Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Zvejas kuģis “SENATOR”, agrākie kuģa nosaukumi “OTTO”, “PRESTLAND”, “DALBORG”, “OTTOR BIRTING”, “SAFCO EUDEAVOR”.

Norvēģija zvejas kuģi “OTTO” (pēc 2014. gada 12. septembra kuģa nosaukums “SENATOR”) 1998. gadā 27. novembrī iekļāva zvejas kuģu melnajā sarakstā, kuģis nekad nevar kvalificēties zvejas licences saņemšanai Norvēģijā. Kuģis pirms tam daudzkārtīgi bija pieķerts nelegālajā zivju zvejā.

Kuģis “SENATOR” par nelegālo sniega krabju zveju Norvēģijā arestēts 2016. gada septembrī un otrreiz 2017. gada 16. janvārī. Apmaksātais sods par 2016. gadu – 81 000,00 Norvēģijas kronas, par 2017. gadu – 1 190 000,00 Norvēģijas kronas (2019. gada 14. februāra Norvēģijas Augstākās tiesas lēmums).

Latvijas jūras administrācija zvejas kuģim “OTTO” 2004. gada 1. maijā piešķir jaunu Savienības zvejas flotes reģistra numuru - CFR (Community Fleet Register) numuru, kas ir rupjš Eiropas Savienības normatīvo aktu pārkāpums. Kuģim CFR numurs jau tika piešķirts 1991. gada 10. oktobrī Apvienotajā karalistē – GBR000B10272 un šo numuru nedrīkstēja mainīt.

2014. gada 19. augustā nodibināta SIA “North Star Ltd.” ar pamatkapitālu 3000,00 EUR. Vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Pēteris Pildegovičs.

2014. gada 12. septembrī SIA “North Star Ltd.” ar 3000,- eiro pamatkapitālu nopērk kuģi “SENATOR”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nav reģistrēti.

2014. gada 19. decembrī tiek pieņemta Regula Nr. 1836 par sniega krabju zveju, kurā par atskaites punktu kalpo Norvēģijas tiesību akti.

2015. gadā SIA “North Star Ltd.” īpašumā ir jau četri kuģi: “SENATOR”, “SOLVEIGA”, “SALDUS”, “SOLVITA”, hipotēkas un citi apgrūtinājumi nevienam kuģim nav reģistrēti, pamatkapitāls tas pats – 3000,- eiro. Secinājums: Latvijas valsts oficiālās iestādes šīs naudas izcelsme neinteresēja. Kurš investors jaunam uzņēmumam ar 3000,- EUR pamatkapitālu iedos 5 miljonus EUR četru kuģu pirkšanai, neprasot noformēt hipotēkas? Kur var sameklēt tādus naudas devējus, kuri bez garantijām vienkārši iedod naudu? Tātad eksistē atsevišķi līgumi ar īstajiem kuģu īpašniekiem, kas nav publiski pieejami.

2015. gada pārskatā SIA “North Star Ltd.” valstij samaksājuši - iedzīvotāju ienākuma nodoklī 8,10 tūkst. eiro, bet sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās 15,11 tūkst. eiro, tikai par diviem administratīvajiem darbiniekiem. Tajā pašā laikā tikai viena kuģa ar 30 cilvēku ekipāžu mēneša kopējā darba alga bija 43 400,00 eiro, četriem kuģiem mēnesī algās 173600,00 eiro, gadā ap 2 milj. eiro algās, bet no SIA “North Star Ltd.” kuģiem 2015. gadā Latvijas valsts budžets nebija saņēmis nevienu santīmu, jo reģistrēti bija tikai 2 darbinieki.

Mājas lapā http://www.seagourmet.no/ lasāms, ka galvenais partneris SIA “North Star Ltd.”- kuģu īpašnieks un operators piegādā SEAGOURMET NORWAY AS dzīvos sniega krabjus. Pēteris Pildegovičs ir valdes loceklis SEAGOURMET NORWAY AS, kuras 2015. gada apgrozījums 55, 360 milj. Norvēģijas kronas. Lielākais īpašnieks ar 40 % ir Pētera Pildegoviča brālēns Kirils Levanidovs, tātad Latvijā reģistrētais SIA “North Star Ltd.” un Norvēģijā reģistrētais SEAGOURMET NORWAY AS ir saistītie uzņēmumi (skaidrojums no akadēmiskās terminu datubāzes).

