ir cilvēktiesību pārkāpums.

Uzskatu, ka kriminālprocesa materiālos nav un nevar būt ziņas, kas norādītu, ka Linardam Grantiņam būtu jebkādas iespējas “vardarbīgi” kaut ko gāzt vai mainīt Latvijas Republikā. Viņa personiskā viedokļa paušana pati par sevi nav un nevar tikt uzskatīta par krimināli sodāmu. Ir acīmredzams, ka šajā kriminālprocesā nenotiek efektīva izmeklēšana, lai bez neattaisnotas novilcināšanas sasniegtu kriminālprocesa mērķus, par ko liecina jau tas, ka “izmeklēšana” notiek jau kopš 2012. gada – tātad vairāk nekā 3 gadus tiek “izmeklēts” privātpersonas personiskais viedoklis publiski pieejamā interneta vietnē, paralēli neatlaidīgi prasot izdot Latvijai privātpersonu no Vācijas Federatīvās Republikas, kas tikpat konsekventi atsaka, jo nav noticis noziedzīgs nodarījums.

Kopš 24.07.2015 ar L. Grantiņu nekādas procesuālās darbības nav veiktas.


Advokāts Rebenoks norāda, ka piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums nav samērīgs.

KPL 12.p. uzliek par pienākumu veikt kriminālprocesu, ievērojot starptautiski atzītās cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas dzīvē, paredzot, ka cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības apsvērumi.

Visupirms norādu, ka objektīvajā realitātē nav un nepastāv sabiedrības drošības apdraudējums. Uzskatu, ka lietas materiālos tam nav acīmredzamu, objektīvu pierādījumu.

Saskaņā ar KPL 241.p. - procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamats ir personas pretdarbība kriminālprocesa mērķa sasniegšanai konkrētajā procesā vai atsevišķas procesuālās darbības veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana. Savukārt KPL 244.p.1.d. nosaka, ka procesa virzītājs izvēlas tādu procesuālo piespiedu līdzekli, kas pēc iespējas mazāk aizskar personas pamattiesības un ir samērīgs, uzskatu, ka izvēlētais drošības līdzeklis - apcietinājums nav izvēlēts atbilstoši lietas apstākļiem.

Advokāts Rebenoks norāda, ka Linarda Grantiņa apcietināšana un izteiktās aizdomas ir nepamatotas, jo procesa virzītājs un tiesa lemjot par apcietinājuma piemērošanu vadījusies nevis no faktiem, bet gan no pieņēmumiem. Tāpēc piemērotais drošības līdzeklis – apcietinājums ir nesamērīgi smags un aizskar Linarda Grantiņa cilvēktiesības un nodara viņam morālas ciešanas.

Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk - ECK) un KPL ietverto principu izpratnē nav pieļaujams, lai apcietinājuma piemērošana jau priekšlaikus pildītu soda funkciju, turklāt apcietinājumam ir jābūt leģitīmam mērķim (procesa nodrošināšana, varbūtības novēršana, ka tiks izdarīts jauns noziegums), taču šādām aizdomām ir jābūt pamatotām un procesa virzītājam tās ir jāpierāda ar faktiem, nevis tikai ar pieņēmumiem, pretējā gadījumā tiks aizskartas Satversmē garantētās personas pamattiesības un tiks pārkāpti vairāki tiesību principi, tai skaitā nevainīguma prezumpcijas un tiesiskuma princips.

„Apcietinājumu nevar piemērot nolūkā veikt izmeklēšanas vai procesuālās darbības. Personas turēšanu apcietinājumā nevar pamatot ar izmeklēšanas grūtībām.” (Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumi Noimaisters pret Vāciju (Neumeister v. Germany) Klūss pret Beļģiju (Clooth v.Belgium))

Tiesa pilnā mērā nav nodrošinājusi ECK 6.p. definētā taisnīgas tiesas principa ievērošanu, kā rezultātā Linards Grantiņš nevarēja sevi pilnvērtīgi tiesā aizstāvēt Lēmuma sakarā.

