Iesaki rakstu: 
Pavisam vienkārši – burtiski pāris dienu laikā ir izrādījies, ka Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, to darbības likumību un ētiskumu uzrauga sīks, nožēlojams un neveikls melis.
Šo meli sauc Ainārs Dimants – kādreiz viņš laikraksta Diena slejās kā komentētājs mācīja citus dzīvot, slavinot godīgumu, ētiskumu un caurspīdīgumu, pēc tam par visām šīm cildenajām lietām mācīja studentus.
Taču nu Dimanta kungs ir spēris vēl lielu soli uz priekšu un ticis pie laba amata, savas bijušās idejiskās krustmātes Sarmītes Ēlertes un citu tikpat izcili ētisku cilvēku atzīts par labu esam, lai uzraudzītu visus Latvijas elektroniskos plašsaziņas līdzekļus un par šo uzraudzīšanu arī saņemtu labu algu.
Valstiskais amats gan ar Dimanta kungu ir izspēlējis sliktu joku, nostādot viņu situācijā, kad vairs ne tukšā un skanīgā muldonībā, bet reālos darbos ir jāapliecina savs personiskais godīgums, ētiskums, caurspīdīgums un rūpēšanās par valsts naudu.
Un tad nu arī izrādījies, ka patiesībā, reālajos darbos Dimanta kungs ir viens sīks melis – turklāt neveikls melis, kurš vienus melus iedomājas piesegt ar vēl citiem.
Sākotnēji Dimants neparko nevēlējās atbildēt uz patiesībā gana vienkāršiem jautājumiem – kādus īsti pakalpojumus viņa vadītajai iestādei sniedzis bijušais žurnālists Jānis Domburs. Sak’, atšujieties, uz mani visādi dumji ētikas kodeksi vairs neattiecas!
Piespiests pie sienas ar oficiālu pieprasījumu, Dimants uzskatīja par prātīgāku vienkārši sameloties – re, padomes mājas lapā viss prasītais jau sen esot publicēts.
Meli, protams, bija izcili muļķīgi – jo Dimanta kungs acīmredzot neiedomājās, ka kāds taču varētu viņa iestādes mājas lapā patiešām ielūkoties un pārbaudīt, kas tieši tur publicēts.
Izrādījās – kaut kādas nieka sešarpus lappusītes, par kurām ar Dimanta svētību no budžeta naudas samaksāti divi tūkstoši latu.
Vai tas tiešām varētu būt viss? Tā kā Dimanta kungam šķita, ka nu gan visādiem uzmākoņām vajadzētu likties mierā, nācās piesaistīt administratīvo tiesu – un tā ētikas kodeksus sen aizmirsušajam Dimanta kungam par brīnumu uzskatīja, ka likums ir jāievēro arī šādiem te izbijušiem Dienas komentētājiem un morāles karognesējiem.
Ko darīt sprukās nonākušam melītim, saprotot, ka taisnība tūlīt, tūlīt nāks gaismā? Būtu cilvēkam pietiekami dūšas un godaprāta, viņš vienkārši atzītos – jā, nu, tā muļķīgi sanāca, vairāk tā nedarīšu, atvainojiet.
Bet mūsu elektronisko mediju galvenais uzraugs izvēlējās citu ceļu – pamēģināt paslepus nomainīt savas iestādes mājas lapā iepriekšējo „pētījuma” versiju ar steigā jaunizgatavotu, jau garāku, un cerēt, ka nu gan viss būs labi.
Bet atkal nav labi – jo meliem, kā zināms, ir īsas kājas pat tad, ja to autors ir cilvēks, kas ilgus gadus citus mācījis uzvesties ētiski un godīgi.
Protams, mums nav ne vismazāko ilūziju par to, ka, teiksim, jau nākamajā dienā citi plašsaziņas līdzekļu padomes ētiskie biedri principiāli nosodīs savu ētisko priekšnieku: tās vārnas, kas savāktas šajā iestādē, viena otrai acī nudien neknābs.
Tā nu atliek tikai izteikt līdzjūtību visiem Latvijas radio un TV kanāliem, kas tikuši pie šādiem uzraugiem.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