2016. gada 21. aprīlī uz zvejas kuģa “MĒMELE”, kas pieder SIA “Baltjūra - Serviss”, kurai īstie saimnieki ir Krievijas pilsētā Vladivostokā reģistrēta SIA “Polar”, bet manedžmentu veic Seišelu salās reģistrēts uzņēmums “Mayking Management Ltd.”, Barenca jūrā izlaižot jūrā krabju zvejas murdus bojā gāja kuģa apkalpes loceklis no Ukrainas. Uz kuģa apkalpē bija tikai Ukrainas un Krievijas pilsoņi. Latvijā Valsts ieņēmumu dienestam nodokļi tika maksāti tikai par 4 darbiniekiem, kaut gan uz četriem SIA “Baltjūra - Serviss” kuģiem kopā bija nodarbināti 120 jūrnieki (algās gadā ap 2 milj. eiro). Valsts kopbudžetā samaksāti tikai 20,24 tūkst. EUR, bet 2016. gada apgrozījums 8,08 milj. EUR.

2016. gada 30. aprīlī Latvijas zvērināta revidente Modrīte Johansone izsniedz pozitīvu Atzinumu, ka 2015. gada finanšu pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par SIA “North Star Ltd.” finansiālo stāvokli. Kāpēc revidentei neradās jautājums: “Vai jūrnieki gadu ir strādājuši bez algas?”

2017. gada 1. janvārī LR Valsts vides dienests zvejas kuģim “SENATOR” izsniedz zvejas licenci Nr. 2017D3426 sniega krabju zvejai Barenca jūrā Svalbāras arhipelāga ūdeņos. Licencē kuģa kapteinis ir Krievijas federācijas pilsonis Rafael Uzakov, kamanda 35 jūrnieki. Licenci paraksta VVD ģenerāldirektora vietniece Evija Šmite.

2017. gadā LR Valsts vides dienestā izsniegto sniega krabju zvejas licenci Nr. 2017D3426 kuģim “SENATOR”, Norvēģijas atbildīgie dienesti nosauc par “nederīgo licenci”, jo zvejas licenci Svalbāras arhipelāga ūdeņos varēja izsniegt tikai un vienīgi Norvēģijas zvejniecības iestādes.

2017. gada 16. janvārī Norvēģijas krasta apsadzes kuģi par nelikumīgu sniega krabju zveju arestē zvejas kuģi “SENATOR”. No jūras tiek izvilkti 2594 krabju murdi. Kuģi “SENATOR” konvojē uz Norvēģijas ostu Kirkenes.

2017. gada 20. janvārī (četras dienas pēc kuģa “SENATOR”aresta) tiek pieņemta Padomes Regula (ES) 2017/127 ar ko 2017. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi. Šajā Regulā Latvijai karaliskā krabja zvejai ar murdiem minēti 11 kuģi, bet ir viena būtiska piebilde: Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2017. gada 6. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Neļaut norvēģiem mūs izstumt”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Viņš paziņo, ka viena kuģa dīkstāve dienā sastāda 6 tūkst. EUR, bet četru kuģu dīkstāves izmaksas mēnesī 1 milj. EUR. Paskaidrojums: 2016. gadā, kad 4 kuģi strādāja ar pilnu jaudu, SIA “North Star Ltd.” gada apgrozījums bija 6 991 700 EUR. Balstoties uz Didža Šmita teikto, 2016. gadā SIA “North Star Ltd.”apgrozījumam vajadzēja būt vismaz ap 12 milj. EUR.

