Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska apgalvoja, ka "notiek konsultācijas ar vairākiem neatkarīgiem juristiem, kas visi vienā balsī norāda uz noteiktu procesa pārkāpumu Latvijas Universitātes rektora vēlēšanās". 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē Ilga Šuplinska, norādot kā avotu Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD), nevis Izglītības un zinātnes ministriju, nāca klajā ar jau konkrētu pārkāpumu uzskaitījumu.

Tikai 2019. gada 19. jūlijā pēc Latvijas Universitātes pieprasījuma Izglītības un zinātnes ministrija nolēma iepazīstināt rakstveidā Latvijas Universitāti ar ministres jau iepriekš publiski izteiktu viedokli, kas sākotnēji esot balstīts uz neatkarīgo juristu spriedumiem, bet tad uz IKVD konstatēto. Dokumentu, kas konstatē pārkāpumus parakstīja ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa, bet sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte (zinātne un inovācijas) Anita Depkovska un juriskonsulte Inga Akmentiņa.

Pietiek.com publicētā informācija apstiprina, ka pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās rektora, Senāta un Akadēmiskās šķīrējtiesas vēlēšanās konstatēja Anita Depkovska un Inga Akmentiņa. Turklāt, kā izrādās, pārkāpumu konstatēšanā piedalījās arī IZM Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietniece Daiga Dambīte.

Lai gan valsts civildienesta ierēdnim atbilstoši Valsts civildienesta likuma 1. pantam jābūt Latvijas Republikai un tās Satversmei lojālam, profesionālam, kā arī politiski neitrālam, tomēr valsts civildienesta ierēdnis nav neatkarīgs savos spriedumos, jo atrodas valsts dienestā, tātad pilda valsts pārvaldes uzdevumus un pakļaujas valsts pārvaldē noteiktajai hierarhijai.

Valsts civildienesta ierēdņu rīcība ir formalizēta un pakļauta noteiktiem priekšrakstiem. Ministrs nekonsultējas ar valsts civildienesta ierēdņiem. Ministrs uzdod pārbaudīt procedūru, bet valsts civildienesta ierēdņi pārbauda un atzinuma veidā sniedz viedokli. Ministres konsultēšanu likums neparedz.

Tātad jāsecina, ka 2019. gada 16. jūlija Rīta Panorāmā izglītības un zinātnes ministre paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas? Publiski! Televīzijā!

Tomēr, kā rādās, arī 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē izglītības un zinātnes ministre ir paudusi īstenībai neatbilstošas ziņas, jo slēdzienu sagatavoja Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņi?

2013. gada 23. aprīļa noteikumu "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.6. apakšpunkts nosaka, ka IKVD funkcija ir "kontrolēt izglītības procesu un sniegt ieteikumus konstatēto trūkumu novēršanai". Šīs funkcijas ietvaros IKVD arī pārbauda, vai notikuši Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētie "šā likuma [Augstskolu likuma] un augstskolas satversmes" noteikumu pārkāpumi, satversmes sapulcei vēlot rektoru. Tātad tā nav ministrijas funkcija, bet gan funkcija, kas konkrētajā gadījumā pārņemta pilnvaru pārņemšanas kārtībā.

Funkcijas nav strauts, kur katram slāpstošajam pasmelties. Atbilstoši IKVD nolikuma 1. punktam tā ir pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, tātad atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 37. panta otrajai daļai pilnvaras var pārņemt tikai izņēmuma gadījumā. Tā kā pilnvaras nevar pārņemt ministre, jo tas ir administratīvais process, tad pilnvaru pārņemšanai bijis jānotiek pēc valsts sekretāres rakstveidā izdota rīkojuma, kas attiecīgi iepriekš rakstveidā saskaņots ar ministri.

Tas nozīmē, ka 2019. gada 16. jūlijā Rīta Panorāmā un 2019. gada 17. jūlijā preses konferencē ministre ir maldinājusi sabiedrību par Izglītības un zinātnes ministrijas un konkrēti ministres lomu Latvijas Universitātes Satversmes sapulces vēlēšanu pārbaudē. Turklāt ministre joprojām maldina sabiedrību, nesniedzot apsvērumus, kāpēc vēlēšanu pārbaude uzdota ministrijas valsts civildienesta ierēdņiem.

Lai arī Valsts pārvaldes iekārtas likums neuzskaita konkrētus gadījumus, kad drīkst pārņemt kompetenci, tomēr katrā konkrētā gadījumā pilnvaru pārņemšana ir jāpamato ar apsvērumiem, kas atbilst likumības un samērīguma nosacījumiem, bet administratīvajā procesā apsvērumiem jābūt vērstiem arī uz personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.