Saskaņā ar ECK 5.p. un 6.p. noteikumiem, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) tiesu praksi, tiesas procesā ir jāievēro sacensības princips starp pusēm. Procesa virzītājam ir jāinformē apcietinātais vai viņa aizstāvis par izmeklēšanas puses viedokli un argumentiem, turklāt aizstāvībai ir jābūt garantētai pieejai lietas materiāliem, ar kuriem procesa virzītājs pamato savus argumentus. Tas izriet no sekojošas ECT tiesu prakses: spriedums „Graužinis pret Lietuvu”, 10.10.2000., 31§; „Nīdbala pret Poliju”, 04.07.2000., 66., 67. §; „Vlohs pret Poliju”, 19.10.2000., 127. §; „Lamijs pret Beļģiju”, 29. §.

Lai piemērotu apcietinājumu pret personu, ir jāpastāv ne tikai pamatotām aizdomām par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, bet arī jābūt konkrētam apcietinājuma pamatojumam un ir jāievēro samērīguma princips. Nekādā gadījumā nevar būt par pietiekamu pamatojumu apcietinājuma piemērošanai nodrošināt aizdomās turētā klātbūtni, lai veicot atsevišķās izziņas darbības, izvairītos no sarežģījumiem, kas saistīti ar personas uzaicināšanu, jo aizdomās turētā pienākums nav atvieglot izziņas iestāžu darbu, aktīvi līdzdarboties vai izrādīt labvēlīgu attieksmi pret izmeklētāju. Acīmredzami pretlikumīgi un nesamērojami ar Konvencijas normām ir pamatot apcietinājumu ar kādu kriminālprocesa stadiju vai izmeklēšanas darbības nepieciešamību, kas atvieglo procesa virzītājam veikt savus tiešos pienākumus kriminālprocesā uz aizdomās turētā cilvēktiesību ierobežojuma pamata.

No Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumiem izriet, ka uz aizdomu pamata ir iespējams pilnībā attaisnot aizturēšanu. Tomēr aizturēšanas beigās ar tām nepietiek, lai attaisnotu apcietinājumu (Spriedums Jablonskis pret Poliju, 21.12.2000).

Advokāts norāda, ka, lai personai piemērotu visbargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, ir nepieciešams konstatēt personas subjektīvo nodomu un patieso vēlmi traucēt izmeklēšanu un patiesības noskaidrošanu. Apstākļi, kas norāda uz izmeklēšanas un patiesības noskaidrošanas traucēšanas varbūtību, ir jānošķir no faktiem un pierādījumiem, uz ko tāda varbūtība balstās, taču šie faktori nevar tikt automātiski uzskatīti par pamatu apcietinājuma piemērošanai. Apcietinājuma piemērošanas praksē nepieciešams īpaši nopietni izvērtēt situāciju, balstoties uz rūpīgi dokumentētiem faktiem, jo no procesa virzītāja viedokļa jebkādu personas rīcību vai uzvedību ir viegli kvalificēt kā potenciālu izmeklēšanas darba apdraudējumu. Līdz ar to varbūtība, ka tiks traucēta patiesības noskaidrošana, var pastāvēt tikai tad, ja personas konkrētas darbības objektīvi apdraud noteiktu izziņas mērķi (Spriedums Millers pret Franciju, 40. par).

Ņemot vērā, ka Kriminālprocesa likums paredz dažādus ar brīvības atņemšanu nesaistītus piespiedu līdzekļus, kā arī Linarda Grantiņa smago veselības stāvokli, uzskatu, ka Linarda Grantiņa apcietinājums ir nesamērīgs un kriminālprocesa mērķus var sasniegt, izvēloties citu ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 1.p., 12.p., 19.p., 41.p., 244.p., 249.p., 272.p., 274.p., 281.p., un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3.p., 5.p., 6.p.,

A d v o k ā t s R e b e n o k s l ū d z :

