Kampars Valsts prezidenta vizītes laikā Maskavā tiksies ar Gazprom vadību
B. Rulle06.12.2010.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars Valsts prezidenta vizītes Maskavā ietvaros plānojis sarunas ar Gazprom vadības pārstāvjiem par dabas gāzes cenas samazināšanu un jaunās metodoloģijas ieviešanu gāzes cenas noteikšanai. Būtiskākais arguments sarunās ar Gazprom būs uzsvars uz alternatīvu gāzes piegādes risinājumu – Briseles gaiteņos virzīto projektu par jaunu sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecību Baltijas reģionā.
Īsi pirms Ziemassvētkiem plānotās Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Maskavā laikā tikšanos ar Krievijas giganta, Kremlim pietuvinātā Gazprom vadību plānojis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
Sarunās iecerēts panākt vienošanos par dabas gāzes piegādes cenas samazināšanu jaunajā apkures sezonā, par ko Kampars publiski izteicās jau vasarā.
Kā Pietiek apstiprināja ministrs, Valsts prezidenta oficiālās vizītes laikā viņam tiek plānota tikšanās ar Gazprom vadību. Uz jautājumu, vai jau pašlaik ir izdevies panākt kādas vienošanās, kas liecina par dabas gāzes piegādes cenas samazināšanu, ministrs teica: „Šī saruna par gāzes cenām turpināsies prezidenta vizītes laikā Maskavā.”
Oficiāli sīkāku informāciju par to, kā tieši Latvija cer vienoties ar Gazprom par dabas gāzes cenas samazināšanu un arī jaunas metodoloģijas ieviešanu gāzes cenas noteikšanai, amatpersonas pagaidām neatklāj.
Taču pēc neoficiālās informācijas, kas ir Pietiek rīcībā, sarunās ar Gazprom galvenie argumenti par labu gāzes piegādes cenas samazināšanai būšot Latvijas „spiediens” uz alternatīviem gāzes piegādes risinājumiem, uz alternatīvu enerģijas resursu izmantošana apkurei un norādes par to, ka ir jārisina jautājums par a/s Latvijas gāze (LG) piederošās gāzes infrastruktūras nodalīšanu no gāzes pārdošanas biznesa. LG dabas gāzes piegādē un pārdošanā Latvijā ir monopolists. Gazprom pieder 34% LG akciju.
Noprotams, ka spēcīgākais no argumentiem ir jauns projekts par alternatīvu gāzes piegādes nodrošināšanu Baltijas valstīm, Polijai un Somijai, kuru Briseles gaiteņos jau virza Eiropas Komisija (EK). Projekts paredzot jauna sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi Baltijas reģionā, un tā mērķis esot sasaistīt minētās reģiona valstīs ar ES gāzes tirgu, lai nodrošinātu no Gazprom neatkarīgas gāzes piegādes.
Jaunā projekta īstenošanai tiekot paredzēts ES finansiāls atbalsts, projekta virzība EK jau esot sākusies.
Pēc atsevišķu avotu teiktā, EK atbalstītais projekts par šķidrās gāzes termināļa izbūvi Baltijas reģionā neesot saistīts ar Krievijas gāzes kompānijas Itera pārstāvja Latvijā, firmas Itera Latvija vadītāja un līdzīpašnieka Jura Savicka jau pirms vairākiem gadiem lobēto šķidrās gāzes termināļa celtniecību Rīgas ostā.
To, vai argumenti par alternatīvu gāzes piegādes risinājumu Maskavā nostrādās tā, lai Gazprom samazinātu piegādes cenas Latvijai, rādīs oficiālās Valsts prezidenta vizītes rezultāts.
Pietiek jau rakstīja – Saeimas kuluāros oktobra sākumā runāja, ka Latvijai esot iespējas šajā apkures sezonā no Gazprom saņemt dabas gāzes cenas atlaides, ja pēc vēlēšanām izveidotās jaunās premjera Dombrovska valdības sadarbības partneris būs arī Jāņa Urbanoviča vadītais Saskaņas centrs (SC). Izskanēja, ka Gazprom būtu gatavs piedāvāt 6-7% vai pat lielāku atlaidi no pašreizējās dabas gāzes cenas, ja SC būtu pie varas. Kā zināms, SC nekļuva par Dombrovska valdības koalīcijas partneri.
Lētākas Gazprom piegādātās gāzes cenas nozīmē lētākas apkures un elektroenerģijas izmaksas.
Jau ziņots, ka Valsts prezidenta Zatlera oficiālā vizīte Krievijā notiks no 19. līdz 21.decembrim. Trīs dienu laikā Valsts prezidents uzturēsies Maskavā un Sanktpēterburgā. Bez Kampara kopā ar Valsts prezidentu uz Maskavu dosies arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība), satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS), Latvijas Pareizticīgo Baznīcas metropolīts Aleksandrs, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
