Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šī gada 3. martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģionālā nodaļa Līvānos rīkoja Biznesa kluba pasākumu “Investīcijas un digitalizācija”. Atzīšos, ka biju mazliet pārsteigts par odiozā Līvānu mēra Andra Vaivoda piedalīšanos šajā pasākumā. Svaigā atmiņā vēl ir tas oktobra rīts, kad Latvijas mediju telpu pāršalca ziņa, ka Līvānu novada domes realizētajos infrastruktūras projektos varētu būt izkrāpti 1,8 miljoni eiro Eiropas savienības līdzekļu.

Īpašu pipariņu šai vēstij piedeva arī Eiropas prokuratūras veiktās kratīšanas mēra Vaivoda mājās. Tāpēc LTRK rīcība, pieaicinot āzi par ekspertu investīciju jautājumos, ir vairāk nekā apšaubāma. LTRK bez šaubām ir nopietna organizācija, kuras viedoklī ieklausās arī šīs pasaules varenie. Viņu nebaida arī dažādi reputācijas riski. Toties mēram Vaivodam, kura reputācija ir nokritusies līdz līmenim, kad paša sēžamvieta ir tikpat neaizsniedzama kā Everesta virsotne, šis pasākums ir labi izkārtots mēģinājums kaut mazliet uzfrišināt to, kā vairs sen nav.

Katrā ziņā ir labs iemesls papētīt mēra Vaivoda ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā. Vaivoda kungs ir nemitīgi publiski izteicies, ka, tikai pateicoties viņam, attīstās uzņēmējdarbība Līvānos. Viņš bijis tas, kurš visu metis pie malas, uzrotījis piedurknes un nolēmis, ka tikai viņš var izdarīt tā, lai dažādu likstu vājātie Līvānu uzņēmēji beidzot varētu ar pilnu krūti ieelpot un mesties pasaules tirgu iekarošanā.

Kā ierasts, vispirms izpētīju publiski pieejamo informāciju par vairākiem ES projektiem, kuri realizēti Līvānos. Īpaši pievērsos tiem projektiem, kuru atrašanās vieta bija tā saucamais “Līvānu industriālais rajons”. Tāpat atstutēju savu lepnību aizdurvē un diskrēti aprunājos ar dažiem uzņēmējiem, kuri pavēstīja, ka sākt industriālās zonas sakārtošanu varēja sākt krietni ātrāk.

Nepagāja ne 20 mēra valdīšanas gadi, kad pēc neskaitāmiem uzņēmēju, industriālajā rajonā strādājošo iesniegumiem un sūdzībām, Vaivoda kungs visu savu spožo kombinatora talantu varēja likt lietā, lai Līvānu uzņēmējiem radītu vietu, kur laimē diet. Tika atjaunotas pāris ielas, un kā sēnes mežā ceļa malā “saauga” dažādi angāri. Tas notika ne jau tādēļ, ka Vaivoda kungs būtu liels uzņēmēju aizstāvis, bet tādēļ, ka bija iespējas apgūt Eiropas Savienības līdzekļus un pirms kārtējām vēlēšanām to pasniegt kā savu nemītīgo rūpi par nabaga Līvānu uzņēmēju.

Sev raksturīgā manierē, piepūtis vaigus un savilcis pierē trīs rievas, mērs Vaivods cīnījās par uzņēmuma „BioLitec” (tagadējais SIA “Ceram Optec”) likteni, kad vairākus gadus atpakaļ lika dažādus birokrātiskus sķēršļus uzņēmuma attīstībai. Pie pirmās iespējas visiem, kuri izrādīja vēlēšanos klausīties, aizgūtnēm stāstīja, cik bīstama līvāniešu veselībai un apkārtējai videi ir uzņēmuma iecerētā ražošanas modernizācija.

