Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laboratorija, aptieka un fizioterapija ienāk primārajā aprūpē. Moderna primārā veselības aprūpe ir komandas darbs – nevis vientuļš ārsts ar fonendoskopu kā vienīgo diagnostikas instrumentu. 

Šis raksts tapa divu ieganstu dēļ. Pirmais bija veselības ministra Daniela Pavļuta nesakarīgais, bet pārliecinošais skatījums uz primāro veselības aprūpi, kur ministrs ģimenes ārstu saskata kā zemstes ārstu ar fonendoskopu, tonometru, e-recepti un superdatoru ministrijas iegribu pildīšanai. Priekšvēlēšanu kampaņā ministrs katru dienu nāk ar jauniem paziņojumiem, kas ir pilnīgi kontraversāli un nekādi neatbilst modernai sabiedrības veselībai. 

Un vēl – pagājušās nedēļas nogalē man bija saruna ar ļoti augstu ierēdni. Viņa kritizēja privātās laboratorijas, jo tās strādājot tikai peļņas dēļ, bet galvenais – šīs laboratorijas esot saistītas ar ģimenes ārstiem un speciālistiem. Iemesls uzbraucienam bija faktā, ka šogad ievērojami pieaudzis laboratorisko izmeklējumu apjoms un budžetā izmeklējumiem nepietiek naudas. Taisnība – ieskatoties skaitļos, redzam ka Latvijā ārsti pacientus uz laboratoriskiem testiem nosūta vairāk nekā iepriekšējos gadus. To šobrīd varam mēģināt skaidrot ar diviem aspektiem:

• Covid–19 pandēmija ievērojami samazināja veselības aprūpes pieejamību citu slimību ārstēšanai, tagad šīs slimības ir ielaistas, prasa nopietnāku izmeklēšanu, dārgāku monitoringu un ārstēšanu;

• SARS-CoV-2 vīruss pēc Covid–19 pārslimošanas atstāj paliekošas izmaiņas dažādās orgānu sistēmās, pacientiem ir dažāda veida atlieku parādības un simptomi, kas ir nespecifiski – tātad prasa plašāku laboratorisko izmeklējumu klāstu. 

Nav skaidrs, kāpēc, Veselības ministrijasprāt, laboratorija ir atbildīga par pārstrādi, ja tā pilda tikai ārstu konkrēti nozīmētus laboratorijas testus. Laboratoriju padarīšana par politisku grēkāzi valsts veselības budžeta deficītam ir vismaz nekorekti, ja ne ļauni.

Savukārt ierēdnes sapnis, ka katras poliklīnikas 1. stāvā strādās trīs dažādas laboratorijas un četras aptiekas (tad pacientiem būtu izvēles iespēja), neiztur kritiku, jo šo iestāžu uzturēšana būtu pārlieku dārga, kas savukārt palielinātu gan zāļu, gan laboratorijas izmeklējumu cenas.

Visaptveroša veselības aprūpe (Universal health coverage) nenozīmē vislētāko iespējamo primāro aprūpi, kā labpatīk saprast mūsu Veselības ministrijas burta kalpiem

Visaptveroša veselības aprūpe atšķiras dažādās valstīs. Ugandā vairumam valsts iedzīvotāju vispārējo aprūpi nodrošina medicīnas māsa vai māsas palīgs ar gada izglītību. Tas nenozīmē, ka šāds līmenis nosaka primāro aprūpi arī citviet pasaulē. Šobrīd Eiropā par primāro aprūpi tiek uzskatīts ne tikai ģimenes ārsts, kam palīdz vismaz viens ārsta palīgs un divas medicīnas māsas, bet arī pediatrs, ginekologs, acu ārsts, psihiatrs, psihoterapeits, fizioterapeits, ergoterapeits, kā arī – laboratorija un aptieka. Šķiet, ka Latvijā šobrīd svarīgākais uzdevums ir primārajā aprūpē iekļaut fizioterapeitus (40% Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars vai pat aptaukošanās), jo tikai fizioterapeits var iemācīt kustības mazkustīgajiem.

Modernā veselības sistēmā ģimenes ārsts ir lielas primārās aprūpes komandas loceklis, viņš ne tikai pazīst pārējos dalībniekus, bet arī ar tiem konsultējas, apspriež diagnostikas un ārstniecības iespējas, plāno darbus. 

Manuprāt, murgaini ir Veselības ministrijas uzstādījumi, ka ģimenes ārsts tikai ierakstīs e-veselībā nosūtījumu pie ginekologa vai acu ārsta, bet dators nozīmēs – pie kura. Pierādījumi liecina, ka konsultanta pienesums ir par 30–50% lielāks, ja ārsti sazinās un konsultējas savā starpā par konkrēta pacienta veselību. Tātad – ģimenes ārstam nav jāpazīst kardioķirurgs, alergologs vai gastroduodenoskopists (arī pie šiem speciālistiem viņš mēdz nosūtīt savus pacientus, bet tad nosūtījums tomēr būs, piemēram, uz P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas konsultatīvo nodaļu), bet jāpazīst un jāstrādā kopā ar tiem ārstiem, kas ir vai kam būtu jābūt primārajā aprūpē. 

