Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā vēstī jau pats virsraksts, šis nav vienkārši publicistisks raksts. Šis ir paskaidrojums, kurš, ļoti iespējams, būs jāraksta policijā vai Valsts drošības dienestā. Labāk es to daru, tā teikt, preventīvi. Iespējams, ka tas liks iedarbināt kādu smadzeņu kroku arī cilvēkiem, kuriem domāšana, analizēšana un vērtēšana nav stiprā puse, tiem, kuri pieraduši truli pildīt pavēles no “augšas”. Iespējams, ka šis raksts pat novērsīs manu apcietināšanu. Zem tā būs mans paraksts - esmu radis atbildēt par saviem vārdiem.

Konteksts: Rīgā (starp citu, ne centrā, bet Pārdaugavā) ir uzcelts monuments par godu uzvarai pār hitlerisko Vāciju Otrajā pasaules karā, kura oficiālais nosaukums ir: ”Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”. Šeit ir saite uz plašāku informāciju:

https://lv.wikipedia.org/wiki/Piemineklis_Padomju_Latvijas_un_R%C4%ABgas_atbr%C4%ABvot%C4%81jiem_no_v%C4%81cu_fa%C5%A1istiskajiem_iebruc%C4%93jiem

Pēdējos trīsdesmit gados šis objekts raisījis un pat provocējis visdažādākās, tajā skaitā – vistumšākās cilvēku emocijas.  Protams, monuments vai skulptūra pati par sevi nevar nodarīt ne labu, ne ļaunu – tas ir tikai arhitektu veidots un skulptoru apstrādāts nedzīvs akmens, bronza vai kāds cits materiāls. Bet dzīvību tam piešķir vēstījums. Vēstījums, kuru tam piešķir autors(i), un vēstījums, kuru uztver skatītājs. Viss, kam pieskārušās cilvēka rokas, kļūst par vēstījumu.

Un te sākas problēmas. Mēs varam ēzelim rādīt pat visizcilākā mākslinieka gleznotu kluso dabu ar āboliem un burkāniem - tā viņu atstās vienaldzīgu. Viņš nevar uztvert vēstījumu, jo dzīvo citu vērtību pasaulē. Iespējams, ka par daudzām no tām mums nav pat ne jausmas. Bet, ja mēs aizkārsim šai gleznai priekšā burkānu saišķi, ēzelis atdzīvosies un ieinteresēsies par to. Tā dara arī ļoti liela sabiedrības daļa, visu vērtēdami kategorijā - “kāds man no tā labums”, ar to parādīdami savu nespēju raudzīties uz pasauli dziļāk, no plašākas perspektīvas. Tātad – ne vien objekts nosaka savu iespaidu un ietekmi uz cilvēkiem, bet arī cilvēku attieksme pret to.

Savukārt attieksmi veido ļoti daudzi faktori. Mēs neviens neesam nokrituši no Marsa kā baltas lapas. Mēs esam piedzimuši no saviem konkrētajiem tēviem un konkrētajām mammām, kuri savukārt sevī nes savu senču gēnus, kuri piedzimuši, dzīvojuši un – gribot negribot – ietekmējušies no tās zemes kultūras, tradīciju, reliģijas, valodas, politikas, ekonomikas un sadzīves, kurā dzīvojuši paši un kurā dzīvojuši, savukārt, viņu senči.

Tādējādi kaut kādas attieksmes tendences kopā ar raksturu mūsos jau ir iedzimtas. Un Latvijā, bet konkrēti – gadījumā ar Uzvaras pieminekli, tas rada problēmas. Latvija kā neatkarīga valsts ir pastāvējusi vien nieka 34 gadus (1921 – 1940; 1991 – 2004). Vienīgais uzplaukums ir bijis saucamajos “Ulmaņlaikos” un saucamajos “okupācijas gados” (1945 – 1989). Kopš saucamās “neatkarības” atgūšanas 1990. gadā Latvija ir katastrofāli degradējusies VISĀS pozīcijās – demogrāfija, ekonomika, izglītība, māksla, garīgums utt.

Tā kā valsts pārvaldē un parlamentā pārsvarā ir latviešu tautas pārstāvji, tas vedina uz drūmām domām un rada tautai kompleksus. Ir kļuvis acīmredzams, ka latvieši ir izdzīvojuši tik daudzus gadsimtus, tikai pateicoties tam, ka viņiem netika dota vara – viņi bija dzimtcilvēki un kalpi. Pēdējie trīsdesmit gadi liecina, ka nekontrolētos vai pat ļaunprātīgi veicinātos apstākļos šīs cilts īpatņi ātri vien aprij viens otru. Par to jau, starp citu, jau vairāk nekā pirms simt gadiem rakstīja latviešu pravietis – dižgars Jānis Pliekšāns (Rainis):

Krauklis krauklim aci saudz,

Vilks vilkam nekož rīkli

Kādi zvēri esam mēs?

Kožam paši savu tautu!

Var tikai cerēt, ka šī Cilvēka dvēsele no Mūžības neredz, kā latvieši ir piesmējuši savu neatkarību un ko izdarījuši ar savu tautu.

Ko nu?! Atzīt, ka pats vainīgs, šķiet, ir visgrūtākais un neiespējamākais uzdevums. Skaidrs – jāmeklē vainīgais! Un tālu nav jāmeklē – tie ir KRIEVI! Sīks gariņš nekad neatzīst savas kļūdas. Viņš nav spējīgs palūgt piedošanu. Viņš nevar nostāties cilvēku priekšā, paskatīties viņiem acīs un pateikt: “Piedodiet man! Es kļūdījos. Man nebija taisnība!” Patmīlība un paša niecīgums to neļauj...

Daudz vieglāk un komfortablāk ir rādīt ar pirkstu uz citu. Un Latvijā tie ir krievi, padomju “okupācija” un viss, ka ar to saistās. To, ka Latvijas pagrimums sākās līdz ar Padomju Savienības sagraušanu un “neatkarības atgūšanu”, vairums spītīgi izliekas neredzam un nesaprotam.

Bet nu – pie virsrakstā minētās tēmas. Šis pieticīgais ekskurss Latvijas valsts un tautas vēsturē bija vajadzīgs, lai parādītu un kaut nedaudz izskaidrotu, kādēļ Uzvaras piemineklis bieži vien tiek uztverts ar tik slimīgu jūtīgumu, kas savukārt izraisa naidu un pat agresiju. Tas ir pašnerealizējušās tautas kompleksu, mūžīgā upura lomas, baiļu no sevis ieraudzīšanas spogulī, savas sīkumainības, nesaticības un bezspēcības un bezizejas un arī realitātes apziņas kokteilis.

Šis kokteilis ir toksisks; ilgstoši atrodoties tā iespaidā, cilvēks degradējas. Viņš protestē, grib izrauties no šī stāvokļa, bet, nezinādams, ka to paveikt, veic bērnišķīgas darbības. Uzvaras pieminekli ir mēģināts uzspridzināt, jaunāko notikumu kontekstā tas ir bijis apliets ar zilu un dzeltenu krāsu.

Šķiet, neviens no šiem aktīvistiem nav pievērsis uzmanību piemineklī iegravētajiem gadu skaitļiem “1941 – 1945”, bet ietiepīgi turpina to asociēt ar “krievu okupāciju”, kas turpinoties līdz šodienai. Hallo! Aizej, draugs, uz Saeimu, Ministru kabinetu, prezidenta pili un citiem varturu/neliešu midzeņiem, un saskaiti tur krievus! Neaizmirsti tikai noņemt cepuri, zemu paklanīties, nobučot vēlīgi pastiepto roku un pateikties sastaptajiem “kungiem” par nesavtīgo, pašaizliedzīgo darbu Latvijas tautas labā. Nē, nē – tie nav krievi, kuri izpostījuši Latviju un turpina to darīt...

