Kad trakais ir pie stūres, jeb – lai visi labie stāv klāt baltkrievu tautai
Kasīklis26.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašlaik viens no aktuālākajiem jautājumiem ilgtermiņā ir notiekošie procesi Baltkrievijā. To atrisinājums skars ne tikai Baltkrieviju, bet bez šaubām arī Krieviju, līdz ar to pat varētu teikt, ka pašlaik Baltkrievijā notiek procesi, kuri ietekmēs ģeopolitiku visā pasaulē. Skaļi, bet fakts.
Protams, ka Baltkrievija pati par sevi nav uzskatāma par nozīmīgu spēlētāju ģeopolitiskajā arēnā, bet tās saites ar Krieviju ir tik ciešas, ka tās varētu salīdzināt ar automašīnas vilkšanu cietajā sakabē. Kā viena sāk stūrēt uz grāvja pusi, tā otrai nav pārāk daudz izvēļu – vai nu censties salauzt sakabi un tālāk braukt pašai, vai abām automašīnām iestūrēt grāvī.
Ja vienu brīdi sāka šķist, ka Putins darīs visu, lai izglābtu Lukašenko režīmu, tad pašlaik šajā jautājumā izteiktas aktivitātes no Putina puses ir mazinājušās. Pirmšķietami sāk izskatīties, ka Putins ir izvēlējies labāk “draudzīgi” pastāvēt malā, vismaz tieši un atklāti un vismaz pagaidām neiesaistoties.
Vērojot šī brīža procesus Baltkrievijā, jāpiekrīt politologa Valērija Karbaļeviča paustajam: "Starp divām konfliktējošām pusēm ir radusies vienlīdzības situācija. Spēka vienlīdzības. Neviena no pusēm nevar uzvarēt, turklāt ir jāņem vērā arī fakts, ka Aleksandrs Lukašenko kategoriski atsakās iet uz pārrunām ar protestētājiem. Tas nozīmē, ka Baltkrievijas konfliktu var atrisināt tikai vienas no pušu absolūtas uzvaras gadījumā.”1
To, ka A.Lukašenko ir izvēlējies bezkompromisa spēka ceļu, apliecina vairāki fakti.
Pirmkārt, video rullītis, kurā bija redzams A.Lukašenko ar triecienšauteni rokās. Pats fakts, ka valsts prezidents skraida ar ieroci rokās, kur barikāžu otrā pusē ir viņa tauta – ir visnotaļ izteiksmīgs žests. Turklāt nepietiek, ka viņam ir ierocis. Tas ir arī viņa nepilngadīgā dēla rokās. Te jāatzīmē, ka Kremlis šādu A.Lukašenko izrādīšanos pat atteicies komentēt.2 Tiesa, Kremlis neslēpj, ka viņu interesēs ir atbalstīt tādus politiskos spēkus, kuri būs labvēlīgi noskaņoti tālākai sadarbībai ar Kremli.3
Faktiski no tā izriet, ka Putinam ir vienalga, vai pie varas ir Lukašenko vai kāds cits – galvenais, lai lojāls Kremlim. Kā būtisks moments jāmin tas, ka Kremlis, runājot par 23.augusta protesta akcijām, norādījis, ka nesaskata nekādas provokācijas no protestētāju puses un ka arī tiesībsargājošās iestādes korekti ir pildījušas savus pienākumus.4 Diezgan netipiski lasīt Kremļa paziņojumus, kuri ir visnotaļ lojāli pret protestētājiem.
Tomēr no Kremļa puses tiek piemērota retorika, ka nemieru izraisītāji atrodas ārpus Baltkrievijas robežām.5 Šāds paziņojums vairāk iezīmē iespējamo scenāriju, ka Kremlis palīdzēs Baltkrievijai, ja tai radīsies ārējs apdraudējums. Tiesa, tiek noklusēts, vai iesaistīšanās būs pie reāla apdraudējuma, kas, vispār nav iespējams, vai – pie inscenēta.