Latvijā līdz šim primārā aprūpe allaž bijusi pabērna lomā – ministri atraduši un dalījuši naudu celtniecībai, remontiem, smalkai aparatūrai, datoriem un e-veselībai (Pavļutam atradās nauda Vakcinācijas birojam ar milzu algām), vēl cik necik – terciārai aprūpei, bet nekad –primārajai aprūpei. Ja Eiropā no daudz bagātākā valstu veselībai atvēlētā budžeta primārai aprūpei vidēji tiek novirzīti 11–12%, tad Latvijā – 6–7% (nedaudz atšķiras uzskaites metodika).

Šobrīd pasaule virzās uz modeli, kur primārajā aprūpē cieši tiek sasaistīts arī ģimenes ārsts un aptiekārs. Daudzviet Latvijas mazpilsētās un ciemos aptieka un ģimenes ārsta kabinets atrodas vienā ēkā, un jāteic, ka šī sasaite itin labi strādā. Laukos un dažkārt pilsētas poliklīnikā ārstam ir aptiekāra, bet aptiekāram – ārsta telefona numurs (to lielā mērā ieviesa Andas Čakšas vārdā nosauktā, mūžam nestrādājošā e-veselība, jo pacients nevar stundām gaidīt, kamēr e-veselība atmodīsies no vairākstundu dīkstāves, - tad ārsts un aptiekārs uzticas viens otra balsij telefonā). 

Ārsta un aptiekāra sasaiste nav tādēļ, lai izrakstītu dārgākus medikamentus, bet gan – lai nodrošinātu farmaceitisko aprūpi. Katru gadu budžeta pieņemšana laikā parādās kāds pasūtījuma raksts, kura vadmotīvs ir – farmācijas industrija korumpē ārstus, lai tie izraksta konkrētus medikamentus. Pašā labākajā gadījumā farmācijas industrija ģimenes ārstam ir uzdāvinājusi pildspalvu vai bloku ar glītām lapiņām. Toties Veselības ministrija ik pa trim mēnešiem nosauc citus medikamentus, kurus nu tagad visiem vajadzētu izrakstīt, un 90% no nesapratnes zāļu izrakstīšanā un lietošanā ir ar vietējās birokrātijas izcelsmi. 

Lai cik tas neliktos dīvaini – pasaule atgriežas modelī vai sistēmā, kur ārsta prakse, laboratorija, vizuālās diagnostikas centrs un aptieka strādā cieši kopā, ja iespējams – vienā uzņēmējdarbības sistēmā. Šoreiz vairāk par sasaisti: ārsts – laboratorija. 

Primārā veselības aprūpe 21. gadsimtā nozīmē laboratoriskos izmeklējumus.

Laboratorija ir modernākais primārās veselības aprūpes resurss. Laboratorijas rezultāti ir 70% medicīnisko pieprasījumu sastāvdaļa, tas nozīmē, ka laboratorijas izmeklējumi ir pamatā 70% medicīnisko lēmumu un aizpilda 70% medicīnisko ierakstu.

Laboratorisko izmeklējumu rezultāti ir katra medicīniskā lēmuma neatņemama sastāvdaļa.

Jebkurš laboratorijas tests ir iejaukšanās, un jebkura veida diagnostiska vai ārstnieciska iejaukšanās ir attaisnota tikai tad, ja ar lielāko iespēju tā pacientam dod labumu, nevis kaitē, pie kam – ja to var veikt par saprātīgām izmaksām un ar saprātīgu risku.

Klīniskās medicīnas nozares nereti laboratoriju izmanto līdzīgi, kā ražotāji izmanto derīgo izrakteņu krātuvi, un gluži tāpat kā rūpniecībā to atstāj nedaudz novārtā. Tiesa, Covid–19 pandēmija parādīja laboratoriju nozīmi, laboratoriju spēju pielāgoties, veikt neiedomājami lielu testu skaitu, meklēt jaunus risinājumus, patiesībā – testēt visu valsti vai pat visu pasauli. Tiklīdz pandēmija beidzās, Finanšu un Veselības ministrija, NVD un citi izlēma nesamaksāt laboratorijām par padarīto darbu, sak’, tāpat jau šajos divos gados daudz nopelnījāt.   

