Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvija samazinājusi nodokļus strādājošajiem un biznesam, palielinājusi minimālo algu, reāli cīnās ar “moikbankām”, uzkrājusi rekordlielas budžeta rezerves, palielinājusi algas mediķiem un skolotājiem, ieviesusi progresīvos nodokļus, modernizē armiju - un valdība, kas to visu spējusi paveikt, dara visu, lai vēlēšanās zaudētu populistiem un saskaņiešiem, kuri savā darbībā var “lepoties” vienīgi ar pretējo.) Izlasot šo uzskaitījumu, krietna daļa lasītāju iesauksies: “Kā tas var būt! Mēs tādu apkopojumu dzirdam pirmo reizi!” Lūk, tieši par to arī šoreiz stāsts.

Reformas ar rezultātiem? Jā

Šī gada sākumā minimālā alga tika palielināta no 380 uz 430 eiro - ja jūs to neizjutāt, tad jums paveicies: saņemat vairāk par minimālo! Tad uz jums attiecas progresivitātes ieviešana nodokļu režīmā: tagad no algām līdz 1000 eiro mēnesī iedzīvotāja ienākuma nodoklis ir samazināts no 23% uz 20%, un tikai lielākām algām tas paliek 23% un vēl vairāk (pie kam ne visai algai, bet gan tai daļai, kas pārsniedz 20%). Gada neapliekamais minimums pacelts no 1380 eiro līdz 2400 + 600 eiro sev un ikvienam apgādājamajam.

Tas tiek darīts, lai samazinātu nodokļus darbam, bet nodokļi palielinātos patēriņam. Turklāt pirmo reizi Latvijas vēsturē tie, kam mazākas algas, maksā proporcionāli mazākus nodokļus. (Līdz šim bija otrādi.)

Veiktas izmaiņas arī nodokļos biznesam: vairs nebūs jāmaksā nodoklis par peļņu, kas tiek investēta atpakaļ Latvijas ekonomikā. Turklāt pilnībā atcelta idiotiskā uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājumu shēma: līdz šim uzņēmumam bija avansā jāiemaksā valstij peļņas nodoklis uz priekšu (pat tad, ja reāli bija zaudējumi, nevis peļņa). Ja iemaksātā summa bija lielāka nekā faktiskā peļņa, tad uzņēmumam bija jālūdzas VID, lai šo naudu atmaksā atpakaļ, un bija gadījumi, kad VID atteica.

Šis ir pirmais gads Latvijas vēsturē, kad medicīnai novirzīts vairāk nekā miljards eiro no valsts budžeta - un tas ir, pat neskaitot pacientu līdzmaksājumus un privāto veselības aprūpes apdrošinātāju maksājumus ārstniecības iestādēm. Mediķiem, sevišķi zemāk apmaksātajiem, tiek paceltas algas. Skolotājiem - procentuāli mazāk, tomēr arī pieaugums. Tieši šobrīd.

Tā kā pieaug gan vidējā alga, gan minimālā, valstij pat pie samazinātām nodokļu likmēm izdevies tos iekasēt ar plusa zīmi. Augot algām, aug patēriņš, un pildās arī PVN, akcīze un visi citi nodokļi. Pirmo reizi Latvijas vēsturē Latvijā nodokļi bija iekasēti par 2/3 miljarda eiro vairāk, nekā plānots. (Beidzot varēsim sākt atmaksāt krīzes laikā sataisītos ārējos parādus, līdz šim tikai pārfinansējām.)

Valsts aizsardzība beidzot ir prioritāte: tiek veiktas mērķtiecīgas izmaiņas, pirkts bruņojums, plānota militārā apmācība skolās, Zemessardzes taktika pilnībā pārmainījusies - no treniņiem mežos un purvos pārgājuši uz cīņu apgūšanu pilsētās. Jo ienaidnieks Ukrainā centās ieņemt pilsētas, ne stepi.

Jautājums ir: kāpēc mēs par šiem sasniegumiem nedzirdam lepnumu no tiem, kas šo visu paveica? Tiem, kuri tagad kandidē un kam beidzot ir reāli padarīto darbu saraksti?!

“Холосуій відумчехо!”

