Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garus rakstus mūsdienās lasa reti. Esmu pārliecināts, ka tas nav attiecināms uz vairumu Nacionālās apvienības atbalstītāju, kuri vēlas nevis vieglas “melns/ balts” frāzes, bet iedziļināties un saprast arī sarežģītākas kopsakarības. Šoreiz par 2020. gada valsts budžetu un ne tikai.

Vispirms gan kāda simboliska lieta...!

Pēc Nacionālās apvienības ierosinājuma Saeimas vairākums lēma iesaldēt (jeb nepalielināt) deputātu algas visā šī Saeimas sasaukuma laikā, kā to līdz šim paredzēja likums. Lieki piebilst, ka daudzi deputāti balsoja “sakostiem zobiem”. To varēja redzēt debatēs. Jums vajadzēja redzēt, kā par šo jautājumu no tribīnes ārdījās opozīcija! Kad bezatbildīgi viss jākritizē un jāpiedāvā neizpildāmas lietas, viņi ir meistari. Kad jautājums skar viņu pašu solidarizēšanos, dusmu izvirdumi bija tiešām neviltoti.

Kāpēc pozīcija neatbalsta labus opozīcijas iesniegtos priekšlikumus, pat ja to izmaksas ir salīdzinoši nelielas?

Patiesībā budžetu var pieņemt tikai tāpēc, ka pozīcijas partijas ilgstošās diskusijās, es pat teiktu, cīņās ir panākušas kompromisu, par ko visas ir gatavas nobalsot. Ja noslēdzošajā posmā kāds izdomātu atbalstīt kaut vienu nelielu opozīcijas priekšlikumu ārpus šīs vienošanās, panāktais līdzsvars tiktu izjaukts un sāktos ķēdes reakcija, kas beigtos ar budžeta nepieņemšanu. Tas savukārt nozīmētu, ka no nākamā gada nebūtu ne lielāku pensiju, ne pieauguma kultūras darbinieku, pedagogu, mediķu vai iekšlietu darbinieku algām.

Kāpēc opozīcija katru budžetu vienmēr pasniedz kā sliktāko iespējamo?

Tāpēc ka realitātē (ar retiem izņēmumiem) opozīcijas uzdevums nav cīnīties par labāku budžetu, bet mēģināt izgāzt budžeta balsojumu. Pieredzējusi opozīcija ļoti labi saprot, ka budžets top daudzu mēnešu garumā un pēdējās plenārsēdēs izmaiņas nav iespējamas. Reālā cīņa par budžetu notiek ātrāk. Pēdējās plenārsēdēs viņu mērķis ir kritizēt, provocēt, vilkt laiku, mēģināt samulsināt kādu mazāk pieredzējušu pozīcijas deputātu cerībā izgāzt balsojumu. Ja tas izdotos, automātiski krīt valdība, kas paver iespējas opozīcijai pašai kļūt par pozīciju. Protams, ka tieši tas ir patiesais nolūks.

Kāpēc budžeta plenārsēdēs pozīcija nekāpj tribīnē atspēkot katru sagrozīto, melīgo vai citādi negodīgo opozīcijas izteikumu?

Tāpēc ka, ielaižoties sarunās par absolūti absurdiem apgalvojumiem, šo apgalvojumu paudēji ir lielākie ieguvēji. Vai jūs ielaistos diskusijā, ja vairāki satrakojušies cilvēki nemitīgi apbērtu ar visfantastiskākajiem meliem: ka esat narkomāns, aplaupījis banku, naktīs kapos upurējat kaķus u.tml.? Mēģinājumi taisnoties nozīmētu šai diskusijai iedot papildu degvielu. Tā ir diskusija, kurā “oponents” nemeklē patiesību, bet vēlas pēc iespējas vairāk sevi izcelt uz nepatiesas informācijas izplatīšanas fona.

Vai no iepriekš minētā jāsecina, ka budžets patiesībā ir ļoti labs?

Nē, no tā jāsecina, ka jebkura budžeta pieņemšanā būs noteiktas grupas, kas vienmēr budžetā izcels tikai to sliktāko, un visbiežāk tas būs no nelielas krāsu sabiezināšanas līdz pat nekaunīgiem meliem. Viena šāda grupa vienmēr ir opozīcija. Bieži iebilst arī to sociālo grupu pārstāvji (arodbiedrības, NVO utt.), kas bija cerējuši budžetā uz lielāku atbalstu. Šīm grupām vienmēr ir jārada iespējami lielāks spiediens uz valdību, lai iegūtu labāku rezultātu. Tas ir normāli, un tā tas notiek jebkurā valstī. Valdības uzdevums savukārt ir atrast līdzsvaru starp visām šīm grupām tajās finanšu iespējās, kādas valstij ir. Šīs finanšu iespējas ir atkarīgas no ļoti daudziem apstākļiem, tai skaitā no ieņemtajiem nodokļiem, starptautiskās situācijas, vēsturiski pieņemtajiem lēmumiem utt.

Ja visam naudas nepietiek, kāpēc bija būtiski jāpalielina valsts nauda partijām?