Pietiek.com lasītājiem būs interesanti uzzināt, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsulte Inga Akmentiņa, spriežot pēc publiski pieejamajām valsts amatpersonu deklarācijām, lielāko daļu savas ierēdņa karjeras pavadījusi iekšlietu sistēmas specializētajā valsts civildienestā, 2000. gadā sākot kā galvenā inspektore Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē, 2002. gadā turpinot turpat kā inspektore, tad 2003.-2004. kā galvenā speciāliste, 2005. gadā vecākā inspektore. 2006.-2007. norādīta kā vecākā inspektore Valsts policijā, bet 2008-2012. vecākā referente Iekšlietu ministrijā.

2013. gadā Inga Akmentiņa atkal nonākusi Valsts policijā par vecāko inspektori, bet jau 2014. gada 28. oktobrī beigusi pildīt amatu. 2015. gada 6. oktobrī konkursa kārtībā sākusi darbu Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskās nodaļas juriskonsultes amatā, tomēr, kā rādās, tas nebija viņas aicinājums, jo jau 2018. gada 26. februārī Inga Akmentiņa konkursa kārtībā iecelta no 2018. gada 26. februāra Maksātnespējas administrācijas Pirmajā uzraudzības departamentā par juriskonsulti uz noteiktu laiku, kas, kā rādās, beidzās 2018. gada 18. maijā, jo tad iesniegta deklarācija, ko iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.

2018. gada 25. oktobrī sāktas gaitas Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrā par juriskonsulti, bet, vēl gadam nenoslēdzoties, uzsāktas juriskonsultes gaitas Izglītības un zinātnes ministrijā. Tātad juriskonsultes Ingas Akmentiņas valsts civildienesta gaitas izglītības un zinātnes resorā nesasniedz pat gadu, bet pirms pārbaudes veikšanas knapi pārsniedz pusgadu.

Pat tik primitīvs zinātnisku publikāciju meklētājs kā GoogleScholar neuzrāda jelkādu pamanāmu Ingas Akmentiņas akadēmisko vai zinātnisko darbību jurisprudences laukā, kur nu vēl augstākās izglītības tiesību jautājumos, kas varētu atsvērt viņas pieredzes trūkumu izglītības un zinātnes resorā vispār.

Anita Depkovska - lai arī izglītības un zinātnes resorā atbilstoši valsts amatpersonu deklarācijām ir pieredzējusi, jo sākusi un turpina valsts civildienesta gaitas šajā resorā kopš 2006. gada 21. marta, kad iesniegta pirmā deklarācija, tomēr, iepazīstoties ar konkrētās personas gaitām, ievērojams, ka viņas darbības lauks sākotnēji saistīts ar Izglītības un zinātnes ministrijas nekustamo īpašumu apsaimniekošanas juridiskajiem jautājumiem, bet nonākšana Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta juriskonsultes zinātnes un inovāciju jautājumos drīzāk saistāma nevis ar konkrētās personas kompetenci, bet ar ministrijā īstenoto "genocīdu" pret patstāvīgi domājošām, ar spriestspēju apveltītām personām ar īstu izglītību.

Anitu Depkovsku ar jurista kvalifikāciju apveltījusi ar bēdīgi slaveno Irinu Labejevu, kā arī Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā atspoguļoto rektoru, izglītības un zinātnes ministru Juri Celmiņu un Valsts drošības komitejas aģentu kartotēkā atspoguļoto rektoru Juri Zaķi saistītā Sociālo tehnoloģiju augstskola laikā, kad augstskolas vadība īstenojusi tādus likumpārkāpumus, par kuriem 2003. gadā bija anulēta licence tiesību zinātņu studiju programmai (https://www.tvnet.lv/6242165/1500-socialo-tehnologiju-augstskolas-studenti-nespes-pabeigt-studijas) un par kuru faktiski turpināšanu 2005. gadā bija atteikta akreditācija arī studiju programmai juriskonsulta specialitātē (https://www.apollo.lv/4741401/nepieskir-akreditaciju-augstskolas-programmam).

Savukārt maģistra grādu Anita Depkovska ieguvusi tikpat obskūrā veidojumā kā STA, proti, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Starptautisko attiecību institūtā, ko tautā dēvē par Valsts drošības komitejas štata darbinieka, virsnieka Jura Bojāra institūtu.

2007. gadā aizstāvētajam maģistra darbam "Starptautiski tiesiskās sadarbības aspekti Latvijai kā starptautiskā civilprocesa dalībniecei un Eiropas Savienības dalībvalstij ar ārvalstu elementu klātbūtni" ne tikai trūkst zinātniska pamata, bet darbs var kalpot kā paraugs tādam nezināšanu un nesaprašanas līmenim, kas apšauba jurista diploma izsniegšanas pamatotību vispār. Šī darba vienīgā vērtība, ja to izmanto kā uzskates līdzekli, kā atklāt nepamatoti izsniegtus diplomus un kā nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav jāraksta nekāds darbs ar pretenziju uz diploma saņemšanu.

Daiga Dambīte savā pieredzē izglītības un zinātnes resorā neatpaliek no Ingas Akmetiņas, jo valsts civildienesta gaitas iepriekš saistītas ar citiem resoriem. No 2003. gada 6. jūnija līdz 2009. gada 31. augustam viņa pildījusi Valsts zemes dienestā direktores vietnieces pienākumus.

