Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

17.novembrī Ministru kabinets atkārtoti sāka lemt par līguma slēgšanu ar it kā Prudentia atrasto Nacionālās aviosabiedrības Air Baltic potenciālo investoru „vācu” uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu - Girmesu un lemšanu - sakarā ar "jaunas informācijas"  saņemšanu - turpinās ceturtdien. Pati par sevi investora piesaiste (ko tagad dēvē par „finanšu investoru”) ir ļoti slavējama lieta, un varētu pat pieciest tos mazos alkatības apliecinājumus no Prudentia puses, ja vien šī investīcija nebūtu saistīta ar tik ļoti šaubīgajām krievuSuperJet lidmašīnām (turpmāk – SSJ). Pēdējās nedēļās publiskajā telpā ir izskanējis daudz melu gan no Montāga – Girmesa kunga, gan Air Baltic vadītāja Gausa kunga, bet jo sevišķi no Prudentia vadītāja Krastiņa.

Jāatzīst, pašā Air Baltic nevienā brīdī nebija šaubu par pozitīvu valdības lēmumu, jo jau krietnu laiku gandrīz visi departamenti spraigi strādā pie SSJ implementācijas: tehniķi gatavo apkalpošanas plānus, juristi – līgumus, plānotāji veido maršrutus, personāla un lidojuma departamenti plāno apkalpes un tā tālāk. Kopš 3. novembra valdības lēmuma darbs ir aizgājis vēl raitāk un šobrīd notiek jau, piemēram, atbilstošā tipa speciālistu atlase.

FAKTS: Bijušais satiksmes ministrs ir atzinis - investoru nebūt nav atradusi Prudentia

Gan bijušais satiksmes ministrs, gan pats investors, sabiedrībai šobrīd piedāvā laimes stāstu, kā Girmesa un Gausa kungi iepazinušies Parīzes aviošovā šovasar, tomēr tad apbrīnojama sakritība ir tas, ka šobrīd Latvijas valsts gatavojas slēgt līgumu ar Girmesa kunga uzņēmumu, kurš Latvijā dibināts jau 2014. gada nogalē.

Mediju telpā jau daudz ir atspoguļota informācija, ka Montāga - Girmesa kungs ir saistīts ar sankcijās iekļauto Vņešekonombank. Kaut nedaudz pārmeklējot interneta plašumus, var viegli atrast apliecinājumu gan tam, gan faktam, ka Girmesa kungs Krievijā, kur viņš regulāri mīt jau pēdējos 20 gadus, ir nodarbojies ne tikai ar privatizāciju un bankām, bet arī ar Krievijā ražoto lidmašīnu eksportu. Kādā īpaši saldā krievu rakstā viņš tā arī tiek saukts „labais vācietis, kas attīsta Krievijas avio ražošanas industriju”.

Gausa kunga biogrāfijā savukārt viens no „veiksmes stāstiem” (piedodiet sarkasmu) ir Ungārijas Nacionālā aviosabiedrība MALEV, kuras vadītāja amatā viņš tika ievēlēts tieši pēc Krievijas Vņešekonombank, kurai tolaik piederēja puse no MALEV, spiediena. Sakritība, bet tieši MALEV līdz nesenam laikam bija vienīgā aviosabiedrība Eiropā, kas bija noslēgusi līgumu par SSJ iegādi, lai gan nekad tos tā arī nesaņēma, jo pavisam neilgi pēc Gausa kunga aiziešanas MALEV pēc 66 gadu pastāvēšanas pārstāja eksistēt.

Var tikai minēt, ka, labi saprotot, ka, nedaloties ar Vienotības kases uzņēmumu, darījums ar draugu var nenotikt, Martins Gauss neiebilst, ka šis tiek saukts par „Prudentia atrasto investoru”.

Vēl viena blakus lieta: nevajag aizmirst, ka arī pats Martins Gauss tika izvēlēts un apstiprināts par Air Baltic vadītāju laikā, kad daļa aviosabiedrības piederēja Krievijas baņķierim Antonovam.

