Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr ar tiesas lēmumu no arestētās mantas glabātāja pienākumiem atbrīvotais Šveices jurists Rūdolfs Meroni turpina smalki ņirgāties par nevarīgajām Latvijas iestādēm, tās ir sākušas aizvien asāk ķīvēties savā starpā – kurš īsti ir vainīgs tajā, ka mantu pārņemt pagaidām ir izrādījies neiespējami.

Pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesa ar vairāku gadu novēlošanos beidzot nolēma atcelt R. Meroni no arestētās mantas glabātāja statusa un šos pienākumu nodeva Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tā drīz vien noprata, ka uzliktais uzdevums ir, maigi izsakoties, ārkārtīgi grūti izpildāms.

No vairākiem aģentūras direktora Ērika Ivanova parakstītiem dokumentiem, kas ir Pietiek rīcībā, kļūst skaidrs, ka Ģenerālprokuratūra, savulaik nododot mantu glabāšanā Šveices juristam, ir rīkojusies ļoti pavirši un faktiski devusi R. Meroni visas iespējas tagad izņirgāties par Latvijas iestādēm.

R. Meroni ir oficiāli piedāvājis Nodrošinājuma valsts aģentūrai tai “nodot” arestēto mantu tāpat, kā “manta” ir tikusi “nodota” viņam 2007. gada decembrī - parakstot protokolu, bet fiziski neko nenododot, jo arī viņam taču nekas neesot fiziski nodots.

Šveices jurists šādu protokolu viņa noteiktā vietā un laikā turklāt esot gatavs parakstīt nevis kā mantas glabātājs vai daudzu uzņēmumu direktors, bet gan tikai un vienīgi kā fiziska persona.

Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra ir secinājusi, ka tai tiesiska pamata “pieņemt” no R. Meroni kā fiziskas personas šo “arestēto mantu” tikai uz savstarpēji parakstīta protokola pamata, jo „formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta”.

Nodrošinājuma valsts aģentūra pamatoti uzskata, ka tai manta patiešām būtu jāpārvalda, bet reāli tas nebūtu iespējams, ja mantu turpinātu pārvaldīt R. Meroni. Latvijas likumdošanā nemaz nav definēts termins “patiesā labuma guvēja tiesības”, līdz ar to neesot saprotams, kā šādu “mantu” vispār var pārņemt un uzglabāt – kā tas norādīts tiesas lēmumā.

Visu šo putru acīmredzami ir ievārījusi Ģenerālprokuratūra, pietiekami skaidri norāda Nodrošinājuma valsts aģentūra: “Ģenerālprokuratūras atzinumā ir pausts viedoklis, kā Tiesas lēmums ir izpildāms, līdzīgi kā citu jurisdikciju pārstāvji ir vērsušies Latvijas tiesās ar lūgumiem atzīt citas valsts lēmumus par aresta uzlikšanu Latvijas rezidenta mantai, un šajā gadījumā Aģentūrai ir jāpārņem konkrēta akciju skaita turējums katrā ārvalstīs reģistrētā kompānijā.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irina Jansone 19. novembrī ir nosūtījusi iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam adresētu vēstuli – faktiski sūdzību par Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcību, nepārņemot šo faktiski nepārņemamo mantu.

Tā vietā, lai precizētu savu lēmumu, apgabaltiesa vaino Nodrošinājuma valsts aģentūras vadību, ka tā, informējot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju “par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu”, faktiski „atsakās izpildīt norādīto tiesas lēmumu”, līdz ar ko pelnījusi sodu.

Neieklausoties Nodrošinājuma valsts aģentūras izteiktajos argumentos, tiesa pavēsta – tā esot informēta, ka R. Meroni esot informējis aģentūru “par to, kādā veidā un kad viņš ir gatavs nodot glabāšanā viņa rīcībā esošo mantu”.

“Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu, līdz ar to Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāizskata pēc būtības un jāsniedz atbilde Rudolfam Meroni par pašas Nodrošinājuma valsts aģentūras pieprasījumu,” iekšlietu ministram sūdzas I. Jansone.

Savukārt aģentūras atsaukšanās uz Ministru kabineta  noteikumiem par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu tiesas lēmumu “faktiski ir vērtējama ka izvairīšanās no tiesas lēmuma pildīšanas, jo aģentūra pat nav mēģinājusi arestēto mantu pārņemt no arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni”.

I. Jansone Nodrošinājuma valsts aģentūru faktiski vainojusi pat tajā, ka tā iejaucoties tiesas spriešanā, - aģentūras vadītājs “bez tiesiska pamata, attiecībā pret tiesas pieņemtā lēmuma tiesiskumu, pieprasīja atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kas ir viena no iztiesājamās lietas pusēm. Šāda Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība var tikt vērtējama kā iejaukšanās tiesas spriešanā”.

Šo iemeslu dēļ tiesa tad arī aicinot „izvērtēt Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersonu rīcības likumību, Rīgas apgabaltiesa Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 17.augusta lēmuma par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608. izpildes gaitā”, kā arī „nodrošināt Rīgas apgabaltiesa Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 17.augusta lēmuma par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 efektīvu un likumīgu izpildi”.

Pirms divām nedēļām Pietiek jau informēja, ka R. Meroni, kuru Rīgas apgabaltiesa ar oficiālu lēmumu ir atcēlusi no arestētās mantas glabātāja statusa, jaunā vēstulē ir vēl izsmējīgāk paņirgājies par nevarīgajām un neprofesionālajām Latvijas valsts iestādēm, kuras joprojām nav tikušas ne soli tuvāk mantas pārņemšanai.

Pietiek jau aprakstīja iepriekšējo R. Meroni vēstuli, kura bija adresēta jaunajam glabātājam – Nodrošinājuma valsts aģentūrai un kurā viņš ne tikai izsmēja Latvijas iestāžu pūliņus tikt pie pārņemamās mantas, bet arī skaidri norādīja – viņa rīcība būšot tieši atkarīga no tā, vai Latvijas valsts gatavojas iejaukties viņa līdz šim formāli „apsaimniekoto”, kaut patiesībā vērienīgi izsaimniekoto uzņēmumu darbībā.

Savukārt ar šā gada 2. novembri adresēto vēstuli R. Meroni adresējis Nodrošinājuma valsts aģentūrai un tajā izsmējīgi izteicies par Latvijas iestādes vēlmi pārņemt arestēto mantu, kas bijusi viņa glabāšanā.

Konsekventi visā vēstulē dēvējot sevi par „parakstītāju”, R. Meroni norāda – viņš esot gatavs tikai un vienīgi “nodot” to, ko parakstītājs “saņēma" glabāšanā tādā pat veidā, kā tika noformēta glabāšana 2007. gada decembrī, t.i., parakstot līdzīgu protokolu un neko fiziski nenododot, jo parakstītājam nekas fiziski netika nodots.

„Parakstītājs uzskata, ka papīra formāta akcijas ir Rīgas apgabaltiesas lietas materiālos un galīgās patiesā labuma guvēja īpašuma tiesības var tikt nodotas tāpat kā 2007. gada decembrī, parakstot līdzīgu protokolu,” Nodrošinājuma valsts aģentūrai skaidro R. Meroni.

Viņš arī negatavojoties doties uz Latviju uz kādu oficiālu parakstīšanu, līdz ar ko tā varot notikt viņa birojā Šveicē viņa paša noteiktā laikā. „Parakstītājs pirms došanās uz Šveici aicinātu saņēmēju iepazīties ar informāciju Šveices sabiedrības veselības vietnē. Šajos apstākļos parakstītājs arī apsvērtu iespēju veikt “nodošanu" ar videokonferences starpniecību, izmantojot starptautisko juridisko palīdzību,” vēstulē piebilst R. Meroni.

Šveices jurists aizrādījis arī uz nepieciešamību ievērot „pieklājības principus”: „Ievērojot pieklājības principu, parakstītājs norāda, ka gadījumā, ja saņēmējs pieprasa dažādiem uzņēmumiem vai organizācijām ārvalstīs rīkoties tā, kā to pieprasa saņēmējs (pretēji parakstītājam kā privātpersonai), parakstītājs sagaida, ka to varētu darīt, kad attiecīgajiem uzņēmumiem ārzemēs, pie kuriem atrodas arestētā manta, ir juridisks pienākums to darīt un likumīgā veidā, kas darbojas attiecīgajās ārvalstu jurisdikcijās, lai izvairītos no iespējamās atbildības galīgā (-o) patiesā (-o) labuma guvēja (-u) priekšā par to, ka tas (parakstītājs) to ir darījis, juridiski neesot pienākumam to darīt.”

Savukārt iepriekšējā vēstulē R. Meroni bija nepārprotami licis saprast – no Latvijas varas iestāžu plāniem attiecībā uz viņa līdz šim „apsaimniekotajiem” uzņēmumiem būs tieši atkarīgs tas, cik lielā mērā viņš ar tām sadarbosies.

„Zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt adresāta skaidrojumu par gala rezultātu, ko adresāts plāno sasniegt, veicot paredzēto aktīvu nodošanu, t.i., vai adresāts ir paredzējis izmantot balsstiesības attiecībā uz minētajiem aktīviem, veikt izmaiņas dalībnieku (akcionāru) reģistros, dot dažādu uzņēmumu, kas ir minēto aktīvu turētāji, direktoriem norādījumus par konkrētu rīcību utt.,” vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai bija pavēstījis R. Meroni.

Šī informācija līdzšinējam arestētās mantas apsaimniekotājam esot „svarīga no juridiskā viedokļa, lai izvērtētu adresāta pieprasījuma juridiskās sekas katrā attiecīgajā jurisdikcijā”. Tikmēr starp rindiņām lasāms – šī informācija Šveices juristam ir svarīga, lai saprastu, kādi tieši būs jauno mantas glabātāju plāni un kā tie atbilst viņa interesēm. „Praktisku apsvērumu dēļ zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt no adresāta skaidrojumu par iepriekš minēto aktīvu paredzamās pārņemšanas praktisko īstenojamību,” vēl piebilda R. Meroni.

R. Meroni iepriekšējā vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai arī bija norādīts – pašlaik viņš ķerties pie mantas nodošanas nekādā gadījumā netaisoties, jo notiekot lēmuma tulkojuma izskatīšana, kā arī tiekot apsvērta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu. Tikai pēc „norādīto darbību pabeigšanas” viņš varēšot „informēt adresātu par dažādajiem apstākļiem, kas attiecas uz attiecīgajiem aktīviem”.

Saskaņā ar R. Meroni domām šādai informēšanai būšot nepieciešams sagatavot pārskatu par katru arestēto aktīvu pozīciju, jo esot nepieciešams izskaidrot katras arestēto aktīvu pozīcijas konkrēto tiesisko situāciju. Pārskata sagatavošanai būšot nepieciešams ilgāks laiks, kas lēšams mēnešos. Konkrētu termiņu R. Meroni nav minējis.

R. Meroni arī ir izsmejoši – kaut formāli ļoti korekti – aicinājis Latvijas iestādes norādīt konkrētas tiesību aktu normas, kas viņam būtu saistošas un piešķirtu tām tiesības sūtīt tiesiskos pieprasījumus tiešā veidā, turklāt angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda.

Tāpat R. Meroni vēloties saņemt arī informāciju par konkrētām tiesību aktu normām, kas Latvijas iestādēm piešķirtu tiesības noteikt viņam termiņus saistībā ar pārskatu pieprasīšanu un aktīvu nodošanu.

Šveices jurists arī pieminējis, ka Rīgas apgabaltiesa ir piemirsusi vai pat nav mēģinājusi noskaidrot, kādas ir oficiālās valsts valodas Šveicē, uz kurieni nosūtīta aģentūras vēstule, - angļu valoda, kurā sarakstīta vēstule, nav to vidū.

Turklāt Rīgas apgabaltiesa neesot uzskatījusi par nepieciešamu nosūtīt arī sava lēmuma oriģinālu. Arī tas, ka vēstule saņemta, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību, esot nekorekti un neprofesionāli.

Kopumā no formāli korektās, taču acīmredzami ņirdzīgās vēstules nepārprotami izrietēja, - R.Meroni uzskata valstiskos mantas pārņēmējus par zaļiem amatieriem un darīs visu iespējamo, lai mantas nodošana prasītu daudzus mēnešus vai pat gadus, iespējams, pat vispār nenotiekot pilnā apmērā, vai arī nodošana būtu tikai formāla.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Ja reiz prezidents dod „mājienu ar mietu”, tad mēs, protams, atvainosimies

FotoLsm.lv 24.februārī Ukrainas kara gadadienā savā komiksu sadaļā publicēja autores Gundegas Evelones "Cūku komiksu" ar nosaukumu "Ukrainai ir jāuzvar". Šie komiksi ir zīmējumi par aktuālo Latvijā un pasaulē. Komiksam ir sava "cūku" izcelsmes leģenda, kas atrodama pie katra jaunākā komiksa. Faktiski cūka komiksā var būt ikviens no mums. 
Lasīt visu...

21

Izglītības reforma kā valsts pārvaldes vājuma spoguļattēls

FotoProblēmas VAS “Pasažieru vilciens” darbībā un neauglīgās diskusijas par skolu reformu kārtējo reizi apliecina valsts izpildu varas ieslīgšanu pamatīgā attīstības krīzē, taču šis fakts netiek īsti pat atzīts. Līdz ar to iztrūkst kritiskas analīzes.
Lasīt visu...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

Redzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši...

Foto

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

Bet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas,...

Foto

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

Politiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas...

Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...