Tikpat bērnišķīgi, neizprotot problēmas būtību un cenšoties jāt ar diviem zirgiem vienlaicīgi, ir Rīgas domes mēģinājumi “noregulēt” situāciju, pasludinot pieminekli par “nedrošu”, avārijas stāvoklī esošu un norobežojot to ar žogu.

Bet ir lietas, kuras vairs nevar klasificēt kā bērnišķību. Un tā ir fašisma reabilitācija vai pat atdzimšana. Tas ir saistīti.

Citēju:

Rīga, 7.apr., LETA. Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienas noteikšanu", kas paredz par Ukrainas cietušo un bojā gājušo upuru piemiņas dienu noteikt šī gada 9.maiju.

Šķiet – nu kas tur sevišķs?! Katrs normāls cilvēks jūt līdzi militāros konfliktos boja gājušo civiliedzīvotāju tuviniekiem un draugiem. Bet te ir nianse. Kā zināms – sātans slēpjās detaļās.

Priekšlikumu par Ukrainas kara upuru piemiņas dienas noteikšanu 24.februārī Saeima noraidīja. Bet priekšlikumu par šīs dienas noteikšanu 9.maijā – pieņēma. Kādēļ? Lūk, kādēļ – 9. maijs visā plašās Krievijas teritorijā, ka arī daudzās postpadomju valstīs ir Uzvaras diena. Kādas uzvaras? Uzvaras pār fašistisko Vāciju. Jūs teiksiet – bet visa Eiropa to svin 8.maijā. Nu un?! Arī Ziemassvētkus un pat Jauno gadu cilvēki svin dažādās dienās, un nekādas problēmas tas nerada. Tā ir piekasīšanās.

Un vēl. Visai pasaules tas bija un ir Otrais pasaules karš. Bet absolūtajam krievu un bijušo PSRS republiku iedzīvotājiem tas ir Lielais Tēvijas karš. Kādēļ? Tādēļ, ka Padomju Savienība uzvarēja šajā karā, samaksādama par uzvaru ne naudā, bet ar savu iedzīvotāju dzīvībām. PSRS zaudēja aptuveni 40 miljonus (!) dzīvību...

Ceļojot pa Krievijas Federāciju, acīs krīt daudzie Uzvaras pieminekļi un piemiņas vietas kritušajiem Lielajā Tēvijas karā. Tādas ir gan etnisko krievu teritorijās, gan daudzo autonomo republiku administratīvajos centros, kur krievu ir maz. Gandrīz katra PSRS dzīvojoša ģimene šajā karā zaudēja kādu tuvinieku. Daudzi tika sakropļoti. Lūk, kādēļ virs reihstāga plīvoja sarkanais karogs ar sirpi un āmuru, nevis kāds no sabiedroto karogiem – zvaigžņots vai sarkanbalti zils.

9. maijs krieviem un visiem, kuri cīnījās pret hitlerisko Vāciju, ir un būs kritušo piemiņas, kara ciešanu, bēdu un uzvaras prieka sajaukums. Daudziem pareizticīgajiem, pie kuriem pieder vairums krievu, ir paradums mirušos pieminēt ar tostu un degvīna glāzīti. Arī svētkos alkohola lietošana ir kļuvusi par gandrīz neatņemamu ziemeļu tautu kultūras sastāvdaļu, tādēļ neizcelsim to un nepiekasīsimies.

Ir jāsaprot, ka daudziem tā ir īpaša diena, kurai “īpašumu” piešķīra tēvu un vectēvu izlietās asinis, sprādzienu saplosītie ķermeņi un karalaukā norautās un atstātās ķermeņa daļas. 9. maija svinētājiem ir pilnvarojums no saviem senčiem atzīmēt šo dienu, kur un kā viņi vēlas. Protams, netraucējot un neapdraudot sabiedrisko kārtību. Atceramies, ka “trešajā reihā” mums bija paredzēts zemcilvēku statuss, tādēļ uzvara pār to var būt prieka avots.