Jāteic, ka civildienesta gaitu sākšana brīdī, kad Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora amatu pildīja Guntis Grūbe, par kura rīcību 2003. gadā rosināta disciplinārlieta robežzīmju jautājumā un kura Valsts pārvaldes iekārtas likumam un administratīvā procesa principiem neatbilstoši rīcība, organizējot iestādes darbu, bija par pamatu lūgt 2005. gadā pārcelt Gunti Grūbi uz Lauku atbalsta dienesta Atbalsta departamenta direktora vietnieka amatu, kur viņš varētu mazāk kaitēt ar savu nezināšanu apjomu.

2011. gadā iesniegtā deklarācija, pildot Valsts zemes dienestā zemes robežu strīdu komisijā valsts amatpersonas amatu, liecina, ka darbs Valsts zemes dienestā faktiski nebija pārtraukts. Sākot no 2012. gada, sākts darbs KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas galvenā speciālista amatā, kas beigts tikai 2018. gadā, kad arī sāktas gaitas izglītības un zinātnes resorā Juridiskā un nekustamo īpašumu departamenta direktora vietnieces amatā. Interesanti būtu noskaidrot Daigas Dambītes iesaisti darba tiesību pārkāpumos, par kuriem sabiedrība uzzināja ar Jutas Strīķes gadījumu atspoguļošanu plašsaziņas līdzekļos.

Ja Ingu Akmentiņu un Anitu Depkovsku iepriekš GoogleScholar faktiski neatpazīst, tad Daiga Dambīte pazīstama kā zemes politikas eksperte. Zemes politikas ekspertīzei klāt nāk arī robežu strīdu noteikšanas kompetence, ko nosaka Latvijas Universitātē 2010. gadā aizstāvētais bakalaura darbs acīmredzot par profesionāli iepazītu tēmu "Zemes robežu strīdu izskatīšanas kārtība Latvijas Republikas lauku apvidos".

Kopsavilksim - lai atklātu pārkāpumus Latvijas Universitātes Satversmes sapulces rīkotajās vēlēšanas - rektora, Senāta, Akadēmiskās šķīrējtiesas - ministrija uzskatīja par pareizu piesaistīt juristus, no kuriem diviem nav pat ar gadu ilgu pieredzi izglītības un zinātnes jomā, no kuriem visiem trijiem nav nekādu publiski zināmu akadēmisku vai zinātnisku sasniegumu jurisprudencē vai augstākās izglītības tiesībās.

Divām personām nav pat nekādas pieredzes, nulle pieredzes apjoma akadēmiskajā un zinātniskajā darbā, bet vienas akadēmiskie un zinātniskie sasniegumi aprobežojas ar publikācijām par zemes robežstrīdu politiku un bakalaura darbu zemes robežu noteikšanā, proti, jautājumā, par kuru profesionāli bijusi līdzatbildīga Guntim Grūbem brīdī, kad rosinātas disciplinārlietas, dienesta pārbaudes un kad beigās atzīta viņa neatbilstība ieņemamajam amatam. Un šie ir tie "jurisprudences ģēniji", kas "konstatēja" pārkāpumus vai drīzāk - kas bija gatavi parakstīt un uzņemties atbildību par to, ko patiešām nezina un nesaprot.

Var tikai minēt, kas notiek policijā un korupcijas apkarotāju rindās, ja tur ir tāda līmeņa "juristi".

Valsts civildienesta ierēdnim jānodrošina tiesiskums, stabilitāte, efektīvitāte un atklātums valsts pārvaldē - Valsts civildienesta likuma 1. pants. Tātad brīdī, kad uzdotais neatbilst kompetencei valsts civildienesta ierēdnim ir pienākums iebilst ar pamatotiem argumentiem pret uzdoto. Konkrētajā gadījumā, kā redzams, valsts civildienesta ierēdņi rīkojušies prettiesiski.

Tikpat prettiesiski rīkojušās arī valsts sekretāre un ministre, uzdodot un piekrītot tam, ka nekompetentas personas veic tām neraksturīgas funkcijas ar mērķi atklāt to, par ko ministre bija pārliecināta, vēl pirms tas bijis atklāts, un par ko pasteidzās pastāstīt visiem, tai skaitā aizstiept uz Valsts prezidenta kanceleju dokumentus par procesu, kur vēl nav pieņemts lēmums.

Vai mums ir jāsecina, ka tātad atbalstījušas dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas jau ir kriminālsodāma darbība? To nevar pateikt viennozīmīgi. Iespējams, ka kriminālsodāmu darbību nav.

Totāla juridiska nekompetence ir.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mēs dzīvojam melu sistēmā

FotoEs Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz.
Lasīt visu...

15

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

FotoAtbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem.
Lasīt visu...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

pietiek_melot

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...