2017. gada 8. februārī laikrakstā “Dienas bizness” parādās Sandras Dieziņas raksts “Par kuģu dīkstāvi prasīs kompensācijas”, kurā interviju sniedz Eiropas Krabju zvejas asociācijas valdes loceklis Didzis Šmits. Mēnesī dīkstāve sastādīs 731 tūkst.eiro. Viņš piemin, ka augstākā iespējamā tirgus vērtība uz vienu kuģi 2016. gadā bija 10,076 milj. EUR, Latvijas 11 kuģiem provizoriski nozīmētu 110,84 milj. EUR apgrozījums gadā. Piebilde salīdzinājumam: SIA “North Star Ltd.” kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2015. gadā sastādīja 20,26 tūkst. EUR. 2016. gadā SIA “North Star Ltd.” (faktiski reģistrēti 36 darbinieki) apgrozījums no četriem kuģiem (ekipāža uz viena kuģa – 30 jūrnieki, četriem 120 jūrnieki) bija 6 991 700 EUR, tātad uz vienu kuģi – 1 747 925 EUR, tātad 5,76 reizes mazāk nekā nosauca Didzis Šmits, bet kompensācijās no valsts prasīs gandrīz 6 reizes vairāk nekā faktiskie ienākumi.

2017. gada 10. februārī es, biedrības “Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija” valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits, redzēdams šo blēdību apkrāpt valsti, nosūtu Zemkopības ministram Jānim Dūklavam vēstuli Nr. 01-01/18, saistībā ar sniega krabju zveju, kurā brīdinu par milzīgo krāpniecību krabju zvejas uzņēmumos, kurā grib ieraut Latvijas valsti, ka kuģi iesaistīti nelegālajā zvejā, krabju zvejas uzņēmumi apkrāpj valsti, nemaksājot nodokļus, kā arī ka Padomes regulas (ES) 2017/127 35. pants nosaka, ka Norvēģijai apgabalā ir suverinitāte un jurisdikcija minētā līguma robežās, bet atbildība karoga dalībvalstij. Norvēģija darbojusies juridiski korekti.

2017. gada 16. februārī Saeimas Ārlietu komisija pieņēma sekojošu lēmumu: “Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju, Zemkopības ministriju un Tieslietu ministriju viena mēneša laikā sagatavot un ārlietu ministram iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus turpmākai rīcībai attiecībā par tiesisko instrumentu iespējamu izmantošanu”. Dokumenta Nr. TA-225-IP. Lemšanā piedalās J. Dūklavs, N. Riekstiņš, D. Šmits, A. Pildegovičs ( Pētera Pildegoviča brālis), I. Gailīte, L. Medina, Dz. Rasnačs, U. Augulis, K. Šadurskis, R. Kozlovskis, D. Lucaua, M. Kučinskis. Un tas viss notiek, lai glābtu vienas mazas zvejas privātkompānijas ar 3000,- EUR pamatkapitālu nelegālā zvejā arestētu kuģi, neskatoties uz Latvijas zivsaimnieku asociācijas prezidenta Inārija Voita iesniegto informāciju 2017. gada 10. februārī.

2017. gada 15. martā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga vēl nebeidzas” minēts, ka Latvijas Ārlietu ministrija iesniedza notu Norvēģijas vēstniecībai ar lūgumu atbrīvot kuģi “SENATOR”, un kuģa aizstāvībā iesaistījies arī Eiroparlamentārietis Artis Pabriks. Vai tiešām Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta darbinieki nesaprasta, ka tā ir krāpniecība un naudas izspiešana no valsts budžeta? Paskaidrojums: Zivsaimniecības departamentā nav neviena darbinieka ar jūrniecības izglītību. Zemkopības ministrs viņus uzskata par kompetentiem jūrniecības lietās. Tāpēc notiek tas, kas notiek.

2017. gada 27. martā TV NET rakstā “Norvēģijā arestētā kuģa īpašnieks vēlas aktīvāku EK rīcību” Pēteris Pildegovičs paziņo, ka nodokļos budžetā ienesīs vairākus milj. EUR. Cik SIA “North Star Ltd.” nodokļus maksāja faktiski, minēts iepriekš.

2017. gada 4. maijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja pirmās instances tiesu Norvēģijas Austrumu Finmarkas provinces administratīvajā centrā Vadso par uzliktā soda par nelikumīgo zveju Svalbāras arhipelāga ūdeņos - 1 190 000,00 Norvēģijas kronu atcelšanu. Latvijas ministrijām šim faktam vajadzēja darboties kā signālam, bet nekā.

