Kāpēc Alūksnes novada dome nolēmusi sagraut skolu tīklu: novada skolu padomju atklāta vēstule
Alūksnes novada skolu padomes*24.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes novada skolu padomju vārdā vēlamies vērst uzmanību uz nepilnībām un nekonsekvencēm Alūksnes novada domes darbā, kas saistīts ar izglītības iestāžu tīkla plānošanu.
2021. gada 26. oktobrī ar Alūksnes novada domes (turpmāk – Domes) lēmumu tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija sagatavot ziņojumu “Par priekšlikumiem kvalitatīvas izglītības pieejamībai novadā” (turpmāk – Ziņojums).
2022. gada 4. janvārī Strautiņu pamatskolas un 6.janvārī Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padomju pārstāvji tika aicināti uz tikšanos ar darba grupas pārstāvjiem, kuras laikā tika prezentēti izglītības kvalitātes rādītāji, skolēnu skaita izmaiņu tendences, kā arī Valsts un Novada finansējums uz vienu skolēnu.
Tikšanās laikā konstatējām nepilnības datos par finansējumu. Lūdzām precizēt šo informāciju, kā arī sniegt detalizētāku informāciju par solītajām iespējām skolēniem pēc skolas reorganizēšanas.
Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā, 2022. gada 13. janvārī centāmies vērst uzmanību uz nepilnībām Ziņojumā. Lai arī darba grupas vadītāja Līga Langrate atspēkoja, ka nepilnības Ziņojumā ir novērstas, vēlāk konstatējām, ka tās novērstas tikai daļēji.
Alūksnes novada skolu padomes un pedagogi ir nosūtījuši vairākas publiskas vēstules Domei, kurās lūdz skaidrot plānoto skolu reorganizāciju, atbildot uz konkrētiem jautājumiem. Atbildes uz šīm vēstulēm tika saņemtas tieši 30 dienas pēc to nosūtīšanas, turklāt Dome ne uz vienu vēstuli nav atbildējusi pēc būtības un jautājumu satura.
Lai arī darba grupas izstrādātajā modelī tika paredzēts reorganizēt 8 izglītības iestādes, diskusijas ar pārējo 6 izglītības iestāžu vecāku padomēm un pedagogiem notika tikai pēc šo izglītības iestāžu aicinājuma.
2022. gada 16. februārī tika publicēts Ziņojums, kas iezīmēja vairākas neprecizitātes un nekonsekvences, liekot apšaubīt ziņojuma kvalitāti. Viss liecināja, ka priekšlikums par skolu tīkla reorganizāciju tapis vēl pirms Ziņojuma un darba grupā piesaistīto speciālistu darbs bijis ar dažādi interpretējamu statistiku pierādīt lēmuma pareizību.
Ņemot vērā reorganizācijā iesaistīto skolu neapmierinātību, 18. februārī tika rosināta iniciatīva manabalss.lv platformā par skolu tīkla saglabāšanu. Pāris dienu laikā tika savāktas 2526 balsis, un kolektīvais iesniegums tika iesniegts Domē ar aicinājumu apturēt steigā un slepenībā virzīto skolu reorganizācijas plānu, lai izveidotu jaunu darba grupu, kuras lēmumus nenosaka tieši skolu reorganizācijā ieinteresētās personas, un meklēt risinājumus skolu tīkla saglabāšanai Alūksnes novadā.
24. februārī pie Alūksnes novada pašvaldības ēkas vienlaicīgi tika rīkoti 4 piketi Novada skolu aizstāvībai. Tomēr, lai arī sabiedrības spiediena rezultātā Dome lēmuma izskatīšanu pēdējā brīdī izņēma no darba kārtības, vēlāk to skaidrojot ar nepieciešamību turpināt diskusijas ar sabiedrību, sabiedrības viedoklis netika uzklausīts – netika veidota jauna darba grupa vai izskatīti citi skolu tīkla reorganizācijas varianti.
