Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā vēstī jau pats virsraksts, šis nav vienkārši publicistisks raksts. Šis ir paskaidrojums, kurš, ļoti iespējams, būs jāraksta policijā vai Valsts drošības dienestā. Labāk es to daru, tā teikt, preventīvi. Iespējams, ka tas liks iedarbināt kādu smadzeņu kroku arī cilvēkiem, kuriem domāšana, analizēšana un vērtēšana nav stiprā puse, tiem, kuri pieraduši truli pildīt pavēles no “augšas”. Iespējams, ka šis raksts pat novērsīs manu apcietināšanu. Zem tā būs mans paraksts - esmu radis atbildēt par saviem vārdiem.

Konteksts: Rīgā (starp citu, ne centrā, bet Pārdaugavā) ir uzcelts monuments par godu uzvarai pār hitlerisko Vāciju Otrajā pasaules karā, kura oficiālais nosaukums ir: ”Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Šeit ir saite uz plašāku informāciju:

https://lv.wikipedia.org/wiki/Piemineklis_Padomju_Latvijas_un_R%C4%ABgas_atbr%C4%ABvot%C4%81jiem_no_v%C4%81cu_fa%C5%A1istiskajiem_iebruc%C4%93jiem

Pēdējos trīsdesmit gados šis objekts raisījis un pat provocējis visdažādākās, tajā skaitā – vistumšākās cilvēku emocijas.  Protams, monuments vai skulptūra pati par sevi nevar nodarīt ne labu, ne ļaunu – tas ir tikai arhitektu veidots un skulptoru apstrādāts nedzīvs akmens, bronza vai kāds cits materiāls. Bet dzīvību tam piešķir vēstījums. Vēstījums, kuru tam piešķir autors(i), un vēstījums, kuru uztver skatītājs. Viss, kam pieskārušās cilvēka rokas, kļūst par vēstījumu.

Un te sākas problēmas. Mēs varam ēzelim rādīt pat visizcilākā mākslinieka gleznotu kluso dabu ar āboliem un burkāniem - tā viņu atstās vienaldzīgu. Viņš nevar uztvert vēstījumu, jo dzīvo citu vērtību pasaulē. Iespējams, ka par daudzām no tām mums nav pat ne jausmas. Bet, ja mēs aizkārsim šai gleznai priekšā burkānu saišķi, ēzelis atdzīvosies un ieinteresēsies par to. Tā dara arī ļoti liela sabiedrības daļa, visu vērtēdami kategorijā - “kāds man no tā labums”, ar to parādīdami savu nespēju raudzīties uz pasauli dziļāk, no plašākas perspektīvas. Tātad – ne vien objekts nosaka savu iespaidu un ietekmi uz cilvēkiem, bet arī cilvēku attieksme pret to.

Savukārt attieksmi veido ļoti daudzi faktori. Mēs neviens neesam nokrituši no Marsa kā baltas lapas. Mēs esam piedzimuši no saviem konkrētajiem tēviem un konkrētajām mammām, kuri savukārt sevī nes savu senču gēnus, kuri piedzimuši, dzīvojuši un – gribot negribot – ietekmējušies no tās zemes kultūras, tradīciju, reliģijas, valodas, politikas, ekonomikas un sadzīves, kurā dzīvojuši paši un kurā dzīvojuši, savukārt, viņu senči.

Tādējādi kaut kādas attieksmes tendences kopā ar raksturu mūsos jau ir iedzimtas. Un Latvijā, bet konkrēti – gadījumā ar Uzvaras pieminekli, tas rada problēmas. Latvija kā neatkarīga valsts ir pastāvējusi vien nieka 34 gadus (1921 – 1940; 1991 – 2004). Vienīgais uzplaukums ir bijis saucamajos “Ulmaņlaikos” un saucamajos “okupācijas gados” (1945 – 1989). Kopš saucamās “neatkarības” atgūšanas 1990. gadā Latvija ir katastrofāli degradējusies VISĀS pozīcijās – demogrāfija, ekonomika, izglītība, māksla, garīgums utt.