Ja ir laiks un vēlēšanās, tad droši palasiet 2012.gada 23.maija avīzīti “Līvānu novada vēstis” (https://www.livani.lv/lv/media/12269/download), kurā mērs raksta, cik rūpīgi seko situācijai un kā domes noorganizētā Līvānu ķīmiķu un mediķu grupa apgalvo, cik šī iecere ir bīstama un kaitīga. Toreiz pat no pašvaldības līdzekļiem tika apmaksāta vietējo mediju kampaņa, rīkojot aptauju vietējā interneta resursā jekabpilslaiks.lv (https://arhivs.jekabpilslaiks.lv/?mod=pollRoot&op=showResults&id=21841). Vienīgi vēlāk visi vietējās varas un iedzīvotāju protesti izrādījās kaķim pie vienas vietas. Uzņēmējs vērsās ar sūdzību pie valdības un varēja turpināt iecerēto ražošanas modernizāciju. Toties Līvānu mērs Vaivods pirms kārtējām vēlēšanām varēja vēlreiz nodemonstrēt savu rūpju nomākto vaigu. Mēram nav pat minūtes brīva laika. Mērs domā tikai par tautu un Līvānu likteni.

Ķeršos āzim pie ragiem un veltīšu visu savu uzmanību pēdējam Līvānu domes projektam, kurā ir paredzēts apgūt Eiropas Savienības finansējumu, lai piesaistītu lielus un mazus uzņēmējus Līvānu “industriālajam rajonam”. Tas ir viens no apjomīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem pilsētā, kurš paredz kārtējā ražošanas angāra celtniecību Līvānu industriālajā zonā. Nav jābūt lietpratējam uzņēmējdarbībā, lai zinātu, ka, realizējot šāda tipa projektu, ir jābūt veselai kaudzei dažādu dokumentu un projektu, kuri ar asinīm ir saskaņoti ar dažādas svarīguma pakāpes ierēdņu armiju.

Ieskatoties Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), var ieraudzīt, ka 2020 gada 9. septembrī Līvānu dome ir veikusi projektēšanas iepirkumu par 41 851 Eiro bez PVN. Iepirkuma uzvarētājs SIA “REM PRO” (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/44445).

Valstī pastāvošā likumdošana ir noteikusi pietiekami stingrus un visiem saprotamus spēles noteikumus celtniecības jomā. Kā noprotams, tad par pietiekami lielu naudas summu tika izstrādāts projekts, kurš veiksmīgi tika saskaņots Līvānu būvvaldē. Tādējādi varēja sākties nākamais procesa posms – gatavošanās būvdarbu uzsākšanai. Šī projekta realizācijas gaitā Celtniecības ielā 9, Līvānos, blakus jau gadu atpakaļ uzslietajam angāram paceltos vēl viens ražošanas angārs, vēl milzīgāks un vēl dārgāks nekā pirmais. Pēc visa spriežot, pēc tā nodošanas tur apmestos mēra Vaivoda Brocēnu mežā atrastie investori.

No EIS redzams, ka 2021. gada 21. septembrī ir bijis izsludināts iepirkums būvdarbiem “Ražošanas ēkas jaunbūve Līvānu industriālajā zonā Celtniecības ielā 9, Līvānos, Līvānu novadā”, bet tas pārtraukts. 2021. gada 23. novembrī atkārtoti tika izsludināts iepirkums būvdarbiem. EIS pieejamā informācija liecina, ka zemāko piedāvājumu iesniedza un iepirkumā uzvarēja SIA “Jēkabpils PMK”. Tās piedāvātā cena bija 3 412 899,03 eiro bez PVN. No EIS pieejamās informācijas ir redzams, ka domes iepirkuma komisija lēmumu par uzvarētāju pieņēma tikai 2022. gada 7.aprīlī (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/66399).

Tāpat EIS mājas lapā ir atrodama arī informācija, ka līgums ar SIA “Jēkabpils PMK” tika noslēgts 2022. gada 17. jūnijā. Noslēgtais līgums paredz 12 mēnešu laikā uzcelt ražošanas ēku - angāru Celtniecības ielā 9, Līvānos par 3 412 899,03 eiro, neskaitot PVN. Tiktāl viss ir skaidrs. Kā akmenī iecirsts. Līguma summa ir tāda un projekta realizācijas termiņš tāds.

Nezinu, vai vainīga ir mēra Vaivoda pēdējā laika stipri nobružātā aura, bet ar šī objekta celtniecību jau no paša sākuma viss ir gājis krustām šķērsām. Pēc kādas publikācijas sociālajos tīklos varēja konstatēt, ka darbi ir uzsākti bez likumā noteiktajā kārtībā saņemtas būvatļaujas. Kāds Līvānu iedzīvotājs 2022. gada 14. jūlijā bija ievietojis sociālajos tīklos attēlus, kuros bija redzams, ka darbi objektā fotografēšanas brīdī jau rit pilnā sparā uz priekšu. Kā vēlāk noskaidrojās, tad tikai 2022. gada 22. jūlijā Līvānu būvvalde lielā steigā izsniedza būvatļauju celtniecības darbu veikšanai.