Protams, ir cilvēki, kuri nekautrējas ekspluatēt šo tautas traģēdīju vienlaikus ar triumfu un mēģina celt savu necilo personību nozīmību ar dažādām lētām akcijām un saukļiem, piemēram: “Mēs varam atkārtot!”, “Uz Berlīni!” utt. Šādiem cilvēkiem es varētu vienīgi ieteikt kaut vienu nedēļu padzīvot novembra lietū uz klaja lauka izraktā, dubļainā bedrē. Bez jebkādām labierīcībām. Vēl labāk – vairākas. Bez iespējas nomazgāties. Bet ar iespēju pamosties ledū sasalušās drēbēs. Un tā – diendienā. Varbūt viņi aizdomātos...

Un tomēr – kur te fašisma atdzimšana? Lūk, kur, citēju:

Šajā piemiņas dienā pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jānovieto Latvijas valsts karogs sēru noformējumā.

Un tas ir tikai loģiski – kas vienam uzvara, otram – zaudējums. Mēs svinam, fašisti – sēro. Viss pareizi. Iespējams gan, ka tā ir smalka ironija un delikāts mājiens uz Eiropas Savienības likteni, jo, citēju citu avotu:

Arī 9. maijam ir simboliska nozīme Eiropas vēsturē, jo šajā datumā 1950. gadā tika sperts pirmais solis pretī Eiropas Savienības izveidei, kas nodrošinajusi agrāk karojošo valstu mierīgu līdzāspastāvēšanu un izaugsmi. Tie ir svētki, ko visi eiropieši, taja skaitā arī mēs, atzīmē kā Eiropas dienu. (Autora bold).

Kā saka – komentāri lieki. Nevienam, šķiet, nav noslēpums, ka Latvija tāpat kā daudzas citas “valstis” nonākusi ASV kolonijas statusā. Ar to būtu izskaidrojama pretruna starp augstāk minētās Eiropas dienas svinēšanas mudinājumu un LR Saeimas jaunizcepto, iepriekš minēto likumu, kurā, starp citu, teikts arī - citēju:

...noteikts pirotehnisko izstrādājumu izmantošanas aizliegums 2022.gada 9.maijā un 10.maijā. Tāpat šajā dienā valsts un pašvaldību iestādes publiskus izklaides un svētku pasākumus nerīkos un arī pašvaldības neizsniegs atļauju publiska pasākuma rīkošanai. Pašvaldībām arī būs jāanulē atļauju publiska pasākuma rīkošanai šogad 9.maijā, ja tāda izsniegta līdz likuma spēkā stāšanās dienai.

Ja šī (9.maijs) ir uzskatāma par Eiropas (Eiropas Savienības) dienu, tad gan, manuprāt, salūtu  aizliegums un sēru lentas lietošana šajā dienā kopā ar ES dalībvalsts karogu būtu attaisnojama, saprotama un pat veicināma. Acīmredzot to sapratuši arī LR viedie likumdevēji. Joks, protams – viņi neko nelemj; viņi dara, ko liek.

Pat aklam ir redzams, ka šis ir kārtējais “pretkrievu” likums ar mērķi kaitināt un pazemot krievus un citus krievvalodīgos, šķelt un naidot sabiedrību, eskalēt tajā konfliktu, bet ideālā gadījumā – izraisīt pilsoņu karu vai vismaz etniskas nesaskaņas. Bet ugunsgrēks, kā zināms, izraisās no mazas liesmiņas.

Un nobeigumā. Arī man ir mandāts pieminēt Lielā Tēvijas kara cīnītājus un kritušos, kā arī priecāties par uzvaru šajā karā. Arī mans tēvs tur bija. Zaudēja vienu aci. Tika šķembu plosīts. Viena nogāja gar pašu sirdi, atstādama garu rētu. Cita sakropļoja pirkstu. Cita ietriecās gūžā, kur arī palika uz ilgiem, ilgiem gadiem. Tikai vairākus gadu desmitus pēc kara to izdevās izoperēt. Bija kontuzēts. Un tomēr – palika dzīvs. Atšķirībā no daudziem saviem cīņu biedriem.

