Kampara apgalvojums par „niecīgo latviešu viesstrādnieku skaitu Vācijā” izrādās bleķis
PIETIEK11.09.2016.
Komentāri (20)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jānis
19.09.2016. 17:04»
Ha!
Būtu tikai korekti, ja Lapsa minētu laika periodu no kura sākot latviešu diaspora Vācijā pieaugusi līdz 30 tūkstošiem
Nav gan Lapsam sanācis bleķis. Paskaties, kad dibināta Frankfurtes latviešu
biedrība. Es dzīvoju Vācijā, Michelstadt. Interesanti, ka biedrība saņem naudu no Latvijas valsts. No sabiedrības integrācijas fonda. Sanāk, ka Latvijas valsts, grib lai latvieši integrētos Vācijas sabiedrībā. Kā tad Latvijas valdības reemigrācijas plāns?
Vārds
19.09.2016. 01:35Cik no šiem valstspiederīgajiem ir krievvalodīgajiem piederīgie? Pārsvarā izbrauc tieši šie valsts piederīgie nevis pilsoņi.
Ha
14.09.2016. 08:32Vispār jau Kampars atsaucas uz "Vācijas Darba ministrijas prognozi". Bet, pērkamā Lapsas-prāt, arī pie neprecīzām Vācijas Darba ministrijas prognozēm ir vainojama Vienotība :-)
ww.
13.09.2016. 07:23Ko Kampars zin,izgāzās kā kaloša uzstājoties televīzijā,kad ieviesa vieglā transporta nodokli uzņēmumiem,katru dienu braucot no Tukuma uz Rīgu un atpakaļ nevarēja pateikt kāds attālums,cik kilometru.Ko tur vairāk teikt.Tas jau par daudz, prasīt prognozi, cik izbrauks mūsu jaunatne strādāt uz Vāciju!!!
kk
13.09.2016. 06:57Tātas lietas taču jāsalīdzina procentuāli no tautas kopskaita... šoreiz fail.
ZAZ962
13.09.2016. 05:26»
kveščens
Nevaru iebraukt, kur nozieguma sastāvs. Un pričom tagad Kampars kaut kādā sakarā
Gribētos,lai tie,kas iet politikā sajēgtu vairāk nekā es pats,piemēram.Aptuvens citāts-tas nevar būt iespējams,bet atkal ir noticis.(V.Černomirdins,Krievija Federācijas premjerministrs)
susuris
13.09.2016. 02:59Šo brīnumtumbočkas īpašnieku nav vērts pat atcerēties, tādi sorosītu žurķi pilna Vienotība, Reiri, Ašerādeni, nespējnieki, viduvējības un blēži ,kuru vienīgā vērtība dzīvē, uzvārīties iztirgojot Latviju!
brīvais radikālis
12.09.2016. 17:14»
apgriezti spārni
cho ta nelido shitas, laikam taapēc, ka Lapsam uzdots visai jenotībai iespļavt. daudz te to zaljo cilvēcinju
Aizver pāksti, zilais necilvēciņ.
apgriezti spārni
12.09.2016. 16:04cho ta nelido shitas, laikam taapēc, ka Lapsam uzdots visai jenotībai iespļavt. daudz te to zaljo cilvēcinju
Kampars
12.09.2016. 14:40varētu pakomentēt izsniegto biogāzes ražotņu licenžu skaitu un ietekmi uz ekonomiku. Tas būtu interesantāk.
nju
12.09.2016. 13:40»
izbrauca
Izbrauca no Latvijas ebreji vai ar ebreju asinīm
aha, ka tik ne arī - rūpīgāk pārskati sprīdīšu lielvalsts uzņēmumu fīreru un ņedvižkas īpašnieku listi....:)))
fiksais
12.09.2016. 13:13Ar Vāciju bija tā prasība pēc valodas prasmēm,par cik LV ejošāka ir anglene,pieņemu,ka tāpēc darba meklētāji biežāk devās uz Īriju vai Britāniju.
Ha!
12.09.2016. 12:49Būtu tikai korekti, ja Lapsa minētu laika periodu no kura sākot latviešu diaspora Vācijā pieaugusi līdz 30 tūkstošiem.
Tagad tāds bleķis sanācis pašam Lapsam.
Neiedziļinoties detaļās
12.09.2016. 12:46»
kveščens
Nevaru iebraukt, kur nozieguma sastāvs. Un pričom tagad Kampars kaut kādā sakarā
Pieņemti lēmumi vienmēr noved pie kautkādām sekām. Mērķis > darbība mērķa sasniegšanai > rezultāts
Tad lūk kampars desmitkārt kļūdās rezultāta prognozēs pēc viņa pieņemtajiem lēmumiem. Tas liecina ka labākajā gadījumā cilvēks vispār neko nesaprot no pārvaldes, bet pārvalde tas ir viņa pamatdarbs.
Tas tev baur elementārākie pamati pārvaldes jautājumos
kveščens
12.09.2016. 12:23Nevaru iebraukt, kur nozieguma sastāvs. Un pričom tagad Kampars kaut kādā sakarā?
nu
12.09.2016. 10:50nu vācijā ir salīdzinoši mazs skaits mūsu tautiešu - salīdzinājumā ar Angliju un Īriju. Cik daudziem bija un ir jāpamet dzimteni, jo te valda viena politmafija, shēmas un savējo būšana.... viss ir nolaists līdz nabadzības kliņķim.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