- atcelt Linardam Grantiņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

Lai palīdzētu Linarda Grantiņa Latvijas aizstāvjiem ātrāk atbrīvot viņu no nelikumīgā apcietinājuma, Latvijas cilvēktiesību aizstāvības grupa HELSINKI – 86 uzskata par nepieciešamu piesaistīt advokātu no Vācijas, lai noskaidrotu, vai Vācijas vēstniecība Latvijā ir darījusi visu iespējamo, lai palīdzētu savas valsts pilsonim.
Pati Drošības policija no jebkādiem komentāriem un paskaidrojumiem šajā sakarā atsakās. Nekādus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi arī Ieslodzījuma vietu pārvalde.
Svētdien, 2015.gada 16.augustā Leta informēja, ka Drošības policija veic dienesta pārbaudi par, iespējams, pārmērīgu spēka pielietošanu pret Helsinki-86 izveidotāju Grantiņu. Šo informāciju pārpublicēja Latvijas lielākie portāli Delfi, Tvnet, Apollo. Dažādos interneta portālos lasītāji izteica vienu domu, ka "Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija jeb iespējamie noziedznieki "pārbauda" paši sevi". Portālos izteikta arī skarbāki komentāri, ka „Grantiņš bija viens no pirmajiem Latvijas neatkarības cīnītājiem. Kas te Latvijā notiek? Kāpēc netiesā komunistus, bet tos, kuri cīnījās par brīvību?” „Tie, kas Linardu Grantiņu tagad pazemo, ir pret NATO un civilizētās pasaules vērtībām. Linards Grantiņš pierādījis, ka Latvijā pret patiesību ir arī visa tā saucamā lielā prese, visi Saeimas deputāti, ministri, tiesībsargs, jo citās valstīs par tik kliedzošu brīvības cīnītāja zvērisku spīdzināšanu protestētu visa pilsoniskā sabiedrība“, teikts vēl kādā citā komentārā.





Ziņo Helsinki-86 vadītāja un biedri.


Vācijā, Minsterē, 2015. gada 16. augustā

Atbildēt

»

Graudinu dzena,Grantinu iesedina cietuma !

Atbildēt

»

Iespējams, var piespiest ierēdņus zaudēt savas amata vietas. Skat. manu komentāru 19:41. Lato Lapsas gadījumā (ja tas, protams, ir iespējams tā, kā es to domāju)
1. Es uzskatu, ka tas vidū sēdošais jefiņš bildē tik pašpārliecināti vaidrs nesmīnētu, jo būtu, iespējams, no paša priekšniecības dabūjis iekšās par to pazemojumu, kāds būtu jāizjūt DP vadībai par to, ka viens LL vispirms kā cietušais LV ir DP vainas pēc nedaudz izģērbis naudas izteiksmē, bet vēl neliekas mierā un kā ierindas pilsonis uzstājīgi vēlas noskaidrot, kurš KONKRĒTI ir vainīgs pie tā, ka valsts, kuras pilsonis viņš ir, ir bijusi spiesta viņam pašam samaksāt kompensāciju pēc ECT sprieduma. Ar dienesta pārbaudi, ar pienākumu atbildēt 30 dienu laikā, ar pienākumu veikt konkrētas darbības attiecībā uz par vainīgiem pasludinātajiem (ja ne - atlaišana, tad - vismaz pazemināšana amatā pastāvīgi vai uz laiku vai kādi ieturējumi no algas).
2. Ja pat DP izdotos vienkārši atrakstīties, utml., tad, iespējams, LL viņus var vēlreiz, izejot palielu darbību un pieprasījumu iesniegšanas riņķi, čakarēt viņus ilgstoši pa otram lāgam.
3. Ja DP truli noignorētu savus likumos paredzētos pienākumus ... Tad vismaz kārtējo reizi būtu skaidrs, kādā valstī dzīvojam. Un vai ir vērts uzklausīt aicinājumus cīõtīgi un godīgi maksāt nodokļus ...
Bet šobrīd viss ir atkarīgs no LL personīgajiem plāniem šajā sakarā. Es pat nezinu, vai pēc LV likumiem ir iespējams šādu dienesta pārbaudi ierosināt?

Atbildēt

DP šefs ir nekavējoties jāatstādina no amata, jo ja Magonem bija pielaide valsts noslēpumam, tad mūsu DP šefs ar visai lielu ticamības pakāpi varētu būt dubultaģents.

