Kad gaidāms papildinātais “Viltvārdis”, kad “Valstsgribis”, kad Indriķa Latvieša grāmatas
Lato Lapsa22.10.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikam pats esmu vainīgs, ka pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku man jautā: kad īsti gaidāms grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums, kad – „Viltvārža” turpinājums un kā tas īsti sauksies, bet kad klajā nāks manā kā izdevēja aizgādībā nonākušās Indriķa Latvieša „Baiļu” sērijas grāmatas un pirmām kārtām jau romāns „Nāve”, kas ticis solīts un solīts jau ilgi. Mēģināšu visu izstāstīt – cik nu mūsu laikos vispār kaut ko var prognozēt.
Tātad – vislabākās ziņas ir tās, ka Indriķa Latvieša romāns „Nāve”, kas ir jau ceturtais megapopulārajā „Baiļu” sērijā, grāmatnīcās nonāks vēl oktobrī, visticamākais, tā pašās pēdējās dienās.
Man nez kāpēc šķiet, ka Kariņa valdība šai sakarā pieļāva lielu kļūdu, neaizklapējot ciet arī grāmatnīcas, taču patiesībā jau tas neko īpašu nedotu, - man kā izdevējam bija sagatavots arī plāns „B” gadījumam, ja grāmatnīcas būtu ciet. Interneta laikmetam, ziniet, ir milzīgi plusi.
Savukārt vēl labākas ziņas ir tās, ka šī būs tikai pirmā romāna „Nāve” daļa. Autora (vai autoru) iecere izrādījās tik grandioza, ka vienā grāmatā neietilpa. Cik es zinu, autors (autori) jau ir ķērušies pie „Nāves” otrās daļas rakstīšanas, tā ka tās nonākšana pie lasītājiem ir dažu mēnešu jautājums.
Un ir vēl citas labas ziņas Indriķa Latvieša daiļrades cienītājiem. Neko daudz nedrīkstu teikt, bet varbūt vēl šogad pie lasītājiem nonāks vēl viena viņa grāmata, kas ietrunējušo Latvijas valsts varu varētu satricināt vēl pamatīgāk nekā romāns „Nāve”.
Protams, es labi saprotu un zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kurus pirmām kārtām interesē, kad vienreiz klajā nāks manis solītās un solītās, un atkal solītās grāmatas par Egilu Levitu.
Te nu man jāatvainojas – savās prognozēs tiešām esmu bijis pārlieku optimistisks. Sekojot ziņām par kratīšanām un kriminālprocesiem, jūs lieliski redzat, cik milzīga ir pretdarbība un kādi resursi tiek likti lietā, lai grāmatu iznākšanu nepieļautu vai vismaz aizkavētu.
Protams, visa šī pretdarbība dod arī milzīgu ieguldījumu topošo grāmatu saturā, bet arī šīs jaunās informācijas apstrādāšana prasa laiku. Līdz ar to mana prognoze ir šāda:
1) apmēram tajā laikā, kad Egils Levits atzīmēs trīs gadus valsts prezidenta amatā, klajā nāks grāmatas „Viltvārdis” otrais, papildinātais izdevums – vismaz par trešdaļu biezāks, ar nopietnu jaunu faktu apjomu, jā, arī ar pilnīgi jaunu grāmatas vāka risinājumu, ko ir puslīdz apņēmies veidot viens no, ja tā varētu teikt, aktuālākajiem Latvijas mūsdienu māksliniekiem. Uzminiet nu paši – kurš tas varētu būt;
2) savukārt, ja ar mums un jums, un, galvenais, grāmatas galveno „varoni” viss būs labi, 2023. gada pavasarī – tātad pāris mēnešus pirms Egila Levita (ne)pārvēlēšanas termiņa klajā nāks „Viltvārža” turpinājums. Kā tas sauksies – „Valstsgribis”, „Valstsgrābis”, „Valstsgrābslis” vai vēl kaut kā – to mēs redzēsim. Visam savs laiks.
Ak, jā, un vēl man jautā – bet kad normāli cilvēki, kurus neinteresē visa šī politika, beidzot var cerēt sagaidīt jaunu Lato Lapsas ceļojumu grāmatu. Atbildu – nākamgad. Un tā būs par Āfriku. Par vismelnāko Āfriku. Par to, kuru Džozefs Konrads pamatoti nodēvēja par Tumsas sirdi.
Atliek tikai tāds sīkums kā visu sasolīto izpildīt. Darīšu, ko varēšu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