28. martā Dome organizēja publiskas diskusijas ar sabiedrību, kurās skolu padomju un pedagogu viedoklis un priekšlikumi palika nesadzirdēti, apliecinot, ka šis pasākums bijusi formāla nepieciešamība, lai varētu virzīt savu izstrādāto skolu tīkla reorganizācijas modeli.
Saprotot, ka Domes iniciatīva un vēlme izskatīt alternatīvus skolu tīkla reorganizācijas modeļus nesekos, 29. martā, apvienojot visu reorganizācijā iesaistīto skolu padomes un direktorus (vai to vietniekus), nolēmām veidot alternatīvu darba grupu, lai izstrādātu savu priekšlikumu skolu tīkla sakārtošanai.
Darba grupas veidošanu saskaņojām ar Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču, kā arī Novada pašvaldības izpilddirektoru Ingu Berkuli.
4. aprīlī mēs, visu skolu pārstāvji, sanācām uz pirmo tikšanos un uzsākām darbu pie skolu tīkla reorganizācijas priekšlikuma izstrādes. Lai arī domes vadība bija paudusi, ka termiņš lēmuma par skolu reorganizāciju pieņemšanai ir 2022. gada 1. jūlijs, vienojāmies priekšlikumu izstrādāt un iesniegt Domē līdz maija beigām.
5. aprīlī Dome sasauca ārkārtas sēdi, lai jau pēc pāris stundām pieņemtu lēmumu par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu, virzot savu priekšlikuma variantu, kurš atšķīrās no Ziņojumā piedāvātā un Sociālo, izglītības un kultūras komitejas sēdē apstiprinātā skolu reorganizācijas priekšlikuma.
Šāds Domes lēmums ir raisījis lielu neizpratni sabiedrībā, jo nekādu ārkārtēju apstākļu nebija, lai, ignorējot sabiedrības viedokli un izrādot necieņu 8 skolu direktoriem, pedagogiem un padomēm, kas nesavtīgi iesaistījās skolu tīkla sakārtošanā, Dome steigā virzītu savu skolu reorganizācijas priekšlikumu, kurš pirms tam netika izdiskutēts Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēdē, kā arī atšķiras no Darba grupas ziņojumā izstrādātā priekšlikuma.
Īpašu uzmanību vēršam uz to, ka ar šo lēmumu būtiski tiek apdraudēts Alūksnes novadā lielākās un populārākās skolas – Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas (turpmāk – AVĢ) liktenis. Atgādinām, ka ministres Anitas Muižnieces vizītes laikā medijos tika publicēta informācija, ka AVĢ, veidojot jauno izglītības modeli Alūksnes novadā, plānota kā centrālā izglītības iestāde, noturot uzstādītos standartus. Apmeklējot skolu, ministre atzina, ka izvēlēts pareizais ceļš stiprināt šo izglītības iestādi. Ar 5. aprīļa lēmumu Dome paredzējusi AVĢ saglabāt tikai 10.-12. klašu posmu, kas, pēc skolu direktoru ieskatiem, nespēs ilgstoši nodrošināt vismaz 90 izglītojamos, ja nebūs spēcīga pamatskolas posma izglītības iestādē, kas sagatavo un motivē izglītojamos turpināt mācības ģimnāzijā.
Neizpratni rada arī tas, ka AVĢ apgūtais ERAF finansējums izlietots jaunā korpusa sakārtošanai un modernizēšanai, kas pēc Domes lēmuma nonāks Alūksnes novada vidusskolas rīcībā, atstājot AVĢ vecajā, neremontētajā korpusā.
Par centrālo izglītības iestādi novadā turpmāk kļūs Alūksnes novada vidusskola, kas līdz šim uzrādījusi vidējus izglītības kvalitātes rādītājus, turklāt skolas direktore Ilze Līviņa reizē ir arī Domes deputāte un 5. aprīļa sēdē neatturējās no balsošanas, palīdzot savākt nepieciešamās balsis Domes lēmuma apstiprināšanai.