2017. gada 27. aprīlī SIA “Johansone un partneri” zvērināta revidente Modrīte Johansone apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” 2016. gada finanšu pārskats dod pietiekamu un atbilstošu pamatojumu revidenta atzinumam, neskatoties uz to, ka uzņēmums savā finanšu pārskatā ir uzrādījis, ka pielietojis starptautiskajos ūdeņos izmantojama kuģa nodokļu aprēķina specifiku, algas nodokļa objekts ir ienākumu daļa šādā apmērā: virsniekiem – 2,5 mēnešu minimālo darba algu (2016. gadā – 950 eiro), savukārt pārejam personālam – 1,5 mēnešu minimālo darba algu apmērā (2016. gadā – 570 eiro). Šis ir Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) pārkāpums attiecībā uz zvejas kuģiem, ko apstiprina Finanšu ministrija 2019. gada 28. oktobra vēstulē nr. 4.1-6/4/5063 biedrībai “Latvijas zivsaimnieku asociācija”. Arī par 2017. gada finanšu pārskatu ir līdzīgs ieraksts (..) finanšu pārskats patiesi atspoguļo pārskata pamatā esošos darījumus un notikumus. Mūsu uzmanības lokā nav nākuši apstākļi, par kuriem būtu jāziņo (2018. gada 27. aprīlī). Bet kā ir ar to pašu zvejas kuģiem neatļauto, specifisko nodokļu aprēķinu, apkrāpjot valsts budžetu? Kā zvērināta revidente Modrīte Johansone to nekonstatē jau otro gadu pēc kārtas?

2017. gada 1. jūnijā Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu Nr. 30.4-4.1.3/50799 par parādu piedziņu no SIA “North Star Ltd.” .

2017. gada 1. jūnijā LR Uzņēmumu reģistrs pieņem lēmumu Nr. 6-12/75182 par SIA “North Star Ltd.” nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu.

2017. gada 3. jūlijā laikraksta “Dienas bizness” Sandras Dieziņas rakstā “Sniega krabju sāga var nonākt tiesā” Didzis Šmits uzskata, ka Latvijas valdībai jāvēršas pret Norvēģijas Karalisti Starpautiskajā tiesā Hāgā. Kāda nekaunība no Eiropas krabju zvejas asociācijas valdes locekļa puses, jo grib ieraut Latvijas valsti starptautiskā tiesvedībā par vairākkārt nelegālajā zvejā pieķerta un melnajā sarakstā iekļauta privātkuģa situāciju.

2017. gada 4. jūlijā notika valdības slēgtā sēde tā saucamajā “bunkurā” par tālākiem soļiem. Tika pieņemts lēmums: “Tieslietu ministrijai līdz septembrim izvērtēt un izstrādāt pareizus uzstādījumus iespējamai prasībai Eiropas Savienības tiesā.” Valdība neprātīgi turpināja tērēt laiku un līdzekļus.

2017. gada 3. novembrī SIA “North Star Ltd.” pārdod kuģi “SOLVEIGA” uz Vladivostoku Krievijas Federācijā. Halogalandes Apelācijas tiesas materiālos LH-2017-144441 (17-144441AST-HALO) minēta kuģa cena - 1,1 milj. ASV dolāri. Domājams, ka kuģis atgriezās pie tā faktiskajiem īpašniekiem.

2017. gada 7. novembrī VID administrēto nodokļu parādu SIA “North Star Ltd.” 53 714,67 EUR Latvijas valstij nesamaksāja no trīs dienas iepriekš iegūtās samaksas par kuģi, tāpēc ka, Valsts ieņēmu dienests saskaņā ar Civilprocesa likuma 138. panta pirmās daļas 3. punktu nebija pieteikuši prasības nodrošināšanas atzīmes ierakstīšanu Latvijas kuģu reģistrā, bet tikai LR Uzņēmumu reģistrā.