Tā kā valsts pārvaldē un parlamentā pārsvarā ir latviešu tautas pārstāvji, tas vedina uz drūmām domām un rada tautai kompleksus. Ir kļuvis acīmredzams, ka latvieši ir izdzīvojuši tik daudzus gadsimtus, tikai pateicoties tam, ka viņiem netika dota vara – viņi bija dzimtcilvēki un kalpi. Pēdējie trīsdesmit gadi liecina, ka nekontrolētos vai pat ļaunprātīgi veicinātos apstākļos šīs cilts īpatņi ātri vien aprij viens otru. Par to jau, starp citu, jau vairāk nekā pirms simt gadiem rakstīja latviešu pravietis – dižgars Jānis Pliekšāns (Rainis):

Krauklis krauklim aci saudz,

Vilks vilkam nekož rīkli

Kādi zvēri esam mēs?

Kožam paši savu tautu!

Var tikai cerēt, ka šī Cilvēka dvēsele no Mūžības neredz, kā latvieši ir piesmējuši savu neatkarību un ko izdarījuši ar savu tautu.

Ko nu?! Atzīt, ka pats vainīgs, šķiet, ir visgrūtākais un neiespējamākais uzdevums. Skaidrs – jāmeklē vainīgais! Un tālu nav jāmeklē – tie ir KRIEVI! Sīks gariņš nekad neatzīst savas kļūdas. Viņš nav spējīgs palūgt piedošanu. Viņš nevar nostāties cilvēku priekšā, paskatīties viņiem acīs un pateikt: “Piedodiet man! Es kļūdījos. Man nebija taisnība!” Patmīlība un paša niecīgums to neļauj...

Daudz vieglāk un komfortablāk ir rādīt ar pirkstu uz citu. Un Latvijā tie ir krievi, padomju “okupācija” un viss, ka ar to saistās. To, ka Latvijas pagrimums sākās līdz ar Padomju Savienības sagraušanu un “neatkarības atgūšanu”, vairums spītīgi izliekas neredzam un nesaprotam.

Bet nu – pie virsrakstā minētās tēmas. Šis pieticīgais ekskurss Latvijas valsts un tautas vēsturē bija vajadzīgs, lai parādītu un kaut nedaudz izskaidrotu, kādēļ Uzvaras piemineklis bieži vien tiek uztverts ar tik slimīgu jūtīgumu, kas savukārt izraisa naidu un pat agresiju. Tas ir pašnerealizējušās tautas kompleksu, mūžīgā upura lomas, baiļu no sevis ieraudzīšanas spogulī, savas sīkumainības, nesaticības un bezspēcības un bezizejas un arī realitātes apziņas kokteilis.

Šis kokteilis ir toksisks; ilgstoši atrodoties tā iespaidā, cilvēks degradējas. Viņš protestē, grib izrauties no šī stāvokļa, bet, nezinādams, ka to paveikt, veic bērnišķīgas darbības. Uzvaras pieminekli ir mēģināts uzspridzināt, jaunāko notikumu kontekstā tas ir bijis apliets ar zilu un dzeltenu krāsu.

Šķiet, neviens no šiem aktīvistiem nav pievērsis uzmanību piemineklī iegravētajiem gadu skaitļiem “1941 – 1945”, bet ietiepīgi turpina to asociēt ar “krievu okupāciju”, kas turpinoties līdz šodienai. Hallo! Aizej, draugs, uz Saeimu, Ministru kabinetu, prezidenta pili un citiem varturu/neliešu midzeņiem, un saskaiti tur krievus! Neaizmirsti tikai noņemt cepuri, zemu paklanīties, nobučot vēlīgi pastiepto roku un pateikties sastaptajiem “kungiem” par nesavtīgo, pašaizliedzīgo darbu Latvijas tautas labā. Nē, nē – tie nav krievi, kuri izpostījuši Latviju un turpina to darīt...

Tikpat bērnišķīgi, neizprotot problēmas būtību un cenšoties jāt ar diviem zirgiem vienlaicīgi, ir Rīgas domes mēģinājumi “noregulēt” situāciju, pasludinot pieminekli par “nedrošu”, avārijas stāvoklī esošu un norobežojot to ar žogu.

Bet ir lietas, kuras vairs nevar klasificēt kā bērnišķību. Un tā ir fašisma reabilitācija vai pat atdzimšana. Tas ir saistīti.

Citēju:

Rīga, 7.apr., LETA. Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.