Painteresējos pie vairākiem pazīstamiem celtniekiem, vai viņu praksē ir bieži tādi gadījumi, kad darbus Eiropas Savienības projektos uzsāk bez spēkā esošas būvatļaujas. Viņu atbildes varētu iedalīt divās grupās. “Muļķi, vienkārši debīliķi,” apgalvoja pieklājīgākie. Otro teikto atļaušos necitēt. Nenormatīva leksika, vārdu sakot. Visi manis aptaujātie bija vienisprātis, ka šajā gadījumā pastāvošie riski ir tik lieli, ka viņi šādos darījumos neielaistos. Būvvaldes uzliktie sodi būtu tikai sīkumi, salīdzinot ar iespējamo Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu, ja tādi pārkāpumi kļūtu zināmi Eiropas ierēdņiem.

Līvānos ir iespējams viss! Līvānu Propagandas ministrijas vadītāja un pie reizes arī mēra vietniece Kraukles kundze 2022. gada 1. augustā Līvānu ziņās publiski informēja, ka visi papīri šim objektam vienmēr esot bijuši kārtībā. Neatpalikdams no uzticamās ieroču nesējas, kādā no sekojošām domes sēdēm pats mērs Vaivods atzina, ka darbi objektā ir sākti atrāk, bet vainīgs, kā jau mēra leksikā ierasts, ir kāds cits. Šajā gadījumā pats celtniecības darbu veicējs SIA “Jēkabpils PMK” personā.

Pilsētā gan runā, ka pavēli sākt darbus bez būvatļaujas ir devis pats mērs Vaivods, jo Saeimas vēlēšanu gaidās viņš kopā ar Pūces kungu bija iecerējis būvlaukumā teikt līvāniešiem un visai latgaļu tautai savas priekšvēlēšanu kampaņas galveno runu.

Nav pat mazākā pārsteiguma momenta par Līvānu domes amatpersonu cinisko attieksmi un klajajiem meliem, ko šīs amatpersonas ir gatavas izgāzt pār līvāniešu galvām, lai tikai piesegtu sevi. Uzdodu sev jautājumu. Vai tiešām bez domes vadības akcepta un vēlības celtnieks varēja uzsākt darbus objektā, ja celtniecības procesu uzrauga gan būvuzraugu kompānija ar kuru tika noslēgts līgums par gandrīz 20 000 eiro (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82499), gan Līvānu domes būvvalde, gan domes būvinženiere E. Uzuliņa, kuras darba pienākumos ir pašvaldības vārdā sekot un kontrolēt līguma izpildi.

Iespējams, ka laika posmā no vismaz 2022. gada 14. jūlija līdz 22. jūlijam visas domes amatpersonas bija tik aizņemtas ar darbiem, ka neko neredzēja, neko nedzirdēja un nevienam neko nestāstīja. Vai arī īstenībā klusēja un drebēja, jo bija bail no visaugstās priekšniecības bargā acu skatiena.

Liela daļa no lasītājiem ir sastapušies vai dzirdējuši par dzīves situācijām, kad kāds vientiesis bez atļaujas ir uzsācis būvēt kādu šķūnīti vai ieracis zemē sētas stabu. Nebūtu ilgi jāgaida, kad vesels spiets ar nopietna izskata ierēdņiem būtu klāt un piestādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu. Līvānu domē atrastos vismaz 10 amatpersonas, kuras šo parasto cilvēku sodītu un piesistu pie kauna staba. Vēl vismaz tikpat būtu to, kuras pakratītu ar pirkstu un, satiekot uz ielas, vairāk nesveicinātos.

Līvānos viss ir citādāk. Pat fizikas likumi te nedarbojas kā pārējā pasaulē. Līvānos ir tikai viena taisnība. Mēra Vaivoda taisnība. Dažreiz varbūt arī viņa vietniecei Krauklei ir taisnība, protams, kad mērs to visžēlīgi atļauj. Mūsu apskatāmajā gadījumā, lai tikai glābtu savu sasmērēto pēcpusi, mērs Vaivods domes sēdē paziņoja, ka vainīgs ir pats celtnieks. Klausoties šo mēra atklāsmi, vienu brīdi nodomāju, ka varbūt mēram ir taisnība, ka šis bezgala “harizmātiskais” reģionālais līderis ir ticis Eiropas prokuratūrā pasūtīts un tagad kā dullais Dauka izmisīgi cīnās par sevi, par savu iespēju palikt pie siles.