2017. gada 22. decembrī LR Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ar vēstuli Nr. 1-8.1/253-DV vērsās pie Eiropas Komisijas par Savienības zvejošanas tiesību un interešu aizsardzību Svalbāras zvejas apgabalā. No Eiropas Komisijas saņēma 2018. gada 12. martā sagatavotu vēstuli C(2018) 1418 ar 64 punktiem, un kuru parakstīja komisārs Karmenu VELLA. Citāts no 43. punkta (..) Daudzi ES/dalībvalstu licencētie ES kuģi ir labi zināmi saistībā ar iepriekšējām NNN zvejas darbībām. Vairāki no tiem gadu gaitā ir vairākkārt arestēti Norvēģijā un citur. Vairāki no tiem ir bieži mainījuši nosaukumus un karogus, kas ir tipiska NNN kuģu uzvedība. Kuģis “SENATOR” ar Latvijas karogu pirms vairākiem gadiem saņēma notiesājošu spriedumu Norvēģijas Augstākajā tiesā par NNN zveju, toreiz tam bija cits nosaukums. Kuģis ir iekļauts melnajā sarakstā kopš 1998. gada un nekad nevar kvalificēties licences saņemšanai Norvēģijā. “Senator” tika arestēts arī 2016. gadā un tā reģistrētais īpašnieks un kapteinis piekrita samaksāt soda naudu. Kuģis ar Latvijas karogu “Dubna” 2016. gadā Norvēģijā tika divreiz arestēts, piespriežot naudas sodu. 60. punktā minēts, ka Komisijai nav pienākuma ierosināt tiesas procesu pret Norvēģiju. 28. un 46 punktā minēts, ka Latvija bija informēta, ka nav praktiskas un speciālas vienošanās ar Norvēģiju par specifisko karalisko krabju zveju Svalbāras zonā.

2018. gada 23. janvārī tika pieņemta Padomes regula (ES) 2018/120, ar ko 2018. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko groza Regulu (ES) 2017/127, kurā atkal ir tāda pati piebilde, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.

2018. gada 10. maijā Latvijas Republika iesniedz prasību pret Eiropas Komisiju (Lieta T-293/18), (2018/C 240/61) atcelt Komisijas 2018. gada 12. marta vēstuli Nr. C(2018) 1418. Latvijas Republiku pārstāv I. Kucina un V. Soņeca.

2018. gada 2. jūlijā SIA “North Star Ltd.” zaudēja arī Norvēģijas otrās instances Halogolandes apelācijas tiesu par soda naudas atcelšanu.

2018. gada 6. augustā SIA “North Star Ltd.” pret Ināriju Voitu iesniedza prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu.

2018. gada 4. septembrī no SIA “Baltjūra - Serviss” kuģa “KALMAR” Vidusjūrā mīklainos apstākļos ūdenī iekrita un noslīka trīsdesmit trīs gadus vecais ukrainis Dmitrijs Kravčenko, kurš Norvēģijā žurnālistiem bija sniedzis interviju par neciešamajiem darba apstākļiem uz krabju zvejas kuģa klāja. Latvijā ierosināta krimināllieta. Kravčenko atraitne kompensāciju acīmredzot nesaņems, jo Latvijas atbildīgajiem dienestiem SIA “Baltjūra - Serviss” Liepājā ofisa telpās nevienu nav izdevies satikt, jo tās visu laiku ir aizslēgtas, bet uz rakstiskiem pieprasījumiem vispār neatbild, jo uzņēmuma faktiskā vadība ir Krievijas pilsētā Vladivostokā.

2018. gada 26. oktobrī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija ierosināja disciplinārlietu pret zvērinātu revidenti Modrīti Johansoni, kura veica SIA “North Star Ltd.” 2015., 2016. un 2017. gada finanšu pārskatu revīziju.

2018. gada 22. novembrī Ministru prezidents Māris Kučinskis pieņem rezolūciju Nr. 7.8.5/2018-DOC-1294-922, kurā ministrijām pieprasa sniegt informāciju par uzņēmumiem, kas iespējams izvairās no nodokļu nomaksas, nelikumīgi nodarbinot uz zvejas kuģiem trešo valstu pilsoņus. Saņēma sekojošas atbildes:

Iekšlietu ministrija – (..) zvejas kuģu robežpārbaudes netika veiktas, kas pēc būtības nozīmē, ka šie kuģi nav šķērsojuši Latvijas Republikas robežu. Paraksts - Ministrs R. Kozlovskis.

