Kā tieši 22 gadus vecais Mārcis Martinsons kļuva par Latvijas pelnošāko uzņēmēju
PIETIEK19.08.2015.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
30 093 704 eiro un 30 eirocentu - kā rāda žurnāla Kapitāls jaunākajā numurā sadarbībā ar Lursoft publicētais Latvijas pagājušā gada pelnošāko uzņēmumu TOP 100, šāda ir bijusi 1993. gada 20. jūnijā dzimušā Mārča Martinsona kopējā peļņas daļa uzņēmumos Profs Real Estate un MM investīcijas. Ar šo sniegumu 22 gadus vecais Mārcis Martinsons ir pārspējis citus brīnumaini pelnošus un gados ļoti jaunus uzņēmējus, kuru vidū iepriekšējie rekordi ir piederējuši Aivara Lemberga un Andra Šķēles bērniem.
Jau pagājušā gada rudenī Pietiek informēja - Mārcis Martinsons Māra Martinsona vietā ir kļuvis par vienīgo īpašnieku uzņēmumā MM investīcijas, kas savukārt nodrošina pilnīgu vai daļēju kontroli pār kopumā 15 uzņēmumiem - Moduls-Rīga, GRIF 23, MMA Invest, Palladium Rīga, Extron Investments, BE Projekts, viensviens.lv, Agelluss rosae, Dzintara rezidence, Priežceļi, LENVEST, MM investīciju risinājumi, Moduls Interjers, AN Projekts un GRIF 29, SIA.
Papildus tam Mārča Martinsona īpašumā nonākuši arī 70% kapitāldaļu SIA Profs Real Estate un 50% kapitāldaļu SIA BE Projekts. Turklāt, ja par MM investīciju formālo īpašnieku Mārcis Martinsons kļuvis jau tad, kad bija tikai 19 gadus vecs, tad Profs Real Estate kapitāldaļas viņš ieguvis tikai pagājušā gada augustā. Savukārt BE Projekta kapitāldaļu pusi viņš ieguvis jau pirms trim gadiem, toties otra puse viņa formālajā īpašumā esošajām MM investīcijām pieder tikai kopš pagājušā gada maija.
Īpašumu formālās maiņas laiks attāli sakrīt ar Māra Martinsona kriminālajām nepatikšanām: pagājušā gada jūlijā Pietiek jau informēja, ka pēc Finanšu policijas lūguma Uzņēmumu reģistrā pieņemts lēmums par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu Mārim Martinsonam daļēji piederošajai būvfirmai Moduls-Rīga. Šajā laikā notika arī vērienīgas kratīšanas, un pats Martinsons tika uz vairākām dienām aizturēts.
Martinsons pirms trim gadiem 10 000 latu (aptuveni 14 000 eiro) ziedojis Vienotības priekštecim Jaunajam laikam, bet pērn ar Martinsonu saistītus ziedojumus bija saņēmusi Einara Repšes partija Latvijas Attīstībai. Tomēr būvuzņēmēja patiesā ietekme uz politiķiem allaž tikusi vērtēta nesalīdzināmi lielāka nekā oficiālie ziedojumi. Tiesa, līdz ar kriminālo nepatikšanu sākumu par viņu biežāk runā pagātnes formā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
