Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā skatoties dažādas pārraides, regulāri ēterā ir redzama Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes (VP RRP) Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Inga Zonberga. Ar ko tad šī augsta ranga policijas amatpersona ir interesanta un kāpēc ir pelnījusi uzmanību?
I.Zonberga ir bijusī VP RRP Jūrmalas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece. Amatu, acīmredzami, ieguva pateicoties tuvai draudzībai ar bijušo odiozo šī iecirkņa priekšnieku Aleksandru Melni, kas savukārt ir bēdīgi slavenajam Andrejam Sozinovam ļoti pietuvinātā persona.
Kā ir zināms no publiskās telpas, amatā stājoties jaunajam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, A.Sozinovs strauji aizrotēts uz perifēriju. Ar to sākās kardinālās izmaiņas Rīgas reģiona pārvaldes vadības personālsastāvā un A.Sozinova "impērijas" beigas.
Pateicoties A.Sozinova protekcijai, VP RRP Jūrmalas iecirkņa vadības A.Melņa un I.Zonbergas visatļautības un nesodīšanas sajūta sasniedza augstāko punktu 2015.gada 30.jūnijā, kad abi likumsargi organizēja un arī paši piedalījušies Kaspara Skribanovska "ģimenes konfliktu risināšanas pasūtījuma" īstenošanā un Ilzes Skribanovskas aizturēšanā kriminālprocesa Nr.11410050215 ietvaros, izraujot sievieti no gultas mazgadīgu puskailu bērnu priekšā (attēlā). Aizturēšana oficiāli atzīta par prettiesisku.
Par šo notikumu Pietiek ir vairākas publikācijas un videoieraksts
https://www.pietiek.com/raksti/videoieraksts_rada,_ka_isti_notika_skandaloza_aizturesana_jurmala,
Taču šoreiz nepalīdzēja arī A.Sozinova protekcija, un rezultātā kriminālprocess Nr.11410050215 Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika izbeigts, bet pret A.Melni un I.Zonbergu uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Šobrīd A.Melņa un I.Zonbergas krimināllieta ilgu laiku atrodas tiesā. Tiesā apsūdzību uztur Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Vadims Iļasovs, kurš savā karjerā nav zaudējis gandrīz nevienu lietu. Kaut arī tiesas sprieduma vēl nav, nav arī šaubu, ka abi apsūdzētie tiks atzīti par vainīgiem. Ja kāds pēc šīs pārliecības atskaņošanas pajautās, kā ir ar nevainīguma prezumpciju - vēlreiz apskatieties videoierakstu.
Aleksandram Melnim Ilzes Skribanovskas aizturēšana un tam sekojošās sekas pielika punktu karjerā, jo sākumā pēc atzīšanas par aizdomās turēto viņš turpināja dienestu VP RRP Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 2.nodaļā vecākā inspektora amatā, bet vēlāk vispār no dienesta atvaļināts.
Domājams, ka normālā Eiropas valstī šādām sekām arī jābūt, jo nevar jau tiesībsargājošās iestādes struktūrvienību vadīt persona, kas apzināti pārkāpj likumu un izdara noziedzīgu nodarījumu. Pat neskatoties uz to, ka vēl nav notiesājoša tiesas sprieduma. Kā citādāk var nodrošināt, ka atkal netiks veiktas kādas prettiesiskas darbības? Šķita, ka Valsts policijā viss ir loģiski.
Taču izrādās, ka tā nav, jo nezināmu iemeslu dēļ otrā apsūdzētā Inga Zonberga palika amatā un, spriežot pēc intervijām, mierīgi turpina dienestu nu jau Rīgas Kurzemes iecirknī, vadot Kriminālpolicijas nodaļu.
Man kā likumpaklausīgam pilsonim rodas jautājums Valsts policijas priekšniekam - vai šāda situācija tik tiešām ir pieļaujama un negrauj Valsts policijas tēlu? Un vai amatpersonai, kurai nav izpratnes par Krimināllikuma normām, par augstām prasībām virsnieka morāles tēlam, ir iespējama dienesta turpināšana pašreizējā amatā?
