Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieminekļiem ir kāda nelāga īpašība – tie ir pļāpīgi. Visi kā viens būdami radīti ar mērķi vēstīt nākamajām paaudzēm par dižiem cilvēkiem, darbiem un idejām, tie allaž pārāk daudz pastāsta par pavisam citiem ļaudīm, kuri attiecīgo pieminekli pasūtījuši, veidojuši un nolikuši redzamā vietā. Reizēm šis otrais stāsts ir pat dižāks un vairāk apbrīnas vērts nekā paša pieminekļa saturs, tomēr tā negadās bieži. Daudz vairāk ir gadījumu, kad cilvēks, ko varbūt pat vajadzētu saglabāt piemiņā, pilnīgi pazūd vai tiek izkropļots aiz tēla, kādā viņu centušies iemūžināt tie, kuru varā ir uzstādīt pieminekļus.

Kā tas ir ar Andreju Upīti – vienu no ražīgākajiem latviešu 20. gadsimta literātiem, tulkotājiem, literatūras teorētiķiem un kritiķiem, kura darbaspējas kļuvušas leģendāras un daiļrade aptver septiņas desmitgades un praktiski visus literatūras žanrus? Ar neapstrīdamu latviešu valodas meistaru, kura uzrakstīto ik pa laikam der pārlasīt, lai bagātinātu savas izteiksmes iespējas. Ar neiztrūkstošu neatkarīgās Latvijas literārās polemikas kreisā flanga karognesēju, kurš, būdams daudzlasītājs vairākās valodās, labi orientējās Eiropas aktualitātēs. Ar asi dzēlīgu, ne vienmēr objektīvu, bet literatūras kvalitātē allaž dziļi ieinteresētu kultūras procesu urdītāju laikā līdz Otrajam pasaules karam. Un vienlaikus ar aktīvu sabiedrisko un politisko figūru drūmākajos Latvijas vēstures brīžos, kad valsts zaudē savu vēl pavisam jauno neatkarību un uz pusgadsimtu nonāk ar “brīvprātīgu pievienošanos” maskētā totalitāras kaimiņvalsts okupācijā, kas nozīmē postu un traģēdiju tūkstošiem latviešu ģimeņu. Ar vienu no visu laiku prominentākajiem latviešu kolaborantiem, tās liktenīgās delegācijas pārstāvi, kura “lūdza Latvijas uzņemšanu PSRS”.

Pat ja Upīts nav bijis represiju organizētāju un veicēju pirmajās rindās, viņa publiskā stāja okupācijas gados nešaubīgi apliecina: šie upuri, viņaprāt, nepieciešami, lai atbrīvotie darbaļaudis spētu uzcelt gaišo cilvēces nākotnes ēku – komunismu. Par rakstnieka privātajiem uzskatiem, īpaši vēlākos gados, klīst dažādas baumas, tomēr viņš ir pārāk spītīgs un lepns, bet varbūt arī pārāk labi izjūt konjunktūru, lai atzītos, ka kļūdījies savā pārliecībā. Neraugoties uz to, ka zem staļiniskā režīma tanka kāpurķēdēm pakļūst daudzi senāki paziņas un labvēļi, arī sīvi konkurenti un oponenti, kuri tāpat sekmējuši viņa radošo izaugsmi, LPSR Tautas rakstnieks, LPSR Augstākās Padomes deputāts, Staļina prēmijas laureāts un (vēlākos gados) Sociālistiskā darba varonis Andrejs Upīts līdz pat sava garā mūža beigām ieņem goda vietu dažādu svinīgu okupācijas varas saietu prezidijos.

Vienlaikus rakstnieks un dramaturgs Andrejs Upīts šajā prezidiju laikā faktiski beidz savu darbību. Viņa pēdējie nozīmīgākie daiļdarbi datējami ar 40. gadiem, galvenokārt ar kara laiku, kad rakstnieks dzīvo evakuācijā Krievijā. 50. gadu robežšķirtni pārsniedz viens vienīgs vērienīgs romāns – milzum biezā un grūti lasāmā Plaisa mākoņos, kurā Upīts centies iedzīvināt paša sludinātos sociālistiskā reālisma kanonus, bet galu galā radījis daudz vājāku darbu par saviem pirmskara sacerējumiem un kara laikā tapušo Zaļo zemi. Iespējams, turpmāko daiļradi apgrūtina arī 50. gadu sākumā pārciesta smaga slimība, bet gandrīz 20 atlikušajos gados Upīts kļūst par shematisku un garlaicīgu sociālistiskā reālisma literatūrteorētiķi, politisku ievadrakstu sacerētāju kompartijas izdevumos, kā arī latviešu trimdas rakstnieku daiļradei veltītā apcerējuma Bezsaules noriets autoru. Šajā paskvilā, ko var uzskatīt par treknu punktu rakstnieka radošajā biogrāfijā, jau pārkāptas visas piedienības robežas – teksts daudzviet kļūst par prastu, kaut arī “ideoloģiski pamatotu”, ķengāšanos.

