Kad Bandītu aizsardzības birojs vairs nespēj pat kārtīgi sameloties
L. Lapsa15.11.2010.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Šodien portāls Pietiek publisko jaunus faktus par to, cik patiesībā cieši mūsu tā sauktais Satversmes aizsardzības birojs (SAB) vai vismaz atsevišķi tā pārstāvji ir saauguši ar noziedzīgo pasauli, un nez vai pēc pēdējo dienu publikācijām kāds – nu, protams, izņemot mūsu par nacionālo drošību visatbildīgākās augstās amatpersonas – šaubīsies, cik tiešām labi šai iestādei piestāv Bandītu aizsardzības biroja nosaukums.
Savukārt, ja kādam kādas šaubas vēl tomēr paliek, to kliedēšanai var ieteikt rūpīgi izlasīt. paša Satversmes aizsardzības biroja vadības vārdā pirms pāris dienām izplatīto paziņojumu, kas spilgti parāda to „profesionalitātes” līmeni, kādā pašlaik ir mūsu bandītu piesedzēju un atbalstītāju kantoris.
Tātad – atgādināšu: pēc tam, kad Pietiek publiskoja ziņas par augstas SAB amatpersonas Aigara Bora dzīvesbiedres Ivetas kopējo ilggadējo biznesu (ieskaitot bēdīgi slavenā Aston Martin iegādi) ar 140 miljonu naudas atmazgāšanā aizdomās turēto uzņēmēju Arti Hartmani, pār SAB sāka gāzties jautājumu jūra – kā to SAB komentē, vai būs pārbaudes, vai būs kriminālprocesi, utt.
SAB direktors Jānis Kažociņš padomāja, padomāja un... nāca klajā ar paziņojumu, kas izgaisināja pēdējās šaubas par to, ar cik netīru lietu mums ir darīšana.
Protams, tas tā nebija domāts, - augsti profesionālie Satversmes sargi acīmredzami vēlējās visas publiskotās „sliktās ziņas” apgāzt un taisnprātīgā sašutumā pierādīt to nepamatotību. Taču sanāca stulbi – gluži kā ar to SAB operatīvo automašīnu, kas pērn ar viltotiem numuriem un Iekšlietu ministrijas caurlaidi logā bija iemesta invalīdu stāvvietā pie viesnīcas Rīdzene.
Pirmām kārtām pats SAB pirmoreiz atzina, ka varētu būt runa par biroja amatpersonas „it kā prettiesisku” rīcību, - līdz tam neviens medijs neko tik revolucionāru iedomājies nebija, un runāts tika tikai un vienīgi par SAB amatpersonas Bora ģimenes ienesīgo biznesiņu ar Hartmani.
Otrkārt, Kažociņš savā paziņojumā skaidri apliecināja – jā, mums ir tāds darbinieks Bors (kaut dienu iepriekš tika apgalvots, ka SAB nekad un nemūžam nenosauks nevienu savu darbinieku, izņemot direktoru un preses sekretāri), kurš mums ir ļoti svarīgs un nozīmīgs.
Un ne tikai apliecināja vien – treškārt, SAB direktors arī paziņoja, ka pirmoreiz Bora darbība nopietni pārbaudīta jau pirms „vairāk nekā četriem gadiem”, kad notikusi gan Ģenerālprokuratūras veikta pārbaude, gan SAB dienesta pārbaudes lieta...
Te, protams, sabiedrība var teikt tikai lielu paldies Kažociņa kungam, - jo prokuratūra skaidri un gaiši paziņo, ka bez Kažociņa kunga nejaušajām atklāsmēm tā nekad neatzītu, ka vispār notikusi šāda pārbaude, kas klasificēta kā valsts noslēpums.
Savukārt vēl lielāks paldies mūsu Bandītu aizsardzības biroja vadībai sakāms par to, ka kopumā tā sabiedrībai skaidri ir atzinusi: jā, mums jau pirms četriem gadiem bija zināms par mūsu vērtīgā kadra Bora ģimenes biznesiem, jā, mēs visus nākamos četrus gadus esam noskatījušies, kā Bors kārto lietas ar mūsu (vai viņa) piesegtajiem bandītiem, jā, šāda prakse mums ir pieņemama, turklāt galu galā savām vismaz pusnoziedzīgajām shēmām mēs taču esam saņēmuši atļauju no valsts visaugstākajām amatpersonām – jā, jā, pat no Vairas Vīķes-Freibergas, kas tāpat netieši piesaukta Kažociņa paziņojumā.
Ar vārdu sakot, Kažociņa paziņojums komplektā ar līdz šim atklātībā jau nonākušo un mūsu vēl gatavojamo informāciju uzskatāmi rāda – mums tiešām ir darīšana ar Bandītu aizsardzības biroju, kas savā visatļautībā nonācis tik tālu, ka ir ne tikai caurcaurēm saaudzis ar visa veida noziedzību, bet zaudējis pat elementāru spēju saprātīgi samelot vai informāciju slēpt, bet ne stulbi atklāt.
No sabiedrības informētības viedokļa tas, protams, ir jauki. Jautājums tikai: ja valsts tagadējām augstākajām amatpersonām ir vienalga, ka Satversmes aizsardzības birojs auklējas un „čupojas” ar bandītiem, nez vai vienalga varētu būt arī NATO struktūrām, aptverot, kādās ne pārāk tīrās rokās un ne pārāk gudrās galvās nonākusi vismaz daļiņa to noslēpumu.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