Patiesībā viss ir pavisam vienkārši. Mūsu mīļais melis Vaivods, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir veikli visus savārītos sūdus pārmetis celtnieka SIA “Jēkabpils PMK” lauciņā. Mēģinot saprast, kurš no celtniecības procesa dalībniekiem ir atbildīgs par nelikumīgu celtniecību, uzdūros zvērināta advokāta Imanta Muižnieka skaidrojumam, kurš saka, ka atbildības jautājumus būvniecībā vispārēji reglamentē Būvniecības likuma 19.pants. Katram būvniecības dalībniekam (zemes un būves īpašniekam, būvprojekta izstrādātājam, būvdarbu veicējam, būvuzraugam un būvekspertam) ir pienākums būvniecības procesā ievērot normatīvo aktu prasības. Jautājumā norādītajos gadījumos, kas būtībā attiecināmi uz patvaļīgas būvniecības faktu (proti, būvdarbi uzsākti un veikti bez attiecīgas atļaujas būvēt, pasūtītājs noklusē, ka nav tiesīgs veikt būvdarbus, būvdarbu gaitā būvatļauja ir apturēta, bet tas nav darīts zināms būvdarbu veicējam), atbildīgs būs zemes īpašnieks”.

Šoreiz nebūs tālu jāmeklē. Zemes īpašnieks ir Līvānu pašvaldība. Respektīvi šeit sods par nelikumīgo celtniecību būtu jāsaņem pašvaldības vadītājam Vaivodam. Atļaušu minēt. Domājat, ka mērs Vaivods sodu saņēma? Protams, ka nesaņēma! Ekonomikas ministrija, kura it kā pārrauga ar celtniecību saistītos jautājumus valstī, kādam iedzīvotājam uz viņa uzdoto jautājumu par angāra celtniecības likumību, visžēlīgi atbildēja, ka angāra celtniecības likumība ir jāizvērtē vietējai Līvānu būvvaldei.

Dievs žēlīgais, vai Būvvalde kodīs rokā, kura to baro. No kuras ir atkarīgs tās tālākās pastāvēšanas jautājums. Man galvā radās doma, ka pašvaldības principā var arī neķēpāties ar celtniecības atļaujām, jo sodīt tās tāpat nevienam vietējam ierēdnim necelsies roka. Visas nebūšanas ir laikus jānoveļ uz celtniekiem, jo tos jau var vainot visā, sākot no tā, ka nemāk būvēt, beidzot ar to, ka veido dažādus karteļus. Bet vai šeit nav jāpēta amatpersonu darbības ietekme uz celtniecību, vai amatpersonas savus darbus ir izdarījušas godīgi, vai tiešām viss tiek tik godprātīgi kontrolēts kā šajā Līvānu gadījumā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura cita starpā ir arī naudas devējs šim angāra projektam, tā arī neko nelikumīgu nesaskatīja ne Eiropas līdzekļu apguvē, ne vietējo amatpersonu darbībā, ne apstāklī, ka darbi uzsākti bez atļaujām. Un vēl vairāk, bez finansiāla seguma.

Tieši tā! Kā Līvānu domē runā, tad līguma slēgšanas brīdī angāra projekts vēl nebija pat apstiprināts augstajās instancēs.

Pieņemsim, ka mēra Vaivoda partijas biedrs un tā laika VARAM ministrs Pleša kungs to nepamanīja, jo uz mirkli bija bija noņēmis brilles, ko ikdienā nesā.

Gribētu satikt un uzdod jautājumu jaunajam VARAM ministram Sprindžuka kungam, kā viņš rīkotos, ja nonāktu šādā situācijā. Vai šis nebūtu tas gadījums, kad būtu jāpapēta mēra Vaivoda rīcība un atbildība? Varbūt arī pārējo pašvaldības deputātu atbildība, ļaujot mēram slēgt tādus finansiāli apjomīgus līgumus bez pienācīga seguma? Vai šāda pašvaldības vadītāja rīcība ir likumīga, un vai tiek ievērota laba pārvaldība? Vai mēram Vaivodam, parakstot līgumu un uzņemoties saistības bez finansiāla seguma, nebija jāinformē par to pārejos deputātus?