1970. gada novembrī Andreju Upīti, kuram nāves brīdī ir jau gandrīz 93 gadi, svinīgā procesijā pārved uz viņa pēdējo mājvietu Meža kapos. Atvadu ceremonijā, kas atbilst Maskavā sīki izstrādātajiem padomju nomenklatūras bēru rituāliem, piedalās visa Latvijas kompartijas vadība un “darbaļaužu un padomju inteliģences” masas. 12 gadus vēlāk, 1982. gadā, pie jaunuzceltā LKP CK Politiskās izglītības nama atklāj Alberta Terpilovska (1922–2002) un Gunāra Asara (1934–2023) bronzā veidoto pieminekli, arī tur valda šī pati stingri ritualizētā gaisotne. Pieminekļa atklāšanai jābūt saskaņotai ar kādu svarīgu padomju svētku dienu – šajā gadījumā PSRS nodibināšanas 60. gadadienu. Uz atklāšanas mītiņu netiek uzaicināti rakstnieka tuvinieki, toties tajā pulcējas “republikas partijas un padomju darbinieki, literatūras un mākslas darbinieki, Rīgas darba kolektīvu un sabiedrisko organizāciju pārstāvji”. Laikraksts “Cīņa”, no kura ņemts šis citāts, atreferē arī mītiņa dalībnieku runas, un, iespējams, pat spilgtāk par kompartijas vadoņu izteikumiem laikmeta garu atspoguļo šī uzstāšanās:

V. I. Ļeņina ražošanas apvienības VEF regulētāja Sociālistiskā Darba Varone G. Griņova uzsvēra Andreja Upīša literatūrvēsturiskos nopelnus strādnieku šķiras dzīves attēlošanā. – Lūk, kāpēc mums, strādniekiem, – viņa teica, – ir tik tuvi izcilā latviešu rakstnieka darbi.

Pirmrindniece pastāstīja, kā vefieši, kuri ir mūsu zemes slavenās strādnieku šķiras daļa, gatavojas sagaidīt PSRS nodibināšanas 60. gadadienu, kā viņi vērš plašumā sociālistisko sacensību par vienpadsmitās piecgades otrā gada uzdevumu izpildi pirms termiņa un īsteno PSKP CK 1982. gada novembra Plēnuma lēmumus.”

Varētu citēt vēl arī nākamo runātāju, bet ieskatam pietiks. Savā jaunībā un spēka gados Andrejs Upīts par šāda veida “nopelnu pieminēšanu”, visticamāk, būtu iznīcinoši smējies un uzrakstījis tādu Ušņu dūrēja feļetonu vai Tāravas Anniņas rīmi, ka zālīte neaug. Savukārt vecumdienās… Jā, vecumdienās, kārtējā prezidijā sēžot, būtu taisījis svinīgu ģīmi, aplaudējis un izlicies, ka visam tieši tā arī jānotiek. Bet kuru no šiem abiem Upīšiem mēs tagad, pēc 41 gada, varam redzēt piemineklī? Un kuru no viņiem saskatām? Ja vaicātu par pieminekļa ieceri tā autoram, atbilde būtu nepārprotama (“Rīgas Balss”, 1982. g.):

“– Tēlnieciskās skices sāku veidot jau 1976. gadā. Tās bija vairākas no dažādiem rakstnieka mūža posmiem. Beidzot izvēlējos laiku, kad viņš bija republikas Augstākās Padomes deputāts, atbildīgs sabiedrisku pienākumu veicējs, – stāsta A. Terpilovskis. – Veidoju Andreju Upīti it kā brīdī, kad viņš apstājies pēc strauja gājuma, bet vējš plandās viņa mēteļa krokās. Un seja pauž apņēmību: viņš, nerimtīgais gars, ies vēl tālāk pa savu nešaubīgi izraudzīto ceļu.”

