Iesaki rakstu: 
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kuram Arktikas Padomes kuluāros Reikjavīkā plānota atsevišķa tikšanās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, 17.maijā brīdināja Rietumu valstis nepretendēt uz Arktiku. “Visiem jau sen ir pilnīgi skaidrs, ka tā ir mūsu teritorija, tā ir mūsu zeme,” preses konferencē Maskavā paziņoja Lavrovs, piebilstot, ka Krievija ir atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.
Putins pēdējos gados arī piešķīris Arktikas reģionam stratēģisku prioritāti un palielinājis investīcijas militārajā infrastruktūrā un derīgo izrakteņu ieguvē. Krievija arī plāno izmantot jaunus ledlaužus, lai Arktikā būtu iespējams kuģot visu gadu.1
Par to, ka Krievija Arktikas jautājumu uztver ļoti nopietni, liecina tās veiktie pasākumi militārā potenciāla stiprināšanai šajā reģionā. Tie sevī ietver kā militārās tehnikas pilnveidošanu darbībai Arktikas apstākļos, tā arī militāro objektu izveidi un personālsastāva izvietošanu tajos.
Saprotams, ka attiecīgās darbības netiek veiktas tāpat vien. Turpinoties globālajai sasilšanai, ziemeļu jūrās zūd ledus, un tās kļūst pieejamākas gan derīgo izrakteņu ieguvei, gan kuģošanai.
Pēdējos gados plašā teritorija ar ekstremāliem un neviesmīlīgiem apstākļiem ir kļuvusi par valstu ģeopolitiskās konkurences vietu vismaz četru pamatiemeslu dēļ. Pirmkārt, reģiona šelfā atrodas milzīgi dabas resursi. Otrkārt, tur atrodas Ziemeļu jūras ceļš, kas ir īsākais kuģošanas ceļš no Āzijas uz Eiropu. Treškārt, piesārņojuma, ledus sasilšanas un kušanas ietekme uz cilvēku dzīvi un ekonomiku. Visbeidzot, pār ziemeļpolu ved īsākais ASV un Krievijas raķešu ceļš uz svarīgākajiem pretinieka stratēģiskajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem objektiem.2
Tomēr te jāpievērš uzmanība Lavrova izteikumam – Rietumu valstīm nepretendēt uz Artiku.
Vispār patiesībā Lavrovam nav ne mazākā pamata tā teikt, jo Arktika ir zemes ziemeļu polārais apgabals, kas atrodas apkārt ziemeļpolam. Arktikā ietilpst Ziemeļu ledus okeāns, tā jūras, kā arī Eirāzijas (Krievijas, Islandes, Norvēģijas, Somijas) ziemeļi un Ziemeļamerikas (Aļaskas, Kanādas, Grenlandes) ziemeļi. Arktika ir starptautiska teritorija ar noteiktu tiesisko režīmu, respektīvi, tā nepieder nevienai valstij (izņemot iepriekš nosaukto valstu daļas), un to var izmantot visas valstis.3 Krievijai nosacīti ir garākā krasta līnija, bet, ja skatāmies pēc teritorijas plašuma, tad situācija ir uzreiz citādāka.
Līdz ar to Krievijas pašpasludinātās tiesības uz Arktiku ir jāvērtē tieši tādā pat griezumā kā visi citi tās nekaunīgie izlēcieni. Protams, ka katra valsts savā teritorijā var darīt, ko vēlas. Vai tā būtu Krievija, Kanāda vai kāda cita valsts, savukārt, ja mēs runājam par teritorijām, kuras tieši nepieder nevienam, pašlaik starptautiskā sabiedrība ir kārtējās izvelēs priekšā: vai nu diplomātiski paklusēt par Lavrova paziņojumiem, vai arī skaidri un nepārprotami pateikt, ka Arktika pieder visiem un, ja kāds centīsies pievākt to, kas viņam nepienākas, lai rēķinās ar sekām. Savukārt, ja Rietumu valstis, īpaši Arktikas Padomes dalībvalstis, tagad pieklājīgi paklusēs, Krievija to iztulkos kā akceptu tās ambīcijām.
Viena lieta ambīcijas, otra to reālā īstenošanas iespēja, pieņemot, ja tas būtu iespējams. Tātad, neskatoties uz it kā kareivīgo Krievijas retoriku, “visiem sadošanā pa zobiem”4 kā parasti ir vairāk blefa nekā īstenības. Piemēram, Krievijai ilgstošo sankciju dēļ ir lielas problēmas ar dažādu materiālu iegūšanu vai izstrādi. Būtisku lomu arī spēlē faktiskā turēšanās pie PSRS laiku plānveida ekonomikas.5 Viss kopumā noved pie tā, ka teorētiski un uz papīra viss izskatās varbūt pat ļoti vareni, bet dzīvē…
Attiecīgi arī Arktikas jautājumā – Krievija ir veikusi demonstratīvus soļus, lai starptautiskajai sabiedrībai parādītu, ka tā ir spēcīga spēlētāja, bet realitātē un ilgtermiņā to visu var salīdzināt ar zālītes krāsošanu izrādīšanās nolūkos. No attāluma izskatās skaisti, bet, pieejot tuvāk un pēc lietus, – viss ir tāds, kāds tas ir.
1 https://skaties.lv/zinas/arvalstis/blinkens-vasingtona-velas-izvairities-no-arktikas-militarizesanas/
2 https://www.delfi.lv/news/versijas/aris-jansons-arktika-nedrikst-uzvesties-ka-privatipasuma.d?id=53206045
3 https://lv.wikipedia.org/wiki/Arktika
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