 Varbūt Sprindžuka kungs uzdotu kādam no savas ierēdņu armijas pārbaudīt šī projekta virzību un attiecīgo amatpersonu atbildīb? Savā laikā valstī plaši izskanēja Lielvārdes vekseļa skandāls, kad Lielvārdes mērs parakstīja “parādzīmi”, tad atkāpās no amata un vēlāk tika vēl tiesāts.

Atkal pievēršoties mēram Vaivodam, kurš ir slavens cīnītājs par uzņēmēju labklājību un investoru piesaistīšanu, varam pārliecināties par šī kunga patieso seju un attieksmi pret uzņēmēju, kurš ir iesaistīts šājā projektā.

Droši ir zināms, ka atbilstoši līgumam paredzēto avansa maksājumu 20% apmērā, kas ir 682 579,81 eiro, uzņēmējs tā arī nav saņēmis. Tauta klusām savā starpā sačukstas, ka uzņēmējs projektā ir arī ieguldījis apmēram tikpat savu līdzekļu. Vēl jo vairāk, jau agrā rudenī, kad celtniecībai bija labvēlīgi apstākļi, SIA “Jēkabpils PMK” bija spiesta ņemt tehnoloģisko pārtraukumu, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus uzņēmumam. Tāpat līdz pat šim brīdim nav apmaksāti arī uzņēmēja izpildītie darbi.

Uzsvēršu, ka Līvānu mērs Vaivods pats personīgi līgumu parakstīja 2022. gada 17. jūnijā. Protams, ka uzņēmējs īstos “piespiedu” tehnoloģiskā pārtraukuma iemeslus publiski neatklās, jo jebkurš strīds ar pasūtītāju var negatīvi iespaidot uzņēmuma reputāciju un finanses. Vēl tikai piebildīšu, ka gadu iepriekš šis pats uzņēmējs 100 metrus tālāk spēja uzbūvēt līdzīgu angāru, pat neņemot tehnoloģisko pārtraukumu un darbus veicot arī ziemā.

Tagad ir skaidri redzams, ka politiskā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām mūsu blēdīgais varonis parakstīja līgumu ar uzņēmēju, kaut ļoti labi zināja, ka šim projektam vēl nav finansiāla seguma, jo tas vēl nav apstiprināts.

Zinot par iespējamo naudas izkrāpšanu no Eiropas fondiem, par Eiropas prokuratūras veiktajām procesuālajām darbībām gan Līvānu domē, gan mēra Vaivoda privātmājā, par iespējamo saistību nepildīšanu pret SIA “Jēkabpils PMK”, būtu jāuzdod jautājums mēram Vaivodam.

Mēra kungs! Vai tas ir to vērts, lai ziedotu SIA “Jēkabpils PMK” uzņēmuma reputāciju un pakļautu tā darbību finansiāliem riskiem, lai tikai gūtu pašlabumu, startējot Saeimas vēlēšanās?

Ļoti cienījamā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Vai Līvānu mērs Vaivods ar savu apšaubāmo reputāciju deva to pienesumu pasākumam, kurā tikās cilvēki, kuri uzņēmējdarbības attīstība un izaugsme ir goda lieta?

Uzskatu, ka lielākās vērtības uzņēmējdarbībā ir godīgs darbs un laba reputācija. Nesen žurnālā KLUBS bija intervija ar Māri Mičerevski, kurā viņš saka, ka “man iespiedies atmiņā, ka Latvijas attīstībai birojā mēs ar Juri kāpjam lejā pa trepēm un viņš stiepj papīra tīstokli. Prasu – ko tu tur nes? Viņš saka – pagastveči atsūtīja zušus. Tik laimīgs, ka atsūtīts tāds personīgs apliecinājums”.

Varas gaiteņos jau sen dažs labs iesmēja, ka Līvānu mērs Vaivods ir kārtīgs paciņu stiepējs Pūces kungam. Kaut kādā veidā jau sava pateicība par ņemšanu savā paspārnē bija jāizrāda. Šis kungs tik izmisīgi un centīgi to darīja, ka nebrīnītos, ja izrādītos, ka Pūces kunga labā roka ir jēla no Vaivoda kunga kvēlajiem skūpstiem.

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...