Šķiet – nu kas tur sevišķs?! Katrs normāls cilvēks jūt līdzi militāros konfliktos boja gājušo civiliedzīvotāju tuviniekiem un draugiem. Bet te ir nianse. Kā zināms – sātans slēpjās detaļās.

Priekšlikumu par Ukrainas kara upuru piemiņas dienas noteikšanu 24.februārī Saeima noraidīja. Bet priekšlikumu par šīs dienas noteikšanu 9.maijā – pieņēma. Kādēļ? Lūk, kādēļ – 9. maijs visā plašās Krievijas teritorijā, ka arī daudzās postpadomju valstīs ir Uzvaras diena. Kādas uzvaras? Uzvaras pār fašistisko Vāciju. Jūs teiksiet – bet visa Eiropa to svin 8.maijā. Nu un?! Arī Ziemassvētkus un pat Jauno gadu cilvēki svin dažādās dienās, un nekādas problēmas tas nerada. Tā ir piekasīšanās.

Un vēl. Visai pasaules tas bija un ir Otrais pasaules karš. Bet absolūtajam krievu un bijušo PSRS republiku iedzīvotājiem tas ir Lielais Tēvijas karš. Kādēļ? Tādēļ, ka Padomju Savienība uzvarēja šajā karā, samaksādama par uzvaru ne naudā, bet ar savu iedzīvotāju dzīvībām. PSRS zaudēja aptuveni 40 miljonus (!) dzīvību...

Ceļojot pa Krievijas Federāciju, acīs krīt daudzie Uzvaras pieminekļi un piemiņas vietas kritušajiem Lielajā Tēvijas karā. Tādas ir gan etnisko krievu teritorijās, gan daudzo autonomo republiku administratīvajos centros, kur krievu ir maz. Gandrīz katra PSRS dzīvojoša ģimene šajā karā zaudēja kādu tuvinieku. Daudzi tika sakropļoti. Lūk, kādēļ virs reihstāga plīvoja sarkanais karogs ar sirpi un āmuru, nevis kāds no sabiedroto karogiem – zvaigžņots vai sarkanbalti zils.

9. maijs krieviem un visiem, kuri cīnījās pret hitlerisko Vāciju, ir un būs kritušo piemiņas, kara ciešanu, bēdu un uzvaras prieka sajaukums. Daudziem pareizticīgajiem, pie kuriem pieder vairums krievu, ir paradums mirušos pieminēt ar tostu un degvīna glāzīti. Arī svētkos alkohola lietošana ir kļuvusi par gandrīz neatņemamu ziemeļu tautu kultūras sastāvdaļu, tādēļ neizcelsim to un nepiekasīsimies.

Ir jāsaprot, ka daudziem tā ir īpaša diena, kurai “īpašumu” piešķīra tēvu un vectēvu izlietās asinis, sprādzienu saplosītie ķermeņi un karalaukā norautās un atstātās ķermeņa daļas. 9. maija svinētājiem ir pilnvarojums no saviem senčiem atzīmēt šo dienu, kur un kā viņi vēlas. Protams, netraucējot un neapdraudot sabiedrisko kārtību. Atceramies, ka “trešajā reihā” mums bija paredzēts zemcilvēku statuss, tādēļ uzvara pār to var būt prieka avots.

Protams, ir cilvēki, kuri nekautrējas ekspluatēt šo tautas traģēdīju vienlaikus ar triumfu un mēģina celt savu necilo personību nozīmību ar dažādām lētām akcijām un saukļiem, piemēram: “Mēs varam atkārtot!”, “Uz Berlīni!” utt. Šādiem cilvēkiem es varētu vienīgi ieteikt kaut vienu nedēļu padzīvot novembra lietū uz klaja lauka izraktā, dubļainā bedrē. Bez jebkādām labierīcībām. Vēl labāk – vairākas. Bez iespējas nomazgāties. Bet ar iespēju pamosties ledū sasalušās drēbēs. Un tā – diendienā. Varbūt viņi aizdomātos...

Un tomēr – kur te fašisma atdzimšana? Lūk, kur, citēju:

Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā.

