Kam pieder zemes virs Vjačeslava Dombrovska lobētās Dobeles pazemes gāzes krātuves?
PIETIEK08.05.2014.
Komentāri (40)
Iesaki rakstu: 
Zemes virs Dobeles pazemes gāzes krātuves, par kuru ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) negaidīti paziņojis, ka tieši tā, nevis jau ekspluatācijā esošā Inčukalna gāzes krātuve būtu piesakāma Eiropas Savienības finansējumam, vēl aizvien pieder firmai Zemgales attīstības fonds, starp kuras īpašniekiem ir ekonomiksas ministra partijas biedres Sandras Sondores-Kukules vīrs Guntars Kukuls, - to Pietiek apstiprināja firmas valdes loceklis Jānis Grūbe, noliedzot, ka Dobeles projekts ticis lobēts, izmantojot īpašās saites.
To, ka Eiropas Savienības finansējumam būtu jāpiesaka Dobeles pazemes gāzes krātuve, nevis Inčukalna krātuve, nesen intervijā ziņu aģentūrai LETA negaidīti paziņoja ekonomikas ministrs Dombrovskis.
Pašlaik Eiropas Savienības finansējamo kopīgo interešu projektu vidū ir minēta Inčukalna pazemes gāzes krātuve, tomēr, ņemot vērā, ka tā "de facto pieder Latvijas gāzes akcionāriem, būtu dīvaini, ja virzītu tieši šo projektu, biznesa portālam", intervijā LETA savu pozīciju argumentēja Dombrovskis.
Informācija, ka vairāki uzņēmēji paguvuši kopš 2004. gada paklusām uzpirkt zemes virs potenciāli attīstāmās Dobeles gāzes krātuves, atklātībā parādījās 2006. gadā. Saskaņā ar Civillikumu zemes īpašniekam pieder arī zemes dzīles, un SIA Zemgales attīstības fonds bija paguvis saņemt licenci zemes dzīļu izpētei un izmantošanai.
Kā pēc ekonomikas ministra negaidītajiem izteikumiem pārliecinājās Pietiek, zemes virs Dobeles gāzes krātuves savu īpašnieku pa šiem gadiem nav mainījušas. To Pietiek apstiprināja firmas valdes loceklis Jānis Grūbe.
Grūbe noliedza, ka ekonomikas ministra pēkšņā pozīcija par Dobeles gāzes krātuves pieteikšanu Eiropas Savienības finansējumam būtu saistīta ar Zemgales attīstības fonda līdzīpašnieka Guntara Kukula ietekmi uz Dombrovski. Taču tieši Kukula dzīvesbiedre Sandra Sondore-Kukule ir Reformu partijas lietu aizkulišu kārtotāja, viņu Dombrovskis nesen virzīja saimnieciski ietekmīgajam darbam Ventspils brīvostas valdē.
Dobeles gāzes krātuves attīstība būtu dārgs prijekts, kas atkarīgs no Eiropas Savienības un privātām daudzmiljonu investīcijām, kā arī gāzes vadu savienojumu izveidi starp vairākām reģiona valstīm. Šī iemesla dēļ projekta perspektīvas ir miglainas. Tomēr Dobeles projekta ielobēšana Eiropas Savienības atbalstāmo projektu sarakstā, svītrojot esošo Inčukalna krātuvi, ievērojami celtu projekta vērtību, tostarp uzņēmēju uzpirkto zemju vērtību virs Dobeles gāzes krātuves.
Pēdējos gados nedaudz mainījies Zemgales attīstības fonda īpašnieku sastāvs. Sākotnēji pa 25% firmā piederēja bijušajiem VDK virsniekiem, tagad uzņēmējiem Vladimiram Komogorcevam un Jurim Šabašovam, pa 20% bijušajam Rīgas mēra Gundara Bojāra padomniekam Guntaram Kukulam un apšaubāmu reputāciju iemantojušajam nekustamo īpašumu biznesmenim Gintam Lazdiņam, bet atlikušie 10% - Jānim Grūbem. Šobrīd, kā liecina Lursoft dati, Kukulam, Šabašovam, Komogorcevam un Grūbem katram pieder pa 15% firmas, bet Lazdiņa tās īpašnieku sastāvā vairs nav. Vēl 25% firmā pieder Guntaram Kokorevičam, kura biznesa ceļi bieži krustojušies ar Andri Šķēli, par kura menedžeri viņš neoficiāli dēvēts informētu uzņēmēju un juristu aprindās, bet 15% - kādai Sarmītei Kangro.
Jāatgādina, ka Pietiek jau rakstījis – valdībā martā bija domstarpības par pozīciju Latvijas gāzes uzsāktajā tiesvedībā pret Privatizācijas aģentūru par atteikumu privatizēt valsts īpašumā atlikušās zemes virs Inčukalna gāzes krātuves. Dombrovska vadītā Ekonomikas ministrija bija virzījusi pozīciju, kas pēc Tieslietu ministrijas iebildēm tika pārstrādāta, jo saturēja Latvijas gāzei potenciāli izdevīgus juridiskos argumentus.
Šai tiesvedībai potenciāli būs ietekme uz Inčukalna gāzes krātuves īpašumtiesību noteikšanu. Dombrovska diskutablie izteikumi, ka šī krātuve "de facto pieder Latvijas gāzes akcionāriem", nesaskanēja ar valdības pieņemto pozīciju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
