Kalnmeiers, Ķuzis un Jansons laikus nesniedz skaidrojumus DNS lietā, Satversmes tiesai to nākas atlikt
PIETIEK11.11.2015.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar to, ka Ērika Kalnmeiera vadītā LR Ģenerālprokuratūra, Inta Ķuža vadītā Valsts policija un tiesībsargs Juris Jansons nav uzskatījuši par nepieciešamu laikus iesniegt skaidrojumus lietā, kas ierosināta sakarā ar normatīvajos aktos noteikto nepieciešamību aizdomās turētām personām nodot DNS paraugus, Satversmes tiesai ir nācies par diviem mēnešiem pagarināt šīs lietas sagatavošanas termiņu.
Kā jau ziņots, Satversmes tiesa jūnija sākumā ar otro piegājienu pieņēma izskatīšanai Lato Lapsas konstitucionālo sūdzību, kuras būtība: ņemot vērā, cik vienkārši pašlaik Latvijā pret faktiski jebkuru cilvēku var safabricēt kriminālprocesu un kā aizdomās turētajam - arī gadījumā, ja krimināllieta ierosināta par, piemēram, drošības iestādēm netīkamu dokumentu publicēšanu, - līdz ar to pieprasīt nodot DNS paraugus, ko pēc tam var izmantot nezināmiem nolūkiem, atzīt šo pašreizējo kārtību par Satversmei neatbilstošu.
Lato Lapsa iebildumus pret pašreizējo DNS paraugu nodošanas kārtību pirmoreiz cēla pirms vairāk nekā gada, kad Drošības policijas safabricētā kriminālprocesa ietvaros (šogad prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ) viņam tika noteikts aizdomās turētā statuss un Drošības policijas izmeklētājs Iļja Boronovskis nesekmīgi mēģināja viņam paņemt DNS paraugus. Šī neveiksmīgā mēģinājuma ieraksts joprojām ir noklausāms šeit. (Savukārt plašāk par pašu kriminālprocesu lasāms šeit.)
Pēc šī notikuma Drošības policija vērsās ar ziņojumu Valsts policijā, pavēstot, ka Lato Lapsas rīcībā, DNS paraugus nenododot, esot konstatēta "Kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldības institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana", un pēc šī ziņojuma saņemšanas Valsts policijā tika sākta administratīvā lietvedība.
Tiesa administratīvo lietvedību šajā lietā izbeidza, izsakot Lato Lapsam aizrādījumu, pārsūdzība neko nedeva, un nu Lato Lapsa ir vērsies ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, uzskatot, ka pašreizējā DNS paraugu nodošanas kārtība, kas pieņemta vēl Aigara Kalvīša valdības laikā, aizskar Latvijas pilsoņu Satversmes 96.pantā un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā nostiprinātās pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
"Pēdējie gadi skaidri pierāda, ka ikviens Latvijas cilvēks var nonākt situācijā, kad pret viņu tiek safabricēts kriminālprocess un viņam šāda safabricēta procesa ietvaros tiek noteikts aizdomās turētā statuss - vai arī tas viss pat tiek darīts speciāli tāpēc, lai kādi korumpēti "tiesībsargāšanas" iestāžu pārstāvji gūtu iespēju tikt pie viņa DNS paraugiem un tad tos izmantot sev vien zināmiem mērķiem.
Es to visu esmu "izbaudījis" pats, tāpēc arī esmu iesniedzis šo konstitucionālo sūdzību, lai nekas tāds turpmāk vairs nenotiktu. Tikai policejiski bandītiskā valstī varas iestādēm var ienākt prātā, ka tām ļoti vajag kāda cilvēka DNS paraugus, kurš it kā tiek turēts aizdomās par kādu noziedzīgu nodarījumu, kurā vispār nav un nevar būt nekādu pirkstu nospiedumu, siekalu, asiņu vai kā tāda. Šī nejēdzīgā un absurdā norma ir domāta tikai un vienīgi kā politiķu "dāvana" noziedzniekiem drošības dienestos," paskaidro Lato Lapsa.
Sākotnēji kā lietas sagatavošanas termiņš bija noteikts 5. novembris, taču nu Satversmes tiesa rīcības sēdē konstatējusi, ka Tieslietu ministrijas viedoklis ir saņemts tikai šā gada 30. oktobrī, savukārt "no lietā pieaicinātajām personām Tiesībsarga, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un dažām citām viedoklis vēl nav saņemts". Šī iemesla dēļ, kā arī tāpēc, ka lieta atzīta par sarežģītu, Satversmes tiesai nācies tās sagatavošanas termiņu pagarināt par diviem mēnešiem - līdz nākamā gada janvāra sākumam.
Ģenerālprokurors Kalnmeiers ceturtdien nespēja vai nevēlējās Pietiek paskaidrot, kādu tieši iemeslu dēļ Ģenerālprokuratūra nav sniegusi Satversmes tiesai savu viedokli tās noteiktajā termiņā. Nekādus paskaidrojumus Pietiek nav izdevies saņemt arī no citām Satversmes tiesas minētajām iestādēm.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