Pēdējā laika notikumi to apstiprina, padomājiet paši, Magones sieva ir Putina ļoti laba drauga meita, DP par to neko protams nezin, Magoni arestēja itkā taisnība uzvar un ieguvums 500 000 , bet zaudējumi vismaz 150 miljoni , jo viņa sievastēvs (Krievijas Dzelceļa šefs) tūlīt pēc znota aresta paziņo ka kravas uz Latviju neies, jo redz dzelzceļus jāremontē. Kam par šito visu jāatbild - DP šefam, kurš to vien dara kā škatās komentārus un dzenā večukus (Graudiņu) kuru muti tāpat nebūs iespējams aiztaisīt, bet to kas tiešām DP jādara DP nedara pat ne tuvu.

Atbildēt

Galvenā problēma , ka nevar ierēdņus piespiest maksāt no savas kabatas. Tikko to izdotos realizēt , valsts uzplauktu un nebūtu šo nejēdzību.

Atbildēt

»

Datu valsts inspekcija, atvainojos par neprecizitati

Atbildēt

PIETIEK ludzu noskaidrojiet pie Valsts datu inspekcijas, vai Iļjušas darbibas atbilst Fizisko personu datu aizsardzibas likuma prasibam! Tur sanaks vel vismaz viena admin.lietvediba par datu apstrades kartibas parkapumiem. Lai advokate parosas taja virziena

Atbildēt

»

Lapsas kungam noliecu galvu un visi domajosie,kas korumpetu politmafiju,ar prokuri sedlenieci noliks savas vietas.ka strazdveidigos tiesnesus.

Atbildēt

... tad vismaz ir cerība, ka kāds tur vismaz dabūs pa galvu.

Atbildēt

»

Un vēl ieteikums Lato Lapsam - sist līdz galam. Kad būs vinnēts ECT un saņemta kompensācija, ar to vēl mierā nelikties. Uzrakstīt iesniegumu kā LV pilsonim , lai DP paši veic dienesta pārbaudi, kurš un kāpēc tur neatbilst ieņemamajam amatam (valsts taču viņu neprofesionālisma dēļ ir zaudējusi Eiropas tiesā) un lai par dienesta pārbaudes rezultātiem atskaitās un par veiktajiem pasākumiem šai sakarā - tāpat.

Atbildēt

»

Tas ka prokuratūra veic nevis uzraudzību , bet noziedzīgu nodarījumu pisegšanu arī ir sīkums. Tiesneši kuri skata šīs pasūtījuma lietas, ignorē acīmredzamus pārkāpumus no procesa virzītāju puses. Tiesneši ir korumpēti vai nekompetenti kuru mērķis ir par katru cenu pievienoties apsūdzības viedoklim. Nevajag jau tiesnesim obligāti ņemt kukuli , lai "pareizi" izskatītu pasūtījuma lietu ! Var pēc tam izbeigt , vai ierosīnāt procesu attiecīgajā iestādē, kā kompensāciju. Sava veida barteris !

Atbildēt

»

Tas ir vienkārši - lai tādi mēsli nebūtu iestādēs un valsts vadībā, regulāri jātrennējas šautuvē un jādarbojas pagrīdes organizācijās.

Principā kamēr nebūs Satversmē bez jebkādām atrunām noteikta virtuālās un reālās pasaules nošķirtība (gluži kā baznīcas atdalīšana no valsts), nebūs nodefinēts ka ar datortehniku nav iespējams izdarīt noziegumus, un ar likumu aizliegts policijai aiztikt datortehniku un virtuālajā vidē esošo informāciju, tikmēr kontrizmeklēšana būs nepieciešama. Viss, kas ir tehniski iespējams, arī var tikt izmantots slepeni vai neslepeni valsts interešu un likuma vārdā. Sevišķi aktuāli tas ir žurnālistiem, uzņēmējiem un disidentiem.

Atbildēt

»

Tas, ka ENAP kaut kā rīkojas būtu mazākais. Traģiski ir tas, Ģenerālprokuratūra visu to piesedz. Ģenerālprokuratūra nekad nesaskatīs nekādus pārkāpumus ENAP pasūtījuma lietās. Tas ir traģiski.