Finanšu ministrija – (..) detalizētāku informāciju par Valsts ieņemumu dienesta veiktajiem nodokļu kontroles pasākumiem, kā arī par to rezultātiem nevaram sniegt. Paraksts - Valsts sekretāra vietnieka nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos p. i.- Nodokļu administrēšanas un sabiedrības interešu politikas departamenta direktore O. Bogdanova.

Satiksmes ministrija – (..) Darba tiesisko attiecību jautājumus, kurus neregulē Jūras kodekss, risina, piemērojot Darba likumu. Paraksts – Ministrs U. Augulis.

Labklājības ministrija – (..) Krievijas Federācijas, Ukrainas, Baltkrievijas pilsoņiem nodarbinātiem uz kuģiem attieas tās puses tiesību akti, zem kādas valsts karoga brauc kuģi. Tātad Latvijas tiesību akti. Paraksts – Ministrs J. Reirs.

Atbildēs nekā konkrēta, tipiska birokrātiska atrakstīšanās.

2018. gada 23. novembrī Sandras Dieziņas rakstā “Latvijas zvejnieki pret “troļļiem”. Kas īsti ir Latvijas aizstāvamie kuģi?” Pēteris Pildegovičs apgalvo, ka līdz 2016. gada 31. augustam ir noslēgti darba līgumi ar 99 darbiniekiem. Bet SIA “North Star Ltd.” 2016. gada pārskatā uzrādīti tikai 36 darbinieki. Tātad nodokļi aprēķināti tikai par 36 darbiniekiem, vēl piedevām pārkāpjot nodokļu aprēķināšanu, kas aprakstīts iepriekš.

2018. gada 20. decembrī pieci norvēģu žurnālisti: Siri Gedde-Dahl, Gunnar Thorenfeldt, Leif Stang, Ola Stromman, Hans Arne Vedlog, kuri veikuši kopējo žurnālistisko izpēti Norvēģijas Varanger pussalas ziemeļos izvietoto Batsfjordu, apgalvo, ka Batsfjorda kļuvusi par “pirātu ciematu”, ka uz SIA “North Star Ltd.” kuģa “SALDUS” nodarbināti jūrnieki no Indonēzijas, bet ar indonēziešiem verdziskus darba līgumus slēdzis Norvēģijā reģistrēts uzņēmums “Sea & Coast AS”, kura vienpersonīgs īpašnieks un valdes priekšsēdētājs ir Pēteris Pildegovičs. Batsfjordas mērs Geir Knutsen, ieraugot noslēgto darba līgumu noteikumus uz kuģa “SALDUS” ar 18 stundu darba dienu un 6 stundu atpūtu, bet darba algu līdz 400 ASV dolāriem mēnesī, bijis ļoti pārsteigts par redzēto, ka nekad agrāk kaut ko tamlīdzīgu nav redzējis. Iepazinies ar indonēziešu darba līgumiem, prokurors Rudolf Christoffersen, kurš Norvēģijā darbojas kā Eiropas Savienības eksperts cīņā ar cilvēku tirdzniecību, uzskata, ka līgumi varētu būt cilvēku tirdzniecības klauzulas pārkāpums ar sodu līdz 15 gadiem cietumā.

2019. gada 14. februārī Norvēgijas Augstākā tiesa 11 tiesnešu sastāvā atstāja spēkā soda naudu 1 190 000,- Norvēģijas kronas par SIA “North Star Ltd.” nelikumīgo sniega krabju zveju un 200 000,-. Norvēģijas kronas ir jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.

2019. gada 15. februārī Pēteris Pildegovičs nodibina ar to pašu 3000,- EUR jaunu SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kurā viņš ir arī vienīgais īpašnieks un valdes loceklis. Adrese tā pati, kas SIA “North Star Ltd.”.