Domājams, ka tas ir ļoti dīvaini un izraisa daudz jautājumu un nevēlamu secinājumu. Piemēram, par to, ka A.Sozinova ietekme Rīgas reģiona pārvaldē un Rīgas iecirkņos joprojām ļoti spēcīga un jauna vadība nemaz necenšas šo ietekmi samazināt.
Pētot Pietiek publikācijas, atklājās vēl daži interesanti fakti. Proti, ka 2019.gada 27.janvārī un 28.janvārī ir tapušas publikācijas par I.Zonbergas un A.Melņa apsūdzību uzturošo prokuroru Vadimu Iļasovu (https://www.pietiek.com/raksti/generalprokuraturas_vadiba_jau_gadiem_piever_acis_uz_prokurora_draudzibu_ar_zalo_puki, https://www.pietiek.com/raksti/cik_erti_var_turet_uz_aka_prokuroru___zala_puka__draugu).
Publikācijās plaši aprakstīta prokurora iespējamā problēma ar alkohola lietošanu un tā sekas. Un pat pieminēts kāds kriminālprocess Nr.11096253317, kas uzsākts par laupīšanas faktu pret prokuroru Vadimu Iļasovu, kas pēc autora apgalvojumiem patiesībā ir feiks, jo nekādas laupīšanas nebija, bet prokurors vienkārši sadzērās un pazaudēja dienesta apliecību, bet, lai sevi attaisnotu, iesniedza nepatiesu iesniegumu par kriminālprocesa uzsāksanu.
Šeit uzmanība jāpievērš šādām interesantām detaļām. Pirmkārt, kriminālprocess Nr.11096253317 ir uzsākts VP RRP Rīgas Kurzemes iecirknī, kur šobrīd strādā I.Zonberga un kurai ir piekļuve visiem kriminālprocesiem.
Otrkārt, publikācija ar šī kriminālprocesa pieminēšanu ir tapusi 2019.gada sākumā - t.i., neilgu laiku pēc tam, kad I.Zonberga uz šo iecirkni ir aizrotēta.
Treškārt, publikācijas autors acīmredzami bija iepazinies ar šī kriminālprocesa materiāliem, jo kā nepiederošā persona varēja zināt iesnieguma saturu, un ka policija noskaidroja liecinieku-garāmgājēju un ko šis liecinieks liecināja, ko ir konstatējuši uz notikuma vietu izbraukušie mediķi utt.
Ceturtkārt, I.Zonberga un A.Melnis atrodas nepārprotamā personiskajā un profesionālajā konfliktā ar prokuroru V.Iļasovu, jo abi kategoriski neatzīst vainu.
Secinājums varētu būt loģisks - I.Zonberga pēc stāšanās amata Kurzemes ieciknī iepazinās ar kriminālprocesa Nr.11096253317 materiāliem, kas ir izmeklēšanas noslēpums, un izpauda tos kādai personai, kas sagatavoja 28.01.2019.publikācijas tekstu un nodeva to Pietiek, vai arī pati sastādīja tekstu un izpauda sabiedrībai.
Jebkurā gadījumā tika rasta iespēja nodarīt kaitējumu prokurora V.Iļasova reputācijai un atriebties par apsūdzības celšanu un tiesas procesu. I.Zonberga uz to brīdi bija vienīga persona, kas atbilst diviem noteicošiem kritērijiem - 1) motīvs kaitēt prokuroram, iespējams, ar mērķi panākt viņa nomaiņu savā kriminālprocesā, 2) piekļuve kriminālprocesa Nr.11096253317 materiāliem.
Nav zināms, vai par šiem faktiem ir veikta dienesta pārbaude un, ja nav veikta, tad ir īstais laiks to veikt.
Un atkal rodas jautājums Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam un arī Iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam - vai Inga Zonberga joprojām ir piemērota Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas vadītāja amatam? Un vai ētisku apsvērumu dēļ ir pieļaujams, ka apsūdzētā Valsts policijas amatpersona ieņem atbildīgo amatu un organizē izmeklēšanu kriminālprocesos?
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