FAKTS: Martins Gauss pats atbildību nekad neuzņemas

Jau stājoties Air Baltic vadītāja amatā, Martins Gauss veica restrukturizāciju, lai aviācijas industrijā pieņemtais Accountable Manager statuss, kas sev līdz nes arī lielu atbildību, būtu jāuzņemas nevis CEO (Chief Executive Officer – tas ir viņam), bet COO (Chief Operational Officer). Tā kā COO vieta uz to brīdi bija vakanta, Gausa kungs sākotnēji šo amatu ar atbildību piedāvāja ilggadējam lidojumu direktoram, kurš gan, laikam jau juzdams, ka viņam tiek piedāvāta Cepļa Edmunda Sausā loma, no šī piedāvājuma atteicās.

Tomēr Gausa kungs atrisināja situāciju ātri, šajā amatā iekārtojot tobrīd 29 gadus veco, ne pārāk aviācijā pieredzējušo wlovāku puisi Martinu Sedlacki. Un, protams, visās turpmākajās šaubīgajās darbībās nekad vairs nevar vainot pašu Gausu: tas ir tieši Sedlackis, kurš nu ir oficiāli atbildīgs par tik ļoti daudzajiem lēmumiem, kas īstermiņā varbūt ir palielinājuši peļņu (un attiecīgi - pašu prēmijas), bet ilgtermiņā noteikti nav izdevīgi. Tiesa, viņš par šādu ztcpriekšsēdētāja lomu tiek labi atalgots, jo, piemēram, pagājušajā gadā Sedlacka jeb Sausā kungs ir nopelnījis pusmiljonu eiro.

FAKTS: Martinam Gausam patīk nauda

Sabiedrība jau reiz šausminājās par Bertolta Flika atalgojumu, kas maksimālajā tās „pīķī” bija aptuveni 340 tūkstoši eiro gadā, tomēr Martins Gauss atbilstoši 2011. gada SM paziņojumam oficiāli tika pieņemts par šai summai ļoti līdzīgu atalgojumu: tie paši apmēram 340 tūkstoši, jau tikai dažus gadus pēc stāšanās amatā ievērojami „pārsita” Fliku, nopelnot 637 tūkstošus 2013. gadā un 935 tūkstošus 2014. gadā. Sabiedrībai bija tiesības uzzināt, ka Gausa kungam šī alga pienākas pēc papildu vienošanās ar valsti, jo Air Baltic ir „strādājis ar peļņu”.

It kā loģiski: vairāk nopelni uzņēmumam - vairāk saņem, ja vien mēs neieskatāmies arī daļēji publiski pieejamos Air Baltic finanšu rādītājos un nekonstatējam, ka patiesībā Air Baltic Gausa laikā tā arī NEKAD nav darbojies ar (operatīvo) peļņu. NET peļņa tiek panākti ar dažādiem finanšu instrumentiem, piemēram, 2014. gada lieliskais un skaļi izziņotais rezultāts – 12 miljonu peļņa - ir panākts iekļaujot gada pārskatā arī tos valsts iepriekš ieguldītos aptuveni 20 miljonus eiro, kas bija norakstīti tiesvedībā ar kādu zināmu Maskavas banku, tomēr tā arī nezaudēti. Līdzīgs fantastiski veiksmīgs negaidīts finansiāls ieguvums apmēram 12 miljonu eiro apmērā ir arī šī gada jūnijā, par ko Gausa, Sedlacka un Jakovļeva kungiem noteikti pienāksies prēmija arī nākampavasar.

Atkal jau – protams, ir jācenšas uzrādīt maksimāli labākus rādītājus, jo tas noteikti palīdz aviosabiedrības tēlam pasažieru vidū (un pie viena arī valdošajai partijai), tomēr, manuprāt, nav ētiski saņemt lielas prēmijas, ja faktiskie tiešās darbības rādītāji vēl joprojām ir zemi. Gausa kunga vadībā tieši darbību raksturojošie parametri ir tikai gājuši uz leju: pasažieru skaits, apgrozījums, vietu aizpildījums utt. tikai rūk. Air Baltic ir, iespējams, vienīgā aviokompānija, kas pēdējo gadu laikā ir zaudējusi savu procentuālo klātbūtni Rīgas lidostā – pārējās ir tikai augušas.