Ja nu Latvija tiecas izveidot modernāku, efektīvāku un uz pacientu orientētu veselības aprūpes sistēmu, tad mums jāpieņem, ka laboratoriskā medicīna ir šīs veselības aprūpes sastāvdaļa, un – ka tā ir šobrīd atstāta novārtā. Lai veselības aprūpes ekosistēma veiksmīgi attīstītos, laboratorijas speciālistiem nepieciešams tāds pats statuss kā citiem ekspertiem savās medicīnas disciplīnās.

Man nav pietiekamu pierādījumu (Latvijā nav pietiekami reprezentatīvu pētījumu) par veiksmīgu vai mazāk veiksmīgu komunikāciju starp ģimenes ārstiem, ārstiem speciālistiem un laboratorijas speciālistiem. Toties pasaules literatūrā atrodams milzums pētījumu, kas norāda, ka šai komunikācijai būtu jābūt labākai – laboratoriju eksperti netiek pietiekami izmantoti kā medicīnas konsultanti. Jaunu un pareizu testu atkārtošana, kā arī patofizioloģiskās interpretācijas prasmes laboratorijas ekspertus nostāda ideālā pozīcijā, lai konsultētu savus kolēģus ārstus par to, kā pareizi pasūtīt un interpretēt laboratorisko testu rezultātus.

Savukārt Veselības ministrija un NVD mūsdienu attīstībā saskata tikai un vienīgi laboratorisko izmeklējumu skaita pieaugumu, papildus izdevumus. Ministrija vēlas tikai lētus izmeklējumus, kas lielākoties ir nespecifiski un maz-informatīvi.  

Palūkosimies – kāpēc laboratorija būtu iekļaujama primārajā veselības aprūpes sistēmā?

Galvenie mērķi būtu:

• uzlabot informācijas pieejamību ārstam un pacientam, sniedzot informāciju, kas palīdz ārstam nodrošināt labāku un efektīvāku pacientu aprūpi;

• paātrināt jaunu, uz pierādījumiem balstītu diagnostikas tehnoloģiju ieviešanu;

• pārveidot diagnostikas ceļus, lai atvieglotu integrētu pakalpojumu sniegšanu.

Šo mērķu sasniegšanu virza un traucē divi nozīmīgi faktori:

• nozīmīgi tehnoloģiskie sasniegumi (pilnīga laboratorijas automatizācija, molekulārās diagnostikas tehnika, biočipi, jaunās paaudzes sekvencēšana, genoma pētījumu paplašināšana utt.) ļauj diagnosticēt ātrāk, precīzāk, mērķtiecīgāk utt., bet sadārdzina pakalpojumu;

• ekonomiskais spiediens ierobežo laboratoriju budžetu. Liela daļa no laboratorijas budžeta ir loģistikas izdevumi, enerģētikas izdevumi, testu sagāde, kas visi pieaug konkrētajos inflācijas apstākļos. Ir pilnīgi skaidrs, ka arī laboratorijas pakalpojumi kļūs dārgāki, pretējā gadījumā ar laboratorijas stobriņu uz Rīgu būs jābrauc katram pacientam pašam. Tiesa, Latvijā laboratorisko izmeklējumu izmaksas ir lētākas nekā Lietuvā, Igaunijā, nerunājot par Ziemeļvalstīm, un lielā mērā to nodrošinājusi laboratoriju pakalpojumu konsolidācija un reģionalizācija.

Laboratorisko izmeklējumu kļūdas bija, ir un būs, taču pēdējās desmitgades laikā ir daudzkārt samazinājies to skaits.

No pacienta viedokļa jebkura kļūda tiek uztverta vienādi, neatkarīgi no tā – vai tā ir pieļauta pirmsanalītiskajā, analītiskajā vai pēcanalītiskajā posmā. Lielākā daļa kļūdu rodas ārpus laboratorijas – dažādu pirmsanalītisku faktoru dēļ, piemēram, materiāla paņemšanā, transportēšanā, uzglabāšanā. Liela daļa kļūdu rodas arī pēcanalītiskajā posmā. Gan Latvijas, gan Eiropas pieredze liecina, ka visveiksmīgākais kļūdas novēršanas veids nozīmē testa materiālu iegūt laboratorijā. Ja E. Gulbja laboratorija vai Centrālā laboratorija atrodas konkrētajā medicīnas iestādē, tad mērķtiecīgi būtu šajā laboratorijā iegūt visus materiālus izmeklējumiem (cik nu iespējams, jo, piemēram, operācijas materiālu ņem operācijas zālē). 

Lai cik tas neliktos dīvaini, laboratorijas speciālistu piesaiste organizatoriskiem procesiem, valsts izdevumus samazinātu, nevis palielinātu, kā labpatīk skaidrot Veselības ministrijai. 

