Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ērika Kalnmeiera vadītā Ģenerālprokuratūra, kura Dienas un Pietiek publikācijas gatavošanas laikā centās izvairīties no skaidrojumiem saistībā ar savu rīcību, bruģējot ceļu Latvijas pilsones izdošanai Dienvidāfrikai, nu ir bijusi spiesta tomēr sniegt savu skaidrojumu. Pietiek šodien pilnā apmērā publicē šo paziņojumu, no kura izriet - Ģenerālprokuratūra tiešām negatavojas darīt neko, lai nepieļautu Latvijas pilsones izdošanu Dienvidāfrikai.

„Saistībā ar laikraksta “Diena” 2019. gada 26. februāra publikācijā “Varēja, bet neizmantoja iespēju” pausto, prokuratūra sniedz skaidrojumu, ka konkrētajā lietā tā ir rīkojusies atbilstoši Kriminālprocesa likumam un Latvijai saistošajiem starptautisko tiesību aktiem.

Prokuratūrai nav tiesiska pamata veikt procesuālas darbības Latvijas pilsoņa izdošanai no Dānijas, jo Krimināllikuma attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sankcijas apmērs ir nepietiekams, lai pieņemtu Eiropas apcietinājuma lēmumu.

Informējam, ka tikai pastāvot Kriminālprocesa likumā noteiktajiem nosacījumiem, Ģenerālprokuratūra ir tiesīga pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu. Tā likumā noteikts, ka Eiropas apcietinājuma lēmumu pieņem, lai lūgtu Eiropas Savienības dalībvalstij izdot personu kriminālvajāšanas veikšanai par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš sodāms pēc Latvijas Krimināllikuma un par kuru paredzēta brīvības atņemšana, kuras maksimālā robeža nav mazāka par vienu gadu.

Atbilstoši Prokuratūras rīcībā esošajiem materiāliem Dienvidāfrikas Republika lūdz personas izdošanu Dānijai par tādām darbībām, kas atbilst Krimināllikuma 168.pantā “Nolēmumu par aizgādnības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana” paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam. Par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu Krimināllikumā paredzēta īslaicīga brīvības atņemšana uz laiku līdz trim mēnešiem.

 Prokuratūras rīcībā nav tādas ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai pēc Krimināllikuma 153.panta “Personas nolaupīšana”. Publikācijā paustais pieļāvums par iespējamo Eiropas apcietinājuma lēmuma pieņemšanu ar mērķi veikt personas kriminālvajāšanu Latvijā par šāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir klajš aicinājums izdarīt Krimināllikuma 290.pantā “Personas saukšana pie kriminālatbildības, zinot, ka tā nav vainīga” paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Vēršam uzmanību, ka Dānijas kompetentā iestāde informēja Latviju par iespēju izdot Eiropas apcietinājuma lēmumu šīs personas kriminālvajāšanas veikšanai Latvijā, izpildot Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-182/15 Petruhhin noteikto.

Šajā spriedumā Eiropas Savienības Tiesa norādījusi, ka šādi sadarbojoties ar dalībvalsti, kuras pilsonība ir attiecīgajai personai, un dodot priekšroku šim iespējamam Eiropas apcietinājuma lēmumam salīdzinājumā ar izdošanas lūgumu, uzņemošā dalībvalsts rīkojas veidā, kas mazāk ietekmē tiesību brīvi pārvietoties izmantošanu, vienlaicīgi, cik vien iespējams, izvairoties no riska, ka nodarījums, saistībā ar kuru ir uzsākta kriminālvajāšana, varētu palikt nesodīts.

No minētā viennozīmīgi izriet, ka Latvijas pilsoņa tiesību brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā aizsardzība šī sadarbības mehānisma ietvaros nevar tikt izmantota ar mērķi, lai persona iespējami izvairītos no kriminālatbildības par citā valstī izdarītu noziedzīgu nodarījumu.  

Turklāt informējam, ka prokuratūra ir gan savlaicīgi reaģējusi uz personas iesniegumiem (atbilde tika sniegta nākošajā darba dienā pēc iesniegumu saņemšanas), kā arī piedāvājusi apmeklējumu pie amatā augstāka prokurora, lai izskaidrotu personas tiesības.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...