Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušā gada februārī medijus pāršalca ziņa par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”. Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju.

Vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro.

Paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, ir apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusēja būtisku informāciju: nebija saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas minta dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...

No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.

Domāju, reti kuram zinātājam ir šaubas par to, ka I. Dūrītis ir veikls lietu bīdītājs savējiem, it sevišķi, ja kāds labums atlec arī pašam. Viņš ir darījis visu, lai Covid nauda tiktu piešķirta viņa otrai darba vietai – LLU
Veterinārmedicīnas fakultātei. LLU mājaslapa liecina, ka I. Dūrītis tur joprojām ieņem dažādus siltus amatus: 

http://www.vmf.llu.lv/lv/darbinieks/Ilmars_Duritis_351b72.

Tas vedina domāt par kārtējo Ilmāra Dūrīša interešu konfliktu un naudas lobēšanu savējiem. Deputātam I. Dūrītim interešu konflikti nav sveši. KNAB 2020. gada septembrī jau vienreiz sodīja Ilmāru Dūrīti par interešu konflikta novēršanas likuma pārkāpumu, savienojot Saeimas deputāta amatu ar LLU Profesoru padomes priekšsēdētāja un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

I. Dūrīti tas nepārmācīja. Tas nemazināja arī viņa alkatību un varaskāri. Pērn viņš kopā ar domu biedru grupu rosināja mainīt likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, lai ļautu deputātiem un ministriju uzraugošajiem ierēdņiem strādāt augstskolās, kuras tie pārrauga un kurās saņem algu.

Profesor Ilmār Dūrīti, vai tā ir Jūsu kārtējā āža kāja, kas lien laukā no LLU diletantiskajiem pētījumiem un darbības imitācijas par kaķiem? Dūrīša kungs, kāds tad ir pētījuma sausais atlikums? Kāda ir šo pētījumu zinātniskā novitāte? Kāda ir šo pētījumu praktiskā vērtība? Vai tiešām sausais atlikums ir viens slims kaķis par pusmiljonu eiro?

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...