Atbildēt

»

Nevis neviens necīnās, bet nevienam nav savs kabatas portāls Islandē, kuram struktūras netiek klāt. Visos pārējos gadījumos policija, izmeklētāji, prokurori un Ģenerālprokuratūra (līdz pat Kalnmeieram) atrakstās, melo, ignorē kriminālprocesa likumu un nekur šī informācija neuzpeld. Retos gadījumos ect

Atbildēt

Paldies L.L. par iesnieguma paraugu. Šādas falsifikācijas un metodes piekopj arī ENAP un citas VP iestādes, un tas tiek uzskatīts par normu :(

Atbildēt

Lapsa, ar atgriešanos!

Kādā komentārā izteicos, ka "pietiek" portāls "nepatīkami mainījies", bet tie raksti, kam uzskrēju, pavirši pāršķirstot, tobrīd bija "ar dīvainu interesi apakšā", līdz sapratu, ka laikam katrs var izteikt savu viedokli, un tas tiek publicēts! Ka tie gluži nav "pasūtījuma raksti, saskaņoti ar redakciju", kā arī - ka tomēr - redzes asums uz norisēm nemazinās! Tā turpināt - piespiest pie sienas it visus, kas lokās kā čūskas savā glumumā!

Atbildēt

Man bija doma izveidot un vadīt tādus kā sava veida kursus, kā pasargāt savu informāciju no DP un tamlīdzīgām iestādēm mūsdienu kompjuterizētajā pasaulē. Es nezinu gan cik liela būtu bijusi cilvēku interese. Parasti neviens neuztraucas par saviem datiem, kamēr neatnāk pidarasi no DP vai citām iestādēm. Piemēram cilvēki uztraucas par savu internetbanku drošību (par ko var uztraukties vismazāk), bet galīgi neuztraucas par e-pastu korespondenci, sakaru kanālu drošību, anonimitāti utt.

Un galu galā man arī ir jāēd katru dienu, mazgāties es gribu biežāk nekā vienreiz nedēļā aukstā ūdenī un negribu staigāt apkārt pliks.

Atbildēt

Par nožēlu jāatzīst, ka ne visiem ir tik dziļas zināšanas kā jums , kā citiem speciālistiem par digitālajām ierīcēm saistībā ar ierakstu niansēm u.tml....

Tieši tādēļ šajā digitālajā laikmetā parasts cilvēks ir aizvien neaizsargātāks pret negodīgu DP u.c. iestāžu darbinieku patvaļu, kā rezultātā iestādes pret cilvēku parasto var safabricēt jebko, lai pazudinātu upuri, kurš nezin pretdarbības metodes liecību falsifikācijas un blefošanas atklāšanai :-(

Atbildēt

»

Nē, Mežviets gudrāks! Arī viņš ir izlasījis Satversmi, bet atšķirībā no Voina saprot ka Satversmi var piesaukt tikai tad, kad pašam tas ir izdevīgi.

Atbildēt

Voins varbūt bija izlasījis LR Satversmi atšķirībā no Mežvieta, tāpēc arī Voins bija gudrāks :-)

Atbildēt

Sēžamviets savu dzīvi beigs padsmit minūtes kratoties cilpā, gavilējoša pūļa ielenkts!

Atbildēt

»

Bieži vien nepieciešamās sūdzības un iesniegumus raksta DP slepenie palīgi, tautas valodā saukti arī par stukačiem. Kā vajag DP darbiniekam, tā arī uzrakstīs. Un atteikties arī nedrīkst.

Atbildēt

Bez šaubām, ka " var uzrakstīt", bet neraksta.


Izņemot Lapsu neviens tik filigriānu pretdarbību pret patvaļu un nelikumībām Latvijā vēl nav veicis.

Atbildēt

»

Bijušais Valsts policijas priekšnieks Voins bija gudrāks. Viņš neaiztika pilsoniski aktīvos pilsoņus, ļaujot katram izpausties cik tīk. Kad pienāca laiks, savlaicīgi aizgāja pensijā, iekārtojās Rīgas brīvostā un pārņēma basketbola federācijas vadību. Mežvietam tas nespīd. Divi policijas šefi, bet cik katram atšķirīgs ir liktenis. Jo ir teikts, ka netaisi baz vajadzības citiem sūdus, jo pats vari iekrist sūdos. Mežviets tagad ir dziļos sūdos, jo lieta ar Lato Lapsu būs ilgstoša un ar Lato Lapsas uzvaru. Pēc pāris gadiem varēsim atskatīties uz šo epopeju, cik nožēlojami kadri pa blatam bija tikuši DP. DP funkcijas būtu jānodod Satversmes aizsardzības birojam, pieņemot darbā jaunus kadrus.

Atbildēt

»

Vislabākais ir tas, ka sūdzības var uzrakstīt arī pašu DP darbinieku bijušie studiju un darba biedri, radi, kaimiņi, pensijā auzgājušie prokurori un tiesneši, pašu blakus kabinetos sēdošie kolēģi. Latvija ir tik maza valsts, ka te viens otru pazīst. Pilni kapi ir ar neaizstājamajiem.

Atbildēt

Labāk izmantot vai nu analogā ieraksta diktafonu ar magnētiskām lentām (mikrokasetēm) vai arī ļoti vienkāršu diktafonu kas ieraksta MicroSD atmiņas kartē, nevis iekšējā atmiņā.

Analogā ieraksta diktafonam nav iespējams manipulēt firmwari (iebūvēto programmatūru) un ieraksti mikrokasetēs ir vajadzības gadījumā nodalāmi viens no otra, katru ierakstu veicot uz atsevišķas kasetes.

Ja vajag veikt digitālo ierakstu, tad visprimitīvākais ķīniešu diktafons kas raksta uz atmiņas kartēm ir pietiekami labs. Taču jāņem vērā ka izdzēstie ieraksta faili ir tikai nomarķēti kādzēsti. Tos DP kretīni var mierīgi atgūt un raustot ficukus klausīties. MicroSD kartes ir ērti uzglabajamas un vajadzības gadījumā tajā esošā informācija pārrakstāma vai šifrējama ar datora palīdzību.

Atbildēt

»

Priekš DP Lato Lapsas pamatotās sūdzības nebeigies ne rītā, ne parīt. Drīz Mežviets varēs aukstiem sviedriem naktīs strūkties augšā, kad viņa smadzenēs dungos Lato Lapsa, Lato Lapsa, Lato Lapsa..... Bet, kad Lato Lapsa vinnēs ECT, tad varēs pieprasīt atņemt Mežvietam nepelnīto izdienas pensiju un likt viņam par visu samaksāt no savas kabatas.

Atbildēt

Jā, šeit jau aiziet pavisam smalkās matērijās pierādījumu un liecību vākšanas sakarā...

DP vienkārši VĒL nesaprot, ka viņiem nav darīšana ar muļķi parasto - reņģēdāju, ar kuru parasti DP iziet sveikā ar savām sameistarotajām mahinācijām...

Šī vēstule = labs paraugdemonstrējums Juridiskās fakultātes studentiem, uz ko jābūt gataviem, sarakstoties ar valsts institūcijām sevis aizsargāšanā no mazizglītotu ierēdņu patvaļas !

Atbildēt

Iespējams, ka daudzi DP pieņemti strādāt nevis ņemot vērā viņu kompetenci un godaprātu, bet pa blatam un?vai kukuli.

Lato Lapsa stabili vinnēs ECT. Tikai kāpēc kārtējo rezi būs jāmaksā pārējiem nodokļu maksātājiem?

Latvijas Republikas Satversme


92. Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.








93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums.








94. Ikvienam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt vai ierobežot brīvību citādi kā tikai saskaņā ar likumu.








95. Valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.


Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvības aizsardzības konvencijas
6.pants un 7.pants

6. pants

1. Ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu vai viņam izvirzītās apsūdzības pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā likumā noteiktā tiesā. Tiesas spriedumu jādara publiski zināmu, taču preses un publikas klātbūtne procesā var tikt pilnībā vai daļēji aizliegta morālu apsvērumu, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības interesēs tādā demokrātiskā sabiedrībā, kur to prasa nepilngadīgo intereses vai procesa dalībnieku privātās dzīves drošība, vai arī tajā apmērā, kuru tiesa uzskata par absolūti nepieciešamu īpašos apstākļos, kad atklātība apdraudētu justīcijas intereses.