Karš nav nekas romantisks un skaists. Karš nav mākslas filma, kur varoņi cēli krīt ar lodi sirdī, pēdējo reizi vēl noskūpstīdami savu mīļoto un apgaroti izdzisdami. Karš ir milzu nelietība un noziegums, kurā – diemžēl - cieš cilvēki, kuri to nav izraisījuši. Bet karš, kurā cilvēki aizstāv savu ģimeni, savu godu, savu zemi un – ja tā ir to vērts – savu valsti, bet daudzi tajā noliek savas galvas - top svēts. Vismaz tiem cilvēkiem, kuri tajā bija iesaistīti, un viņu piederīgajiem.

Jā – arī es tur biju. Arī es tur izlēju asinis. Esmu dzimis 16 gadus pēc kara beigām. Un tomēr – savā ziņā - es tur biju. Es biju Visaugstākā domās un sava tēva asinīs.

Un es būšu pie Uzvaras pieminekļa 9.maijā un nolikšu tur ziedus. Un paspiedīšu roku krievam, tatāram, ukrainim, baltkrievam, baškīram un latvietim. Un pat amerikānim. Visiem drosmīgajiem labas gribas Cilvēkiem, kuri piemin savus kritušos, svin uzvaru, svin dzīvi, brīvību un vēlas mieru. Kurš man to var aizliegt?!

Paspiedīšu roku arī cilvēkam, kura tēvs vai vectēvs krita vai karoja frontes otrā pusē. Nāve visus samierina; tie bija tādi laiki. Par mieru būs jāgādā mums kopā...

Bet mēs - mēs esam dzīvi, un mūsu uzdevums ir nosargāt savas ģimenes, bērnus un visus līdzcilvēkus no kara šausmām, fašisma renesanses, etniskiem konfliktiem un varturu provokācijām un terora. Lai mēs par karu zinātu tikai no nostāstiem...

Lai jums Miers!

Novērtē šo rakstu:

5
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

FotoŠonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk. Nacionālā apvienība aicināja premjeru padzīt amatam nepiemērotu ministri, pret ko premjers, Saeimas spīkera vārdiem runājot, neiebilda, taču pie viena padzina arī citu ministru, pret kuru nevienam pretenziju nebija.
Lasīt visu...

6

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

FotoKrievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības uzdevums bija maksimāli ātri atteikties no Krievijas gāzes un nodrošināt alternatīvas piegādes par saprātīgu cenu. Gandrīz trīs mēnešu laikā par to atbildīgais ekonomikas ministrs neko no tā nav spējis izdarīt.
Lasīt visu...

13

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

FotoŠobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares, aicinām valdību un koalīcijas partnerus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus.
Lasīt visu...

21

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

FotoVakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam spiedienam, ir nolēmis mani neatbalstīt. Šī būs mana pēdējā darba diena iekšlietu ministres amatā.”
Lasīt visu...

13

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

FotoLatvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu laikā mainīt ministru, kurš ir atbildīgs par daudzu šobrīd ļoti svarīgu jautājumu risināšanu, ir bezatbildīgi.
Lasīt visu...

21

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

FotoSociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju nepārdomāta rīcība un atsevišķu valsts amatpersonu aizvainojuši izteikumi izraisījuši Latvijas sabiedrībā pastiprinātu spriedzi, kādu mūsu valstī nav nācies piedzīvot pēdējo gadu desmitu laikā.
Lasīt visu...

21

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

FotoVai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar vācu armiju Otrā pasaules kara laikā?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

Foto“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts.
Lasīt visu...

21

Pārējo būs apēdusi inflācija...

FotoIkdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara dēļ briestošā pārtikas krīze pasaulē pacels cenas vēl neredzētos augstumos.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....