Šeit gan nevar neteikt arī labu vārdu – kopš 2011. gada arī Air Baltic izmaksas ir ievērojami samazinājušās, un laikam jau var teikt, ka aviosabiedrība strādā efektīvāk. Bet atkal tas pats jautājums – vai tā ir ilgtermiņa stratēģija: iegūt labākus tekošos rādītājus, samazinot izmaksas un līdz ar to arī apgrozījumu un tirgus daļu?

Iepriekš aprakstīto nedaudz primitivizējot, var teikt, ka Gausa „peļņa” un tai sekojošās superprēmijas nav no uzņēmuma darbības, bet tiek radītas no tās naudas, ko Latvijas valsts jau bija ieguldījusi Air Baltic 2011. un 2012. gados, kad tika uzrādīti maksimālie zaudējumi.

Atliek secināt, ka līdzīgi kā Flikam arī Gausam noteikti Latvija liekas „lielo iespēju zeme”. Un, kā zināms, „apetīte aug ēdot”.

FAKTI: SuperJet ir viena (ja ne pati) no sliktāk sevi parametros demonstrējošām šobrīd ražotām lidmašīnām pasaulē

Šobrīd Air Baltic iekšienē uzņēmuma vadība pozicionē visu ap „investora” piesaisti notiekošo kā politiski motivētu, it sevišķi attiecībā uz SSJ lidmašīnām – oficiālais viedoklis ir „tās ir labas lidmašīnas, tikai jūs pārāk jūtīgi izturaties pret Krieviju”.

Bet tas tā gluži nav, jo, atmetot visu politisko, problēma ir arī pašās lidmašīnās:

- Šobrīd vidējā SSJ lidmašīnu utilizācija (t.i. diennaktī nolidoto stundu daudzums) pasaulē ir aptuveni 4 stundas. Līderim šajā ziņā – Meksikas aviosabiedrībai Interjet, kur katru lidmašīnu apkopj vesela armija inženieru, šis rādītājs ir 5.4. Salīdzinājumam – jaunam Rietumu analogam (Boeing 737 vai Airbus 320) šis rādītājs ir 12 stundas, pašreizējās 15-20 gadus vecās Air Baltic Boeing 737 lidmašīnas veic vidēji 9 stundas dienā, turklāt statistiku uz leju velk tikai dažas no tām, savādāk vidējais cipars būtu ap tiem pašiem 12. Smieklīgi, bet Air Baltic veiktajos aprēķinos, kas, nešaubos, ir nonākuši arī līdz Satiksmes ministrijai, tiek paredzēts vidējais 6 stundu SSJ nolidojums no paša ekspluatācijas sākuma, t.i. vairāk nekā esošajam līderim.

- Kopš 2009. gada, kad šis krievu brīnums tika prezentēts Parīzes aviošovā, Girmesa kungam nav izdevies pārdot nevienu (!) lidmašīnu nevienai Eiropas vai ASV  aviosabiedrībai. Ir kaut kas notirgots Meksikā, Laosā, Vjetnamā, Kubā, Indonēzijā, Armēnijā un, protams, pašā Krievijā, bet nekas nevienā aviācijas jomā nopietni vērtētā valstī.

Neliela statistika (starp citu, bija arī uz galda MK 3.novembrī): no kopējās Krievijas flagmaņa Aeroflot flotes SSJ ir tikai 8%, tomēr šie 8% rada Aeroflot 40% visu tehnisko kļūmju. Protams, Krievija, gan politiski, gan tīri tehniski ar Montāga – Girmesa kunga spēkiem ārkārtīgi cenšas iedabūt šo lidmašīnu kaut vienā Eiropas aviokompānijā, un ir patiesi žēl, ka kārtējos Krievijas plānos jau atkal tieši Latvija būs vājākais ES posms.

- Neapšaubāmi šādas lidmašīnas ekspluatācija Air Baltic maršrutos var radīt arī uzticamības zaudēšanu pasažieru acīs un attiecīgi samazināt jau tā nebūt ne izcilos biļešu pārdošanas apjomus.

- Tas ir vairāk emocionāli nekā racionāli – ko vien vērts ir produkts, kuram debijas reizē lielajā Parīzes aviošovā, izbraucot no angāra, noslāpst dzinējs, līdz ar ko parauglidojums ievērojami aizkavējas, vai arī kurā pārdošanas tūres ietvaros Indonēzijā 2012. gada 9. maijā (ievērojāt datumu?) tiek iesēdināti potenciālie pircēji – aviosabiedrību vadītāji - un tā tiek ietriekta kalnā, nogalinot visus savus nākamos klientus.