2. Ikviens, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, tiek uzskatīts par nevainīgu, kamēr viņa vaina netiek pierādīta saskaņā ar likumu.

3. Ikvienam, kas tiek apsūdzēts kriminālnoziegumā, ir sekojošas minimālās tiesības:

a. tikt nekavējoties informētam, viņam saprotamā valodā un detalizēti, par viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un iemeslu;

b. uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību;

c. aizstāvēt sevi pašam vai ar paša izvēlētu juridisku palīdzību, vai, ja trūkst līdzekļu, lai algotu šo juridisko palīdzību, saņemt to par velti, ja to prasa justīcijas intereses;

d. nopratināt vai būt nopratinājušam apsūdzības lieciniekus un pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus;

e. uz bezmaksas tulka pakalpojumiem, ja viņš nesaprot tiesā lietoto valodu vai nerunā tajā.

7. pants

1. Nevienu nedrīkst apsūdzēt kriminālnoziegumā tāda nodarījuma vai nolaidības dēļ, kas, saskaņā ar izdarīšanas brīdī spēkā bijušo valsts iekšējo likumdošanu vai starptautiskajām tiesībām, nebija kriminālnoziegums. Tāpat nedrīkst piespriest smagāku sodu nekā tas, kas bija jāpiemēro kriminālnozieguma izdarīšanas brīdī.

2. Šis pants neaizliedz nodot tiesai un sodīt jebkuru personu par jebkuru nodarījumu vai nolaidību, kas izdarīšanas brīdī tika uzskatīta par kriminālnoziegumu saskaņā ar vispārējiem civilizētās valstīs atzītajiem tiesību principiem.

Atbildēt

»

..un neaizmirstiet arī atsūkāt vējonim

Atbildēt

Pareizi, tikai tā ir iespējams kādreiz nonākt pie visu tā gaidītās rietumu tipa demokrātijas ne tikai uz papīra, bet arī - dzīvē. Tikai ar paceltu galvu aizstāvot savas tiesības un dodot pretī vismaz tikpat sāpīgi tiem, kuri tās neievēro un uzskata par nesvarīgām. Sākot no ceļu policista, kurš mēģina izmantot cilvēka likumu nezināšanu un beidzot ar visādām āboltiņām un mežvietiem.

Atbildēt

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa dienas kārtība


19.08.2015



10:30

Tikšanās ar Drošības policijas priekšnieku Normundu Mežvietu

Tikšanās notiks Melngalvju namā.

Pēc tikšanās varēsim izdarīt arī secinājumus, kas ir kas? Līdz šim Vējonis nav teicis nevienu kritisku vārdu par zvērībām pret Latvijas 4.atmodas aizsācēju, Triju zvaigžņu ordeņa kavalieri Linardu Grantiņu.

Atbildēt

Kas ir Drosības policijas priekšnieks? Tieši DP priekšnieks ir atbildīgs par ļoti nopietnām pretlikumībām pret Lato Lapsu, Leonardu Inkinu, Aivaru Gardu, Līgu Muzikanti, Ilzi Liepu. Pēc dažām dienām viņam jāiet pie Valsts prezidenta Vējoņa. Cietušie, sūdzaties Vējonim!

Atbildēt

03.08.2015.
LR IeM VP RRP Priekšnieks G.Marķitāns rakstā:
...
Izvērtējot Jūsu pretenzijas par aizstāvības nenodrošināšanu, paskaidrojam, ka Jūs bijāt aizturētās personu statusā, bet LAPK 262.pants nosaka tiesības uz aizstāvību personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Attiecīgi arī LAPK 260.pantā ir noteiktas pie administratīvās atbildības saukās personas tiesības un pienākumi.
...

Atbildēt

LŪK, TE TU, LAPSIŅ, MALACIS, SŪDA ČEKISTIEM IR JĀDOD PA PURNU !!!

Atbildēt