Šķiet, ka arī pašlaik masīvais piecmetrīgais bronzas tēls nav uztverams nekā citādi. Pat ja tajā redzamais vīrs kādreiz ir bijis rakstnieks un kultūras personība, tagad uz LKP CK Politiskās izglītības namu smagnējā solī dodas pieredzējis padomju funkcionārs un okupācijas varas uzticības persona. Reālais Upīts un viņa izjūtas nav svarīgas – tas ir tieši tāds “latviešu padomju literatūras patriarha” tēls, kādu vēlējās redzēt kompartijas CK “betona seju īpašnieki”, kuri ciešā saskaņā ar Maskavas norādījumiem vadīja kultūras norises šajā impērijas rietumu kolonijā.

Tagad jājautā – vai tieši šis ir Andrejs Upīts, kuru “mēs nevaram izsvītrot no latviešu literatūras”? Vai mums ir svarīgs tas Upīts, kurš nesa uz “Cīņu” savus partijiskos ievadrakstus, vai tomēr Ziemeļa vējaKailās dzīvībasSmaidošās lapasSūnu ciema zēnu un Zaļās zemes autors? Jau iznākšanas brīdī nebaudāmu “sociālistiskā reālisma” recepšu sastādītājs vai aizrautīgs literatūras mīlētājs, kurš kopā ar Rūdolfu Egli 30. gados sarakstīja enciklopēdisko un vēl arvien lieliski lasāmo četrsējumu Pasaules rakstniecības vēsturi? Spožs satīriķis un feļetonists vai žultainu ķengu autors Bezsaules norietā? Šo pretstatu virkni varētu turpināt un turpināt.

Paradoksāli, bet A. Terpilovska veidotais bronzas milzis Kronvalda parkā visvairāk kaitē tieši pašam Upītim – latviešu vārda mākslas meistaram, kura kreisi savrupā, allaž polemiski noskaņotā mūza pilnskanīgi spēja izpausties tikai paša nīstajos “buržuāziskās demokrātijas” apstākļos. Tēls pie tagadējā Kongresu nama latviešu kolektīvajā atmiņā uz palikšanu iecementē citu Upīša “inkarnāciju” – padomju kolaborantu jau kopš pirmās okupācijas dienas, vienu no Latvijas neatkarības reprezentatīvajiem kapračiem, ar augstākajiem režīma apbalvojumiem godinātu literatūras ideologu. Un, ja ieklausāmies dažu laikabiedru, kā arī Upīša tuvinieku atmiņās, – iespējams, šīs rituālo pienākumu nastas nospiestu vecu un slimu vīru, kurš jau sen bija sapratis savu nožēlojamo lomu, tikai tad bija par vēlu.

Protams, pašreizējā kustība par Upīša skulptūras aizvākšanu no Kronvalda parka nav pamatota ar vēlmi atbrīvot rakstnieka piemiņu no padomju uzslāņojumiem. Galvenais jautājums ir par to, vai un kādā mērā pieļaujams godināt personas, kurām gan ir neatņemami nopelni savā pārstāvētajā nozarē, bet kuru godināšanu liedz aktīva sadarbība ar necilvēcīgiem, latviešu nācijai naidīgiem režīmiem. Ko no viņiem vajadzētu paturēt, bet ko – tomēr atmest. Atrast vidusceļu starp vēlmi saglabāt piemiņā literatūras dižgaru, bet neidealizēt un negodināt kolaborantu. Ja kāds vaicātu man, es dotu priekšroku tādai Upīša piemiņas aktualizācijai, kas pirmām kārtām saistīta ar viņa labākajiem darbiem. Lai garām Raganu krogam traucas kamanas ar Sūnu ciema zēniem Ješku un Andru, kuri kopā ar skroderi Bukstiņu smiedami ved mājās laimes lāča ādu. Lai mājup no Klidziņas pāri Dīvajas tiltiem savu ķēvi vada bramanīgais Brīviņu gruntnieks Jorģis Vanags. Lai pasauli skaidrām bērna acīm uzlūko mazais Jānis Robežnieks, un lai pa Rīgas ielām, norūpējies un rokas kabatās sabāzis, bet cerību nezaudēdams, steidzas Oļģerts Kurmis. Mums nav vajadzīgs brežņeviskā neostaļinisma kultūras kanonu iemiesojums bronzā, bet gan dzīvs cilvēks, kuru varbūt reiz, kad būsim tikuši skaidrībā ar pagātni, labākajā no savām “iepriekšējām dzīvēm” var iekļaut arī Latvijas Kultūras kanonā.

P. S. Sirsnīgi pateicos literatūrzinātniekam un Andreja Upīša muzeja darbiniekam Arnim Koroševskim, kura monogrāfijā Lielais noliedzējs esmu smēlies daudzus šajā rakstā izmantotus faktus par Andreja Upīša biogrāfiju.

Pārpublicēts no telos.lv

Novērtē šo rakstu:

2
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...