Kad 2015. gada oktobrī - novembrī norisinājās kārtējās pašvaldību vēlēšanas Ukrainā, pirmais cīņu par galvaspilsētas mēra amatu uzsāka Serhijs Dumčevs, kurš meta izaicinājumu Vitālijam Kličko - agrākajam pasaules un olimpiskajam boksa čempionam, vēlākajam cīnītājam pret korupciju un anti-Janukoviča partijas “Ukrainas Demokrātiskā Alianse par Reformām” (UDAR) dibinātājam, pedagoģijas doktoram un Eiromaidana aktīvistam, kurš revolūcijas noslēgumā kļuva par Kijivas mēru. “Kā lai tādu pārspēj?!” - Dumčevam nācās padomāt.

Kličko par laimi Dumčevs nedomāja, bet rīkojās. Pilsēta teju gadu pirms vēlēšanām tika “noklāta” ar bezmaksas avīzēm, plakātiem, reklāmlapiņām, visu citu iespējamo aģitāciju, reklāmas griezās TV un radio. Visur, visur, visur, visur, visur tika reklamēts kandidāts Dumčevs un viņa seja. Lai kreatīvi apietu vienīgo kampaņas ierobežojumu - visa aģitācija jānovāc aiziepriekšējā dienā pirms balsošanas (Ukrainā pagaidām vēl nav ieviesti kampaņas tēriņu naudiskie ierobežojumi), Dumčevs savu seju uz visiem gigantiskajiem plakātiem pēdējā brīdī aizstāja ar milzu vārdu spēlēm, noformētām savas kampaņas stilistikā - “Холосуій відумчехо!” (“Balso ar apdomu!”). Kā rēķināja reklāmnieki no Harkivas, kas Ukrainas politikā strādājuši jau kopš deviņdesmito sākuma, Dumčeva kampaņa izmaksājusi vismaz 27 miljonus dolāru, bet patiesībā droši vien vēl vairāk.

Viņš nedabūja pat piecus procentus balsu.

Vienīgais, ko Dumčevs panāca - tautā patiesu popularitāti baudošais mērs Kličko netika pārvēlēts jau pirmajā kārtā, saņemot “tikai” 40,6% balsu. Ukrainas likums nosaka: pilsētas mēru vai lauku reģiona kopienas (“hromadas”) galvu ievēlē balsotāji tiešās vēlēšanās, tāpat kā deputātus, bet - ja nevienam neizdodas iegūt 50+% balsu, tad notiek otrā kārta, kurā sacenšas divi populārākie mēra kandidāti no pirmās kārtas.

Dumčevam ar visiem saviem miljoniem neizdevās panākt pat to: otrajā kārtā Kličko sacentās ar Borislavu Bļaheru-Berjozu, kurš pirmajā kārtā saņēma 8,9% balsu. Ebreju intelektuālis un bibliofils, agrākais raidījumu autors radio un TV par literatūru, ukraiņu nacionālists un “Labējā Sektora” runasvīrs vienā personā (tas, starp citu, dažam “Labējā Sektora” biedram nav nekāds netipiskais raksturojums) neiztērēja savai kampaņai neko, bet saņēma lielāku vēlētāju atbalstu nekā Dumčevs ar saviem miljoniem, lai finālā zaudētu vienīgi Kličko.

Kā tas varēja notikt? Dumčevs visas malas bija aizpildījis ar savu seju, bet neviens nesaprata, ko šī seja nozīmē. Vēlētājiem nebija skaidrs, vai Dumčevs ir par pensionāriem vai pret pensionāriem, par reformām vai pret reformām, par pilsētas sakopšanu vai pret sakopšanu, par eirointegrāciju vai par atdošanos krieviem, galu galā - par Ukrainu vai par Kremli. Toties visiem bija skaidrs, ka Berjoza ir nacionālists un intelektuālis, kurš ir par Kremļa agresijas apturēšanu, separātistu sakaušanu un Ukrainas eiropeizāciju, tālab par viņu var balsot. Berjoza tā arī nekļuva par galvaspilsētas mēru, taču ir Augstākās Radas deputāts. Par Dumčevu kopš tā laika vairs nekas nav dzirdēts.

