Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā humora un fantastikas žanra cienītājs ar interesi iepazinos ar Arņa Kluiņa daiļrades pēdējo veikumu – “Ivars Zariņš nolīgts sargāt, lai valsts prezidents nelien pie energouzņēmumu vadītāju algām”. Žēl, ka, izlasot to, tā arī neuzzināju – kurš tieši, cik daudz man par to ir apsolījis samaksāt? Un pats galvenais – kur un kā es to visu varētu saņemt?

Bet, ja nopietni, tad šis raksts uzskatāmi izgaismo to milzīgo neizpratni, kas valda ap “Sadales tīklu”(ST) tarifu noteikšanas sāgu. Tas rada tik auglīgu augsni visādiem blēņu stāstiem, ka pat augstākās valsts amatpersonas nenoturas to izmantot. Diemžēl šādas manipulācijas tik tiešām var radīt nopietnas sekas – gan ekonomiskas, gan tiesiskas, gan drošības riskus. Tāpēc šoreiz ir vērts vismaz kādu daļu šīs daiļrades aplūkot arī caur realitātes prizmu.

Vispirms jau - es nekur, ne ar vienu vārdu neesmu aizstāvējis “energouzņēmumu vadītāju algas“ (pat jel kā pieminējis to), tāpēc vēl jo vairāk nepamatoti būtu izdarīt jelkādus pieņēmumus, un vēl vairāk – publiskus apgalvojumu (kas jau robežojas ar goda aizskaršanu), ka esmu nolīgts to darīt. Taču tas šajā stāstā ir nenozīmīgākā detaļa, un salīdzinoši sīkums – agrāk, lai kaut kā diskreditētu manis pausto rūgto patiesību (piemēram, par OIK afēru), tika izmantoti krietni smagāki “argumenti” – Kremļa spalvainā roka, Gazprom aģents utml.

Tā ir parasta, ierasta manipulācija, ja oponentiem nav pamatotu argumentu, lai atspēkotu rūgto patiesību.

Par ko tad patiesībā ir stāsts?

Mans ieraksts sociālajā tīklā, uz kuru notiek atsaukšanās rakstā, vispār nemaz nav saistīts ar “energouzņēmumu vadītāju algām“. Tā konteksts ir pavisam pilnīgi cits, un katrs par to var vienkārši pārliecināties – šeit.

Tā bija reakcija uz valsts prezidenta pausto par to, ka ir sagraujama izveidotā uzraudzības sistēma, kas uzrauga un ierobežo monopolu patvaļu, tikai tāpēc, ka kādam šķiet (bez jebkāda pamatojuma!), ka Sabiedrisko pakalpojumu regulators “dara nepieņemamas lietas” – skat. šeit.

Šāda cilvēcīgi emocionāla prezidenta reakcija noteikti labi nostrādās uz viņa popularitāti tautā (par to žetons prezidenta kancelejai), taču tās praktiskajai realizācijai tiešām var būt graujoša ietekme.

Tāpēc, zinot no savas iepriekšējās politiskās pieredzes, ka Rinkēvičs ir viens no tiem retajiem politiķiem, kas ir spējīgs konstruktīvi uzklausīt kritiku, es publicēju sociālajos tīklos savu vērtējumu par viņa izteiktajiem apgalvojumiem. Un, lai tie nebūtu tikai tukši vārdi, sagatavoju arī plašāku, argumentētu skaidrojumu, ar kuru ne tikai prezidentam būtu lietderīgi iepazīties – skat. šeit.

Esmu gatavs apmaksāt jauno “Sadales tīkla” rēķinu katram, kurš manā rakstā atradīs A. Kluiņa apgalvoto, ka tajā “protams, izstāstu sev un citiem, cik briesmīgi būtu samazināt “Latvenergo” prezidenta gada atalgojuma 152 tūkstošus eiro līdz valsts prezidenta 75 tūkstošiem eiro”.

Viens no iemesliem, kāpēc, runājot par ST tarifiem, pat nemaz nepieminēju A.Kluiņa piesauktās “energouzņēmumu vadītāju algas”, – to ietekme uz tarifa pieaugumu ir… pilnīgi vispār nekāda, jo tās nav mainītas!

Protams, vadītāju algu apmēra pamatotība ir vērtējama lieta, taču, runājot par ST tarifu, tā atstāj tik nenozīmīgu iespaidu (mazāk nekā tūkstošā daļa no visiem izdevumiem), ka pat, ja šīs algas tiktu samazinātas līdz nullei – netiktu maksātas vispār, šo izmaiņu ietekme uz mūsu rēķinu būtu tik niecīga, ka mēs to pat nepamanītu! Tāpēc, manuprāt, daudz svarīgāk būtu vērtēt, kas par šo atalgojumu tiek paveikts – lai labi apmaksāts būtu labi paveikts darbs, no kura mums visiem būtu vairāk labuma. Nevis otrādi!