2019. gada 20. februārī Zemkopības ministrijas Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisija, protokols Nr. 4.1-13/1/2019 , SIA “Arctic Trawlers Ltd.”, kuras vienīgais īpašnieks ar 3000,- EUR pamatkapitālu ir Pēteris Pildegovičs, izsniedz jaunu licenci zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Komisijas loceklis Inārijs Voits balso pret un to pamato, ka Pēteris Pildegovičs, kā uzņēmuma SIA “North Star Ltd.” ir vairākkārt iesaistījies nelegālajā zvejā un krāpniecībā. Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs tos neņem vērā kā nebūtiskus.

2019. gada 18. martā SIA “Arctic Trawlers Ltd.” vēstulē Zemkopības ministrijas valsts sekretārei Dacei Lucaua paziņo, ka zvejas kuģa “SALDUS” pārdošana no SIA “North Star Ltd.” Ir jāsaskaņo ar pārejiem kuģa īpašniekiem, kaut gan visos oficiālajos dokumentos Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā, LURSOFT izvērstajā analīzē Pēteris Pildegovičs minēts kā vienīgais SIA “North Star Ltd.” 100 % pamatkapitāla 3000,- EUR īpašnieks un labuma guvējs. Iznāk, ka Pēteris Pildegovičs nav reālais kuģa īpašnieks un turpina mānīt oficiālās valsts iestādes, jo vēstulē par kuģa īpašniekiem runā daudzskaitlī.

2019. gada 27. martā Zemkopības ministrijas Zvejniecības komecdarbības licencēšanas komisija, Protokols Nr. 4.1-13/3/2019 piekrīt jaunas licences izsniegšanai zvejai starptautiskajos un citu valstu ūdeņos ārpus Baltijas jūras. Jo Komisijas priekšsēdētājs, Zivsaimniecības departamenta direktora vietnieks Ričards Derkačs neņem vērā komisijas locekļa Inārija Voita, kas balso pret licences izsniegšanu, sniegto informāciju, ka Pēterim Pildegovičam uz 26.03.2019 ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 51 092,06 EUR, kas ir licencēšanas noteikumu pārkāpums, ka kuģis “SALDUS” par kuru gaida saskaņojumu no citiem kuģa īpašniekiem, pēc visiem Latvijā oficiāli reģistrētiem dokumentiem vienpersonīgi pieder viņam, un, ka redzamas krāpšanas pazīmes. Ričards Derkačs komisijā uzvedās kā Pētera Pildegoviča personīgais advokāts, ka viņam tas neinteresējot un uzņēmums ir pelnījis jaunu licenci.

2019. gada 4. aprīlī Latvijas zvērinātu revidentu asociācija paziņo, ka Finanšu ministrija zvērinātas revidentes Modrītes Johansones disciplinārlietas izskatīšanas termiņu pagarinājusi līdz 2019. gada 26. oktobrim.

2019. gada aprīlī Valsts ieņēmumu dienests SIA “North Star Ltd.” uzsāka pārbaudi par iespējamo nodokļu nemaksāšanu un aprēķināja soda naudu vairākos simtos tūkstošos eiro, bet dīvainā kārtā pēc mēneša tos atcēla, pat izsniedza tonnāžas nodokļa maksātāja (TMT) statusu, kas ir rupjš Jūras transporta pamatnostādņu (2004/C 13/03) prasību pārkāpums. Kā Valsts ieņēmumu dienests nekonstatē acīm redzamo krāpniecību ar nodokļu aprēķinu, kas redzama 2016. un 2017. gada pārskatos, ka četru kuģu 120 jūrnieki strādājuši visu gadu bez algas?

2019. gada 27. maijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu.

2019. gada 18. jūnijā uzsākts biedrības “Eiropas krabju zvejas asociācija” (European Crabbing Association - dibināta 18.10.2012), kurā bija tikai divi Latvijas juridiskie biedri - SIA “North Star Ltd.” un SIA “Baltjūra - Serviss ” likvidācijas process.

2019. gada 1. jūlijā SIA “North Star Ltd.” Rīgas apgabaltiesā iesniedza Apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019. gada 27. maija spriedumu.

