Kanalizāciju jūrā pludinājušais uzņēmums vasarā vairs nedarbojas, sūdzības nav saņemtas
PIETIEK21.03.2015.
Komentāri (3)
Iesaki rakstu: 
Zivju pārstrādes uzņēmums Līcis 93, kas pie Ģipkas bākas Rojas novadā radīja briesmīgu smaku, kanalizāciju "pa taisno" iepludinot jūrā, pērn vasarā pārtraucis darbu Krievijas ieviesto sankciju dēļ un, iespējams, arī šovasar nestrādās, liecinaPietiek rīcībā esošā informācija. Pēc tam, kad Vides valsts dienests sodīja uzņēmumu un uzdeva sakārtot notekūdeņu sistēmu, jauni pārkāpumi nav konstatēti, un arī sūdzības vairs nav saņemtas.
Dramatisko situāciju ar kanalizācijas pludināšanu jūrā pērn bija pamanījuši pārgājiena dalībnieki, kuri arī bija uzfilmējuši video. Pie uzņēmuma bija izraktas divas lielas bedres, kur notekūdeņi tika novadīti un dažreiz arī izsūkti, bet, kad netika izvesti, tad pa taisno aiztecēja uz jūru, novēroja pārgājiena dalībnieki.
Aprunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pārgājiena dalībnieki bija noskaidrojuši, ka šāda situācija pie Ģipkas bākas turpinās jau gadiem ilgi. Neciešamā smaka parādījusies jau pirms vairākiem gadiem, taču vietējie iedzīvotāji nevienam neesot sūdzējušies un par notiekošo arī nevienu neesot informējuši. Arī Valsts vides dienests (VVD) par zivju pārstrādes uzņēmuma veiktajām piesārņojošām darbībām neko nezināja.
Kad par smaku un piesārņojošo darbību informēja Pietiek, VVD nekavējoties veica uzņēmuma pārbaudi un uzlika sodu, neatklājot tā apmēru, vien norādot, ka šādos gadījumos soda apmērs juridiskai personai var būt no 350 līdz 2900 eiro.
„Pēc notekūdeņu sistēmas problēmas konstatēšanas pērnā gada aprīlī SIA Līcis 93 Ventspils reģionālajai vides pārvaldē iesniedzis pasākumu plānu un atradis risinājumu ražošanas notekūdeņu attīrīšanai. Noslēgts līgums par ražošanas notekūdeņu pieņemšanu un attīrīšanu ar SIA Roja DzKU. SIA Līcis 93 ražošanas notekūdeņus attīra atbilstoši reģionālās vides pārvaldes izsniegtajiem nosacījumiem par attīrīto notekūdeņu apjomu, tādējādi nenoslogojot attīrīšanas sistēmu. Pārējie ražošanas notekūdeņi tiek nogādāti uz Roja DzKU. Tāpat arī pats zivju cehs parūpējies par ražošanas notekūdeņu attīrīšanas pakāpes uzlabošanu, kas pēc pēdējiem uzņēmuma uzrādītajiem mērījumiem bijusi virs 95%,” informē VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina.
Pēc VVD sniegtās informācijas, kopš 2014. gada pavasara dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde nav saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par zivju un to izstrādājumu pārstrādes ceha (Ģipkas ciemā, Rojas novadā) darbību.
Kā norāda Ņikitina, zivju konservu ražotāju Līcis 93 VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde kontrolē diezgan regulāri. Kopš 2014. gada aprīļa sūdzību saņemšanas notikusi gan plānveida pārbaude, gan vairākas vides pārvaldes vizītes iepriekš nebrīdinot uzņēmuma pārstāvjus.
Reģionālā vides pārvalde norāda, ka 2014. gada vasarā uzņēmums nedarbojās. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, uzņēmums vasarā pārtrauca darbību tāpēc, ka lielāko daļu produkcijas eksportē tieši uz Krieviju un Ukrainas krīzes dēļ sākās dažādas sankcijas un uzņēmums nespēja pārorientēties uz citiem tirgiem pietiekami ātri, tāpēc nolēma tūrisma sezonā uz laiku apturēt darbību. Iespējams, arī šovasar Līcis 93 nestrādās šo pašu iemeslu dēļ.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