Air Baltic bilancē šobrīd jau ir divas mūsu reģionā neefektīvas Boeing 757 lidmašīnas, par kuru līzingu uz 10 gadiem steigā tika noslēgts līgums 2008. Gadā pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera pompozā paziņojuma par drīz gaidāmajiem reisiem uz Ņujorku (starp citu, šīs lidmašīnas nemaz tehniski nederēja lidojumiem pāri okeānam). Vēlāk līzinga kompānija atteicās pārtraukt līgumu, un šobrīd šīs lidmašīnas par puscenu tiek izīrētas kādam Krievijas operatoram. Ņemot vērā SSJ uzticamības parametrus, var minēt, ka drīz Air Baltic bilancē būs vēl 5 neizmantojamas lidmašīnas, par kurām, protams, pārdevējs savu naudu saņems.

FAKTI: Arguments, ka steidzīga Air Baltic flotes modernizācija ir vienīgais izdzīvošanas priekšnoteikums, ir meli

Jebkurš 1.kursa students, ja vien tam iedod parametrus, ātri izrēķinās, ka ar esošo degvielas cenu energotaupīgas jaunas, bet dārgas lidmašīnas ir daudz neizdevīgākas par ne tik taupīgām, bet lētām. Nekādā gadījumā flotes modernizācija nav slikta lieta, noteikti var atrast daudz argumentus par labu tai, kaut vai zaļāka pasaule, drošība nākotnē ar iespējamu naftas cenas pieaugumu utt., tomēr šobrīd sabiedrībai tiek nopietni melots, pasniedzot modernizāciju kā vienīgo panaceju. Protams, cita lieta ir Bombardier jau iemaksātās summas zaudēšana, kā arī iespējamie soda procenti, tomēr tad ļoti gribētos zināt šos ciparus, kā arī izvērtējumu par ar Bombardier noslēgtā līguma kvalitāti, ja reiz Air Baltic ir tik lieli sodi par atkāpšanos no CS300 pasūtījuma, neskatoties uz to, ka piegādes jau šobrīd kavējas par 10 mēnešiem un nav īstas pārliecības, ka tās nekavēsies vēl vairāk.

Tā galvenā problēma ir, ka acīmredzami ar Gausa un Krastiņa kunga spēkiem šobrīd nevis investors tiek iesaistīts, lai risinātu jauno Bombardier iegādes jautājumu, bet Bombardier jautājums ir galvenais arguments, lai iebīdītu darījumā ar valsti šo investoru un viņa dīvainās lidmašīnas. Palasot internetā Martina Gausa vēl salīdzinoši nesenas atziņas, var pieņemt, ka Air Baltic veiksmes pamatā būtu pāreja uz vienkāršāku floti bez daudziem tipiem. Kā šādā modelī var iederēties vēl pavisam savādāka SSJ tipa iesaiste?

Starp citu, kā nelāgu piemēru šobrīd visi piemin Igaunijas Nacionālo aviosabiedrību Estonian Air, kas pirms nedēļas pārtrauca darbu pēc Eiropas Komisijas lēmuma par neatbalstāmu valsts palīdzību. Tomēr Gausa, Krastiņa un citi kungi nepiemin, ka jau nākamajā dienā visos Estonian Air maršrutos sāka lidot cita Igaunijas valstij piederoša aviosabiedrība ar visai līdzīgu zīmolu, toties bez iepriekšējām Estonian Air saistībām, apgrūtinājumiem, neefektīviem aktīviem utt.

Visbeidzot – protams, aviācija ir augstas konkurences un īpaši jūtīga industrija un šobrīd varbūt nav viegli atrast tā sauktos „stratēģiskos” investorus. Tomēr atkal jau – pēdējos dažos gados investorus ir atradušas tādas aviosabiedrības ar ne pārāk spožiem finanšu rādītājiem kā „Alitalia”, „Air Berlin”, „JAT Airways” (tagad „Air Serbia”), Darwin (tagad „Etihad Regional”), „Czech Airways” un citi. Un neviens no šiem dārgu sludinājumu Financial Times līdzīgi Prudentiai nebija publicējis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...