Tam, ka A.Lukašenko varētu gatavot “augsni” kādai provokācijai vai inscenējumam, lai uz to uzreiz atbildētu, pazīmju pietiek. Piemēram, jau iepriekš esmu minējis par desantnieku pārdislokāciju6. Pamatojoties uz pārbaudi, tiek ziņots, ka vairākās armijas vienībās tiek ieviesta augstākā kaujas gatavība un netiek izslēgta rezerves karavīru iesaukšana.7
Standarta situācijās informācija par šāda veida mācībām tiek izplatīta savlaicīgi, vienlaikus atsedzot mācību mērķi. Konkrētajā gadījumā kā “mācību” mērķis tiek norādīts uz A.Lukašenko paziņojumiem par it kā radušos ārējo apdraudējumu. Ja atskatāmies vēsturē, tad vairākkārtīgi šāda veida mācības ir bijušas kā sākuma punkts militārām ofensīvām. Skaidrs, ka Baltkrievija neveiks bruņotu iebrukumu kaimiņvalstīs, līdz ar to rodas jautājums – pret ko A.Lukašenko grasās izmantot armiju?
Iepriekšējie notikumi nedaudz varētu jau atsegt A.Lukašenko nodomus. Proti, Baltkrievijas aizsardzības ministrs paziņoja, ka no 23.augusta armijas vienības apsargās memoriālus un pieminekļus, pasakot:kKategoriski brīdinām – gadījumā, ja tikts traucēts miers un kārtība šajās vietās, jums būs darīšana nevis ar miliciju, bet gan ar armiju.8 Nebūsim naivi, bez A.Lukašenko ziņas un atļaujas ministrs šādus tekstus neteiktu. Faktiski sāk veidoties situācija, ka A.Lukašenko ielās ir izvedis armiju, lai tā stāvētu pretī savai tautai.
Lukašenko vēlmi situāciju risināt ar paņēmienu “skaldi un valdi” raksturo arī tas, ka viņš ir uzdevis slēgt visas rūpnīcas, kuru strādnieki ir uzsākuši streiku9, kā arī, ka viņš uzdevis atlaist pilnībā visus skolotājus, kuri nostājušies protestētāju pusē.10
Te vietā jautājums – kāds tad kopsavilkums, ko tagad darīs Lukašenko? Diemžēl visas pazīmes liecina, ka viņa rīcība, līdzībās runājot, būs kā izsalkušam vilkam, kurš iedzīts stūrī. Lukašenko jau apliecinājis, ka nebaidās izmantot spēka struktūras, tagad jau arī armiju, lai apspiestu protestētājus, tā arī – ar represīvām metodēm vēršas pret protestētājiem.
Faktiski, izanalizējot pēdējā laika notikumus, diemžēl jāpiekrīt V.Karbaļeviča paustajam, ka vai nu Lukašenko ar brutālu spēku un represijām apspiedīs protestētājus, vai arī protestētāji panāks Lukašenko gāšanu. Diemžēl pastāv maza iespējamība, ka tas varēs notikt mierīgā ceļā. Protams, ka situācija var kardināli pamainīties, ja kādas no spēka struktūrām pārietu protestētāju pusē.
1 https://www.apollo.lv/7046473/lukasenko-nemaz-nezina-citas-metodes-ka-speku-baltkrievu-politologi-skaitlo-diktatora-nakamos-solus
2 https://regnum.ru/news/polit/3044195.html
3 https://radiosputnik.ria.ru/20200824/belorussiya-1576240329.html
4 https://www.vedomosti.ru/politics/news/2020/08/24/837540-v-kremle-zayavili-ob-otsutstvii-provokatsii-na-mitingah-v-belorussii
5 https://russian.rt.com/ussr/news/776828-vneshnee-vmeshatelstvo-belorussiya-kreml
6 https://www.delfi.lv/news/arzemes/lukasenko-noriko-parsviest-desantniekus-uz-grodnu.d?id=52381969
7 https://ria.ru/20200824/belorussiya-1576262642.html
8 https://radiosputnik.ria.ru/20200823/1576201316.html
9 https://www.segodnya.ua/world/wnews/ne-hotyat-rabotat-ne-nado-lukashenko-prikazal-zakryt-bastuyushchie-predpriyatiya-1472039.html
10 https://www.gazeta.ru/social/news/2020/08/24/n_14840485.shtml
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
