Kāpēc bankas nav ieinteresētas palīdzēt atklāt likumpārkāpumus?
Ilmārs Muižnieks, jurists19.05.2013.
Komentāri (13)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Kā rakstīts medijos, Latvijas Komercbanku asociācija, kur pirmo vijoli spēlē lielās zviedru bankas, uzskata, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāstrādā tikai ar likumdošanas pilnveidošanu, nevis noziedzīgu darījumu izmeklēšanu, tādējādi pēc būtības atsakoties no izmeklēšanas darbam nepieciešamo datu sniegšanas.
Nereti tieši šādas situācijas, kad informācija par iespējamo likumpārkāpēju Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav pieejama, samazina varbūtību, kad, aktīvi rīkojoties un iesaistot izmeklēšanā policijas struktūras, vēl ir iespējams apturēt kārtējo noziegumu, tādējādi glābjot iedzīvotājus un uzņēmumus no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.
Latvijas Komercbanku asociācija neatbalsta arī Saeimas jaunpieņemto normu Kredītiestāžu likumā, kas paredz tiesības parlamentārās izmeklēšanas komisijai pieprasīt bankām tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, tostarp neizpaužamās ziņas.
Neviļus rodas aizdomas, vai tikai Latvijas Komercbanku asociācija nav nostādījusi sevi pret valsti? Un kādi cilvēki veido šo asociāciju, kādi ir tās patiesie mērķi?
16. maijā likumprojekta galīgajā lasījumā Saeima kā steidzamus tomēr pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā. Par spīti Komercbanku asociācijas pretestībai parlamentārieši atbalstīja deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu, kas kredītiestādēm paredz pienākumu sniegt arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.
Deputāts Saeimas sēdē skaidroja, ka likumā uzskaitītas daudzas iestādes, kurām kredītiestādes sniedz informāciju. Tās ir gan izmeklēšanas iestādes, gan noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra, operatīvās darbības iestādes, tiesu izpildītāji, Valsts kase, Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests u.c.
Elksniņš arī uzsvēra, ka viņa priekšlikuma mērķis ir papildināt šo sarakstu ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Konkrētā priekšlikuma nozīme un būtība tika apspriesta parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Latvijas Krājbankas gadījumu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbotos efektīvi.
Var teikt, ka bankas pašlaik ieņēmušas ērtu pozīciju – izveidojušas tādu kā savu valsti valstī. Tās izvirza savus noteikumus un, iespējams, strādā pret sabiedrības un Latvijas valsts interesēm. Kā šī situācija attīstīsies tālāk? Kur vēlas tautu un valsti novest banku klerki, kam sava kabata un izdevīgums vienmēr ir pirmajā vietā?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
