Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

Melu – jo arī sagrozīti un noklusēti fakti ir meli – lavīna no faktiski visiem sabiedriskajiem medijiem, sociālās distancēšanās ideoloģija, izglītības pieejamības ierobežošana visos iespējamos veidos, pat iedzīvotāju tīri fiziska iznīcināšana – atņemot iespēju legāli iegūt iztikas līdzekļus un kavējoties ar kompensācijas mehānismu ieviešanu, radot sabiedrībā spriedzi un stresu, piespiedu kārtā ieviešot arī mazkustīgu dzīves veidu un daudz apspriestās maskas. Pat cenšoties sašķelt sabiedrību. Un tas viss tiek pamatots ar – divi valdības rupori infektologi tā ieteica, tā rīkojas arī citas valstis...

MK ir izveidojis Krīzes vadības padomi... Kas ir šīs padomes locekļi? Tie paši mūsu ministri - valodnieks, valodas pētnieks, trīs advokāti, vēl divi filologi, trīs ekonomisti, mūziķis, sociālā darbiniece, tūrisma un ķīmisko tehnoloģiju speciālisti un vēsturnieks... Un pāris no viņiem nav ievēlēti demokrātiskā ceļā.

Protams, dažiem no viņiem ir galvu reibinoša politiskā karjera, pat vēl no padomju laikiem, ir politikas – zinātnes par to, kā tiek īstenota varas un autoritātes pielietošana – maģistru grādi, tikai ko tas dod vai kaitē valstij pašreizējā situācijā?

Tas, ka Latvijas tauta savā vairākumā viņiem neuzticas, ir ne tikai tāpēc, ka šajos 30 gados mēs esam pārliecinājušies, ka Latvijas politiķi darbojas tikai savās interesēs, ka savu politisko darbību viņi tiešām uztver kā uzņēmējdarbību – ar mārketingu, savstarpēji izdevīgiem darījumiem un peļņas gūšanu jebkuriem līdzekļiem. Neuzticēšanās iemesls daudziem ir arī šīs valdības rīcība šodienas situācijā.

Vairākums sabiedrības sen ir samierinājušies ar to, ka ir viena politiska elite, lai kā tā sauktos, jo pārstāv ļoti ierobežotas ekonomiskās intereses, ka nav īsti pat, par ko iet vēlēt, bet mēs dzīvojām pēc principa – lai taču viņi zog, tikai lai ļauj mums dzīvot. Ko darīsim tagad, kad vairs neļauj? Varbūt pajautāsim viņiem - kāpēc?

Es pat nerunāšu par to, ka veselības, izglītības un labklājības nozares visus šos gadus ir bijušas pabērna lomā, kas pat uzņēmumam, kurš plāno darbošanos ilgtermiņā, nav izdevīgi, kur nu vēl valstij. Par to, ka šajā situācijā Latvijā atšķirībā no citām, pat Baltijas valstīm, veselības aprūpes finansējums, tai skaitā piemaksas mediķiem, ir daudzkārt zemāks.

Es nerunāšu par to, ka valstis un atsevišķas pilsētas, kurās ir ieviesti stingri ierobežojumi, ir ar nesalīdzināmi lielāku iedzīvotāju blīvumu. Par pētījumiem un viedokļu dažādību gan vīrusa izcelsmes, gan tā ietekmes sakarā... Par to, ka ir Eiropas valstis, kur jau nodala patiešām slimos un vienkārši pozitīvos, un pozitīvajiem ārstiem atļauj strādāt Covid nodaļās. Par valstīm, kurām ir svarīga dabīgā ceļā iegūtā imunitāte...

Es tīri par Latvijas skaitļiem. Inficēto skaits Latvijā ir drusciņ zem 1% no reālā iedzīvotāju kopskaita, patiešām slimo ir daudz mazāk. Mirušo skaits nav salīdzināms ar asinsvadu vai onkoloģijas slimību upuru skaitu, tas pat nepārsniedz ikgadējo pašnāvnieku skaitu, no tiem priekšlaicīgas nāves ir kādi pāris desmiti.

Jā, varat teikt, ka esmu ciniska, tomēr ne tik ciniska kā mūsu valsts likumdevēji, kas priekšlaicīgas nāves robežu ir noteikuši 64 gadus – ja tu esi pensijā, tad mirsti tieši laikā, vai ne? Pat mērķtiecīgi testējot cilvēkus ar slimības pazīmēm un kontaktpersonas, inficēto skaits ir procenti 10 no testētajiem...

Saslimuši daudzi mediķi, un veselības sistēma tāpēc var tikt paralizēta? Vai tā nav MK tieša atbildība, jo mediķiem tika izsniegti nekvalitatīvi aizsardzības līdzekļi? Kāds par to atbildēs? Taču valdība, kura pat krīzes laikā vispirms domā par savu algas pieaugumu, izsludina ārkārtas stāvokli, ievieš sodu sistēmu un pārkrauj visu atbildību un situācijas smagumu uz iedzīvotāju pleciem...

Starptautisko tiesību akti nosaka, ka jebkuram tiesiskajam regulējumam ir jābūt piemērotam leģitīma mērķa sasniegšanai. Tam jābūt arī vajadzīgam, t.i. izvirzīto mērķi nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošu, tikpat piemērotu līdzekli. Visbeidzot, tiesiskajam regulējumam jābūt arī samērīgam šaurākā izpratnē, t.i., tas nevar radīt traucējumus, kas ir nesamērīgi ar izvirzītajiem mērķiem. Kādi tad ir Latvijas valdības mērķi?

* Rakstniece, Rīcības partija

Novērtē šo rakstu: