Kam, par ko un kādas prēmijas un piemaksas pērn tikušas Kultūras ministrijā
PIETIEK03.02.2018.
Komentāri (18)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
bezdarbnieks1
09.02.2018. 12:07Nekā iepriecinoša tajos sarakstos nav, jo visiem mazas algas un paši lielākie prēmiju saņēmēji virs 1000 eiro ir tikai seši cilvēki: pats valsts sekretārs Voldiņš, padomniece Bormane, biroja vadītāja Biķerniece, tad Saulīte, Vilsone un Zakevica! Cik tad saņem pati ministres kundze es neredzēju!
ww.
05.02.2018. 02:01MK noteikumi pieļauj maksāt prēmijas ,piemaksas pie darba algas,kultūra arī to izmanto.2018.gadā būs vēlēšanas ,nav jau zināms, vai vadība paliks ,tāpēc jārauj cik var.
:)
05.02.2018. 01:40Automobiļu vadītāji ir visdāsnāko piemaksu saņēmēji. Spriežot pēc apmaksātajām virsstundām, rodas jautājums vai nav darba tiesību pārkāpums.
SUPER
04.02.2018. 15:33Pārcilvēki!!!
Strādā nepārtraukti ,sevišķas intensitātes apstākļos, vaiga sviedros, bez pārtraukumiem.
Kafiju nedzer nekad, jo jāstāv rindā pēc naudas balvām, prēmijām un piemaksām.
Vajadzētu katra darbinieka "sasniegumu" aprakstu un summas salikt vienā rindā. Tiešām radoša fantāzija.
Ne pa velti saka ,ka algai jau nav nozīmes, jo atlīdzība pavisam cita.
Vakances?! ko jūs - nevienas! ;)
Lauķis
04.02.2018. 15:29Tāds bailīgs saraksts ar tiem prēmētājiem. Cilvēkiem nākas iet bojā, jo nav naudas veselības sakopšanai - te aiziet miljoni.
Kaut kas Latvijā nudien nenotiek pareizi.
Demokrātija
04.02.2018. 12:30Kārtējais saraksts ar valsts patriotiem(un ģimenes locekļiem), kuri aktīvi piedalās vēlēšanās.
Par bezmaksas
04.02.2018. 10:19Dziesmu svētku ielūgumu izdāļāšanu sarkanās buržuāzijas krējumam godam nopelnījuši.
ir redxzāetas pēlu kalarotas pie namzgātiem matiem un netīra vamža.....
04.02.2018. 10:03kuļtura
Strateģiskā zirgaste
04.02.2018. 09:36Sīkums pret to , ko bezjēgā notrallina prez. kanceleja un deputātu autobāze!
Tie ir tikai mazie starterīši pirms
04.02.2018. 09:2360 miljonu notrallināšanas caur KM klerku spalvainajām rokām VDK republikas simtgades svinībām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