2019. gada 18. decembrī Valsts ieņēmumu dienests ar paziņojumu Nr. 8.7-4/1640 apstiprina, ka SIA “North Star Ltd.” anulēts 2019. gadā piešķirtais TMT statuss. Nodokļu nemaksāšanas lieta atklāta, jo VID atsaucoties uz likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. pantu neizpauž. Vai tiešām vairāk nekā pusmiljons EUR uzrēķinātais sods 2019. gada pavasarī atkal ies secen nodokļu krāpniekam? Kā tas ir iespējams?

2019. gada 20. decembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēgija noraidīja SIA “North Star Ltd.” prasību pret mani, Ināriju Voitu par nepatiesu, godu, cieņu un reputāciju aizskarošu ziņu atsaukšanu, mantiskās kompensācijas noteikšanu un piedziņu. 2020. gada 21. janvārī lēmums stājās likumīgā spēkā. Tātad tiesa pilnā apjomā piekrita, ka manis sniegtā informācija ir patiesa.

2020. gada 30. janvārī Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidīja Latvijas prasību attiecībā uz zvejas tiesību aizstāvību sniega krabju zvejas lietā. Prasības Lieta T-293/18 (sk. Hronoloģijas 32. punktu, kad iesniegta prasība). Latvijai jāsedz tiesāšanās izdevumi, kā arī jāatlīdzina EK tiesāšanās izdevumi.

Nobeigumā

Vai tiešām neviens Latvijas administratīvais darbinieks nelasa, ka Savienībai pieejamo zvejas iespēju iedalīšana Svalbāras zonā neskar tiesības un pienākumus, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma. Ka Norvēģijai ir suverenitāte un jurisdikcija.

Ja jautājums tiks uzdots Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniekam Ričardam Derkačam, Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas priekšsēdētājam, atbilde būs šāda - ka viņu interesē tikai nozvejotās tonnas, ka ar acīmredzamo krāpniecību, ar nodokļu nemaksāšanu lai nodarbojas citi dienesti, ka zvejas kuģi var pielietot īpašo nodokļu režīmu, ko nepieļauj Finanšu ministrija, ka var nodarbināt trešo valstu pilsoņus, nenoformējot darba līgumus un darba atļaujas darbam Latvijā.

Viņu pilnīgi neuztrauc, ka uz Latvijas karoga zvejas kuģiem starptautiskos ūdeņos pārsvarā strādā Ukrainas un Krievijas Federācijas pilsoņi, nemaksājot nodokļus, ka īstie īpašnieki nav Latvijā reģistrēta zvejas firma. Viņu neuztrauc ka zvejas uzņēmums ar četriem kuģiem nodokļus maksā tikai par diviem darbiniekiem.

Konstatēt, cik jūrnieku strādā uz katra kuģa var dažu minūšu laikā, jo Valsts vides dienestā atrodamas katra kuģa licenču kopijas, kuru 15. punktā norādīts komandas skaits.

Jūrnieku sastāvu un ieņemamos amatus var uzzināt ostā vai no katra kuģa komandas ruļļa, vai, pieprasot kuģa īpašniekam.

Trešo valstu pilsoņi bez darba atļaujām Latvijā pa tiešo lido uz konkrēto ostu, kur stāv zvejas kuģis, nešķērsojot Latvijas Republikas robežu. Latvijas ostās šie kuģi nav sastopami, tāpēc nevar vai negrib kontrolēt krāpniecību.

Ja jautājums būs Valsts darba inspekcijai par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu, atbilde būs šāda - ka nodarbināšanu bez darba atļaujām un darba līgumiem nevaram konstatēt, jo akti jāsastāda darba vietā, bet tāljūras kuģi neiegriežas Latvijas ostās.

Visiem punktiem ir dokumenti ar pierādījumiem - lēmumi, vēstules, protokoli, tiesu nolēmumi, izziņas, finanšu pārskati, LURSOFT izvērstā analize, aprēķini u.c. dokumenti uz vairāk nekā 700 lapām.

Taču, neraugoties uz to visu, turpinās milzīgais valsts aparāta darbs, uz nodokļu maksātāju rēķina glābjot vienas mazas zvejas privātfirmas nelegālajā zvejā pieķertu kuģi un firmu, kas milzīgos apmēros apkrāpj valsti.

Novērtē šo rakstu:

4
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...