7. aprīlī uzsākām visu Alūksnes novada skolu vecāku aptauju, lai noskaidrotu viedokli par izglītības iestāžu tīkla reformu novadā. Iegūtie un apkopotie rezultāti parāda, ka 94.4% aptaujāto vecāku neatbalsta Domes apstiprināto skolu reorganizācijas modeli. Vēl satraucošāki rezultāti ir par vecāku turpmāko rīcību pēc skolu reorganizācijas, kas parāda, ka 81 bērns mācības turpinās citu novadu skolās, bet 14 – tālmācībā.
Iepriekšējās Alūksnes novada pagastu skolu slēgšanas reizēs ir konstatēta bērnu aizplūšana uz citiem novadiem. Īpaši raksturīgi tas ir pagastos, kas atrodas pie citu novadu robežas. Ar laiku arī vecāki meklē dzīvesvietu tuvāk bērna izglītības iestādei, un tādējādi novads pazaudē ne tikai izglītojamos, bet arī iedzīvotājus, kas, maksājot iedzīvotāju nodokli, papildina novada budžetu.
Lai gan Dome ir solījusi gādāt par slēgto izglītības iestāžu skolēnu nogādāšanu pilsētas skolās, vecāki izsaka pamatotas bažas par šo solījumu pildīšanu. Pieredze attiecībā uz citām, agrāk slēgtajām skolām liecina, ka tādi solījumi netiek pildīti vai arī tiek pildīti formāli, piemēram, nosūtot 19 vietām paredzētu autobusu maršrutā, kur uz skolu dodas 29 bērni. Šis, kā arī citi Domes dotie solījumi iedzīvotajiem nav godprātīgi pildīti, kas liek apšaubīt arī šobrīd dotos solījumus.
Dome, plānojot skolu institucionālā tīkla sakārtošanu, nav ņēmusi vērā, ka skola uzskatāma par nozīmīgu vietējās kopienas elementu, uz ko savos pētījumos ir norādījusi Latvijas Pašvaldību savienība, kura aktīvi iestājas par mazo skolu darbības sakārtošanu nevis par to slēgšanu. Tāpat Dome nav ņēmusi vērā Izglītības likuma 17. pantā minēto pienākumu nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā pašvaldības izglītības iestādē.
Savukārt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta 6. daļa nosaka “vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieaugušo vai personu, ne jaunāku par 13 gadiem, klātbūtnes”. Slēdzot pagastu skolas, kuras nodrošina arī pirmskolas izglītības programmu bērniem no 1,5 gadiem, vecākiem izvadāt bērnus uz Novada centrā vai pagastos esošiem bērnudārziem, var radīt būtiskus sarežģījumus, kas var kļūt nesavienojami ar darba iespējām.
Ņemot vērā iepriekšminētās nekonsekvences un tendenciozo lēmuma virzīšanas gaitu, lūdzam Izglītības un zinātnes ministriju nesaskaņot 2022. gada 5. aprīļa Alūksnes novada pašvaldības domes lēmumu Nr.106 “par Alūksnes novada pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu institucionālo sistēmu”, dodot iespēju Skolu direktoru un Padomju pārstāvjiem izstrādāt argumentētu un ilgtspējīgu izglītības iestāžu reorganizācijas modeli.
Aicinām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību, LIZDA, Tiesībsargu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju vērtēt, vai ir pieļaujama šāda pašvaldības domes darba prakse, virzot un apstiprinot lēmumus, kuri ir pretrunā sabiedrības vairākuma, jo īpaši bērnu, interesēm, tajā pašā laikā būtiski ietekmē domes deputātes vadītās iestādes attīstību.
Lūdzam masu medijus publicēt Alūksnes novada skolu padomju atklāto vēstuli, pievēršot Latvijas sabiedrības uzmanību skolu reorganizācijas gaitai Alūksnes novadā.
* Malienas pamatskolas padome - Zinta Zihmane, Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskolas padome - Aigars Ribušs, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas padome - Inga Sedleniece, Alūksnes pilsētas sākumskola - Dace Sniķere - Kļitko
Attēlā - Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