Šis ir viens no visemocionālākajiem jautājumiem, kurā emocijas visvairāk būtu jāatliek, lai saprastu lietas būtību. Patiesībā vairumam lielo partiju jau šobrīd ir liela finanšu rocība, ko pierāda bagātīgās priekšvēlēšanu kampaņas. Atšķirība tā, ka pašlaik šo naudu piešķir sponsori. Būtu jābūt naiviem, uzskatot, ka daļas šo sponsoru interesēs nav šo naudu pēc tam no valsts atgūt un atgūt daudzkārtīgi. Citiem vārdiem sakot, valsts arī šobrīd samaksā daļai partiju, tikai garākā ķēdītē caur ieinteresētu sponsoru starpniecību. Pieņemtie grozījumi paredz, ka valsts bez sponsoru starpniecības maksās godīgi atbilstoši vēlētāju skaitam, bet vienlaikus sponsoru iespējas finansēt partijas tiek ar likumu ierobežotas desmitkārtīgi. Nacionālā apvienība uzstās, ka šo finansējumu nedrīkstēs izmantot valsts amatpersonu atalgošanai. Atšķirībā no deputātu algu iesaldēšanas politiķu maciņus šis lēmums neskars, bet valsts, samazinoties sponsoru ietekmei, būs ieguvēja.

Vai vajadzētu atbalstīt Saeimas atlaišanu?

Tā ir katra pilsoņa izvēle, bet, veicot jebkuru darbību, vajadzētu ar vēsu prātu saprast, kas no tā būs ieguvējs. Pirmkārt, Saeima netiek atlaista pavisam. Vienkārši notiek jaunas vēlēšanas, kurās iespējamas partiju spēku samēra izmaiņas. Precīzi paredzēt, kā tās notiks, protams, nevar. Nacionālā apvienība ir pieredzējusi vienas Saeimas atlaišanu un, ja vajadzēs, ir gatava arī vēl vienai. Bet diez vai varētu teikt, ka iepriekšējā reizē sabiedrība kaut ko būtisku ieguva. Saeimā ienāca Valda Zatlera Reformu partija, kas centās valdībā ievilkt “Saskaņu”. Par laimi, tas neizdevās, bet arī pati Reformu partija pāris gadu laikā izšķīda, daļai tās politiķu aizejot uz “Vienotību”, daļai uz “Saskaņu”. Arī šoreiz visieinteresētākie ir “Saskaņa”, vēlēšanās smagu sakāvi piedzīvojusī “Zaļo Zemnieku savienība” un vēl atsevišķi bezpartejiskie politiķi, piemēram, Aldis Gobzems un prokrieviskā Jūlija Stepaņenko. Tas, protams, nenozīmē, ka jaunas vēlēšanas viņiem automātiski garantē uzvaru, bet pilnīgi skaidrs ir tas, ka jaunas vēlēšanas var nozīmēt tikai politisku pārgrupēšanos, nevis kaut kādu simbolisku revolūciju, kā šādu procesu kūrētāji to cenšas pasniegt.

Vai Nacionālo apvienību apmierina šis budžets?

Budžets nav ne tuvu ideāls, bet ir labs, ja ņem vērā tās iespējas, kādas pastāvēja, un to, ka par rezultātu bija jāvienojas piecām pilnīgi atšķirīgām partijām, ministrijām, sociālajām grupām... Daudzas lietas šajā budžetā Nacionālajai apvienībai nepatīk. Piemēram, tas, ka neapliekamā minimuma celšana netiek sabalansēta ar atvieglojumiem par apgādājamiem, kas būtu izdevīgāka ģimenēm ar bērniem. Vai tas, ka neskaidra ir brīvpusdienu nākotne, jo šī uzdevuma daļēja uzticēšana pašvaldībām būs jauna pieredze. Vai tas, ka zinātnei izcīnītā nauda (par kuru aktīvi cīnījās arī Nacionālā apvienība) nenonāks tieši zinātnes finansējuma bāzē, kur tas būtu sistēmiski vispareizāk. Vai tas, ka bezkoalīcijas haosa laikos Saeima pieņēma likumu par mediķu algām, kas praktiski nav izpildāma, ja vien pieaugumu neatņem visām citām nozarēm. (Juridiski šī situācija ir iespējama, jo Budžeta likums kā speciālais likums ir hierarhiski augstāks, bet šī ir nepieņemama situācija no politiskās kultūras aspekta). No otras puses, iespējams, ja nebūtu šis mediķu algu likums, šodien mediķu algām nebūtu atrasti papildu 60 miljoni. Kultūras darbinieki piedzīvos lielāko pieaugumu viena gada laikā, tam atvēlēti 8,3 miljoni. Tiks paplašināta mājokļu programma un citi atbalsta pasākumi ģimenēm. Pedagogu atalgojumam + 23 miljoni. Iekšlietu sistēmas darbiniekiem + 10,7 miljoni. Lauksaimniekiem, tai skaitā maziem un vidējiem ražotājiem + 30 milj. Pensiju paaugstināšanai + 228 miljoni. + 63 miljoni pašvaldībām. + 7,3 miljoni zinātnei, un tā varētu turpināt.

Ir labas lietas budžetā un ne tik labas. Ja kāds stāsta, ka budžets ir lielisks, tas nav godīgs tā raksturojums. Tas ir labākais, kas izriet no pašreizējiem vēlēšanu rezultātiem un ekonomiskās situācijas. Bet teikt, ka budžets būtu sliktāks nekā citus gadus – tā gan nav tiesa. Un aiz šiem apgalvojumiem, visticamāk, ir konkrētas politiskas intereses, par ko jau iepriekš rakstīju.

Lai saprastu, kā izdarīt labāk, jāsaprot, kas un kāpēc notiek šobrīd. Lai mums kopā izdodas!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...