Un otrādi – laboratorijas ekspertiem vajadzētu uzticēt kontroli par tiem procesiem, kuros viņiem ir labāka izpratne. Piemēram, laboratorijas ekspertiem būtu jākontrolē testēšanas periodi – pieturos pie viedokļa, ka biežāk nekā 48 stundās C-reaktīvo olbaltumu (CRO) noteikt nav jēgas, bet arī vienreizējai kontrolei pie augstiem CRO skaitļiem nav informatīvas nozīmes. Laboratoriskiem izmeklējumiem vispār raksturīgs zināms cikliskums vai biežums, piemēram, ģenētiskais tests iedzimtām slimībām jāveic reizi mūžā, nieru funkcija cukura diabēta pacientiem būtu jākontrolē reizi gadā, glikozētais hemoglobīns cukura diabēta slimniekiem optimāli būtu kontrolējams vismaz reizi trijos mēnešos utt. Lielāka uzticēšanās laboratorijai, arī nozīmējot analīzes, ļautu sasniegt labākus sabiedrības veselības rādītājus. 

Lai arī cik līdzīgas ir laboratoriju sniegtās atbildes pēc noformējuma, apraksta kvalitātes, informācijas plašuma, tomēr dažādām laboratorijām atšķiras. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka atsevišķas informācijas trūkuma, sliktas salasāmības vai nepareizu references intervālu dēļ neveiksmīgi strukturēts laboratorisko testu ziņojums var negatīvi ietekmēt laboratorisko testu interpretāciju. Un – te ieteikums, kas ir pilnīgi pretējs mūsu Veselības ministrijas ieteiktajam algoritmam – PVO iestādei iesaka slimnīcai, poliklīnikai vai citai medicīnas iestādei strādāt ar iespējami mazu laboratoriju skaitu (ja iespējams – ar vienu konkrētu laboratoriju). PVO uzskata, ka poliklīnikas un laboratorijas institucionālā savietojamība ir laba. 

Un vēl – PVO Eiropas reģionālā institūcija uzskata, ka satraucoša problēma esot laboratorisko izmeklējumu terminoloģijas nesaskaņotība, pie kam references intervāliem būtu jāatrodas uz ārsta galda zem stikla, nevis uz rezultātu lapas. Latvijā visi, kas saņēmuši atbildi no E. Gulbja vai Centrālās laboratorijas, jūtas glaimoti, ka aiz rezultātiem redz references intervālus, un var satraukties tikai tad, ja atbildes cipari atrodas ārpus iekavās drukātajiem (normas) skaitļiem. 

Laboratorijas nav un nekad arī nebūs pilnīgi vienādas, nekad pilnībā neizmantos ne to pašu aparatūru, ne tos pašus testus. Standartizācijai ir ietekme uz rezultātiem un references intervāliem, un pasaulē ir pat izdomāti speciāli rīki mobilajos telefonos, kas ļauj sinhronizēt dažādu laboratoriju sniegtos rezultātus, jo katrai laboratorijai ir atšķirīga darba politika.

Secinājums – laboratorijām jābūt integrētām primārajā veselības aprūpē.

Laboratoriju ekspertiem mūsdienu veselības aprūpē ir nozīmīga loma klīniskās efektivitātes uzlabošanā. Neviena medicīnas specialitāte nevar atbildēt uz visiem jautājumiem, tādēļ veselības aprūpes sistēma globāli lēnām virzās uz viedām multidisciplinārām komandām. 

Katrā no šīm komandām ir vajadzīgi laboratorijas speciālisti. 

Laboratoriju speciālisti, spriežot pēc pēdējo divu gadu pandēmijas pieredzes, ieņems arvien nozīmīgāku vietu veselības aprūpes sistēmā.

Eiropas veselības aprūpe kā nākotnes primārās aprūpes struktūrelementu saskata nelielu poliklīniku (koppraksi) ar vairākiem ģimenes ārstiem, ginekologu, okulistu, kardiologu, psihoterapeitu, psihiatru, pediatru un citus ārstus, kas pieņem dažas reizes nedēļā, fizioterapeitu, ergoterapeitu, uztura konsultantu, kā arī laboratoriju un aptieku.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Šprotes nepieņems cūku labturības prasības

FotoJa kādam ir klusas aizdomas, ka mēs te sēdēsim un gaidīsim vēl vienu okupāciju – jums ir jālasa tālāk. Ja kāds domā, ka virsrakstā pieminētais dzīvnieks ir nacionālā naida kurināšana – lasiet, lasiet… Starp citu, likums par cūku labturības prasībām ik pa laikam tiek pilnveidots. Meklējiet rakstos. Kas attiecas uz šprotēm – tās ar cūkām kopā neiet ne pēc dzīvesveida, ne pēc garšas. Un jūs labi saprotat, ko šo rindu autors ar to ir domājis.
Lasīt visu...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...