Sakarība ir viennozīmīga: ja tev ir skaidra ideoloģija, tad tevi atpazīst arī bez reklāmas naudas. Bet, ja tev ir milzu nauda reklāmai, tā nekompensēs ideju trūkumu. To mēs redzam arī pie mums: Latvijas Krievu Savienībai nekad nav bijusi milzu nauda, taču visi zina, kas ir Ždanoka. “Visu Latvijai!” sākās kā jauniešu kustība bez līdzekļiem, taču jau sen visi zināja, kas ir Raivis Dzintars, pirms viņš pieteica ambīcijas uz iekļūšanu Saeimā. Visi zina, kas ir LSDSP, pat ja šiem īstajiem sociāldemokrātiem (un nevis sociāldemokrātu izstrādājumiem - saskaņiešiem) patlaban nav spēcīgas sejas. Viņiem vēstures gaitā ne reizi vien tā ir gadījies, un nekas - pēc aizmirstības gadiem LSDSP ceļas cīņai atkal.

Plakāti pļavās

Dumčeva fiasko nāca prātā, ieraugot ZZS plakātus visās pļavmalās Latvijā, kur tagad redzamas kandidātu sejas. Kā rāda KNAB dati, ZZS savus kampaņas līdzekļus iegulda galvenokārt vides reklāmā (aptuveni pusi no atļautā apjoma). Sejas bez ideoloģijas - tāpat kā Dumčeva gadījumā, tām draud sakāve. Tikmēr Kučinskis ierunājis radioreklāmu: “Esam veikuši izmaiņas nodokļu sistēmā...” - kā gan lai klausītājs no tā saprot, ka nodokļi tika SAMAZINĀTI? Pie visādiem ļaunumiem pieradušais vēlētājs, dzirdot “nodokļu izmaiņas”, automātiski saprot kā to palielināšanu, nevis samazināšanu (kā negaidīti notika šoreiz).

Kāpēc Finanšu ministrijas slavenā “Šahiste” nespēj izdarīt gājienu ar balto dāmu publiskajā komunikācijā, šķaidot pretinieka figūras uz visām pusēm, paziņojot: “Es uzņemos politisko atbildību par to, ka esam aizklapējuši ciet “moikbanku”, un darīsim to vēl! Naudas atmazgātājiem un korumpantiem - nē! Ja tu šajā cīņā esi ar mani, tad balso!” Kur ir attieksme?

Nacionālā apvienība tāpat atrodas pārejas fāzē: robustas ideoloģijas (“demogrāfijas ultimāts”, skolu latviskošana, nost ar “dzimumlomu grāmatelēm”! utt.) vietā stājies... nekas. NA problēma ir visai neparasta: vecās idejas no iepriekšējiem gadiem lielākoties īstenotas, bet jaunas pagaidām vēl nav izvirzījušās. Apvienībai draud pārstāvniecības zaudēšana Saeimā uz pusi, ja kaut kas netiks steidzami darīts.

Interesanti, ka Saskaņa tāpat reklamējas ar Ušakova seju, jo viņu gadījumā reklamēt padarīto nav iespējams: nu kā tu izreklamēsi nepārtrauktos korupcijas skandālus, Barona ielas “remontu”, līgumu ar Jeģinaja Rossija un regulāros arestus Centrāltirgū, Bartašēviča - Urbanoviča shēmas Rēzeknē, visādus nanoūdeņus un sifilisu bērnudārzā? Tāpēc jāreklamējas ar sejām - uz atbilstoši pelēkmelna fona, ar sarkanu rāmi. Vienīgā atšķirība no KPV LV sejām uz tāda paša pelēkmelna fona - Saskaņai sejas neizskatās nodzertas.

Kamēr Attīstībai/Par, kā izskatās, no Saeimā nepārstāvētajiem spēkiem vienīgie kampaņojot prot saglabāt pašcieņu, tikmēr JKP paveida populisti piedāvā (Viestura Rudzīša psihoterapeitiskajā stilā izsakoties) “bezgalīgi titānisku cīņu”. Ar ko vai pret ko - tas nav svarīgi. Strīķes un Juraša mērķis nekad nav bijis mazināt korupciju: viņu mērķis ir bijusi pati bezgalīgā cīņa pret korupciju, kuras laikā korupcija valstī ir tikai pieaugusi, pieaugusi un vēlreiz pieaugusi.