“Kā Zariņš ticis pie kompetences”

Diemžēl no raksta to neizdevās uzzināt, toties uzzināju, par ko varētu mani “turēt aizdomās”.

“Taču tikpat labi I. Zariņu var turēt aizdomās par neobjektivitāti pret iestādi, kas viņu ilgi un labi barojusi. “

“Runa ir par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK), kurā I. Zariņš strādājis no 2001. līdz 2011. gadam un izkalpojies tajā līdz vadītāja vietas izpildītājam.” 

Tik tiešām, esmu desmit gadus bijis SPRK padomes loceklis, esmu piedalījies šīs institūcijas izveidē un tās reputācijas nostiprināšanā – daudzus gadus pieņemot izsvērtus un pamatotus lēmumus un uzvarot n-tās tiesvedības pret monopolistiem un citiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlējās uzspiest regulatoram savu varu, bet visi tika aplauzti.

Manā laikā regulators kļuva par cienījamu un respektējamu iestādi. Iespējams, ka pa šo laiku daudz kas ir mainījies, bet noteikti nav manījušies principi – SPRK padomes locekli neizvēlas šī iestāde, un par tās vadītāju nevar izkalpoties, tajā strādājot, – to ieceļ Saeima, un tam nav nekāda sakara ar šo iestādi. Tāpat kā atalgojumam, kuru saņem SPRK padomes loceklis - to noteica Ministru kabinets, nevis regulators.

Un, ja kāds pacenstos izlasīt manis rakstīto, tad izrādītos, ka esmu teicis tieši pretēji “aizdomās turētajam” – esmu aicinājis uz objektīvu un pamatotu rīcību attiecibā uz regulatoru un tā pieņemtajiem lēmumiem. Aicinot politiķiem atbilstoši rīkoties!

Kā Zariņš kopā ar Rinkēviču nokļuva politikā

Amizants ir izteiktais apgalvojums “viņš izmantoja SPRK kā atspēriena punktu lēcienam uz politiku (Saeimu)”.

Tiem, kuri kaut nedaudz sekoja manai darbībai SPRK vadītāja amatā, labi atceras manu konfliktu ar tā laika politisko eliti – kad pirmo reizi atjaunotās Latvijas valsts vēsturē augsta amatpersona atļāvās publiski kritizēt politiskās elites pieņemtos lēmumus – tas kā reiz bija briestošās OIK afēras sakarā. Attiecībā uz mani šāda mana rīcība skaidri nozīmēja, ka ar to mana karjera valsts pārvaldē ir beigusies (cik man zināms, to vēlējās panākt jau agrāk, bet, pateicoties likumā nostiprinātajai regulatora neatkarībai, to nevarēja tik vienkārši izdarīt ). Bet es ar to rēķinājos, un turpināju kārtīgi darīt savu darbu.

Priekš manis nokļūšana politikā bija pilnīgi negaidīta. Politikā es nokļuvu tāpat kā mūsu esošais prezidents E.Rinkēvičs – pateicoties V.Zatlera leģendārajam lēmumam atlaist Saeimu, kad pavisam negaidīti – 3 gadus agrāk par paredzēto, bija jārīko ārkārtas Saeimas vēlēšanas, kas tādējādi notika uzreiz pēc mana SPRK pilnvaru termiņa beigām, un es saņēmu visdažādākos politiskos piedāvājumus. Var jau būt, ka to visu bija noorganizējis Zariņš “kā atspēriena punktu lēcienam politikā” ?

Esot SPRK, “viņš runāja par SPRK kā par politiķu pasūtījumu pildītāju, nevis ekonomiski vispamatotāko lēmumu pieņēmēju” – šis apgalvojums jau nu vispār skan šizofrēniski, jo sanāk, ka to es runāju pats par sevi! Ja ir kaut viens piemērs, es labprāt par to uzzinātu. Šeit ir iespēja kārtējai daiļradei.

Tā kā tikpat radoši apcerēts var tikt arī mans esošais amats – Latvijas elektroenerģētiķu un energobūvnieku associācijas (LEEA) izpilddirektors, tāpēc pāris nianses, kuras saistībā ar šo būtu vērts ņemt vērā. Šajā amatā es tiku apstiprināts, pirms Rinkēvičs vispār vēl kļuva par valsts prezidentu, un diez vai LEEA valde bija tā, kura vispirms nokārtoja valsts prezidenta ievēlēšanu, tad nolīga Zariņu, lai valsts prezidents “nelīstu pie energouzņēmumu vadītāju algām”.

Šim amatam tiku izvēlēts, ņemot vērā manu iepriekšējo - profesionālo un politisko darbību, kur daudzu gadu laikā esmu vienmēr paudis kompetentu, argumentētu un faktos balstītu viedokli – skat šeit. Un tā es rīkojos joprojām.

Atgriežoties pie ST tarifiem

Esmu jau sniedzis visai izvērstu skaidrojumu par to, kāpēc šīs tarifu izmaiņas daudziem ir tik šokējošas. Un kas būtu darāms, lai šo tarifu ietekmi mazinātu (skat. šeit). Tomēr, neskatoties uz to, joprojām tiek jauktas būtiskas lietas, kas izskaidro jaunās ST tarifa izmaiņas.

Proti, līdz šim bija saglabājusies ačgārna situācija – lai gan ST bizness nav elektrības tirgošana, bet gan elektrības piegādei nepieciešamā tīkla uzturēšana, ST ieņēmumi lielā mērā bija atkarīgi tieši no patērētās elektrības apjoma, nevis no lietotājam uzturētās pieslēguma jaudas. Līdz ar to veidojās absurda situācija – kad ST sniedz savu pakalpojumu lietotājam nemainīgā apjomā (nodrošina tam līgumā paredzēto pieslēguma jaudu), bet saņem par šo pakalpojumu samaksu, kas visu laiku mainās proporcionāli lietotāja elektroenerģijas patēriņam, kurš vispār nav saistīts ar ST biznesu. Tiem, kuri tērēja maz – tas bija izdevīgi.

Tagad mēs katrs sākam aizvien vairāk maksāt ST tik daudz, cik reāli izmaksā mums sniegtais pakalpojums – jaunajos ST tarifos caur šo fiksēto komponenti tiek veidota puse (50%) no visiem ST ienākumiem. Salīdzinoši iepriekš tie bija tikai apmēram 20%. Reāli šai attiecībai, lai tā atbilstu patiesajai izdevumu struktūrai, vajadzētu vēl mainīties - fiksētajai komponentei pieaugot. Un ar to mums visiem ir nākotnē jārēķinās, plānojot savas pieslēguma jaudas.

Kāpēc tieši mājsaimniecības šīs tarifu izmaiņas skar visvairāk, un kurš par to būtu vainojams – spriežot pēc publiski paustajiem viedokļiem, par to, šķiet, nāksies sagatavot vēl kādu skaidrojošu rakstu…

Par to, ko tiešām esmu teicis

“Gan jau I. Zariņš tikai imitē uztraukumu ar jautājumu, “vai kāds Rīgas pils komandā vispār apjēdz, kādas sekas var izraisīt šādi Valsts prezidenta paziņojumi?””

Nē, diemžēl neimitē! Tam tiešām var būt ļoti nopietnas sekas, ja sāksies nepamatota izrēķināšanās ar regulatoru, kurš pieņēmis kādam nepatīkamu lēmumu. Nav nekā sliktāka kā politiski manipulējams regulators - tas dos iespēju izpildīt jebkādus politiskos pasūtījumus, arī monopolista interesēs (kad politiķiem nebūs vēlēšanu laiks), un rezultātā saprātīgas investīcijas efektīvai un ilgtspējīgai energoinfrastruktūras darbībai nodrošināt nebūs iespējams. Un beigās mēs visi par to dārgi samaksāsim! Tas jau ir pārbaudīts stāsts, un ne velti tika izveidots tieši šāds monopolistu uzraudzības modelis. Tāds tas ir visās ES valstīs. Ja mums tas nestrādā, tad ir vērts aizdomāties  - kāpēc?

Tik tiešām ir svarīgi, lai regulators pildītu savas funkcijas. Un ja regulators tās nepilda, tad nevis politiķiem ir jāsāk ar to nodarboties (kā tas tagad draud notikt), bet gan jānodrošina, lai regulators būtu spējīgs tās īstenot. Bet vispirms – tam ir vajadzīgs objektīvs pamatojums, nevis tikai kāda subjektīvas šaubas. Tāpēc vispirms tieciet skaidrībā, kur patiesībā ir problēma, un tad sāciet to risināt. Nevis otrādi.

Tā nu ir sanācis, ka pārzinu tarifu veidošanos no visām būtiskākajām šī procesa pusēm – daudzus gadus esmu bijis gan SPRK, gan politikā, tagad pārstāvu enerģētikas nozari, un esmu viens no tiem, kas saņēmis jauno rēķinu ar pamatīgu ST tarifa pieaugumu – tā ir tik vispusīga pieredze, kādas, šķiet, nav nevienam citam visā valstī, kas dod iespēju adekvāti spriest par notiekošo ar ST tarifiem. Tāpēc, ja tik tiešām valsts prezidentam ir svarīgi, lai tarifu noteikšanas process būtu pareizi sakārtots un maksimāli sabiedrības interesēm atbilstošs, arī par to, kā tiek vērtēti un pieņemti tarifi, kāda ir būtiskākā regulatora loma un uzdevumi šajā procesā, esmu gatavs sniegt savu redzējumu un padomu, bez maksas!…

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...