Kam pieder žurnālistu Spriņģes un Gestes politiskās simpātijas
Aivars Lembergs23.09.2014.
Komentāri (64)
Iesaki rakstu: 
Priekšvēlēšanu debates ir process, kurā skatītāji vērtē deputātu kandidātu profesionālās zināšanas, kompetenci, spēju pamatot izteiktos solījumus. Taču šajās debatēs ne mazāka nozīme ir arī debašu vadītājiem – viņu profesionālajai sagatavotībai, viņu politiskajai neitralitātei un vienādai attieksmei pret visiem deputātu kandidātiem, neatkarīgi no viņu personiskajām politiskajām simpātijām. Īpaši tas būtu jāievēro Latvijas valsts budžeta finansētajiem medijiem un to priekšvēlēšanu debašu vadītājiem. Bet vai tā ir?
Paanalizēju LTV1 17.septembra priekšvēlēšanu debašu raidījumu Izvēlies nākotni! 100 krēsli. No visa raidījuma ētera laika turpat 25% aizņēma priekšvēlēšanu debašu vadītāju, žurnālistu Ingas Spriņģes un Jāņa Gestes runātais teksts (debašu procedūras skaidrojums, uzdotie jautājumi, iestarpinājumi, deputātu kandidātu atbilžu pārtraukšana, replikas, utt.).
Skatoties raidījuma debates, diezgan nevienlīdzīgi šķita jautājumi, kas tika uzdoti katram deputāta kandidātam. Tā, piemēram, deputāta kandidātam Guntim Belēvičam (ZZS) bija jāskaidrojas par sāls daudzumu kūpinātajās desās; Mārtiņam Šicam (Latvijas Reģionu Apvienība) par nopelnīto lielo pensiju, kas iegūta no sociālā nodokļa regulārajām iemaksām; Ingunai Sudrabai (No sirds Latvijai) par iepirkšanās biežumu pārtikas veikalā; Dacei Melbārdei (NA (VL-TB/LNNK)) par viņas reliģiskajiem uzskatiem.
Vienīgi Vienotības Edgaram Rinkēvičam tika uzdots jautājums no viņa profesionālās darbības sfēras. Pieņemsim, ka šajā aspektā subjektīva bija mana uztvere, nevis raidījuma vadītāju tendenciozā attieksme.
Aprēķināju, cik bieži katrs no raidījuma dalībniekiem tika pārtraukts, neļaujot viņam izteikt savu viedokli līdz galam, īpaši, ja tas bija kritisks politiskās partijas Vienotība darbības kontekstā. Lūk, rezultāti, ja vērtē – vidēji ik pēc cik sekundēm raidījuma vadītāji Spriņģe un Geste pārtrauca katra deputāta kandidāta atbildi vai iejaucās viņa viedoklī:
1.Jānis Urbanovičš (Saskaņa) – vidēji ik pēc 27 sekundēm;
2. Miroslavs Mitrofanovs (Latvijas Krievu savienība) – vidēji ik pēc 30 sekundēm;
3. Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu Apvienība)- vidēji ik pēc 31 sekundes;
4. Guntis Belēvičs (ZZS) – vidēji ik pēc 34 sekundēm;
5. Ainārs Šlesers (Vienoti Latvijai) – vidēji ik pēc 35 sekundēm;
6. Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) – vidēji ik pēc 40 sekundēm;
7. Dace Melbārde (NA (VL-TB/LNNK)) – vidēji ik pēc 50 sekundēm;
8. Juris Pūce (Latvijas attīstībai) – vidēji ik pēc 53 sekundēm;
9. Edgars Rinkēvičs (Vienotība) – vidēji ik pēc 1 minūtes 37 sekundēm.
Kādi secinājumi?! Deputāta kandidāts Edgars Rinkēvičs no Vienotības priekšvēlēšanu debašu raidījumā tika pārtraukts 3,6 reizes mazāk nekā deputāta kandidāts Jānis Urbanovičs no Saskaņas.
Var jau tā būt, ka deputāta kandidāti savās atbildēs nav pietiekami profesionāli līdzvērtīgi un pārsniedz atbildei noteikto laika garumu. Taču raidījuma analīze liek aizdomāties – vai viss ir tik viennozīmīgi un vai žurnālistu Ingas Spriņģes un Jāņa Gestes priekšvēlēšanu debašu vadīšanas stils no Latvijas valsts budžeta finansētajā televīzijā nerealizē slēptu politisko reklāmu politiskajai partijai Vienotība laikā, kad citām partijām reklamēšanās iespējas televīzijās ir aizliegtas.
Foto no kasjauns.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