Kamēr Strīķe un Jurašs sēdēja KNAB un “bezgalīgi cīnījās”, uzsākot neskaitāmus kriminālprocesus un reti kādu novedot līdz notiesājošam spriedumam, tikmēr Latvija kļuva par vadošo naudas atmazgāšanas lielvalsti, bet pašu iedzīvotāju kabatas un uzņēmumu resursus sāka izsūkt OIK shēmas. Tikko Strīķi un Jurašu izsvieda, KNAB uzreiz pieķērās gan Martinsona, gan “moikbanku”, gan citām shēmām, gan Rimševiču sāka izmeklēt.

Esam nonākuši līdz tādam absurdam, ka bezidejiskie bļāvēji - populisti (ar tiem domājot gan JKP, gan KPV LV) uz valdošās koalīcijas neizteiksmīguma fona tiek uztverti nopietni, jo pašreizējā valdība, kam lielāki panākumi reālajos darbos nekā piecām iepriekšējām valdībām, kopā ņemtām, nespēj paši apzināties, ko paveikuši, un pastāstīt sabiedrībai savu sekmīgo darbu sarakstiņu. Ukrainā teiktu: “Бачіте, як пріїхал'и! Ганьба.”

Tādā veidā ZZS un NA ar savu klusēšanu pašas grūž valsti iekšā Saskaņas un KPV koalīcijā, kas var kļūt par realitāti JAU MĒNEŠA LAIKĀ!

Sejas pret idejām

ZZS un Nacionālās apvienības vēlētāji vienmēr ir bijuši ideoloģiskie vēlētāji: vieni ir laucinieki un tīras vides cienītāji no pilsētām (pat ja ne aktīvi dabas kopēji ikdienā, tad vismaz atbalstītāji), otri ir latviskuma īstenotāji visās izpausmēs. (Tik ļoti latviskuma īstenotāji, ka viņus atbalsta pat Latvijas Ukraiņu kongress un dažs rabīns.) Bet šogad ZZS un NA zaudē vēlētājus tieši tāpēc, ka spiež uz “sejām”, kaut gan viņu vēlētāji nebalso par “sejām”. Drīzāk kāda iepriekš nezināma, jauna “seja” tiek katru reizi ievēlēta, pateicoties ZZS un NA ideoloģijai - un nevis šīs partijas tiek iekšā, pateicoties “sejām”. Viņu vēlētājs gaida ideoloģiju, nevis “sejas”. Tā kā vēlētājiem šobrīd tiek piedāvātas “sejas”, nevis idejas, vēlētājs neizlemj.

Jā: pagaidām vēl nevis nolemj par labu citiem, bet gan neizlemj vispār. Socioloģiskie pētījumi šoruden ir tik savstarpēji izslēdzoši kā vēl nekad, bet vienā ziņā tie ir vienisprātis - minoritāšu vēlētāji lielākoties izlēmuši, par ko balsot (krieviem ir trīs partijas, par ko izvēlēties, tāpēc izvēle nav grūta, savukārt Latvijas ukraiņi un daži citi balsos par jebko, tikai ne Kremļa draugiem), tajā pašā laikā teju puse (!!!) no latviešu elektorāta nav izlēmusi par labu nevienai partijai.

Tās ir labas un sliktas ziņas reizē. Ja normālās, stabilās, latviskās un eiropeiskās partijas atlikušajās 10 aģitācijas dienās pilnībā, pašos pamatos un visās ārējās izpausmēs, pārstrādās savu sakāmo un izlaidīs stingras idejiskās saknes, atgādinot vēlētājiem, kas ir šīs partijas un kas ir paši vēlētāji, tad Latvijas tuvāko nākotni vēl var saglābt. Neizlēmušo balsis var pārliecināt! Ne jau velti viņi atlikuši izlemšanu uz pēdējo brīdi - šie vēlētāji zina, ko dara! (Pretstatā trim koalīcijas partijām.)

Sliktā ziņa - ZZS un NA ir pilnībā jānomaina ne jau savi līderi vai programmu akcenti (to nevar un arī nevajag, jo tie taču ir tie pašreizējie līderi, kuri panākuši raksta sākumā apskatītos sasniegumus visai Latvijai), bet gan ir pilnībā jānomaina visa kampaņotāju komanda. Pārfrāzējot visu laiku visstulbāko reklāmas saukli Latvijas politikā, šoreiz tik tiešām “kampaņai ir jāsāk ar sevi”.

Atšķirības partiju kampaņošanā no KNAB statistikas: https://infogram.com/velesanu-izdevumi-21092018-1hnp27p15j9y2gq?live

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...