Un tas ir tikai loģiski – kas vienam uzvara, otram – zaudējums. Mēs svinam, fašisti – sēro. Viss pareizi. Iespējams gan, ka tā ir smalka ironija un delikāts mājiens uz Eiropas Savienības likteni, jo, citēju citu avotu:

Arī 9. maijam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē, jo šajā datumā 1950. gadā tika sperts pirmais solis pretī Eiropas Savienības izveidei, kas nodrošinajusi agrāk karojošo valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu un izaugsmi. Tie ir svētki, ko visi eiropieši, taja skaitā arī mēs, atzīmē kā Eiropas dienu. (Autora bold).

Kā saka – komentāri lieki. Nevienam, šķiet, nav noslēpums, ka Latvija tāpat kā daudzas citas “valstis” nonākusi ASV kolonijas statusā. Ar to būtu izskaidrojama pretruna starp augstāk minētās Eiropas dienas svinēšanas mudinājumu un LR Saeimas jaunizcepto, iepriekš minēto likumu, kurā, starp citu, teikts arī - citēju:

...noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā. Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Ja šī (9.maijs) ir uzskatāma par Eiropas (Eiropas Savienības) dienu, tad gan, manuprāt, salūtu  aizliegums un sēru lentas lietošana šajā dienā kopā ar ES dalībvalsts karogu būtu attaisnojama, saprotama un pat veicināma. Acīmredzot to sapratuši arī LR viedie likumdevēji. Joks, protams – viņi neko nelemj; viņi dara, ko liek.

Pat aklam ir redzams, ka šis ir kārtējais “pretkrievu” likums ar mērķi kaitināt un pazemot krievus un citus krievvalodīgos, šķelt un naidot sabiedrību, eskalēt tajā konfliktu, bet ideālā gadījumā – izraisīt pilsoņu karu vai vismaz etniskas nesaskaņas. Bet ugunsgrēks, kā zināms, izraisās no mazas liesmiņas.

Un nobeigumā. Arī man ir mandāts pieminēt Lielā Tēvijas kara cīnītājus un kritušos, kā arī priecāties par uzvaru šajā karā. Arī mans tēvs tur bija. Zaudēja vienu aci. Tika šķembu plosīts. Viena nogāja gar pašu sirdi, atstādama garu rētu. Cita sakropļoja pirkstu. Cita ietriecās gūžā, kur arī palika uz ilgiem, ilgiem gadiem. Tikai vairākus gadu desmitus pēc kara to izdevās izoperēt. Bija kontuzēts. Un tomēr – palika dzīvs. Atšķirībā no daudziem saviem cīņu biedriem.

Karš nav nekas romantisks un skaists. Karš nav mākslas filma, kur varoņi cēli krīt ar lodi sirdī, pēdējo reizi vēl noskūpstīdami savu mīļoto un apgaroti izdzisdami. Karš ir milzu nelietība un noziegums, kurā – diemžēl - cieš cilvēki, kuri to nav izraisījuši. Bet karš, kurā cilvēki aizstāv savu ģimeni, savu godu, savu zemi un – ja tā ir to vērts – savu valsti, bet daudzi tajā noliek savas galvas - top svēts. Vismaz tiem cilvēkiem, kuri tajā bija iesaistīti, un viņu piederīgajiem.

Jā – arī es tur biju. Arī es tur izlēju asinis. Esmu dzimis 16 gadus pēc kara beigām. Un tomēr – savā ziņā - es tur biju. Es biju Visaugstākā domās un sava tēva asinīs.

Un es būšu pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā un nolikšu tur ziedus. Un paspiedīšu roku krievam, tatāram, ukrainim, baltkrievam, baškīram un latvietim. Un pat amerikānim. Visiem drosmīgajiem labas gribas Cilvēkiem, kuri piemin savus kritušos, svin uzvaru, svin dzīvi, brīvību un vēlas mieru. Kurš man to var aizliegt?!

Paspiedīšu roku arī cilvēkam, kura tēvs vai vectēvs krita vai karoja frontes otrā pusē. Nāve visus samierina; tie bija tādi laiki. Par mieru būs jāgādā mums kopā...

Bet mēs - mēs esam dzīvi, un mūsu uzdevums ir nosargāt savas ģimenes, bērnus un visus līdzcilvēkus no kara šausmām, fašisma renesanses, etniskiem konfliktiem un varturu provokācijām un terora. Lai mēs par karu zinātu tikai no nostāstiem...

Lai jums Miers!

Novērtē šo rakstu:

5
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...